Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi!

by Zane Krēsliņa

Lilijai ir viss, ko varētu vēlēties - darbs, mīlošs vīrs un drošība, tomēr viņa nejūtas laimīga. Lilija apšauba savu laulību, darbs nav sapņa piepildījums un psihoterapijas dīvānā pavadīts vairāk laika, nekā vēlētos atzīt.

Taču kādu dienu zīmīga sapņa iespaidā Lilija izlemj aiziet no darba un doties uz Franciju.

Tur viņa nonāk pie negaidītām atbildēm par sevi, laimīgu dzīvi un attiecībām. Lilija ne tikai apgūst izslavētās franču virtuves noslēpumus, bet arī mācās pārvarēt šaubas un uzdrīkstēties noticēt.

Tomēr - vai viņa būs gatava pārmaiņām, ko šis ceļojums nesīs?

Grāmata, kas mudinās sakravāt koferus un doties CEĻĀ!

Genres: Fiction

303 pages, Hardcover

First published July 1, 2023

About the author

Zane Krēsliņa, dzimusi Latvijā, Rīgā. Augstāko izglītību ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē, veselības sporta specialitātē, un strādājusi kā trenere kopš 2014. gada.

Rakstniecības gaitas sākusi 2018. gadā.
Beigusi Literāro akadēmiju, prozas grupu, Ievas Melgalves vadībā 2022. gadā, paralēli strādājot pie debijas romāna.

Atpazīstamu guvusi ar pirmo grāmatu par apzinātu ēšanu "Ēd un baudi" (2021), kurā stāsta par to, kā salīgt mieru ar ēdienu un ķermeni. Agrā jaunībā cīnījusies ar traucētu ēšanu, autore uzskata, ka salīgt mieru ar ēdienu var būt pagrieziena punkts dzīvei.

Pēc diviem gadiem klajā nācis viņas debijas romāns "Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi!" (2023) Iedvesmu autore tam guvusi Francijā un pati atzīst, ka harmonijas un laimes meklējumi arī viņas dzīvē ir bijuši klātesoši visu dzīvi.

2024. gadā izdota grāmata "Saki man, ka esmu tieva".
2024. gada nogalē romāns, Mūžīgi Olijs".

2025. gadā iznākusi grāmata "Espreso, kruasānu un galdiņu trijiem".


Daļa rakstu meklējami arī www.kreslinazane.lv

Reviews

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

"Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi!" ir grāmata par sievieti, kura ir iestrēgusi, netiekot ne uz priekšu, ne atpakaļ. Iestrēgusi neapmierināta visās dzīves lomās- nespējot gūt gandarījumu karjerā, piepildījumu laulības dzīvē, sava ķermeņa pieņemšanā un bērnības traumu dziedināšanā. Lilija ir pazaudējusi sevi paši un alkas tapt pieņemtai kā allaž nākas meklēt vispirms ārpusē, tikai ar laiku pieņemot, ka, lai sadziedētos, vajag urķēties dziļāk, uzplēst visu arvien no jauna, jo sastapties ar sevi atkailinātu iespējams tikai zemākajos punktos. To var saukt par personības krīzi, to var saukt par sevis meklēšanu.



Lilija ir bez dažiem mēnešiem trīsdesmitgadniece, kura zaudējusi dzirksti pret gādīgo vīru, sadedzinājusi sevi ilgās darba stundās, piedzīvojot bezmiegu, trauksmi un depresiju. Arī terapeitu un ārstu apmeklējumi nenes rezultātus, nepalīdz arī distancētās attiecības ģimenē un pāri visam- destruktīvās attiecības ar ēdienu. Alkas pēc pārmaiņām aizved Liliju pie drosmīgas rīcības- doties trīs mēnešus brīvprātīgajā darbā uz valdzinošo un ievelkošo Franciju, lai mēģinātu saprast, vai pašreizējās attiecības un karjeras virziens ir tas, kam ziedot visu savu dzīvi. Šis laiks ar sevi, esot prom no ierastās komforta zonas, nāk ar jauniem izaicinājumiem, pārdomām un pats galvenais- sevis iepazīšanu. Soli pa solim ārējās vides pārmaiņas ievieš viesuļvētru arī pašas Lilijas iekšienē. Bet, vai laimīga dzīve rakstās ar taisnvirziena kustību?



