Noljāras kristāli

by ViVo

Vai skaidri zini, ka esi tas, par ko tu sevi uzskati?
Vai droši zini, ka pasaule ir tāda, kādu tu to redzi?
Varbūt tavas dzīves scenārijs ir uzrakstīts jau pirms daudziem tūkstošiem gadu?

Esi drosmīgs, atver Vārtus un dodies uz Domhandu! Iepazīsties ar tās neparastajiem iedzīvotājiem un iesaisties notikumos, no kuriem atkarīgs ne tikai šīs laiktelpas, bet arī visu uz Zemes pastāvošo paralēlo dimensiju liktenis. Notici neticamajam, pieņem neiespējamo un meties notikumu virpulī, lai cīnītos pret tumsas spēkiem un tumsu sevī pašā. Uzzini, vai mēs savu dzīvi veidojam paši, vai esam tikai rotaļlietas svešā spēlē.

Genres: Fantasy

480 pages, Hardcover

First published March 2, 2013

About the author

Visvaldis Voldemārs “ViVo” Jākobsons (1995) mācījies Jūrmalas Pumpuru vidusskolā. 13 gadu vecumā ViVo pievienojās žurnāla “Ātrāk un Skaļāk” komandai, kur ieguva pieredzi žurnālistikā. Par savu literāro skolotāju ViVo uzskata Mihaelu Endi, bet par iedvesmotājiem – Kristoferu Paolīni, Ričardu A. Knāku un Silvanu de Mari.

Reviews

[Evija]

Nespēju nosaukt galveno varoņu vārdus. Ne esot pusē, ne pēc grāmatas izlasīšanas. 😅

Protams, šādi grāmatas neraksta. Tas ir saprotams. Tāpēc arī nekādas zvaigznes ielikt nevaru un diez vai tas vairs ir aktuāli.

Kādreiz, kad tikko ar draugiem sākām spēlēt galda rpg spēles, mēs mēdzām rakstīt atskaites notikušajām sesijām. Tad sanāca tādi stāstiņi. Bet, lai aizdomātos, ka to var publicēt? Wow! 😂

Daudz liekas informācijas. Neizrunājami un atmiņā nepaliekoši nosaukumi. Nav ieturēts vienots stils, jo autors ir atstājis ‘Pirmavotu’, kā to ir radījuši spēlētāji, nevis centies pieslīpēt, lai sanāk daudz maz gaumīgi. Daudz par daudz lapaspušu. Visam tam grandiozajam pasākumam, uz kuru iet caur tik lielu apjomu, nav beigu… wtf…

Izlasīt šo grāmatu, tā ir tāda maza uzvara pār sevi.
Bet vai nepieciešama…

[Dace Čau]

Grūti pateikt. Kaut kas tajā visā ir daudzsološs, un es tiešām ar interesi lasīju, lai gan visas grāmatas garumā nepamet tāda kā neveiklības sajūta. Iespējams, tas ir saistīts ar vietvārdu, īpašvārdu un dažādu neeksistējošu vārdu izgudrošanu - pati no saviem fantastikas rakstīšanas mēģinājumiem zinu, ka tas ir sarežģītākais uzdevums. Tomēr nespēju uztvert, vai tikai tas ir pie vainas. Galu galā ir labāk nekā gaidīju.

Vilšanās gan ir tas, ka autors ir nolēmis rakstīt vairākas grāmatas, nevis pabeigt stāstu vienā. Neuzskatu, ka pēc tā būtu vajadzība.

[Evelīna Rimkuse]

Es neesmu grāmatu guru, bet priekš manis tikai viena lieta nebija kā nākas. Man tāpat kā citiem likās, ka rakstība bija mazliet neveikla. Lai gan, lasot aizvien tālāk tas vai nu izzuda vai vienkārši netraucēja tik ļoti. Vārdu sakot - var pierast. Citādi, man grāmata ļoti patika. Bija interesanti lasīt, dažas vietas lika aizdomāties par to kā mēs paši šobrīd dzīvojam un pāri visam - bija vismaz pāris vietas, kas mani ļoti aizkustināja un tā nebūt nenotiek bieži. Man ļoti patika.

[Gints]

Īsumā, tā ir grāmata, kas nav piemērota mērķauditorijai. Vismaz es pieņemu, ka fantāzijas galvenais lasītājs ir gīks. Tas gan nozīmē ne tikai ērtu pazīstamību ar fantastiskajām rasēm, bet arī pietiekamas zināšanas no reālās pasaules, lai redzētu vairumu gadījumu, kad autors nesaprot to, par ko runā.

[Airisa]

Tēlu skatupunkti nav sadalīti un 1 nodaļā sanak lasit no vairākiem uzreiz, kas lietas kaitinoši un saraustiti,tāpēc nesanāk pieķerties nevienam tēlam.
Lai gan tēliem katram bij savs raksturs, ko bieži latviešu darbos neietver, pataisot visus tēlus vienādus, bez atsevišķām interesēm, rakstura iezīmēm, var saprast, ka autors ir ļoti "filozofisks" jo visi tēli nepārtraukti filozofē par dažādām tēmām un neskatoties, kura tēla skatupunkts tiek lasīts, domu gājiens ir vienāds, kas man liekas nepareizi. Dažādi cilvēki dažādi domā, turklāt visi Pasaules iedzīvotāji nav filozofi, nav vajadzības stāstā visus par tādiem pataisīt.
Stāsts kopumā tomēr ir interesants un daudz labāks par citiem manis lasītiem latviešu autoru darbiem.

