Ķīpsalas putni

by Dace Ruksane

"Ikviena mūsu zemes vieta ir īpaša. Visa Latvija ir kā savērta no dažādām pērlēm — katrai sava nokrāsa, forma, katra ar savu stāstu un dzīvi. Man palaimējās veselu gadu mitināties Ķīpsalā un atklāt, cik ļoti daudzslāņaina, noslēpumaina un raiba ir šī teritorija. Es nezinu, vai tā bija sala, kas atvērās man, vai arī es atvēros salai, taču stāsti par putniem un cilvēkiem nāca pie manis cits pēc cita un negrasījās atstāties, kamēr nebiju tos pierakstījusi."
Dace Rukšāne

“Mēs pārāk bieži esam “viens no otra tik tālu kā Ķīpsala no Rīgas — var gadu nodzīvot, Rīgā nepabijis, un neliksies, ka esi ko zaudējis”. Par cilvēkiem, starp kuriem kaut kas ir satrūcis, ir šie stāsti. Dziļi, trāpīgi, smeldzīgi, jautri, patiesi. Dace Rukšāne, kādu jūs visdrīzāk nepazīstat. Ar Ķīpsalas dotiem spārniem.”
Inita Saulīte-Zandere,
žurnāla “Pastaiga” galvenā redaktore

“Ir kāda īpaša pazīme, kas Daces Rukšānes prozai ļauj nenomaldīties lasītāja prāta labirintos, bet nokļūt pa tiešo sirdī, — viņa patiesi mīl savus varoņus — arī tad, kad asprātīgi zobojas par viņu vājībām un šķietamajām traģēdijām. Viņa nelūkojas no augšas ar demiurga bargo aci — viņa ir turpat plecu pie pleca ar saviem varoņiem un pārdzīvo līdzi tiem.”
Dace Sparāne

Genres: Short Stories

151 pages, Hardcover

First published January 1, 2009

Reviews

[Krista Leskevica · Rating 5 out of 5]

Es mīlu stāstus 🤍 Un šo mazo grāmatiņu oficiāli pasludinu par vienu no saviem visu laiku mīļākajiem stāstu krājumiem 🔥 Tik ļoti patika, ievilka un pārsteidza. Un palika. Lasot visu laiku gribas uz turieni, uz Ķīpsalu 🫶 Un, lai gan man ar Ķīpsalu nekad nav bijis itin nekāda sakara, jāsaka, pat gribētos, lai būtu… 🙏

Bet vispār pie šīs es nonācu nejauši - vasaras nogalē biju uz pasākumu, kur Dacei tika uzdots jautājums - kura viņai pašai ir mīļākā no savām grāmatām? Un Dace sāka stāstīt par šo - Ķīpsalas putni - kas ir arī viņas VISātrāk uzrakstītā grāmata, jo stāsti nākuši paši no sevis, kaut kur tur, no augšas, pa vienam dienā. Dacei vien nācies tos visus pierakstīt 🙏

Tad nu es arī iegādājos, izlasīju un noteikti paturēšu savā plauktā. Jā, šī būtu tā, ko es tiešām kādreiz arī VARĒTU pārlasīt 🙌

Par ko ir Ķīpsalas putni? Par cilvēkiem, par dzīvi, par likteņiem. Par mīlestību un naidu. Par attiecībām. Par jaunību un vecumdienām. Par izvēlēm. Tik ļoti dzīvi, dzirkstoši, īsti un emocijas raisoši. Te bija vieta gan kamolam kaklā, gan asarai acu kaktiņā, gan smiekliem no sirds.

Un kas ar tiem putniem? Tie bija! Pilna grāmata, katrs stāsts. Jo Ķīpsala bez putniem nav Ķīpsala 🦢😏

Starp citu, ja parasti stāstu krājumi atstāj mazuma piegaršu, gribas plašāk un vēl. Tad šis nebija tas gadījums. Te viss ir tieši tā un tik, cik vajag. Lai paliek prātā un dziļāk 🫶

[Elīna Vendija Rībena · Rating 5 out of 5]

Arī šī it atkal-lasāmā, mūžam-pārlasāmā grāmata. Stāsti par cilvēkiem, kas tik pilni dzīvības - rūgtuma, laimes, un asaru - gan no rūgtuma, gan laimes, bet no abiem - sāļu. Un man vienmēr sirdij tuvu ir bijuši putnu , tāpēc to motīvs grāmatā man jo sevišķi mīļš. Un kaut kādā mērā tik viegli Rukšāne spēj pieskarties sāpīgajam, ka gandrīz šķiet, - tas nav noticis. Un tikai vēlāk tu atceries. Par Cizi, piemēram. Un tad paliek skumji.

