Ģīmetne

by Anšlavs Eglītis, Zigurds Zuze (Illustrator)

Grāmatā var tikties ar Anšlavu Eglīti un viņa radītajiem tēliem apmēram astoņu gadu ritējumā. Tas bija vētru laiks, skarbu pārmaiņu laiks. Sekojot līdzi Anšlava varoņu gaitām, ieraugam mūsu tautas ēršķainos ceļus. Un pārmainās pats stāstītājs – no eleganta jaunekļa viņš pārtop rūpju māktā vīrā: dzimtene atstāta. Te saimniekoja sveša vara, pats viņš dienas vadīja Alpu aizdurē Tailfingenā, strādāja, raudzījās kalnos un “zīlēja nākotni – nezināmo”.

127 pages, Paperback

First published March 1, 1943

About the author

Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, sieva – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.
Skolas gaitas sācis Rīgā.
Ziemas ģimene pavadījusi Rīgā, bet vasaras pie radiem Cesvainē.
1915: vecāki evakuējās uz Krieviju, Anšlavs Eglītis ar vecākiem dzīvoja Maskavas tuvumā.
1941: 31. decembrī apprecējies ar gleznotāju Veroniku Janelsiņu.
Dzīvodams trimdā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas aprakstīta arī literāros darbos.

Literārā darbība

1926: pirmā publikācija dzejolis "Lords" laikrakstā "Brīvā Zeme" 19. septembrī.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Burtnieks", "Zaļā Vārna", "Jaunā Nedēļa", "Daugava", "Latvju Mēnešraksts" un citviet.
1931: žurnālā "Piesaule" publicēts pirmais īsprozas darbs, novele "Stulbenis" (Nr. 9.).
1957: žurnālā "Zvaigzne" (Padomju Latvija) publicēts tēlojums "Neierastā Amerika".

Literārie darbi

Īsprozas darbi (novele, stāsti, apraksti, tēlojumi)
1936: “Maestro”.
1940: Nestundas.
1943: “Ģīmetne”.
1946: “Kazanovas mētelis”.
1946: “Teoduls Supersakso”.
1946: “Uguns pilsēta”.
1948: “Čingishana gals”.
1950: “Sīkstā dzīvība”.
1951: “Švābu kapričo”.
1954: “Neierastā Amerika”.
1956: “Karuselis”.
1958: “Sveiciens Sofijai Ozo”.
1961: “Divi kāpieni”.
1962: “Mana banka”.
1969: “Pēdējais mohikānis”.
1970: “Pasmaidot”.
1977: “Kas izpostīja latvisko stūrīti?”
1992: “Ciemiņš no dzimtenes”.
1999: “Ziemassvētku stāsti” / sastādījis Viktors Hausmanis.

Dzejas krājumi
1938: “Vientulis un dzīrotājs”.
1941: “Mijkrēslī” kopā ar Andreju Johansonu.

Romāni
1940: “Līgavu mednieki”.
1946: “Homo novus”.
1951: “Adžurdžonga”.
1952: “Laimīgie”.
1954: “Cilvēks no Mēness”.
1955: “Es nebiju varonis”.
1956: “Misters Sorrijs”.
1958: “Omartija kundze".
1959: “Ilze”.
1961: “Malahīta dievs”.
1961: “Vai te var dabūt alu?”.
1962: “Pansija pilī”.
1963: “Pēdējais raidījums”.
1966: “Nav tak dzimtene”.
1967: “Tiesa nāk”.
1968: “Bezkaunīgie veči”.
1970: “Cilvēks mežā”.
1971: “Es nepievienojos”.
1976: “Piecas dienas”.
1980: “Vai zini zemi, citronas kur zied?”

Lugas
1944: “Kosma konfirmācija”.
1944: “Pa purna tiesu”.
1974: “Lūdzu ienāciet, ser!”, 2 grāmatās.
1990: “Lugas”.
2016: “Cilvēks grib spēlēt”.

Reviews

[Kristīne Spure · Rating 5 out of 5]

Man patīk, kā raksta Anšlavs Eglītis. Ja viņš iedvesmojas no angļu rakstniecības un džentlmeņu literatūras, tad man jālasa vairāk angļu autoru tekstu un džentlmeņu literatūras. Aizraujoša un aizvien mūsdienīga novele, asprātīgi dialogi, Rīgas centra un operas vides attēlojums. Centrā dekorators Klāvs un viņa klupšanas akmens – alkoholisms. Spilgti varoņi. Iedvesma no Oskara Vailda “Doriana Greja ģīmetnes”. Meistarīgi izveidots lēciens laikā noslēguma daļā. Iesaku!

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Laiks vienai no mūsu grāmatu kluba aprīļa izvēlēm. Šī mazā melnā grāmatiņa ir bēgļu gaitās esošā Anšlava Eglīša 1943. gada sarakstītā novele par mākslinieka - Rīgas operas nama scenogrāfa Klāva iekšējām cīņām.

