Trīs par to, ka grāmatā lasīšanas gaitā jūtams ir progress. Vēl viens par to ka pabeidzu :D
Sāksim ar to, ka kad to paņēmu lasīšanai, bija dzirdētas ne tās spožākās atsauksmes, tādējādi viedoklis jau bija ne sevišķi pozitīvs. Lieki teikt, ka vairumā gadījumu tās bija pamatotas. Bieži rodas sajūta, ka autors iesāk tēmu par kuru pats tikai tā virspusēji dzirdējis,nospriedis, ka tā lieta patīk un liek tik iekšā. Diemžēl arī neizspēlējot līdz galam vai atmetot tai ar pamatojumu, ka tā tāpat nav svarīga.
Tas, kas te nopietni pietrūkst, ir nopietns redaktora darbs,kurš kā reiz izķertu šāda veida lietas. Daļa no tām iederētos,ja spētu pareizi apspēlēt, bet vairumā ūdens liešana un sižetam tās neko daudz nedod.
Pozitīvais ir tas,ka darba gaitā jūtams, ka autors procesā aug gan stila ziņā gan sižeta, tomēr ir jāiemācās izvērtēt, kas strādā un kas ne dotajos apstākļos. Bet kaut kas tur beigās piesaistīja.