[Liva · Rating 5 out of 5]

It kā atsevišķi tēli 18 stāstos savijas vienotā attēlā. Jā, neviens no tiem nav izpreparēts līdz pašiem pirmsākumiem, taču kaut kādu ieskatu par izveidoto personu lasītājs gūst. Var lasīt kā romānu, bet var arī nesasprindzināties un izbaudīt katru stāstu atsevišķi kā mazu ainiņu no tik dažādās Ķīpsalas.

Plašāk blogā:
http://lalksne.blogspot.com/2020/02/d...

[Kristīne Līcis · Rating 3 out of 5]

Pavisam īsiņi 18 putnu vārdos nosaukti stāsti par dzīvi Ķīpsalā. Nekā ārkārtēja, visnotaļ sadzīviski, tādas mazas ikdienas dzīves skicītes noslēgtā kopienā, insulētā kokonā starp Daugavu un Zundu. Dažviet nedaudz klišejiski ("Briljanta lakstīgala" un trofejas sieva), dažviet forši asprātīgi ("Flamingo zosis" un vīramātes-vedeklas drāma), dažviet smeldzīgi skumji ("Cizis" un "Piekūns" un pusaudzes trauslā vientulība), dažviet ar intriģējošu karmas pieskaņu ("Pūce" un bezmiegs un vecāku grēku izpirkšana).

Turpinot putnu tēmu, kopējais iespaids līdzinās ligzdai - visi stāsti savstarpēji saistīti, sapīti, savīti. Arī kompozīcija apaļa - pirmais un pēdējais stāsts par to pašu personažu. Stāstos kopumā vieni un tie paši personāži no dažādām pusēm, jāpiedomā, lai atcerētos, kurš ir kurš. Kā jau ligzdai pienākas, šur tur caurums, šur tur kāds līdz galam neiederīgs gals izlīdis ārā, bet tas netraucē. Nepamet nepabeigtības sajūta, bet varbūt tas ir iemesls, kādēļ pēc izlasīšanas paliek sajūta, ka stāsti turpinās un mainās. Ja pēc laika lasīšu vēlreiz, vai būs jau citādi?

"Jēkabs makšķerē un klausās, kā Rīga gaudo un kauc kā tāds ķēdē iesiets un ilgi nesamīļots suns. Gandrīz visu laiku uz kāda no tiltiem vaimanā sirēnas, bet, kad tās apklust, var dzirdēt, kā no lidostas gaisā ceļas lidmašīnas. Ja atslēgtu skaņu, Ķīpsala būtu pilnīgi lauki."

[Zanda · Rating 4 out of 5]

Tiešām labi, viens otru papildinoši stāsti par daudzveidīgo Ķīpsalu, sākot no tās dubļainā gala un beidzot ar smalko galu.
Kaut kur man pat asociējās ar Janas Egles stāstiem, tikai tādā vieglākā versijā.

"Vispār šī ir dīvaina vieta dzīvošanai. Taisni žodziņi, taisnas vienādas mājiņas, kopā salipušas, mazi pagalmiņi cieši cits citam blakus kā drēbju skapīši sporta zāles ģērbtuvē. .. Ja piektdienas vakarā atnāk ciemiņi uz bārbekjū, tad sarunas var dzirdēt triju māju garumā, tāpēc visi kaimiņi parasti rīko savus bārbekjū vienā un tajā pašā laikā. Tad katrs dzird tikai sevi un neviens neuztraucas, ka tiks noklausīts." :) (37.lpp.)

[Laura · Rating 5 out of 5]

Ķīpsala ir pavisam cita pasaule pašā Rīgas centrā - ar rindu mājām, bruģētām ieliņām, peldbaseinu, izstāžu centru, rosīgu studentu pilsētiņu, dārgiem īpašumiem un ekskluzīviem restorāniem. Varētu arī teikt, ka lauki pilsētā. Autore īsos un asprātīgos stāstos, kas savstarpēji saistīti, atklāj šos Ķīpsalas "putnus" - gan spārnotos, gan divkājainos bezspārņus.

[katrīna · Rating 3 out of 5]

Grāmata ir aizpildīta ar īsiem stāstiem par cilvēkiem, kas pielīdzināti putniem - tas bija tieši tas, kas mani uzrunāja izlasīt grāmatu pēc tam, kad mēs skolā par to parunājām.
Visi notikumi, kas tika aprakstīti grāmatā ir iespējami īstajā dzīvē, kas man pat patika. No visiem man palika viens stāsts prātā, kas man likās visatšķirīgākais no visiem pārējiem un, kaut vai īss, tas tomēr mani atstāja uz pauzes. Katram stāstiņam bija sava īpatnība, un neviens stāsts man neatgādināja citu - Dacei Rukšānei ir plaša izdoma.

