Skaistums un nemiers

Es esmu...

by Svens Kuzmins

Svena Kuzmina romāns "Skaistums un nemiers" — par latviešu dzejnieku, prozaiķi, žurnālistu un politiķi Kārli Skalbi (1879–1945).

“Revolūcija ir ne tikai spējš pagrieziens, apvērsums, bet arī periodiska atkārtošanās. Vienus tā nomet no augstumiem, citus tajos uzsviež, un ne vienmēr droši zināms, kuri būs laimīgāki. No romantiskā laikmeta, kas spoguļojas pats savā skaistumā, tā atstāj gruvešus un lauskas. Un tikai retajam tā pārtop par iekšēju revolūciju, padarot par to, kas viņš ir, un ļaujot nest skaistumu tālāk. Svens Kuzmins izstāsta mums stāstu par šādu cilvēku — latviešu rakstnieku Kārli Skalbi.”
Vents Zvaigzne

Rakstnieks Svens Kuzmins (1985) ir arī etīžu teātra “Nerten” režisors un aktieris, mākslinieks, žurnāla “Rīgas Laiks” pastāvīgs autors un redaktors, raidījuma “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” veidotājs. Stāstu krājuma "Pilsētas šamaņi" (2016), kā arī romānu "Hohma" (2019) un "Dizažio" (2021) autors. 2021. gadā par romānu "Hohma" nominēts Eiropas Savienības Literatūras balvai. 2022. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balva prozā par romānu "Dizažio". Kuzmina darbi tulkoti angļu, igauņu, lietuviešu, poļu un citās valodās.

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Genres: Biography

416 pages, Hardcover

Published January 1, 2023

Reviews

[Elīna Jurberga · Rating 5 out of 5]

man ļoti patīk kā Kuzmins raksta! zināju, ka nebūšu vīlusies, toties nezināju, cik interesanti man šķitīs tuvāk iepazīt Skalbi un laiku, kurā viņš vadīja savas dienas. šis bija labs tandēms, Kuzmins un Skalbe. abi izrādās vareni delveri.

[Inga Ievina · Rating 5 out of 5]

Spoži!
Nevaru saprast, kā nākas, ka es tik ilgi šim darbam blakus sēdēju un nelasīju.
Ja nepavisam neinteresē pagājušā gadsimta mijas vēsture toreizējā Krievijas Impērijā, varētu arī nebūt viegli lasīt. Bet es ļoti baudīju izcilu literatūru. Izcilu latviešu literatūru. Nu vai nav lieliski, ko?

[Andris · Rating 4 out of 5]

Pats Skalbe bija ļoti Kuzminisks, bet tā 1905. gada vēsture, vismaz Krievijas daļa, manis pēc varēja būt arī stipri mazāk. Šī grāmata tikpat labi iederētos sērijā Mēs XX gadsimts.
Ja patīk Kuzmins, tad droši var lasīt.

[Vilis]

Viena no labākajām sērijas grāmatām, uzsvars uz 1905. gadu jauki izglābj no biogrāfijas atstāsta likteņa. Dažas ainas drusku atgādina komiksus, bet arī tas ir foršāk nekā citur brīžiem jaušamais stīvums.

[Linda · Rating 5 out of 5]

Ak, es taču esmu iemīlējusies! Blaumanī. Nu ne jau TAJĀ Blaumanī. Skalbes Blaumanī. Nu ne jau TĀ Skalbes Blaumanī. Kuzmina Skalbes Blaumanī.
Un manī ieplūst skaistums. Un manī ieplūst nemiers.

Tā es rakstīju vēl lasīšanas procesā.

Tomēr sākt es gribu ar jautājumu, kas mani kādu laiku nomocīja - kā Kuzmins izlocīsies no Hohmas cikla? Jā, cikla. Man tā ir triloģija - Pilsētas šamaņi, Hohma un Dizažio. Trīs burvīgas grāmatas, kas piedeklarē lasītāju ai, tik šarmantajā Hohmas pilsētiņā un, neko neslēpjot, ļauj tur dzīvoties. Un mēģināt nesajukt prātā. Vai neaizrīties, smejoties.
Jā, es dievinu Hohmu. Tik ļoti, ka par to rakstu arī Kārļa Skalbes radošajās biogrāfijas atsauksmē. Kā, sakiet man, kā gan šai apmātajai lasītājai autors varētu piedāvāt kaut ko citu?

