Svēto laiks

by Linda Nemiera

Viņa tikai meklēja patvērumu.
Viņa tikai vēlējās glābt savu dvēseli.
Līdz divi likteņi savijās vienā.

Žannas veiksmīgā karjera un ērtā dzīve slēpj tumšu pagātnes noslēpumu, kas apdraud viņas nākotni. Bīstamā situācijā Žanna ir spiesta meklēt patvērumu jaunbūvētā Pierīgas ciematā meža vidū. Tomēr pakāpeniski atklājas, ka šinī cilvēku un Dieva aizmirstajā
nostūrī viņa nebūt nav viena. Tagad Žannai jāglābj ne tikai sava dzīvība, bet arī dvēsele.
Realitāte savijas ar murgiem, līdz vairs nav viņas spēkos atšķirt vienu no otra...

"Romānā “Svēto laiks” pamazām, tomēr neatlaidīgi sāk savīties divas pasaules, un, raisoties notikumiem, vairs nav skaidrs, kura no tām abām ir šausminošāka – reālā vai rēgainā. Izcili izvirpināts stāsts, kas liek arvien lielākā steigā šķirt lapu pēc lapas, jo vēl lielākas šausmas par sižetā sastopamajām rodas lasītāja galvā, iedomājoties, ka viņš mīklas atrisinājumu varētu tā arī neuzzināt."
Džeina Šteinberga, rakstniece

Genres: Horror, Fantasy, Fiction

272 pages, Hardcover

Published May 1, 2023

About the author

Linda Nemiera (bij.Dreimane) ir rakstniece, kas visplašāk pārstāv latvijas urbānās fantāzijas žanru.
Viņa ir absolvējusi Rīgas Valsts 1. ģimāziju un studējusi Vadības zinības, strādājusi Bruņotajos spēkos un kā menedžeris kosmētikas kompānijā.
Rakstniece par sevi atzīst, ka ir trauksmaina un nemierīga. Lindai patīk grāmatas un lielākā aizraušanās ir ceļojumi, kuru laikā bieži rodas iedvesma jauniem romāniem.

Lindas pirmais romāns, "Vilcenes stāsts" ieguva veicināšanas prēmiju Zvaigznes ABC rīkotajā jauniešu literatūras konkursā, kā arī otro vietu Bērnu žūrijā un 2011.gadā saņēma Lielo lasītāju balvu kā gada labākā oriģinālproza jauniešiem.

Reviews

[Ieva · Rating 2 out of 5]

Liekas pat neticami, ka bibliotēkas rinda mēdz pienākt arī tad, kad grāmatas lasīšanai ir vispiemērotākais laiks - oktobra otrā puse kā reiz sader ar šausmu stāstu.
Tomēr šī bija vilšanās - droši vien pēc "Rīgas Raganām" ekspektācijas bija pārāk augstas. Jā, šī ir īsta lappušu šķīrējgrāmata, bet diemžēl neko vairāk kā nelielu pabaidīšanos nesagaidīju. Un baidīties man patīk tikai tad, ja tam redzu jēgu, kas diemžēl nebija šis gadījums.
Galvenā varone ir kaitinoša un tad parasti gaidu vai nu grēku izpirkšanas sižetu vai skaidrojumu, kad saproti, kāpēc cilvēks ir tāda maita un pat sāc just viņam līdzi. Bet Žanna vienkārši bija maita un viss. Turklāt nedomāju, ka ir sarežģīti raisīt antipātijas pret literāro varoni - viņa izturas augstprātīgi pret visiem, teju visus satiktos, kas nav "viņas līmeņa" cilvēki sauc par bomžiem utt. Jā, kāpēc Nemiera zaļas acis nosauca par neglītām nudien nesapratu - kopš kura laika brūnas acis ir skaituma etalons? Vispār grūti iedomāties neglītu acu krāsu, bet nu spiestā kārtā es teiktu, ka pelēku daži uzskata par garlaicīgu - un tā jau arī nav, esmu redzējusu ļoti skaistas pekēkas acis. Bet zaļa??? (Trīsreiz drīkst minēt, kādā krāsā ir manas acis - ja es svārstījos starp 2 un 3 zvaigznēm, šis uzbraucies lika palikt pie skarbuma, galu galā te esmu supersubjektīva).
Man vispār reti patīk atvērtas beigas, bet te viss palika tik ļoti neizskaidrots, ka nepatika itin nemaz.
Neteikšu, ka turpmāk noteikti izvairīšos no Nemieras grāmatām, bet nez vai to lasīšana būs prioritāte.

