Atraitnes dēls

by Vilis Plūdonis

Viļa Plūdoņa poēma ,,atraitnes dēls,, stāsta par nabadzīga jaunekļa, atraitnes dēla, dramatisko cīņu pret savu sapņu piepildīšanu, par izglītības iegūšanu, par labākas dzīves nodrošināšanu sev un savai mātei. Sākumā atraitnes dēla trauksme ir neapzināta, taču vēlāk viņš tiecas neziņā, kas viņu arī pazudina. Poēma sastāv no trim galvenajiem posmiem: atraitnes dēla šķiršanās no mātes un brauciens uz Pēterpili, neatlaidīgā mācīšanās un cīņa ar trūkumu, slimība un nāve.

Genres: Classics, Poetry

42 pages, Hardcover

First published January 1, 1901

About the author

Vilis Plūdons (1874–1940) – dzejnieks, skolotājs. Viens no izcilākajiem latviešu liroepiķiem un bērnu dzejas autoriem. Alegorisko poēmu "Divi pasaules", "Atraitnes dēls" un "Uz saulaino tāli", kā arī bērnu dzejoļu grāmatu "Eža kažociņš" un "Zaķīšu pirtiņa" autors. 1908. gadā izdots viņa tulkotais Nīčes meistardarbs "Tā runāja Zaratustra".

Reviews

[Rinalds Einiks · Rating 3 out of 5]

Ļoti “jauka” poēma priekš obligātās literatūras pamatskolā.
Bet skarbi, diezgan, diezgan ļoti skarbi.
Izdegšanas sindroms.
Nāve.
“Lai putenis plosās, lai ziemelis elš, uz augšu, uz augšu tik ies manim ceļš!”
Nepadošanās, ticība sev uz īsu brīdi, un “cik gurda miesa man! Cik slābans manim gars, cik tālu, tālu, esi tu, jaukais pavasars!”
Vilis Plūdonis saraksta šo laikā, kad daudzi latvieši dodas studēt uz Pēterburgu, tiecas, raujas pēc tās izglītības, bet patiesība ir skarba. Izdosies tiem, kam esot naudas daudz!
“Kas daļas tiem gar aizgājēja cēliem centieniem un viņa ideāliem.”
Nekādas.
Depresīvi, ļoti depresīvi.
Ļoti.

[lohs · Rating 4 out of 5]

Damn i didnt expect that ending overall very depressing and sad but quite poetic

[Didzis Sauskajs]

nice