[Rita Kubulina · Rating 4 out of 5]

Ar nelielu mazuma piegaršu, taču patika savā starpā saritinātie cilvēkstāsti vienas salas ietvaros.

[Zane Allenforta · Rating 4 out of 5]

18 īsi, savā starpā savīti stāsti, par Ķīpsalas iedzīvotājiem. Viegla, patīkama lasāmviela, klasiskā, autorei raksturīgā stilā. Patika 🫶🏻

[māris šteinbergs · Rating 3 out of 5]

par skaudru un mazu . neslikta , bet nekas tāds, kas aizrauj domāšanu, arī nav

[Līva]

Gan Ķīpsala, gan putni tādi ļoti sekundāri. Ķīpsala tiešām ir ļoti daudzveidīga, literāri pateicīga vieta, un arī skatījums uz centram pietuvinātu apkaimi kā laukiem rīdziniekiem noteikti šķiet netipisks.

Taču nedaudz šķiet, ka autore vēlas sociālās dzīves problēmas un ainiņas sasaistīt ar kaut kādu arhetipisko Ķīpsalas zvejniekciema dvēseli, kas nebija vajadzīgs. Jā, vardarbīgi memmīši un jukušas bābas ir latviešu literatūras klasika, bet Ķīpsala pie tā nav vainīga.

[Laima · Rating 3 out of 5]

Atgādina Aivara Kļavja “Mans nams”.
Mazliet skumīgi vienmuļi nolemta dzīve Ķīpsalas rezervātā :)
Mīlīgi dabas norišu, putnu apraksti, taču dzīves norišu - nu nezinu, kaut kā banāli vienādi un līdz galam nenoticu, kaut kādā brīdī pat sāk kaitināt tāda nolemtība.
Dažu stāstu varoņiem gan sanāk drusku just līdzi, citi savukārt sūta smadzenēm domu likt grāmatu nost, jo garlaicīgi.

Ir dažādi amizanti anglicismi, kas laikam raksturīgi laikam, kad grāmata sarakstīta.

[Liene Apsalone · Rating 4 out of 5]

3.75.
Kaut kādas atsevišķas domas ļoti patika, pilnīgi prasās aiziet uz Ķīpsalu pastaigā. Lasīšanu ik pa brīdim pārāk iepauzēju, tāpēc uz beigām jau biju piemirsusi, kurš no tēliem bija kurš (katrs stāsts ir citam, bet savstarpēji kaut cik sasaistās).

[Indra · Rating 4 out of 5]

"No ligzdas izkritušajiem jāturas kopā."

[Liga Grundsteine · Rating 4 out of 5]

Kādreiz, mācījos un pēc tam strādāju Kīpsalā. Nostalgija pēc aizgājušiem laikiem un Kīpsalas.
Daži stāsti likās lieki, jo iespējams nesapratu tos.

[Ilvija · Rating 4 out of 5]

Kaut kad iepriekš rakstīju, ka īsie stāsti nav mana lasāmviela, bet Daces Rukšānes īsie stāstiņi patīkami pārsteidza. Izlasīju vienā rāvienā.

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Grāmata, ar kuru rokās, gribas doties pastaigā – tik dzīva.

[Nepala · Rating 3 out of 5]

Tīri labi, ir interesants koncepts, it kā par putniem, bet vēl vairāk par cilvēkiem, sniedzot kopā savienojamus personību portretus, jo īpaši patika "Briljanta lakstīgala", Kaija" un "Gulbji".

[Linda Beldava · Rating 4 out of 5]

Īso stāstu kolekcija. Vairāk par Ķīpsalu kā par putniem, bet katram stāstam tika savs spārnotais draugs.
Raibi, dažādi.

[Linda Selecka · Rating 3 out of 5]

Ironiski komisks Ķīpsalas iedzīvotāju/varoņu stāstiņu krājums. Tā virspusīgi tiem pārskriets pāri, bez attīstības, bez dziļuma. Ātra, izklaidējoša literatūra.

[Rasa Brūna · Rating 4 out of 5]

Studiju laikā dzīvoju Ķīpsalā un, lasot grāmatu, visu laiku mēģināju iztēloties/atcerēties tās mājas, kur varoņi dzīvo. Jā, jo mājās taču dzīvo cilvēki. Kopumā grāmata man patika.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..patīkami atgādināja G. Repšes grāmatu "Vīrs tapīrs un citas radības"!

[Laura Sūnāksle · Rating 3 out of 5]

Sākumā gāja grūti, beigās pat iepatikās.