Astoņpadsmit gadu ar stāstiem. Tāds ir Noras Ikstenas īsprozas nogrieznis, kas ietverts šajā izlasē, kurā apkopoti labākie no 1993. – 2011. gadam rakstītie stāsti, to skaitā arī daži pirmpublicējumi.
Laiks starp divām durvīm — pirmo biklo klauvējienu pie ieejas rakstniecības pasaulē un joprojām bijību pret vārdu, lai gan pilngadības apliecība jau kabatā. Uz stāstnieces varoņiem tas nav atstājis nekādu iespaidu. Viņi joprojām ir tie paši: staigā maldu ceļus, mēģinot uztaustīt taisnāko, nodara pāri sev un citiem, bet neba aiz ļaunuma, vien bailēs ieraudzīt sevi patiesajā gaismā. Zaudējuši līdzsvaru, viņi nesaļimst, bet paļaujas uz Visaugsto, kam nestundā ielikt plaukstā vārgos pirkstus. Un vienmēr paliek iespēja uzturēt divus laikus — īstenības un sapņa, kad var piedzīvot citādu laiku un citādas domas, līdz pienāk tā neticamā laime satikties.
Nora Ikstena (1969-2026) was a prose writer and essayist. Ikstena is considered one of the most visible and influential prose writers in Latvia, known for elaborate style and detailed approach to language. After obtaining a degree in Philology from the University of Latvia in 1992, she went on to study English literature at Columbia University. In her prose, Nora Ikstena often reflected on life, love, death and faith. Soviet Milk (2015, shortlisted for the Annual Literature Award for best prose), Besa (2012), Celebration of Life (1998), The Virgin's Lesson (2001) are some of her most widely appreciated novels.
The novel Amour Fou has been staged for theatre, and published in Russian (2010); other works have been translated into Lithuanian, Estonian, Georgian, Swedish, Danish, etc. Ikstena is also a prolific author of biographical fiction, non-fiction, scripts, essays, and collections of short prose. Her collection Life Stories (2004) was published in English in 2013, and Hindi in 2015. Her story Elza Kuga’s Old Age Dementia was included in the "Best European Fiction 2011" anthology. Ikstena was an active participant in Latvia's cultural and political life, and a co-founder of the International Writers and Translators’ House in Ventspils. In 2006, she received the Baltic Assembly Prize in literature.
Es daudz ko par šo grāmatu nevaru pateikt, jo varbūt neesmu pietiekoši inteliģenta vai izaugusi, lai saprastu. Bet zinu tikai to - autore ir izcila atmosfēras radītāja. Es jutu visas emocijas, attēlus un personības, kas it kā bija iekrāsotas stāstu lapaspusēs. Tajās apvienojās dziļš izmisums un sāpes, kā arī neapzināts vai neizskaidrojams prieks un gaišums.
P.S. Neiesaku lasīt visu uzreiz. Paņemt pauzīti un atsākt pēc kādas viduvējas tejātera izrādes vai labas kafijas krūzes.
Sliecos starp 3 un 4 ⭐. Jā - Ikstenas valoda, atmosfēra, tēli. Bet: ļoti samežģīti dažviet, un arī drūmi tomēr. Lasīju pa mazām devām. Tik blīvs nelaimīgums un vientulība, un pašnāvības tēma īpaši agrākajos stāstos tik bieža, ka tie lasās kā "Mātes piena" priekšvēstneši. Vislabākais stāsts, manuprāt, ir "Amarillis".