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 4 out of 5]

Par bailēm vien man jāpiešķir 4⭐️
Ceru, ka šonakt aizmigšu.

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 5 out of 5]

4,75 zvaigznes. Pieļauju, ka trāpīju īstajā laikā un neko īsti negaidīju, jo man ļoti patika. Pēc "Rīgas raganām" cerēju, ka arī šis romāns būs labs un nevīlos. Savā ziņā "Svēto laiks" ir pat interesantāks un pilnīgi noteikti daudz satraucošāks. Ļoti labi uzburta rudenīgi miglaina un tumša, biedējoša atmosfēra. Realitāte burvīgi saplūda ar mistisko.
Vispār cepums autorei par tēmas izvēli. Gaidu nākamo romānu.

(Iespējams tālāk maiteklis)

Mazliet bažījos, ka otrā laika līnija nojauks ritmu, bet tā ļoti labi iederējās un bija būtiska. Ja to stāstu Žannai vienkārši ciematā pastāstītu, galīgi nebūtu tas vajadzīgais emocionālais iespaids.
Savukārt izvilkumi no vecticībnieku intervijām bija savdabīgs papildinājums.

[Norelle · Rating 4 out of 5]

5 zvaigznes šim nenospīdēja, jo 2 epizodes ar mājdzīvnieku nāvēm. Lai autore man ļoti piedod. Un pirmā, pardon, bija brutāla un es tam nevarēju ilgi tikt pāri. Es saprotu, ka shady bandas visādi briesmīgi var atgadināt, ka piķis jāatdod, bet...bļāāā, kaķis nebija ne pie kā vainīgs. Tas bija fakin nežēlīgi.

Neskaitot šo trigerējošo lietu, vienīgā cita mana piekasīšanās varētu būt par to, ka es neesmu droša, ka sapratu, kas beigās notika. Es it kā domāju, ka sapratu, bet neesmu 100% droša un man palika jautājumi. Piemēram, kurš tad viņu tur pa nakti pa to ciemu aiz matiem vazāja un kokā kāra? Tas Arkādijs? Jo tas nevarēja būt vnk murgs, jo viņai bija pēc tam otrā rītā savainojumi...

Anyway, atmosfēra, neomulība, creepy sajūta un vispār sajūta, ka tu pats vairs nespēj atšķirt, kas notiek, man likās ir radīta izcili. Paralēlā līnija bija skaidra, bez baigiem "interesanti, kā tas bija domāts un kas tur notika". Es neesmu reliģiska. Un tagad lasot tās 19.gs daļas, kas bija diezgan atbilstošas tā laika cilvēka uztverei un kā bija pieņemts... tas taču ir murgs, nevis dzīve, visu laiku trīcēt un drebēt par katru soli. Nošķaudīsies nepareizi un nāks Dieva sods. Drausmīgi.

Žanna kā tēls man bija gan kaitinoša, gan interesanta. Un Žanna nav labs cilvēks. Mūžīgi neapmierināta, stresaina, pret visiem sliktu attieksmi un vēl azartspēlmane. Bet tieši tāpēc viņa man bija interesanta, jo nebija kārtējā svētā, nevainīgā, tīrās sirds baibiņa. Viņa bija reizēm riebīga, kādas mēdz būt sievietes realitātē. Un azartspēļu purvs ir ļoti reāla nelaime.
Žeņa ar savu ilgu puķi un spaidīšanos ar vīra brāli... sorry, tas gadsimta mīlnieku stāsts galīgi nebija man. Nejutu līdzi. Tas gan ir subjektīvi, jo man principā ir diezgan grūti ar lovestorijiem un es krāpšanu neatbalstu. Nevienā laikmetā.
Olga varbūt bija tupa zoss, bet tas, ko tie abi mīlnieki viņai beigās mēģināja iestāstīt... nu nebija viņa tik tupa, lai tas izietu cauri. Un labi, ka netika uztaisīts, ka tas iziet cauri... Tie gan vispār bija meli, ko nemaz nevajadzēja sākt. Un pēc visa tā... Žanna nebija labs cilvēks, bet bļin, Žeņa arī nebija nekāda tur baltā, tīrā dvēsele, kura būtu pelnījusi kkādu otro iespēju, jo... ak, nē, nabadzītei savā laikā netaisnīgi tika laupīta laime, prieks un lielā mīla. Tas žopenārijs viņas laikā, kur viņa iepērās, notika ar viņas pašas izvēlēm.

