Krājuma Velci, tēti sakārtotājas Irēnas Auziņas ievadvārdi norāda, ka te ievietoti ja ne gluži visi, tad tomēr lielum lielā daļa Klāva Elsberga atstāto dzejoļu. Viss to vairums ir rakstīts īsajā laikā no 1985.gada līdz 1987.gada sākumam. Dzejnieks pats teicis, ka šajā materiālā atrodamas apmēram divas trešdaļas no viņa iecerētās trešās dzejoļu grāmatas un piemetis, varbūt puspajokam, ka tās nosaukums varētu būt Cenzēti vārdi. Kāpēc gan ne. Arī laikā, kad uzspiestas cenzūras vairs tikpat kā nav, toties jo stingrāka kļūst kalnā kāpēja paškritika. Tās darbs gan šoreiz paliek nepabeigts.
Klāvs Elsbergs bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Klāvs Elsbergs dzimis Rīgā, viņa māte bija dzejniece Vizma Belševica, tēvs — tulkotājs Zigurds Elsbergs. No 1977. līdz 1982. gadam studējis franču filoloģiju LVU; atdzejojis no franču, angļu un krievu valodas (Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Tristana Carā, Luija Aragona un daudzu citu autoru darbus). 1978. gadā viņš apprecējās ar dzejnieci Irēnu Auziņu. Elsbergs strādājis par redaktoru žurnālā "Liesma", kā arī aktīvi piedalījies savulaik ļoti nozīmīgā žurnāla "Avots" veidošanā. Klāvs Elsbergs gāja bojā mīklainos apstākļos 1987. gada 5. februārī rakstnieku namā Dubultos, tiek pieļauta iespēja, ka viņš ticis nogalināts. Klāva dzeja ir neatkārtojama un viņš pats ir bijis elks vairākām paaudzēm, ietekmējot latviešu dzejniecību un savu popularitāti nezaudējot arī mūsdienās.
Kad skolā beidzot lika izlasīt šo dzeju, man nebija skaidrs, kādēļ skolā dzeju nesāk mācīt no kaut kā tāda, bet gan tekstus, kuriem ir vairāk vēsturiska vērtība...
tu esi prieks par laikā teiktu vārdu kas sevī glabā daudzus pērkondārdus
jo var jau būt: ikviens mēs esam sīks bet vārds ikviens ir milzīgs bezgalīgs
Grāmata, kuru var atstāt kā "Currently Reading" uz visiem laikiem. Kā tiek pabeigta, tā atkal jau gribas sākt no jauna, un tā atkal un atkal. Neatkārtojami!