Grāmata, kura ieved smaržu un garšu pasaulē, kurā ir Francijas buķete, spilgti iezīmējot arī steriotipisko laimīgās romantikas zemi par ko sapņo tādi ziemeļnieki kā mēs. Iespējams, ka romantiskais vāciņš vedinās ilūzijā uz romantisku iemīlēšanās epopeju. Tomēr šis ir savs iekšējais apzināšanās un meklēšanas stāsts, kurā vīriešiem ir būtiska, bet pakārtota loma. Šis ir arī personīgais ceļš, kurā blakus ir Dievs, zaudējumi un cīņa ar sava ķermeņa veselīgu pieņemšanu. Es nevaru apgalvot, ka šis ir biogrāfisks darbs, it sevišķi laiks Francijā, bet šeit noteikti ir liela deva no autores piedzīvotā, kas ir ļoti atklāts, personisks un intīmi ievainojams stāsts gan par ēšanas traucējumiem, gan bērniņa ieņemšanas grūtībām.



Lai arī es pati mēdzu aizrauties ar literāriem salīdzinājumiem, mani personīgi traucēja to daudzums tekstā, gandrīz katrā atvērumā iespraudušies tādi salīdzinājumi kā- "pludmale bija gara kā franču hotdogs", "domas bija kā izbiruši iepirkumi mašīnas aizmugurē", "ceļš meta līkumus kā saburzīts audums" utt. To nomācošais vairākums mani izsita no līdzsvara, līdz es nespēju fokusēties ne uz ko citu. Iespējams, ka kādam citam tas padarīs tekstu tēlaināku.



Šī grāmata kādu var sapurināt un nebaidīties izlausties no sava izmisuma burbuļa, kurā spoži laistāmies cauri sociālo tīklu greizajam spogulim, un nebaidīties lekt nezināmajā, jo- ko gan iespējams zaudēt, ja iekšēji viss jau ir zudis?

[Lāsma · Rating 4 out of 5]

Grāmata nav tas, ko tu izlasi, bet gan tas, KĀ tā tev liek justies.
Var teikt, ka Zanes grāmata lika man nodrebēt, jo daudzas "pieturzīmes" sakrīt ar manām dzīves zīmēm. Un tieši tādā veidā, kā citos daiļdarbos neesmu lasījusi. Atjautīgi un sirsnīgi izved cauri Lilijas iekšējam ceļojumam.
Tā kā bija daži domu graudi, kas uzrunāja, lika smieties, bet zinu, ka neatcerēšos, kad vajadzēs, tad piefiksēju šeit. Varbūt kādam palīdz izlemt lasīt vai nelasīt... Ja izlasīsi, jutīsies kā "bagāts un laimīgs bērns ar kafijas tasi rokās"(263.)
Fonā man skan French Cafe Lounge mūzika- nejaušība, kura patiesībā nepastāv :).
56. - Tā tas notiek. Divi sveši satiekas un notic, ka majonēze naktī nesatur kalorijas un kopā būsim mazliet laimīgāki.
57. - Viktors Frankls arī šeit: Starp stimulu un reakciju esot telpa. Šajā telpā ir izvēle, kā rīkoties.
169. Sākt iepazīties ar sevi var būt bailīgi. [...] Novērst uzmanību ar notikumiem un darīšanu tā vietā, lai divdesmit minūtes pie kafijas tases nedarītu neko. [...] Kas attiecas uz meditāciju, tā ir kā zobu tīrīšana -mentālā higiēna. Mums ir nepieciešams laiks sev.
184.- [...] tu esi laimīgs un veiksmīgs, mīlēts Dieva bērns. Tu neesi nejaušība lielajā Visumā.Vecāki bija kanāls, caur kuriem šajā pasaulē ienāci, bet viņi nav tie, pie kuru kājām tev jāapstājas. Viņi sniedz mums to, ko viņu cilvēcība ir spējīga sniegt, bet jāskatās plašāk. Tu esi mīlestības vērta arī bez viņiem.[...] Tev nav jāaizmirst pagātne pilnībā. [...] Tā vietā vari iztēloties dzijas kamolu, kurā to satin, un tagad tas ir tavs spēks.
212. -Apdalīta sajūta ir upura sajūta, kad ārējie spēki un notikumi ir par mums dižāki.
213. [...]caur meditācijas praksi mēs veidojam smadzenes plastiskas un ieradumus vieglāk paveicamus.
215. Kurā no ķermeņa daļām jūti sasprindzinājumu, ja atsakies no otrā kūkas gabala. Vai tiešām tas ir vēders, vai arī tu vnk. jūties atraidīta un nemīlēta? Mēs nevaram rast mīlestību ēdien;a, lai kā to vēlētos.
215.- Sāc ar vērošanu, kāda esi ikdienā. Kas tev patīk, kas sagādā prieku.Centies dzīvot no savas iekšējās būtības un katru dienu raugi, lai būtu ar sevi saskaņā.
216. Gadu desmitiem biju izkopusi talantu sevi kritizēt, neticēt un justies kā lielai kļūdai. Šīs kritikas radītās sāpes es apēdu.
232. Katrs cilvēks ir piedzimis ar iekšēju gudrību. [...] Notiek lietas, kas mums liek to visu aizmirst un noticēt, ka kāds cits zina labāk.
286.- Redzot daudzus vecus cilvēkus, pārliecinājos, ka gadu skaistums slēpjas veselajā saprātā, kad esi beidzis sevi ienīst. Pat sevi ir jārūpējas, jo zems pašvērtējums ir neglītākais, ko sieviete var uzvilkt.