Kaut kā šī grāmata man likās skarbāka nekā "Aizliegtais grāmatu klubs". Tā noskaņa arī bija vairāk baisa.
Man tā grāmata te stāvēja iesākta no 2023. gada :D. Laikam toreiz nebija garīgais īsti, jo tagad kā iesāku, tā dažās dienās pabeidzu. Tiem, kas pieskaņo grāmatas gadalaikiem - šitais ir tumšā, drūmā rudens gabals uz visiem 100%.

[Santa · Rating 4 out of 5]

Man ļoti patika varoņu atšķirīgie raksturi, katram kaut kas savs, bet visvairāk uzrunāja uzburtā vide ar šiem trokšņiem, drūmumu, tas pamestais ciemats ar savu auru, vienkārši 10 no 10. Cik ļoti svarīgi tomēr ir uzburt to attiecīgo vidi! Lindai tas sanācis perfekti. Paralēli aprakstītā laika līnija, kas aizved uz tālo 1895.gadu - izcili, ļoti patika.

[Dace Znotiņa · Rating 4 out of 5]

Kad uzzināju, ka Nemierai ir iznākusi jauna grāmata, zināju, ka to gribēšu izlasīt. Šī gan ir atšķirīga no iepriekšējām un iet pa mistikas/šausmu taciņu. Sava deva iepriekš iepazītās asprātīgās izteiksmes ir palikusi, bet šeit ieguvusi nicīgi skarbu pieskaņu. Tāda ir arī galvenā varone, kam tā īsti just līdzi nemaz negribās. Ja parasti šausmu stāstos ir "kaut nu nekas slikts nenotiktu!", tad te autore ir izveidojusi tādu galveno varoni, par kuru nebūtu tik žēl, ja vien viņai nebūtu kaķu. Es neteiktu, ka bija viegli ilgstoši lasīt par Žannu un iedziļināties viņas domās, kaut gan teksts lasās viegli, un sižets ir pietiekami raits, lai pirmajā vakarā jau tiktu pāri pusei. Pamazām gan atklājās, ka riebīgajam raksturam ir nozīme sižetā, un tas rada augsni varoņa transformācijai.

Grāmatā parādās arī otra sižeta līnija, kas pamazām pārņem mūsdienas. Žeņa no pagātnes un modernā Žanna sastopas ne tikai jaunbūvētajā ciematā. Žeņas padevīgā daba līdzsvaroja Žannas nicīgos uguņus, un pamīšie stāsti gan deva dažādu info, atklāja nianses, gan palīdzēja uz brīdi atslābt no galvenās varones attieksmes. Grāmatā satiekas pagātne ar tagadni un arī Sudrabi ar Ūpīšiem, radot Sudrabūpjus. Es labprāt būtu palasījusi vēl vairāk par vecticībnieku paražām un uzskatiem, bet varbūt tad stāsts būtu izvērties pavisam citādāks.

Lai arī mistika un šausmas nav gluži man tuvākie žanri, grāmata lasījās viegli un ātri. Tiem, kas ir lasījuši citus Nemieras darbus, jārēķinās, ka šis varētu atstāt citādu iespaidu, bet nejūtos vīlusies, ka to izlasīju. Veļu laikā uzburtais efekts varētu būt vēl izteiktāks, tāpēc, ja domā, ko palasīt drūmā rudens vakarā, un patīk pabaidīties, tad šo noteikti var nolikt lasāmo grāmatu plauktiņā.

