Līvija Volkova (1931) – literatūrvēsturniece. Beigusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti (1955), LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1971, neklātienē). Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1966–1976), Eduarda Veidenbauma muzejā "Kalāčos", Rūdolfa Blaumaņa muzejā "Brakos" (1976–1978), Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā (1978–1986). Volkovas darbu pamatā rakstnieku arhīvu dokumentu izpēte, laikmeta kultūras procesa un rakstnieka psiholoģijas interpretācija; Volkova novērsusi padomju ideoloģijas uzspiestos sagrozījumus un noklusējumus, izcēlusi Rūdolfa Blaumaņa saistību ar Rietumeiropas kultūru, reabilitējusi padomju ideoloģijas negatīvo vērtējumu par vācbaltiešu dzejnieku un Rūdolfa Blaumaņa draugu Viktoru fon Andrejanovu. Izdota Līvijas Volkovas grāmata "Eduards Veidenbaums" (1979), pētījumi par Rūdolfu Blaumani – "Tapšana" (1988), "Pilnbriedā" (R. Blaumaņa Kopoti raksti, 9. sējums, 1999), "Blaumaņa zelts" (2008), "Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme" (2017). Līvija Volkova ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2000), saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par pētījumu "Blaumaņa zelts" (2008) un Mūža balvu par ieguldījumu latviešu literatūras vēstures izpētē.
Blaumanīti varu vērtēt tikai ļoooti subjektīvi. Kā man šitas cilvēks patīk!! Grāmatā ir par viņu kā rakstnieku, dzejnieku, žurnālistu, draugu, teātra darboni, kolēģi utt. Diezgan pamatīgi izķidāts. Tomēr jāvērtē na jau Blaumanis, bet pati grāmata... Tādēļ viena zvaigznīte nost. Blaumanis grāmatā nomira jau ap 130 lpp., tad vēl kādas 100 lpp. vēlēk, tad atkal pēc kādām 50... Nu cik var vienu cilvēku mirdināt?! Grūti pēc tam visu kopā salikt, ja par viņu katrā nodaļā rakstīts no vienas puses, vēlāk grūti tos gada skaitļus kad kas notika sadabūt kopā. Bet protams, ja grib zināt tikai par Blaumani kā, piem., dramaturgu tad labi un pārskatāmi. Bet kā jau teicu - pamatīgi izķidāts un kļuva šis tas skaidrāks. Kaut reiz mums rastos vēl kāds tāds dižgars! Nu ir, ir Rūdis mana mūža mīlestība, diemžēl piedzimu kādus 120 gadus par vēlu...
"Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods"
Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis- izcilais latviešu prozaiķis,dramaturgs un žurnālists. Šīs grāmatas apjomi uzrunā tikai drosmīgākos- 629 lappušu bieza biogrāfija ar sīkumiem un detaļām no R. Blaumaņa dzīves. Pati diez vai būtu izvēlējusies lasīt šo iespaidīgo biogrāfijas apkopojumu, taču studijas spieda un es nenožēloju. Tikai tagad spēju līdz galam saprast Blaumaņa darbu, jo lasot, atklājās daudzu darbu varoņu prototipi. Atspoguļojas laiki, kad darbi tapuši, dzīves apstākļi, autora dzīvē notiekošais. Atspoguļojas Blaumaņa personība, vērtības, principi, kam cilvēks sekojis līdz savam pēdējam elpas vilcienam. Grāmata atklāj detaļas par R. Blaumaņa dzīvi, kuras pirms tam pat iedomāties nespēju. "Blaumaņa zelts"- iesaku izlasīt tiem, kas pa tiešām vēlas apgūt latviešu literatūras pamatus un saprast kādiem šķēršļiem kāpusi pāri mūsu valoda lai spētu pastāvēt.
This entire review has been hidden because of spoilers.