Bezliktenis

by Imre Kertész

189 pages, Hardcover

About the author

Born in Budapest in 1929, during World War II Imre Kertész was imprisoned at Auschwitz in 1944 and later at Buchenwald. After the war and repatriation, Kertész soon ended his brief career as a journalist and turned to translation, specializing in German language works. He later emigrated to Berlin. Kertész was awarded the Nobel Prize for literature in 2002 for "writing that upholds the fragile experience of the individual against the barbaric arbitrariness of history".

Reviews

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 3 out of 5]

“Kas tur īstenībā ar mums notika, par to Kertēss atbild īsi: atņēma likteni, un rezultāts ir bezliktenis.”

Bezliktenis ir Irme Kertēss autobiogrāfisks darbs par gadu ko viņš pavadīja koncentrācijas nometnēs. Darbu uzrakstīja tikai vairākus desmitus gadus pēc koncentrācijas nometnes.

Jauns puisis Ungārijā no šķirtas ģimenes, pēc tautības ebrejs, taču nav ticīgs un pat nezin ebreju valodu. Atšķirībā no citiem līdzīgiem dzīvesstāstiem - puisis pirms izsūtīšanas netika izvietots geto, bet pa taisno tika nogādāts Aušvicā, turklāt brīvprātīgi, kas tika panākts ar viltu un tukšiem solījumiem. Līdz pat brīdim kamēr puisim pašam tiek izsniegts cietumnieka tērps - viņam viss šķiet kā joks vai pārpratums un nav saprotams kāpēc piesolītajā fabrikā ir tik daudz cietumnieku. Tad viņš kļūst par vienu no viņiem, bet varēja būt arī sliktāk, ja kāds no cietumniekiem nebūtu licis melot par vecumu.
“Tur pretim tieši tajā brīdī sadega ceļabiedri no mūsu vilciena, visi tie, kas bija prasījušies uz auto, un tie, kas ārsta priekšā kaut kāda iemesla dēļ bija izrādījušies neatbilstoši, arī sīkaļi un kopā ar viņiem esošās vai topošās mātes, kuru stāvokis jau bija manāms.”

Pēc Aušvicas puisis tiek nosūtīts tālāk uz darba nometni, kur nodzīvo mazāk kā gadu, līdz nokļūst slimnīcā un tiek nogādāts uz vienu no sākotnējām nometnēm, kur neticamā kārtā nokļūst gādīga personāla rokās un no gandrīz miroņa - atkopjas un sagaida nometnes evakuāciju.

Darbs ir diezgan filozofisks un, jo sevišķi sākumā - nelasījās viegli, kur, iespējams, pie vainas tulkojums ar sarežģīti būvētiem teikumiem. Lai gan grāmatā tiek atainota dzīve koncentrācijas nometnēs un uzzināju dažas līdz šim nezināmas nianses - darbā vairāk tiek atklāta iekšējā pasaule, sajūtas un piedāvāts uz lietām paskatīties no atšķirīgiem skatu punktiem kā ierasts, jo sevišķi grāmatas beigās.

“Vispirms tev jāaizmirst šīs šausmas.”
“Sava taisība viņam bija [...] Tikai ne gluži sapratu kā viņi var gribēt to, kas nav iespējams [...] kas noticis, tas noticis, un galu galā es nevaru pavēlēt savai atmiņai. Manuprāt, jaunu dzīvi es varētu sākt tikai tad, ja piedzimtu no jauna [...].”

3,5⭐️

[Ivars Brediks · Rating 5 out of 5]

Pavisam nepelnīti nenovērtēts gabals fašistu-komunistu terora literatūrā. Vismaz šeit, gudrīdos.
Tā jau sākumā liekas - ko gan jēdzīgu par holokaustu vispār var paspēt uzrakstīt nieka 170 lappusēs? Tikko biju izlasījis Starp pelēkiem toņiem, kur arī par pārdzīvoto stāsta tīnis (izliksimies, ka nepamanījām banālo nosaukumu un kaitinošo pēcvārdu); abi autori cildināti ar Nobelu, tāpēc, grozies kā gribi, tie uzprasās uz salīdzināšanu. Redzēs, kā ies ar Elpas šūpoles (arī padsmitgadnieks, arī Nobels), bet par Bezlikteni var pateikt īsi: cits līmenis. Ne gluži tā, ka Solžeņicins vārtrūmē nervozi pīpē, bet pārliecinās, ka līdzi ir šķiltavas gan.

[Kitija · Rating 2 out of 5]

Nedomāju, ka pat tiku līdz 20lpp..Tā kā jā, sue me par marked as read.
which is ..not.

[Oskars Kaulēns · Rating 3 out of 5]

skatījums uz vēstures traģēdiju bez emocijām. fakts pie fakta, un veiksmīgi panākts līdzdalības efekts. tikai izpaliek "kā es jūtos ar to visu?".