[Liene Kainaize · Rating 3 out of 5]

Tiešām izdevies skaists vāks un nosaukums vilinošs, tieši tāpēc gribēju izlasīt. Autore var lepoties ar tik skaistu debijas romānu.
Jāpiekrīt citiem, ka katrs atradīs kaut ko sev šajā grāmatā, arī es atradu.
Bija grūti lasīt, vai nu fonts, vai pārāk mazi burti.
Par daudz salīdzinājumu, lai gan daži bija asprātīgi un iederīgi.
Nomāca arī dzīves gudrības, bet kādam varbūt tieši laikā.

[Laura Mekša · Rating 5 out of 5]

Domāju, ka šis būs pludmales romāniņš, bet nē…
Visi faktori saslēdzās - es esmu Dienvidfrancijas fane + man aktuālas tēmas… ā bija labi! Beigās jutu, ka sāku bremzēt lasīšanu, lai tik ātri nebeidzas :)

[Aija Puriņa · Rating 5 out of 5]

Auchī, auchī... Vispār vēlējos izlasīt šīs man nezināmās rakstnieces pēdējo grāmatu par tievumu, bet iegrozījās tā, ka šo (atšķirībā no iepriekšminētās) bibliotēkā varēja saņemt uzreiz un - ai, kā to nenožēloju! Sākumā viss rimti un mierīgi, ik pa laikam pieķeru sevi samanām epizodes no manas dzīves, manas izjūtas dažādās sadzīves situācijās. Pus grāmatā nodomāju, ka 70% te ir par mani un, ja Zane raksta par sevi (tik atpazīstami un patiesi to var aprakstīt tikai tas, kurš pats to izjutis!, arī grāmatas beigas liecina, ka tas ir personīgs stāsts), tad viņa varētu būt mans labākais draugs ☺️🧡 Bet grāmatas otrā daļa pārvērtās par tādu kā vērtīgu pašpalīdzības grāmatu (manā gadījumā, vērtīgāku par ierastajām!) Tik atklāti, sievišķīgi, godīgi. Grāmata runā par visām sievietes nedrošībām, upura lomu, aizvainojumiem. Ļoti patika vieta par mammu. Uzreiz aizrakstīju savējai atzīšanos mīlestībā.. Principā neticu, ka, aizbraucot uz kādu citu zemi, var atrast savu īsto jēgu/būtību un atpiņķerēties, jo ar sevi jau vien paliksi. Bet šeit vairāk bija nozīme tieši sirsnīgajiem un dziļajiem cilvēkiem līdzās, ne tik daudz Francijai. Tāpēc šī ceļojuma ietekmei noticēju vairāk nekā, piemēram, ārēji bagātās un arogantās Grencbergas Marijas būšanai 40 dienu ceļā pie sevis, lielākoties vientulībā. Šeit bija mājīgi un uz gaismu vedoši - nedaudz "ēd, lūdzies, mīli" stilā, jo bija gan ēstgatavošana, gan meditēšanas retrīts, gan laimīgas beigas (es tik ļoti gribēju, lai tas būtu Kriss ☺️) - tikai labāka. Lai cik dīvaini nešķistu, šī grāmata man deva daudz praktiskāku ieskatu tam, kā necensties būt perfektam un vienkārši būt (par šo nesen speciāli lasīju un praktisku atbildi īsti neguvu ☺️) . Paldies, Zane, par šo negaidīti patīkamo pārsteigumu. 🦊

[Liene Baika · Rating 3 out of 5]

Tik ļoti noguru no šīs grāmatas lasīšanas! Pārāk daudz iedvesmojošu atklāsmju, metaforu, pārsatinātu stāstījumu, kas nesaista un it nemaz grāmatā nevirzīja uz priekšu. Samocīti tiku līdz galam, lai tikai uzzinātu- kas tad notiks beigās un vai tiešām galvenās varones iedomas piepildīsies. Francijas provansas izjūtas gan varēja nedaudz sajust, bet tas arī viss.