[Laura Dreiže · Rating 5 out of 5]

Neparedzama, klaustrofobiska, it kā nesteidzīga, bet piesātināta ar nepārejošu un pakāpeniski pieaugošu nenovēršamības sajūtu — viss, ko meklēju šausmu literatūrā. Izdevies lieliski!

[Zanda · Rating 5 out of 5]

Tik tiešām nemierīgi :)
Spilgta galvenā varone, kuru bija interesanti iepazīt tuvāk un sekot līdzi notikumiem.
Realitāte mijas ar mistēriju, šausmu atmosfēra skaidri izjūtama.
Garlaicīgi lasīt nebūs!

[Inita · Rating 4 out of 5]

Līdz grāmatas vidus daļai ik pa laikam stāsts uzdzina drebuļus. It kā nekas tāds, bet noskaņa raisīja smadzenēs lielu satraukumu. Pēc tam kaut kā viss atslāba, lai arī stāsts risinājās raiti. Beigas tomēr prasījās nedaudz izvērstākas, lai arī bija saprotams, kas notika ar tām dvēselēm. Protams, gaidīšu jaunu autores darbu!

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

Kad tad vēl piebeigt vienu šausmenīti, ja ne Halovīnā.
No autores esmu lasījusi tikai "Rīgas raganas" un tā grāmata man ļoti, ļoti patika!
Šis darbs arī aizrāva. Nu patīk man tie romāni, kur pagātne mijas ar tagadni. Bišķ šausmiņas arī bija, bet gulēt galīgi netraucēja :) Vienīgais - Žmuri žēl.
Romāna beigas gan sačakarēja manu sajūsmu. Epilogs likās diezgan brutāli sasteigts un bišķi wtf. Bet kopumā laba lasāmviela pāris vakariem - sižets ievelkošs, tēli spilgti, valoda laba! Drusku pavelkot uz augšu, dodu 4*.

[Laura laura_lasa · Rating 3 out of 5]

Ja nebūtu tās man nesaprotamās beigas, kas vismaz man negāja kopā ar grāmatas pārējo atmosfēru - šī grāmata būtu saņēmusi visas 5 ⭐ no manis...

[Diāna · Rating 4 out of 5]

Svārstījos starp trim un četrām zvaigznēm, bet nu trīs tā kā būtu par maz. Reālais gan jau ir kaut kur pa vidu.

Kaķu vārdus Muris un Žmuris - dievināju. Bet nevajag darīt pāri kaķīšiem, pat ne grāmatās.

Man ir pierakstīts šis teikums - "Izslēdza radio, lai koncentrētos uz ceļu" - un tā ir. Es pati esmu no tiem, kas pagriezīs klusāk mūziku, lai labāk kaut ko saskatītu, noparkotos vai kā savādāk. Smieklīgi, bet fakts.

Otrs smieklīgi, bet fakts - salēcos, kad tika pieminēta Koknese. It kā nekas tāds, bet kā dzimušai un augušai tur - patīkami.

Kopumā ļoti interesanti strukturēta grāmata - bija pamatnotikumi ar Žannu, bija 1895.gada notikumu līnija, un vēl bija fragmenti no promocijas darba intervijas par vecticībnieku tēmu.

Žanna izveidota kā tēls, kurš tiešām besīja. Nu tā, ka ļoti. Tik ļoti, ka brīžiem pat bija grūti just līdzi tam, kādas bailes viņai nācās piedzīvot.

Bet beigas.. es jau tā neesmu fans šāda tipa beigām, kur īsti nav skaidrības, bet te tiešām nebija nekādas skaidrības. Kas tur notika, kāpēc, kā tas vispār ir iespējams? Kas to lai tagad zina

Bet autores valoda kā vienmēr raita, ar humoru un viegli lasāma.

[Sisī · Rating 5 out of 5]

4,5 ⭐
Lasīju tumšā, drūmā rudenī un grāmata lieliski spēja satricināt ar savām tumšajām priekšnojautām un spocīgo atmosfēru. Lieliski savīti pagātnes un tagadnes notikumi, personāžu ceļošana cauri laikiem. Tas senatnes stāsts par sievieti un diviem dvīņubrāļiem viņas dzīvē - 👍.