Galvenās tēmas - mākslinieka dvēsele, alkohola vara pār cilvēku, greizsirdības posts, kā arī trausla paļaušanās uz ārējiem talismaniem, nevis uz savu iekšējo spēku un varēšanu. Novele stāsta par otro iespēju sākt visu no sākuma.

Sajūtas lasot bija padrūmas, nomācošas un ar nojausmu, ka labi jau nu tas nebeigsies. 😐Grāmatā ir trīs pamata darbības vietas - galdniecība, Rīgas tirgus un opera. Interesanti pabūt mākslas pasaules aizkulisēs.

Valoda liek piepūlēt prātu, jo šeit ir bagāts vārdu krājums, kur apmēram 5% vārdu mūsdienās vairs nelietojam vai arī tie specifiski saistīti ar skatuvi, mākslu vai galdniecību. Palika prātā "kloķēt leijerkasti" vai "aizblenzties uz kādu". 🙃 Jūtami valoda ir mainījusies, un būtu bijis interesanti papētīt dziļāk vārdu nozīmi.

Godīgi sakot, šo grāmatiņu biju jau lasījusi, bet neko neatcerējos, pat to lasot. Nesen biju uz Mākslas muzeju, un tur pirmajā stāvā bija izstāde par operas scenogrāfu un gleznotāju Ludolfu Libertu, kas man ārkārtīgi palīdzēja iejusties šajā stāstā, jo atcerējos gan izrāžu skices, gan tērpu uzmetumus, gan pašus tērpus.

Jāteic, grāmatas noskaņu ataino grāmatas vizuālais noformējums vākam un melnbaltās grafikas. 🖤

Īsais darbs koncentrēti parāda cilvēka vājības un mākslinieka iedvesmas neizdibināmos ceļus. Tomēr galvenais spēks vienmēr jāmeklē sevī, ne ārējos ietekmētājos.✨

[Zanda Melne · Rating 4 out of 5]

A. Eglītis šajā grāmatā raksta tēlaini un mākslinieciski.Ļoti skaisti!Valoda plūst viegli, teikumi ir skanīgi un attēli dzīvi – lasot, viss notiekošais kā dzīvs risinās acu priekšā. Ļoti viegli bija visu vizualizēt.
Jāsaka gan – biju cerējusi uz citādām beigām🫠. Vīrs un draudzene par mani pasmējās – viņiem jau pašā sākumā viss ir bijis skaidrs.😃

[Agnese Strautina · Rating 3 out of 5]

Sava veida latviskais "Doriana Greja ģīmetnes" variants, kur stāstu caurvij sižets par gleznu (pat A.Eglīša grāmatas nosaukums atvasināts ). Līdzīgi kā Dorianam Grejam neliek mieru gleznotais portrets, arī rakstnieka galvenais varonis - Klāvs - spēku un arī nespēku dzīvei, rod no kādas Rozentāla veidotas ģīmetnes, ko nejauši nopircis krāmu tirgū.
Lai gan patika gotiskums, stāsts neaizrāva un pat skumjais fināls nespēja radīt līdzpārdzīvojumu kādam no varoņiem.

[Inga Pizāne · Rating 4 out of 5]

"Vārdi spurdza, sitās un cirtās pār viņa lūpām kā putni, ko sesks trenc no vistu kūts."

Valoda atsperīga un izcila, var smelties tā, ka maz neliekas. Var iegrābties valodas kompleksos, kas ir ļoti vajadzīgi un labi. Var iemācīties jaunus vārdus. Var pamācīties izteikties ironiski. Anšlavs ir Anšlavs ir Anšlavs. Ir vērts viņu lasīt. Es turpināšu, jo pagaidām no viņa esmu tikai šo un "Homo Novus" izlasījusi.

[Gabriel Drie · Rating 5 out of 5]

Īsa grāmata, taču paliek atmiņā. Ļoti patīk tās vēstījums par to, ka nav labi savu prieku/motivāciju paļaut uz kādu cilvēku vai lietu, jo galu galā viss var mainīties un arī pazust. Labāk ir atrast šo laimi un motivāciju sevī.
Klāvs kā tēls man ļoti nepatīk. Nebij viņa žēl nevienā mirklī.

[Selīna Sproģe · Rating 4 out of 5]

tīkama valoda un sižets, kulturālās atsauces tāpat kā Homo Novus

[⋆°✶ · Rating 4 out of 5]

Anšlavs ir Anšlavs ir Anšlavs

[Vanda · Rating 5 out of 5]

Lasīju un pārlasījus faksimila izdevumu (Zelta ābele,1943), ar Veronikas Janelsiņas ilustrācijām