[Nora · Rating 3 out of 5]

Lai gan sākumā man bija tuvas tēmas un lietas par kurām arī es domāju, beigās mani sāka kaitināt pašpalīdzības stils, bija par daudz man

[Anna · Rating 5 out of 5]

Grāmata ar pievienoto vērtību. Izcils debijas romāns!

[Elīna · Rating 2 out of 5]

Vāka noformējums skaists un vilinošs. Bet saturs ļoti pliekans. Nevienā brīdī neradās klātbūtnes sajūta, nevienā brīdī neaizveda ceļojumā uz Franciju, nevienā brīdī nesajutu to kruasānu garšu mutē. Vienīgi ēšanas problēmas un kalorijas gan caurvija šo romānu.

[Sintija Dundure · Rating 5 out of 5]

Ko tur liegties, nav vērts-šis romāns bija LIELISKS! Man ļoti patika un izlasīju pāris stundās. Šķietami viegls, bet arī diezgan nopietns romāns, kurā tiek apspriestas arī svarīgas tēmas.

Pats galvenais-Zane ar savu romānu mums no jauna iemāca mīlēt sevi. Lai arī šis ir romāns, tas ir dziedinošs. Izlasot, jutos labāk kā pēc psihologa apmeklējuma vai pašpalīdzības grāmatas izlasīšanas!

Mīlestība skaista, jo skaista-gan pret sevi, gan apkārtējiem. Gan pret draugiem, gan paziņām un valsti.

Pēc šī gribas celties, kaut ko darīt, ceļot, apdomāt dzīvi un galvenais būt aktīvam. Par ēdienu runa gāja tik daudz, ka sagribējās ēst pašai, kaut biju sātīgas vakariņas paēdusi😅

[Ilze · Rating 3 out of 5]

Man bija grūti “ielasīties”, jo autores rakstīšanas maniere atšķīrās no iepriekš lasītajiem daiļdarbiem — teikumi bieži bija īsi un aprauti, teksts bija pārsātināts ar salīdzinājumiem (nebija jau slikti, izņemot par to nedzīva bērna ietīšanu segā, brrrr). Ceļojums gan fiziski, gan garīgi kā atbrīvošanās no visa nevajadzīgā, liekā un “apaugušā”. Ļoti patika intuīcijas kā sievietes iekšējā spēka atainojums.

[Ilze Aizsila · Rating 4 out of 5]

Lai arī var just, ka šis ir autores pirmais romāns, tas valdzina ar savu godīgumu, ar izjustiem aprakstiem un patiesumu, atkailinot galvenā tēla emocijas un cīņu pašai ar sevi. Dažiem stāstiem piestāv būt tādiem, kādi tie uzrakstīti, nepulējot līdz profesionālam smalkumam, lai saglabātu savu savdabību. Ja man būtu jāapraksta sižets dažos vārdos, es to raksturotu kā: maigs, nostaļģisks, smaržīgs, saldi skumjš un mīļš.

[Monika Guseva · Rating 4 out of 5]

Stāsts ar laimīgām beigām..nē, turpinājumu. :)
Grāmatu izlasot īstajā momentā, var paņemt ļoti daudz.

Stāsts par sievietes ceļu pie sevis, aizceļojot prom no visiem. Francija, ēdieni un mīlestība.

[Adrija Kindzule · Rating 3 out of 5]

Lasītājs no šīs grāmatas paņems, kas pašam ir vajadzīgs!
3,7⭐️

[Elina Tola (Bookeliina)]

Skaists vāks, forša ideja, bet saturiski mani neaizķēra.

[Reader]

Ļoti sievišķīga grāmata. Par to, kā meklēt sevi, uzticēties sev, varbūt izaicināt un neko sev neliegt.

