Zinu, ka autors nav vainīgs, ka dzīvojis padomju laikā, bet tomēr traucējoša šķita tam laikam raksturīgā patosa pilnā un, jā, brīžiem, tik ļoti audzinošā "aizkadra" balss. Tāpat trūka avārijā iesaistīto viedokļu - jā, bija, bet, manuprāt, par maz, kaut vai, piemēram, tā paša Ļegasova domas, par kura nāvi grāmatas beigās tik vaimanājoši uzrakstīts, bet kurš visas grāmatas ietvaros paslīd garām kā ēna.
Bet, iespējams, mani ietekmējis seriāls un būtu gribējies grāmatā atrast tieši to seju pantus, kas atainoti sērijās.