Voila. Daži ūsaini vīrieši, gudras sievietes, nedaudz stiprā un rūgtā, viena revolūcija un nedaudz šokolādes. Tas ir viss, kas man vajadzīgs. "Skaistums un nemiers" ir izcila grāmata, pelnījusi visus esošos un, cerams, arī citus apbalvojumus. Tas ir pētījums. Jā, radošs, pilns ar interpretācijām, autora izvēlēm iet pa kreisi, kad vēsture jau patiesībā ļautu palikt arī uz diezgan taisnā ceļa. Tajā pašā laikā tas nenoliedzami ir pētījums. Tūkstošiem Kurzmina pāršķirstīto grāmatu, dienasgrāmatu lappušu, vēstules, avīzes - tas viss viegli un caurspīdīgi ieguļas šajā romānā. Neuzbāzīgi, bet pamatīgi. Līdzīgi ar autora humoru - tas nav pašmērķīgs, tajā pašā laikā humors noteikti ir viens no grāmatas lielākajiem dārgumiem. Un dārgumu tur ir daudz. Lielāko daļu es noteikti pat neatpazīstu. Romāns ir daudzslāņains, atsauču pilns. Pat neieraugot daļu no slēptajiem mājieniem, es romānu izbaudu, iešņaucu un lecu pūlī. Galu galā, tas, kas te notika 1905. gadā, arī taču ir pilnīga Hohma. Un pasakiet vēl, ka jaunais Skalbe ar saviem draugiem nebūtu izcilākie hohmieši!

[Ieva Bite · Rating 5 out of 5]

Ļoti piesātināta grāmata. Tādus darbus lasīt (vai skatīties) ir ļoti, tiešām ļoti interesanti, bet paralēli arī jākaujas ar sajūtu, ka tu droši vien pusi nesaprati, bet otra puse tavā stulbajā galvā ilgi nenoturēsies. Bet varbūt arī nevajag turēties pie "lietām". Grāmatas sākumā bija lielisks citāts, kuru, protams, jau aizmirsu. Kaut kas par to, ka idejas ir kā gaisa strāvas un mēs tajās vienkārši iekļūstam. Tās gaisa strāvas jau paliek arī tad, kad nesaprati un aizmirsi.
Iesaku, jo labākais, kas pēdējā laikā lasīts. Ļoti patika.

[Zane Neimane · Rating 4 out of 5]

Forši uzrakstīts, uzzināju daudz par Skalbi un Piektā gada revolūciju. Varbūt mazliet par daudz revolūcijas - proti, vēsturisko nodaļu. Nešķita, ka tās ir galēji nepieciešamas romānā. Bet noskaņa ļoti laba. Iefanoju par Skalbi. Īpaši man patika sākums, kur viņam neizdevās kļūt par klejojošu grāmatu pārdevēju. Lieliski. Kuzminam sanāk!

[(Lililasa) Kurkulis · Rating 5 out of 5]

Īsais secinājums – grāmatā ir 50% vēstures, vides un laikabiedru, un tikai otra puse ir Kārlis Skalbe. Bet nemierīgs bija tas laiks, un tam cauri Kārlis Skalbe iznesa savu jūtīgumu un nepazaudēja dvēseles un izteiksmes skaistumu. Un Svenam Kuzminam sanāca!

“Kāvi“, ziemas nakšu skaistums!
“Kāvi“, blāzmoti nemiera saucēji!
“Kāvu” devīze – skaistums un nemiers!
“Kāvi” nesīs skaistumu pelēkās ikdienas debesīs – pār visu, kas sasniegts, pār visu, kas nolicies uz dusu. “Kāvi” cels pāri savu nemiera karogu. Miera un pieticības pūstošā krēslā liesmos “Kāvu” satīras zobeni.

Ak, man vajadzēja, pirms ķerties pie grāmatas, izlasīt redaktores Gundegas Blumbergas teikto uz grāmatas 4.vāka: “Kad Svens Kuzmins satiekas ar Kārli Skalbi, latviešu pasaku ķēniņš vēl nav dzimis. Ir jauns cilvēks, kurš iemēģina roku rakstīšanā un alkst skaistuma un nemiera. Taču Kuzmins Kārļa jaunajās tumšbrūnajās laka kurpēs satrūkušo auklu vietā iever no sarkana auduma nogrieztas strēmeles, un dzejnieks savos sociālisma apavos iekļaujas 1905. gada kāvos kvēlojošajā ceļā.” Tur ir visa sāls!

