Romānā ''Neredzamo važu gūstā'' izsekots vācu zēna Pētera Tomasa, vēlāk saukta Pierre van de Velde, tad - Georgs Jaunzemis, liktenim. Puisēns 1945. gadā tiek nolaupīts no bērnu patversmes Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Līdztekus sižetiski spraigajiem notikumiem autore cenšas izprast latviešu sievietes, bēgles Annas Rauzes motivāciju: kāpēc viņa bērnu nozagusi un ar to bēguļojusi pa pasauli.
Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte savos romānos bieži pievēršas tematiem, kas vēsta par Latvijā dzīvojošu cilvēku likteņiem. Lasītājus šajos darbos aizrauj ne vien sižeta risinājums, bet arī detalizēti aprakstītās ģeogrāfiskās vietas un sabiedrības dzīve. Autorei padodas spilgts laikmeta un vides tēlojums, jo daudz darba tiek ieguldīts vēsturisku dokumentu un liecību izpētē. Līdztekus reāliem dzīvesstāstiem tādējādi atklājas plaša un patiesa Latvijas un arī Eiropas vēstures panorāma visa 20. gadsimta garumā. Rakstnieces daiļradē iecienīti temati ir Latvijas brīvvalsts laiks, pasaules kari, bēgļu ceļi, okupācija, izsūtīšanas, dzīve okupētajā Latvijā un mūsdienās. Kopš 2002. gada darbojas Rakstnieku savienībā.
Nevarēju atrauties no grāmatas, turklāt novērtēju autores lielo ieguldījumu un, protams, tas, ka tas viss noticis pa īstam, sajūtas tikai pastiprina. Tas viss nozīmē, ka visaugstākais vērtējums.
Ja godīgi – grāmata man sagādāja vilšanos. Tā kā Anna Skaidrīte Gailīte, manuprāt, ir ļoti sakarīga latviešu rakstniece un stāsts par latviešu emigrantes veikto vācu puisēna nolaupīšanu četrdesmitajos gados bija lasīts žurnālā un šķitis interesants, gaidīju kaut daudz vairāk. Ja jau romāns cerēju, ka vai nu ieraksies nolaupītājas / nolaupītā psiholoģiskajā pasaulē vai arī radīs kādas teorijas par notikumiem... Diemžēl lasītais likās kā tāds pagarināts žurnāla raksts, nekur dziļāk iekšā nebraucot, ļoti neitrāls skats no malas. Laikam jau autore ar pietāti izturējās pret galvenā varoņa domām un jūtām, jo viņš tomēr vēl ir mūsu laikabiedrs un visu rakstīto vērtēja, cik saprotu, taču man kā lasītājam tas daudz ko laupīja. Žēl.
Jautājums tā arī palika neatbildēts. Kāpēc Anna nozaga puiku? Jocīga sajūta lasīt par Vācijas pilsētām, kurās viņa bija, atrodoties Vācijā. Sēžu parkā uz soliņa un lasu, apkārt skan vācu valoda un tiešām iejūtos tajā atmosfērā, kādā atradās Anna un Georgs, Pēteris, Juris? Izsekot līdzi visam dzīves stāstam, izjust to, ko izjuta Anna un puika ir smagi, jo tas viss ir netaisni, bet ko nu par to. Gailītes valoda kā vienmēr aizrauj un nevar pārtraukt lasīt... Beigās kā vienmēr pietrūks. Gribas vēl.
Ārkārtīgi skumjš stāsts par 2.pasaules kara bēgļu gaitu laikā paveikta nozieguma sekām. Cik labi, ka tomēr vismaz mūža nogalē galvenais varonis ir atguvis pelnīto sirdsmieru un ģimenes mīlestību.