[Ilva Malniece · Rating 4 out of 5]

4.5⭐️

[A. · Rating 5 out of 5]

Man tik ļoti patika… bet pirms gulētiešanas tomēr nelasīju 😄

[Baiba Dz · Rating 5 out of 5]

Lasīšu visu, ko Nemiera būs uzrakstījusi. Reti kuram autoram ir tik dabiska un reizē amizanta valoda. Mistikai ir savs šarms. Stāsts patika, dažbrīd bija ļoti biedējoši. Galvenā varone gan mazliet kaitināja 😅 Interesanti bija, ka nodaļas mainījās no mūsdienām uz senajiem laikiem,nebija garlaicīgi. Ideāla lasāmviela rudenim - veļu laikā 👍

[Doronike · Rating 4 out of 5]

Pēc "Rīgas raganas" rociņas pašas pastiepās pēc jaunās Nemieras grāmatas. Kad sāku lasīt, nemaz nezināju, ka paredzētas šausmas. Teikšu, ka romāns galīgi neatpaliek no visas tās tulkotās daiļliteratūras, kas mums tiek piedāvāta, bet ir pat interesantāks, jo šausmu iemesls meklējams pašu pagātnē.
Romāns strukturēts kā mūsdienas pamīšus ar 1895. gada notikumiem, kurus atdala īsi Latvijas vecticībnieku interviju fragmenti. Mūsu galvenā varone ir rudmatainā Žanna - nešpetna 40-gadniece, kas aktīvi strādā nekustamo īpašumu jomā un iekūlusies nopietnās nepatikšanās. Viņa noslēpjas no dzīves kāda jaunbūvētā, bet joprojām tukšā Pierīgas ciematā meža vidū un tur sāk notikt dīvainas lietas. Autore atmosfēriski apraksta pelēku, miglainu oktobri un varoni nekurienes vidū, cīnoties ar iedomātiem (?) dēmoniem, kuri uznirst gan no viņas zemapziņas, gan tiek izsviesti no ciemata pagātnes. Fināls mani atstāja domīgu un lika domāt par tādu filmu kā "" The Skeleton Key" (2005), bet varbūt autore to visu ir domājusi vienkāršāk.
Ko man vajadzētu piecām zvaigznēm? Dziļāku tvērumu, vairāk psiholoģijas un man ir klusas aizdomas, ka ir bijis tāds mēģinājums, bet tas līdz galam nenolasās. Atkal nožmiedza kādas 50 lappuses.
Lieliska lasāmviela tumšiem rudens vakariem.
P.S. Brīdinu, ka romānā cieš divi kaķi.

[Evija · Rating 5 out of 5]

Nu lūk! Lindas jaunā grāmata izrāvās cauri pāris stundās un atstāja ar mazuma piegaršu.
Ēeee! Man tur bija vēl daži jautājumi. Dažas neskaidrības. Nemaz neiebilstu, ja stāsts būtu bijis tā kā drusku garāks.

Es neesmu šausmeņu fane. Jo vispār esmu bailīgs cilvēks. Šausmu filmas neskatos, pa kapiem naktīs nevazājos... ā, pag... pēdējā laikā es biju pasākusi arī naktīs braukt cauri kapiem ar velo, jo tā bija ātrāk nokļūt mājās. Un tagad... izlasīju šito grāmatu un atkal būs mīziens. 'Sirsnīgs paldies', Linda! :D

Vispār man patika. Iesaku arī citiem šausmenīšu, mistikas un fantasy cienītājiem.

Ā, vēl šis... Kaķi... jā, kaķi... Linda, Tu esi briesmonis! :O Gribēju par šitiem jokiem zvaigzni noņemt. Likšu uz Bībeles zvērēt, ka citkārt vairāk tā nedarīsi!

[Pauls Kļaviņš · Rating 4 out of 5]

Kādu laiku netrāpījās forša grāmata, tāpēc dabūjis šo un pirmajā vakarā izlasījis līdz pusei, biju pilnīgā sajūsmā un pārliecināts par vērtējumu - vislabākā. Tad ielūkojos GR rakstos un atradu apzīmējumu - šausmene. Man nav nekas pret šausmenēm, un Edgars Po vispār liekas super. Protams ka jau lasot sajutu, tās šausmenes notis, bet sākumā man viss likās ļoti labi. Tomēr pēc tam, kaut kā sāka likties par daudz, vai par stieptu. Vai par nedaudz ar nolūku "šausmenes". Bet lai vai kā, nosaukšu šo par labāko latviešu šausmeni, kādu es esmu lasījis. Grāmatā atrodami arī psiholoģiski pētījumi, kuri man šķiet piedod dzīvību mākslinieciskām kompozīcijām, shēmām, vai tam rezultātam, kuru saucam par grāmatu. Un arī citiem autores darbiem, noteikti pasekošu.