Vairāk blogā: https://lililasa.wordpress.com/2023/0...

[Raivis Spalvēns · Rating 4 out of 5]

Sāku lasīt ceļā uz Spāniju, turpināju tur vilcienā un atpakaļ uz mājām, bet pabeidzu Talsos dārzā. Grāmatas ceļojums tik pat raibs kā Skalbem. Kuzminam ir ļoooti laba humora izjūta, perfekti valodas līkloči, daudzus teikumus vēlos uz t-krekla, bet tas kaimiņvalsts revolūcijas stāsts šķita patāls, lai gan bez tā šajā stāstā nevar iztikt. 4,5 zvaigznes.

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Šī ir 10. sērijas "Es esmu..." grāmata, ko lasu un pirmo pusi baigi mocījos. Jā, man patīk kā Svens Kuzmins raksta un šī romāna tapšana viņam šķiet ir prasījusi titānisku izpētes darbu, jo vēsturisko faktu apjoms ir iespaidīgs. Bet man bija par maz Skalbes un par daudz Krievijas revolucionāru, eseru, boļševiku - Sergeju, Aleksandru, lielkņazu un gubernatoru, kam izsekot līdzi. Toties daļa par Latviju, par 20.gs. sākuma dekadentu dzīvi, radošajām aprindām - Akurateru, Blaumani, Austriņu, Raini, u.c. man ļoti patika!
3,5*

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Esmu tikai pašā sākumā, bet tā Skalbes aina ar grāmatām pilnām ragavām ziemas spelgonī un taksīti jau ir ko vērta.

[Inese Okonova · Rating 4 out of 5]

Dažās pirmajās lappusēs uzķēros uz autora āķa un jau paguvu saskaisties par laikmetam neatbilstošiem izgājieniem un runāšanu no romāna varoņu puses. Bet drīz vien sapratu, ka tādi vienkārši ir spēles noteikumi un lasītāju gaida vesels lērums draiskulīgu mistifikāciju un brīžiem gan skaistuma un nemiera paaudzes rakstnieki, gan, protams, visurklātesošais Blaumanis tiks draudzīgi kariķēti. Smieklīgākā epizode gan tikusi Andrievam Niedram.

Pārsteidzoši ir tas, cik meistarīgi tiek panākts, ka visa šī dullošanās nemazina sajūtu par to, cik nopietns un traģisks laikmets tuvojas. Atšķirībā no lielas daļas atsauksmju autoru domāju, ka paralēlais sižets par notikumiem Krievijā ir vairāk nekā nepieciešams, citādi nebūtu līdzsvara un grāmata riskētu nosvērties uz jautras karikatūras pusi, kurā pēkšņi un neizskaidrojami iestājas asiņainas beigas.

[Karīna Janova-Jannava · Rating 5 out of 5]

Vislabākā vestures grāmata par 1905.gada notikumiem Latvijā un Pēterburgā!

[katrīna liepniece · Rating 5 out of 5]

tieši šādi jāraksta vēsturiskie romāni!

[Ligita · Rating 3 out of 5]

Novērtēju autora pētījumu un iejušanos laikmetā, bet man bija par daudz revolūcijas un par maz Skalbes. Kaut kā vispār man tā revolūcijas tēma nesaista, varbūt asociācijas ar agrākajos laikos izplatīto propagandu, kur 1905. gada revolūcija tika glorificēta. Un, protams, mūsdienās mēs varam uz to paskatīties no visām pusēm, bet man vienalga nepatīk tur līst iekšā. Par Skalbi gribēju uzzināt vairāk.

[Ilze Ostrovska · Rating 4 out of 5]

Grāmata ir labi uzrakstīta. Tiem, kam ir aizspriedumi pret autoru - droši mainiet attieksmi. Laikmeta atspoguļojums caur pasaku stāstnieka dvēseles prizmu, pieņemu, ka ir precīzs. Un negaidīts revolūcijas aspekts - tur bija gan nemiers, gan skaistums, bija cilvēki, kurus aizrāva nemiers un skaistums. Kas nebija mūsdienu teroristi (un toreizējā izpratnē revolucionāri- kaujinieki ). Vienkārši jūsmīgi cilveki. Taču maksāja ne reti vairāk kā revolucionāri - teroristi: cietums, izsūtīšanas, fiziski sodi, nošaušana, emigrācija. Par to tad arī ir stāsts.

