What do you think?
Rate this book
Savējiem
Vilis Vītols dzimis 1934. gada 14. februārī Rīgā. 1944. gadā Vītolu ģimene devās bēgļu ceļā uz Vāciju un tālāk uz Dienvidameriku. Ilgu gadu darbs un neatlaidība vainagojās ar panākumiem, un pēc nepilniem četrdesmit gadiem Vītolu ģimenes uzņēmums bija kļuvis par ievērojamu celtniecības firmu Venecuēlā.
1999. gadā Vītoli atgriezās dzimtenē. Viļa un dzīvesbiedres Martas nodibinātais Vītolu fonds atbalsta jauniešu izglītību, savukārt kopā ar četrpadsmit domubiedriem izveidotais Kokneses fonds ceļ Likteņdārzu — piemiņas vietu visiem latviešiem, kas Latvijai zuduši pagājušā gadsimta traģiskajos notikumos.
«Šī ir Viļa Vītola pārdomu grāmata. Sākumā iecerēta kā saruna ar paša bērniem, bet tagad iegūst plašāku lasītāju loku [..] Grāmatā izteiktie dzīves vērtējumi dažuviet [..] šķitīs pārāk kategoriski un apstrīdami. Taču jāņem vērā, ka tā ir mūža gaitā uzkrātā dzīves pieredze. [..] neapšaubāms ir grāmatas vadmotīvs: bez ģimenes saitēm, bez piederības tautai, bez Tēvzemes, kur mīt senču iemītas pēdas, tu esi tikai ūdens puteklis pasaules ļaužu jūrā. Mūžīgs un nezūdošs, caur paaudžu asinīm plūstošs no vecvectēviem un senmātēm nāk mantojums. Gribi vai negribi pieņemt — tas iet kopā ar Tevi.» /Lūcija Ķuzāne
1999. gadā Vītoli atgriezās dzimtenē. Viļa un dzīvesbiedres Martas nodibinātais Vītolu fonds atbalsta jauniešu izglītību, savukārt kopā ar četrpadsmit domubiedriem izveidotais Kokneses fonds ceļ Likteņdārzu — piemiņas vietu visiem latviešiem, kas Latvijai zuduši pagājušā gadsimta traģiskajos notikumos.
«Šī ir Viļa Vītola pārdomu grāmata. Sākumā iecerēta kā saruna ar paša bērniem, bet tagad iegūst plašāku lasītāju loku [..] Grāmatā izteiktie dzīves vērtējumi dažuviet [..] šķitīs pārāk kategoriski un apstrīdami. Taču jāņem vērā, ka tā ir mūža gaitā uzkrātā dzīves pieredze. [..] neapšaubāms ir grāmatas vadmotīvs: bez ģimenes saitēm, bez piederības tautai, bez Tēvzemes, kur mīt senču iemītas pēdas, tu esi tikai ūdens puteklis pasaules ļaužu jūrā. Mūžīgs un nezūdošs, caur paaudžu asinīm plūstošs no vecvectēviem un senmātēm nāk mantojums. Gribi vai negribi pieņemt — tas iet kopā ar Tevi.» /Lūcija Ķuzāne
206 pages, Hardcover
First published January 1, 2010
3 people are currently reading
11 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 2 of 2 reviews
February 26, 2022
Grāmata ir uzrakstīta pirms 13 gadiem, bet es nevaru iedomāties piemērotāku laiku, kad šai grāmatai atnākt pie manis...
Tā sagadījās, ka nodaļu par krieviem lasīju laikā, kad Krievija sāka savu uzbrukumu Ukrainai un, ja iepriekš kādu Viļa Vītoļa teiktais varētu aizvainot vai varētu pārmest viņam dimplomātijas trūkumu, tad šobrīd tur teiktais ir drīzāk kā skaidrs atgādinājums par vēstures notikumiem un skaudrs apliecinājums pašreiz valdošajām emocijām.
Tā sagadījās, ka nodaļu par krieviem lasīju laikā, kad Krievija sāka savu uzbrukumu Ukrainai un, ja iepriekš kādu Viļa Vītoļa teiktais varētu aizvainot vai varētu pārmest viņam dimplomātijas trūkumu, tad šobrīd tur teiktais ir drīzāk kā skaidrs atgādinājums par vēstures notikumiem un skaudrs apliecinājums pašreiz valdošajām emocijām.
July 5, 2022
Pirmām kārtam, ļoti ātri var saprast, ka grāmata rakstīta citā laikā, kad arī uzskati bijuši pavisam citādi.
Uzreiz pēc proklamēšanas daudzas minētās idejas iespējams šķita pavisam loģiskas, taču piekrist pat 90% no šajā grāmatā aprakstītā es nekādā gadījumā nevaru.
Daudzās no nodaļām pat katrā trešajā rindkopā pavīd neapšaubāmas pretrunas, atrautība no realitātes un liels snobisms. Ja nodaļas ietvaros neradās pretrunas, tad 95% no “argumentiem” pats atspēkoja kādā mirklī.
Diemžēl grāmatu jau bija pavisam grūti lasīt pēc ļoti interesantā minētā viedokļa, ka nāves sodiem mūsdienās tomēr vajadzētu atļautiem. Pēc tam pat tad, ja pavīdēja vismaz kāda pus-patiesība, bija grūti ieklausīties Vītola paustajā viedoklī.
Un visbēdīgāk man šķita, kā Vītols nosoda latviešus, tā it kā nebūtu pietiekami daudz problēmu Latvijas valstī. Un to es domāju ar atrautību no realitātes, latvietis ir vainīgs, ka nerada vismaz 4 bērnus, latvietis ir vainīgs, jo runā krieviski, latvietis ir vainīgs, ka uzauga Padomju Savienībā briesmīgos dzīves apstākļos.
Man ļoti patīk Viļa valoda, mani aizrauj viņa entuziasms, taču viņa viedokļi man šķita ne dīvaini, bet nepieņemami. Es ceru, ka viņš savas domas ir vismaz nedaudz izmainījis šo gadu laikā.
Uzreiz pēc proklamēšanas daudzas minētās idejas iespējams šķita pavisam loģiskas, taču piekrist pat 90% no šajā grāmatā aprakstītā es nekādā gadījumā nevaru.
Daudzās no nodaļām pat katrā trešajā rindkopā pavīd neapšaubāmas pretrunas, atrautība no realitātes un liels snobisms. Ja nodaļas ietvaros neradās pretrunas, tad 95% no “argumentiem” pats atspēkoja kādā mirklī.
Diemžēl grāmatu jau bija pavisam grūti lasīt pēc ļoti interesantā minētā viedokļa, ka nāves sodiem mūsdienās tomēr vajadzētu atļautiem. Pēc tam pat tad, ja pavīdēja vismaz kāda pus-patiesība, bija grūti ieklausīties Vītola paustajā viedoklī.
Un visbēdīgāk man šķita, kā Vītols nosoda latviešus, tā it kā nebūtu pietiekami daudz problēmu Latvijas valstī. Un to es domāju ar atrautību no realitātes, latvietis ir vainīgs, ka nerada vismaz 4 bērnus, latvietis ir vainīgs, jo runā krieviski, latvietis ir vainīgs, ka uzauga Padomju Savienībā briesmīgos dzīves apstākļos.
Man ļoti patīk Viļa valoda, mani aizrauj viņa entuziasms, taču viņa viedokļi man šķita ne dīvaini, bet nepieņemami. Es ceru, ka viņš savas domas ir vismaz nedaudz izmainījis šo gadu laikā.
Displaying 1 - 2 of 2 reviews