Izstaigāt visu Latviju – tāda savulaik bijusi izcilā latviešu dzejas patriarha Imanta Ziedoņa iecere. Daļa no tās tika īstenota nu jau leģendārajā grāmatā “Kurzemīte”, kura piedzīvojusi gan atkārtotus izdevumus, gan teātra iestudējumus un savā veidā kā nemiera gars un dumpja kurinātāja iezvanīja Trešo Atmodu. Tomēr izrādās, ka tas bijis tikai sākums krietni lielākam projektam – krustu šķērsu izstaigāt arī pārējos Latvijas novadus. Tagad – kopā ar dēlu, rakstnieku Rimantu Ziedoni – pienākusi kārta Augšzemei jeb Leišmalītei.
“Leišmalīte” tapusi teju vai desmit gadus: krustu šķērsu izstaigāta, izbraukāta, izpētīta visa Latvijas pierobeža no “Lietuvas gala” Nidas līdz pat “Baltkrievijas galam” – Ilūkstei; pavisam mērots 571 kilometrs. Apmeklēts katrs pagasts un ciems, katra skola, muzejs un baznīca. Bez steigas runāts ar ikvienu ceļā sastapto – izglītoto un ne pārāk, šiverīgo un bezdarbnieku, bramanīgo un trūcīgo, zemnieku un simtlatnieku. Mēģināts saklausīt latviešu valodu pat tur, kur tā vairs neskan.
Dzejnieks un publicists. Dzimis zvejnieka ģimenē 1933. gadā Ragaciemā – nelielā ciemā pie Rīgas jūras līča. Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā. Publicējas kopš 1957. gada. Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1964). Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru. Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000). Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti. Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas. Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā.
Beidzot šis lielais ķieģelis ir pabeigts. Termiņi sāk manis spiest, tāpēc sanāca rekordātri - 3 dienas. Viss ko varu teikt - no Ziedoņa gaidīju vairāk. Un var manīt, kuru daļu rakstīja Imants, un kuru - Rimants. Ziedonim aprakstīts ir tēlaināk, Ziedonim raksturīgāk, bet Rimants tikai šļūca par virsu. Grāmata bija ok, tikai ne samaksātās cenas vērta.