[Alise Kitija · Rating 5 out of 5]

Ļoti izbaudīju.

[Ance Jirgena · Rating 5 out of 5]

Lielisks vēsturiskais romāns, Kārļa Skalbes jaunības gaitām Svena Kuzmina rokraksts un tonis piestāv. Jābrauc uz Blaumaņa Brakiem.

[Eduards Šveimrauss · Rating 4 out of 5]

Man tik ļoti patika Vendenes Lotospuķe, ka tiklīdz uzzināju, ka iznāks Skalbem romāns, nopirku uzreiz. Bet, protams, to pašu grāmatu nesaņēmu, kas ir smieklīgi pašsaprotami.
Turpretim saņēmu pusromānu par Skalbi un pusromānu par sarkanajiem revolucionāriem iekškrievijā.
Pusromāns par Skalbi bija gandrīz tieši tas, ko gaidīju!
Pusromāns par revolucionāriem - es nesaprotu iemeslu viņiem būt šajā romānā. Varbūt tāds ir. Jā, Skalbe bija saistīts cieši ar kustību Latvijā. Un paralēles un veidotā ļoti ļoti dzīvā pasaule bija skaisti satīta.
Kuzmina tēlotāja prasmes ir kaut kas ļoti unikāls. Viņš raksta ainas tieši tā kā es vēlētos mācēt rakstīt pats.

[Digna · Rating 5 out of 5]

Beidzot, pēc tik ilga laika lasīju ko tik ļoti baudāmu, garšīgu, pārdomas rosinošu!
#SpoilerAlert - par Kaķīša dzirnavām ne vārda nebija :)

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Ar katru rindu aizvien vairāk iemīlēju Skalbi. Lielu daļu laika es biju Skalbe. Un pat revolucionāri šķita simpātiski. Paldies Svenam Kuzminam par šo skatu punktu!

[Kristiāna Ābele · Rating 5 out of 5]

Boriss Akuņins un Florians Iljess bikli un skaudīgi mīņājas pie pakšiem. Savaldzināta Klio ļaujas mānam, tīksmi klausīdamās čerkstošu tango jau 1905. gada latviešu revolucionāru drezīnas patafonā, lai gan līdz tango revolūcijai Eiropā un ASV vēl būtu jāsagaida nākamā desmitgade un kara priekšvakars. Nolauzusi gabaliņu Blaumaņa sniegtās šokolādes, Klio ir gatava piedot arī, ka visi jaunie mākslinieki ir upurēti literatūras skaistuma izcelšanai: 1904. gada vasarā romāna Koknesē nenotiek Latvijā pirmā mākslas izstāde laukos, ap kuru tur veidojās mākslinieciski literārā bohēmas dzīve, un pat tas Zeltiņš, kurš zīmēja skaistumu un nemieru "Kāvu" vākam, tā arī paliek aizmirsts dusam savā pašnāvnieka kapā.

[Madara Stade]

Tik daudz jauku aprakstu, kas veltīti sejas apmatojumam, vienkopus nav nācies redzēt nevienā citā darbā – vismaz man. Izrādās, ka ūsas var būt līdzīgs vanaga spārniem, bruņurupuča kājām, vērša ragiem, kucēna ausīm, taureņiem, šķēpiem, spirālītēm un kam tikai vēl ne. Pilnīgi prasās pēc kādas jaunas kategorijas (barbapoētika?), zem kā to visu apkopot.
Par pašu vēstījumu biju dzirdējusi gan jūsmīgas, gan kritiskas atsauksmes, tāpēc jau sākotnēji sagaidīju daudz, bet saņēmu daudzkārt vairāk. Krievzemes notikumu man nebija par daudz – tieši patika Skalbes nemiera laikmetu redzēt plašākā tvērumā, kur viss ir pamatīgi un savstarpēji samudžināts – tai skaitā jaunu, ideoloģiski aktīvu rakstnieku ieceres un izdarības.

[Kaspars Zalāns · Rating 4 out of 5]

Liekas, ka Kuzmins kārtējo reizi pateicis "Hold my beer" Latvijas letarģiskajai prozas ainai.

