Daudzbalsīga čivināšana un spalviņu pucēšana – tā varētu raksturot Dāmu palātas nr. 5 iemītnieču ikdienu. Ota kundze, Blāzera kundze, Ferdinanda kundze un cālītis, meitēns ar putna svaru un zilumu uz sirds, vienīgā jaunā sieviete kardioloģiskajā nodaļā. Vēl dakteris Vinters, kurš staigā pa palātām kā eņģelis un viesojas visu dāmu sapņos, lai “spēlētu dakteros”. Pagātne, tagadne un nākotne še savijas un atmudžinās, kundzītes pļāpā par vīriem, sirdsāķīšiem un bērniem, slēdz derības un pat blēdās, lai vinnētu. Šajā raibajā jūklī pat visnopietnākās kaites brīžiem šķiet mazsvarīgas, dodot vaļu visaptverošam dzīvespriekam.
Anna-Elisabeth Mayer was born in 1977 in Salzburg and now lives in Vienna. She studied Philosophy and Art History and subsequently taught literacy programmes for female immigrants. Mayer then continued her studies at the German Literature Institute in Leipzig. She has received various literary awards, and regularly publishes in periodicals and anthologies. Fliegengewicht is her first novel.
Pilnīgi un galīgi noticēju aprkastītajai videi, pati iedomājos sevi tai palātā, kur vecās kundzes, nogarlaikojušās līdz kliņķim, svaigajām asinīm steidzas izstāstīt visu dzīves laikā pieredzēto, visas vienlaicīgi, reizē gan dzirdot, gan nedzirdot cita citu. Slimnīcas palāta ne vienmēr nozīmē izmisumu (pat tādā nopietnā nodaļā kā kardioloģija), tā gluži vienkaŗsi, kā jau viss dzīvē, ir jāmēģina izdzīvot pēc labākās iespējas, prieku gūsot ikdienas sīkumos.
Spoža autores debija. Ļoti interesanti šķita, ka par galveno varoni neuzzinām gandrīz neko vien to, kāda ir profesija un ka viņai ir nepieciešama sirds operācija, pat "cālīša" vārdu vismaz es nemanīju pieminētu. Slimnīcas palāta ir kā vesela, pilnīgi izolēta pasaule, kurā meitene ar putna svaru pavada savas dienas starp trim krustmātēm fejām, kuras kavējas atmiņās un alkst izklaides vienmuļajā ikdienā, un viņas liek c(d)erības uz cālīti un galu galā iedvesmo cālīti uz rīcību pret savu gribu. Brīžiem smieklīga, brīžiem ironiska, brīžiem gaisīgi sērīga, bet ļoti sabalansēta, aizraujoša un cilvēcīga grāmata par sieviešu dzīvi un mīlestību.
Може би , ако не беше написана като едно изречение без край, щеше да ми хареса повече. Но по този начин не мога да се концентрирам и да проследя всички действия. А и безкрайното уточнения на изрази от рода " той каза", "влизайки" след всяко изречение състоящо се от една дума, загубва нишката на книгата.Иначе може би има и чувство за хумор, но се уморих да го търся. Но пък ако всяко изречение от диалозите , започва на нов ред в тази книга, тя щеше да достигне 600 страници поне.