[Zanda Borga · Rating 3 out of 5]

3 par maz, 4 par daudz, lai iet 3.5***
Cik gan aizraujoša grāmata. Lapas šķīrās pašas no sevis, pasaules mijās cita ar citu.
Īstenība savijās ar bailēs dzimušu fantāziju, līdz abas saplūda gandrīz vienā veselumā.
10lpp līdz beigām vēl devu 4****, bet fināls tomēr drusku par daudz samulsināja.
Protams, lai atrastu sevi, ir jātiek galā ar pagātni un jāieskatās bailēm acīs, tas ir skaidrs. Bet tomēr... Tas pats Arkādijs? Tiešām? Negribas te izpaust grāmatas noslēpumus, bet cik labprāt padiskutētu par šo ar citām grāmatas lasītājām.
Atmosfēra grāmatai gan izcila! Un abu sieviešu stāsti - Žannas un Žeņas - aizraujoši, tikai... eh, kā tās beigas mani ... nudien samulsināja.

[Kintija · Rating 5 out of 5]

Ļoti patika!!! Kā jau viss, ko Linda ir uzrakstījusi!
Savērptais stāsts, intriga līdz pašām beigām, reālistiskā noskaņa un baiļu/neomulības sajūta pavadīja visu stāstu.
Ļoti labi savērpti kopā pagātnes un tagadnes notikumi. Aizskarti diezgan aktuāli temati.
Grāmata lasās ļoti raiti, jo gribas zināt, kā atrisināsies stāsts.
Neiesaku lasīt naktī, var būt grūti aizmigt. :) tieši tik baiss un mistikas pilns ir šis stāsts!
Neesmu atvērto beigu piekritēja, tāpēc man prasījās izvērstāks epilogs ar skaidrojumu, kas tad galu galā notika.
Bet ar visu to 5 zvaigznes.

[Artuurs Aabele · Rating 4 out of 5]

Patīkams pārsteigums. Priecājos, ka arī Latviešu autors var uzrakstīt grāmatu, kura kvalitātes ziņā diži neatpaliek pat no Kinga daiļrades. Grāmatā ik pēc nodaļas ir ieliktas vecticībnieku intervijas, kuras kaut kāda interesantā veidā tikai paceļ spriedzi, nevis to samazina. Beigas nedaudz mīklainas, bet nedaudz pārdomājot, ir saprotams. Droši vien lasīšu vēl arī citus autores darbus.

[Ilze Eņģele · Rating 5 out of 5]

Šī ir jauna Linda, kas pārsteidz. Nesteidzīga rotaļāšanās ar lasītāja nerviem divās pārliecinoši izstrādātās pasaulēs. Linda, Tavā kontā vēl viena sapulce, kurai nepaspēju sagatavoties :)

[Linda Tukiša · Rating 5 out of 5]

Grāmata interesanta, nedaudz savādāka noskaņa kā citām grāmatām, mistika, noslēpumi! Ļoti patīk autores darbi, arī šis nelika vilties. Gribējās lasīt vēl!

[Liene Zizlāne · Rating 5 out of 5]

Lieliski savērpts sižets. Spriedzīte līdz pat beigām. Mistika un tās atvērtās beigas 🤩

[Agnese Pastare · Rating 4 out of 5]

Ļoti patika. Vietumis bija neomulīgi, bet tā vien gribējās lasīt tālāk.
Kaut kā tām beigām ne visai noticēju un ja pavisam godīgi - arī ne līdz galam sapratu :D

[Linda Vāgnere · Rating 4 out of 5]

Autores uzvārds patiesi ienesa nemieru lasot grāmatu. Nedaudz bailīgi un beigās īsti nepalika skaidrs atrisinājums.