“Mūžīgie spārni” – tā grāmatu par Aspaziju nosauca Saulcerīte, kas dzejnieces daiļradi izzināja ilgus gadus, līdz tapa šī pēdējā nozīmīgākā grāmata par Raiņa līdzgaitnieci.
Patiesi cienījams kultūrvēsturisks pētījums, filozofijas un mākslas apdvesta psiholoģijas dubultstudija un pārsteidzoši viegli lasāms piedzīvojumu stāsts par cilvēka cīņu īstenot sevi, bet visvairāk - skaists, garīgs mīlas stāsts. Rakstīts neslēptā mūža mīlestības patosā.
Kaut arī neesmu pārāk liela Aspazijas daiļrades cienītāja, tomēr viņas personība un dzīves gājums mani gan vienmēr ir saistījis. Saulcerīte Viese grāmatu sarakstījusi patiesā cieņā pret dzejnieci un mīlestībā pret viņas daiļradi. Turklāt tas ir arī vēstījums par laikmetu, kurš, manuprāt, ir viens no interesantākajiem latviešu kultūrvēsturē.