[Kristine]

Daudzi grāmatu kritizē, tomēr man tā tīri labi patika, man netraucēja ne tas, ka varoņu vārdi nav angliski, kas daudzās grāmatās pat kaitina, ja tās nav rakstījuši angliski rakstošie autori. ne arī vietām pusaudzīgais varoņu uzvedības/domāšanas veids, kas ir saprotami, ņemot vērā autora vecumu. Ceru, ka reiz būs arī turpinājums, jo ļoti gribētos zināt, ar ko tad viss beidzas.

[Leonija]

It was a great book! I liked all the characters. They had to face difficulties, trust each other, help each other get through difficulties etc.

[Ilze Folkmane]

Interesants, pārdomāts un pedantiski saplānots stāsts, kuru lasīju bez nekādas piespiešanās vai sevis pierunāšanas. Protams, bija frāzes un neloģismi, kas dūrās acīs, kā arī šķita, ka grāmatā ir pārāk daudz paskaidrojumu (par maģiju, par zinātni, par Domhandu...), kas reizēm nevis palīdzēja uztvert sižetu, bet drīzāk īslaicīgi samudžināja to vienā lielā murskulī. Reizēm, šķiet, tomēr jādod lasītājiem iespēja pašiem saprast lietas laika gaitā, iebarojot ziņas pa mazām tējkarotītēm, nevis jāgrūž informācija rīklē ar lāpstu. Lai vai kā nu arī būtu, interesanti lasīt. Droši vien, ja kādreiz iznāks turpinājumi, nevairīšos arī no tiem.

[Marita]

Trīs par to, ka grāmatā lasīšanas gaitā jūtams ir progress. Vēl viens par to ka pabeidzu :D
Sāksim ar to, ka kad to paņēmu lasīšanai, bija dzirdētas ne tās spožākās atsauksmes, tādējādi viedoklis jau bija ne sevišķi pozitīvs. Lieki teikt, ka vairumā gadījumu tās bija pamatotas. Bieži rodas sajūta, ka autors iesāk tēmu par kuru pats tikai tā virspusēji dzirdējis,nospriedis, ka tā lieta patīk un liek tik iekšā. Diemžēl arī neizspēlējot līdz galam vai atmetot tai ar pamatojumu, ka tā tāpat nav svarīga.
Tas, kas te nopietni pietrūkst, ir nopietns redaktora darbs,kurš kā reiz izķertu šāda veida lietas. Daļa no tām iederētos,ja spētu pareizi apspēlēt, bet vairumā ūdens liešana un sižetam tās neko daudz nedod.
Pozitīvais ir tas,ka darba gaitā jūtams, ka autors procesā aug gan stila ziņā gan sižeta, tomēr ir jāiemācās izvērtēt, kas strādā un kas ne dotajos apstākļos. Bet kaut kas tur beigās piesaistīja.

[Diāna Veltne]

Varu droši teikt, ka šis ir sliktākais, ko pēdējā laikā ir izdevušas mūsu izdevniecības no fantāzijas žanra. Grāmata cilvēkam, kas pilnīgi neko nezina par žanru varētu varbūt (ar lielu varbūtību) vēl patikt, bet man jau pašai šķiet, ka fantāziju lasa tie, kuriem šis žanrs patīk un kaut kas no tā visa ir zināms. Grāmata bija pilnīga vilšanās. Autors pats īsti nesaprot, par ko runā, vismaz tāda bija sajūta ak cik daudzās nodaļās. Godīgi atzīšos- līdz galam neizlasīju, jo vienkārši neizturēju. Pārāk biezs murgojums. Man pašai arī šķita, ka nevajadzēja autoram spļaut tik tālu kā 43. gadsimts.
Kā arī ir jautājums autoram par varoņu vārdiem- vai autors ir bakstījis vienkārši uz dullo? Jo lasot bija jāsmejas par to, ka viens varonis ir tik amerikāniski nodēvētā Suzanna un otrs- kaut kāds neizsakāms Serdrs.
Lasīju un visu laiku cerēju šeit kaut ko interesantu atrast. Neatradu. Neiesaku arī pārējiem.

[Artūrs]

Ņemot vērā autora vecumu un pieredzi šajā žanrā domāju, ka autoram ir diezgan lielas izredzes sasniegt daudz un galvenais, lai nepārtrauc rakstīt.

Sākot lasīt grāmatu bija grūti iegaumēt samērā netipiskus vārdus(pieradums lasīt vienkāršus angliskos vārdus). Bet pēc kādas 50 lapaspuses jau sākās tīri raita lasīšana.

Šī grāmata mani ieintriģēja. Un gaidu nākamo daļu.

[Daina Valeine]

Pusaudža grāmata pusaudžu auditorijai, kas iespējams, pusaudžu vecumā būtu man patikusi. Sarunas, filozofija, vide, sižets - samākslots, neveikls. Pluss autoram par ieguldīto darbu un talantu, kas neabšaubāmi ir, un cerams, izpaudīsies nākamajos darbos.

[Enn]

Likās nedaudz pretenciozi un neveili. Tomēr iesaku autoram censties vēl. Visticamāk ar nelielu pieredzi autors spēs radīt izcilus darbus.

[Anna]

Izmocīju, vārda vistiešākajā nozīmē. Biju izvēlējusies kā vecāku žūrijas papildus grāmatu. Vienu zvaigznīti izdevniecībai par drosmi palaist pasaulē.