Почему русские не улыбаются? Ответ на этот вопрос Александр Никонов находит в отечественной истории, которая в нашей стране "не просто повторяется, а ходит кругами, как слепая кобыла…" Автор старается помочь подавляющему большинству соотечественников, особенно молодежи, избавиться от стойких заблуждений и иллюзий.
Александр Петрович Никонов, российский журналист и писатель-публицист. Автор нескольких книг на общественные и исторические темы. Публиковался в газетах «Московский комсомолец», «Московская комсомолка», «Труд», «Столичная газета», «Ночное рандеву», журналах «Постскриптум», «Огонёк», «Столица». Активно выступает за легализацию проституции, наркотиков и свободного ношения огнестрельного оружия. Придерживается либертарианских взглядов.
Izcila Krievijas vēstures analīze, kas, dīvainā kārtā, daudz ko pavēsta arī par Latvijas un tās sabiedrības kuslumu un lēno izaugsmi. Apbrīnoju Ņikonova drosmi kritizēt to, par ko daudzi ar putām uz lūpām iestājas un sajūsminās. Daļēji grāmata raisīja arī patiesu žēlumu, jo Krievijas kultūra un tās saistība / mijiedarbība ar Baltiju ir nenoliedzama, esam sabrāļoti - gribam to vai nē, tāpēc jācer, ka ar gadiem un gadsimtiem varēsim stiprināt attiecības valstu un cilvēku starpā. Turklāt vēl skumjāks ir fakts, ka Krievijai allaž ir bijis milzīgs potenciāls, taču nav veicies ar valdību - tā atkal un atkal pamanījusies valsti vest vairāk pretī iznīcibai un stagnācijai, nekā rosināt attīstībai un pilnveidei. Iesaku šo grāmatu visiem, kuriem nav vienalga ne par Latviju, ne par mūsu lielo, nelaimīgo māsu - Krieviju.