Romāna divas galvenās veiksmes: viena – parādīt, ka tajā laikā literāti čupojās un tusējās savā starpā ne kūtrāk kā mūsdienās, pat ja literatūras stundas reizēm rada iespaidu, ka to vien darīja, kā tupēja katrs pie sava pavardiņa, kaldinādami kultūras kanona darbu pēc darba.

Otra – atklāt Krievijas revolucionāro satricinājumu atbalsošanos tā laika Latvija teritorijā, tik tiešām radot vispārēja, sasaistīta sociālā nemier(īgum)a sajūtu.

Vienīgi brīžiem liekas, ka romāns ir vairāk par šo pašu revolūciju, krievu ekscentriķiem, Niedru, Blaumani un visu iespējamo, tik ne Skalbi, kurš vietām liekas piekabināts klāt, lai nu grāmatu varētu ievietot attiecīgajā sērijā.

[Anete Beinarovica · Rating 4 out of 5]

Sāku šo grāmatu lasīt gandrīz bez ekspektācijām, zinot vien to, ka man patīk gan Svens Kuzmins, gan Kārlis Skalbe. Līdz ar to, pārsteidza paralēlie sižeti, par kuriem iepriekš nebiju informēta, taču jo tālak lasīju, jo lielāka auga mana interese par abiem. Protams, Kārļa Skalbes un viņa laikabiedru aktivitātes bija visaizraujošākās un lasījās īpaši raiti.
Manuprāt, grāmata ar lielu pievienoto vērtību, kas lasītājam piedāvā daudz vairāk kā tikai Kārļa Skalbes dzīves atstāstu (kas, protams, pats par sevi jau būtu gana interesanti). Galu galā, kā gan vēl es būtu uzzinājusi, ka sievieti var nosaukt par Jespestīcju?

[Viola · Rating 5 out of 5]

Lielisks vēsturiskais romāns, kas it kā ir par K. Skalbi, tomēr pamatā Skalbe un pārējie latviešu literāti ir kā fons 1905. gada revolūcijas notikumiem. Vispār pirms sākt lasīt šo grāmatu, ieteiktu vismaz kādu wiki rakstu par revolūciju izlasīt, jo norišu ir ļoti daudz. Ne velti kāds no romāna varoņiem saka: "revolūcija nav mineta, ar muti neuztaisīsi!".

[Ženija · Rating 4 out of 5]

Ja ikdienas rutīna nebūtu stājusies ceļā, es varbūt šo grāmatu būtu pabeigusi krietni ātrāk. Tā ir aizraujoša un jūtami veidota, mēģinot atainot 19./20. gadsimta mijas valodu. Cik daudz no vēstītā ir vēsturiski patiess, cik nav, to diemžēl nevarēšu tik labi izspriest, bet man ir aizdomas, ka vispārējās atmosfēras ziņā nav melots.

[dollythesheep · Rating 4 out of 5]

Skaista grāmta, bet bija grūti saprast kas notiek dažos brīžos. Ļoti interesanti bija lasīt par latviešu rakstiniekiem un viņu ikdienu, ja tā var teikt. Sireāli, ka viņi dzīvoja tepat šajā vietā, bet pilnīgi citā vidē. Liek aizdomāties par cilvēku un vēsturi, kultūru un saknēm. Revolūcija nevar būt bez dzejniekiem.

[Zane R · Rating 3 out of 5]

Patika Skalbes gaitu un draudzību attēlojums. Interesanti, vai Kārļa, Rūdolfa un citu tēlu raksturi bija rakstnieka piedomāti vai izpētīti? Katrā ziņā šķita savdabīgi un interesanti. Vēsturiskā konteksta attainojums mūsdienu Krievijā likās interesants, bet kādas trīs reizes par daudz gan apjoma, gan tēlu ziņā.

[Elizabete · Rating 4 out of 5]

Lai gan ļoti patika stils un Skalbes daļu aizrautībā un priekā rāvu cauri, 1905. gada daļai man nepietika priekšzināšanu un tās bija vairāk mocības, jo visi krievu tēvavārdi/uzvārdi saplūda kopā un stāstu neveidoja. Izlasītais arī nemudināja pētīt vairāk un lasīt par šo posmu vairāk, bet tas jau personīgi.