What do you think?


Mūžīgie spārni
“Mūžīgie spārni” – tā grāmatu par Aspaziju nosauca Saulcerīte, kas dzejnieces daiļradi izzināja ilgus gadus, līdz tapa šī pēdējā nozīmīgākā grāmata par Raiņa līdzgaitnieci.
- GenresBiography
455 pages, Hardcover
First published January 1, 2004
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
Read
July 4, 20260⭐️/5⭐️
Es nevienu dienu negaidīju šo grāmatu lasīt, šis bija tas moku un ciešanās moments kas bija jāpiedzīvo katru dienu. Never again
Nekad es vairs nevarēšu lasīt Raiņa dzeju the same. Aspazija fairs nebūs tāda pati manās acīs kā bija pirms šīs grāmatas, un, piedodiet, es to nedomāju labā veidā. Man šī grāmta izraisīja tik lielu nepatiku, ko es nebiju izjutusi kādu brīdi. Viena doma, ko šī grāmata izraisīja ir “vai šī grāmata ir tik pat slikta vai sliktāka par “Sava Ceļa Gājējs”, kas man bija jālasa pires gada.” Es nenoliedzu, ka grāmata ir vēsturiski svarīga un izglītojoša, kā arī (laikam) palīdz izprast Aspazijas dzīvi, es tiešām nevarēju ciest 80%+ procentus no šīs grāmatas. Šie apa 20%, ko es novērtēju, kā ciešamus, iekļāva, grāmatas sākumā minēto, notikumu, kur Aspazija uzsēdās uz plīts, jo vēlējas “pārbautīt, kā ellē cepas grēcinieki”….. man vajadzēja nolikt grāmatu uz minūti un parunāt at kādu par šo. (Bonus: es tajā brīdī vēl nebiju apjēgusi, ka tā ir Aspazija).
Es negibu ilgi un gari rakstīt visu, kas man nepatika, bet šeit ir daži kadri. 1. Aspazijas vectēvs apprecēja savu pusmāsu 2. Aspazijas vectēvs mēģināja savest kopā Aspaziju ar viņas onkuli, mind you, viņi to plānoja, kad aspazijai bija 7 un onkulim bija pāri 20…. 3. Tika kaut kādas 4 -6lpp apprakstīts kā Aspazija uz savas sienas redzēja bībeles sižetus un tad vēl 6+lpp par kukaini, kuru redzēja istabā. Okay, labi, tas parāda viņas raksturu, un es zinu, ka esizklausos pēc neinteleģentas personības, bet tas bija tik lieki, varēja to pieminēt, protams, bet ne tik gari.
Paldies par uzmanību, es atvados no šis grāmtas uz atlikušajiem 1,5 mēnešiem līdz skolai, kur vajadzēs atkal piedzīvot to šausmību.
Es nevienu dienu negaidīju šo grāmatu lasīt, šis bija tas moku un ciešanās moments kas bija jāpiedzīvo katru dienu. Never again
Nekad es vairs nevarēšu lasīt Raiņa dzeju the same. Aspazija fairs nebūs tāda pati manās acīs kā bija pirms šīs grāmatas, un, piedodiet, es to nedomāju labā veidā. Man šī grāmta izraisīja tik lielu nepatiku, ko es nebiju izjutusi kādu brīdi. Viena doma, ko šī grāmata izraisīja ir “vai šī grāmata ir tik pat slikta vai sliktāka par “Sava Ceļa Gājējs”, kas man bija jālasa pires gada.” Es nenoliedzu, ka grāmata ir vēsturiski svarīga un izglītojoša, kā arī (laikam) palīdz izprast Aspazijas dzīvi, es tiešām nevarēju ciest 80%+ procentus no šīs grāmatas. Šie apa 20%, ko es novērtēju, kā ciešamus, iekļāva, grāmatas sākumā minēto, notikumu, kur Aspazija uzsēdās uz plīts, jo vēlējas “pārbautīt, kā ellē cepas grēcinieki”….. man vajadzēja nolikt grāmatu uz minūti un parunāt at kādu par šo. (Bonus: es tajā brīdī vēl nebiju apjēgusi, ka tā ir Aspazija).
Es negibu ilgi un gari rakstīt visu, kas man nepatika, bet šeit ir daži kadri. 1. Aspazijas vectēvs apprecēja savu pusmāsu 2. Aspazijas vectēvs mēģināja savest kopā Aspaziju ar viņas onkuli, mind you, viņi to plānoja, kad aspazijai bija 7 un onkulim bija pāri 20…. 3. Tika kaut kādas 4 -6lpp apprakstīts kā Aspazija uz savas sienas redzēja bībeles sižetus un tad vēl 6+lpp par kukaini, kuru redzēja istabā. Okay, labi, tas parāda viņas raksturu, un es zinu, ka esizklausos pēc neinteleģentas personības, bet tas bija tik lieki, varēja to pieminēt, protams, bet ne tik gari.
Paldies par uzmanību, es atvados no šis grāmtas uz atlikušajiem 1,5 mēnešiem līdz skolai, kur vajadzēs atkal piedzīvot to šausmību.
March 3, 2026
"Sievietei nav vajadzīga brīvība, lai līdzinātos vīrietim, bet vajadzīga brīvība, lai būtu sieviete savā vispilnīgākajā veidā - gad dzīvē, gan dzejā."
Visi vienmēr kladzina: "Rainis to, Rainis šo!", BET bez Aspazijas viņš, tomēr neko.
Ļoti padziļināti un aizraujoši, jūtu, ka Saulcerīte Viese mērķēja uz Aspazijas tēla rehabilitāciju mūsu apziņā.
Visi vienmēr kladzina: "Rainis to, Rainis šo!", BET bez Aspazijas viņš, tomēr neko.
Ļoti padziļināti un aizraujoši, jūtu, ka Saulcerīte Viese mērķēja uz Aspazijas tēla rehabilitāciju mūsu apziņā.
August 25, 2013
Patiesi cienījams kultūrvēsturisks pētījums, filozofijas un mākslas apdvesta psiholoģijas dubultstudija un pārsteidzoši viegli lasāms piedzīvojumu stāsts par cilvēka cīņu īstenot sevi, bet visvairāk - skaists, garīgs mīlas stāsts. Rakstīts neslēptā mūža mīlestības patosā.
September 17, 2023
Pirms mēneša neticētu, ja jūs teiktu, ka izlasīšu un man patiks.
April 3, 2026
nav labāka savienojuma par Aspaziju + Saulcerīti Viesi
July 18, 2015
Kaut arī neesmu pārāk liela Aspazijas daiļrades cienītāja, tomēr viņas personība un dzīves gājums mani gan vienmēr ir saistījis. Saulcerīte Viese grāmatu sarakstījusi patiesā cieņā pret dzejnieci un mīlestībā pret viņas daiļradi. Turklāt tas ir arī vēstījums par laikmetu, kurš, manuprāt, ir viens no interesantākajiem latviešu kultūrvēsturē.
October 24, 2015
Būtu biežāk jālasa latviešu autoru biogrāfijas.
Displaying 1 - 7 of 7 reviews