[Elina Dlohi · Rating 4 out of 5]

💥Mani ļoti uzrunā viss LV radītais un ražotais un kur nu vien tas ir manos spēkos - atbalstu vietējos. Liels mans gandarījums ir par LV apģērbu, rotas lietām un arī par to, ka arvien vairāk arī ir latviešu autoru grāmatas un tās ir ļoti, ļoti labas:)

💥Šī grāmata mani uzrunāja ar savu vāciņu - tā kā esmu liela kafijas cienītāja un miltu produkti ir mana atkarība, un kurš tad negrib laimīgu dzīvi - tad nu bingo:)

💥Grāmata stāsta par Lillijas personīgo krīzi, sajūtām laulības dzīvē un lai to atrisinātu, Lillija izlemj doties brīvprātīgā kustībā uz 3 mēnešiem uz Franciju (jā, to var saukt arī par aizbēgšanu). Grāmata šķita kā diezgan personīgs un dziļš dialogs ar sevi, sarunām, kas notiek cilvēka prātā. Brīžiem grāmata šķita nedaudz banāla, bet brīžiem tā iesita man diezgan personīgi - jo īpaši par meditāciju (nu kā gan es to veselu mēnesi jau biju nolikusi malā, jo nav laika) un ieklausīšanos sevī, drosmi un bailēm.

💥Man patika tieši sadaļa pēc retrīta (lai gan nepiekrītu retrīta raksturojumam - pēc tā neviens negrib šķirties un visiem garšo veģetārs uzturs), patika sarunas ar Rafaelu - lai gan man iezagās doma, vai Rafaels maz ir īsts vai tikai iedomu tēls? Vēl man patika grāmatā ietvertā apzinātā ēšana - neesmu lasījusi autores pirmo grāmatu, bet man radīja interesi to izlasīt.

💥Ļoti uzrunāja Francijas ēdiena apraksts, tirdziņš un ēst gatavošana :) Ļoti vēlos satikt autori kādā grāmatu klubiņā, lai saņemtu atbildes uz daudz, daudz jautājumiem:)
Paldies Zane, raksti vēl:)

💥"Mēs esam kaut kā sākums un kaut kā beigas. Viens nebeidzams bišu spiets, kas lūko pēc saldākā zieda"

💥"Mana dzīve līdz šim bija vien raupja esība. Kādēļ beidzot nenoticēt un neļauties vadošām rokām? Ticībai, ka neesmu viena? Ka mana iekšējā balss var būt mans radars? Daba un dzīvnieki nejautāja, kas ir pareizi un kas nav. Tie sekoja savai iekšējai balsij. Tāpat kā putni zināja, kur lidot, cilvēki ir apveltīti ar īpašu radaru - intuīciju un sajūtām. Daļu no manis, ko tiku izmetusi pirms laika un tagad vilku atpakaļ un kuģa klāja"

[Kristine Macanova · Rating 5 out of 5]

Ilgi briedu šai grāmatai, jo gribējās sākt lasīt perfektā tam paredzētā brīdī. Tad sāku domāt, kāds tad būs tas "perfektais brīdis" sasmējos par sevi. Tad nu sāku lasīt, kad sāku 😅 Un tāda arī ir šī grāmata - ne perfekta. Un tieši tāpēc tik laba!
Es ievilku dziļu elpu, ieniru un izbaudīju savas dvēseles dzīles. Jo jau no pirmās lappuses šī grāmata neļāva steigties, bet gan lika pakavēties un apzināt brīdi; ieskatīties, ko galvenā varone domā, jūt, un nevilšus sāc vilkt paralēles ar sevi - ko es tad darītu? Vai man tā ir bijis? Kā es tobrīd jutos?
Šī nav vasaras grāmata - viegla, lai izlasīt un aizmirst. Šī ir rudens grāmata, kad pēc skaistās, pozitīvu emociju pārsātinātās vasaras dvēselei gribas melanholiju.
Šo visu es pierakstīju, izlasot nepilnas septiņas lappuses. Tādu noskaņu man radīja šī grāmata. Kā būs izlasot VISU? Man pašai interesanti🤔
Grāmatas vidū bija sajūtas - nav taču iespējams mierīgi lasīt! 🙈 Katrreiz jāapstājas un jāizvada no galvas savs iekšējais tarakāns, kas tika modināts. Tik ļoti cilvēciski monologi Lilijas galvā. Patīk!
Kad lasīju pēdējās lappuses, man arī noskrēja tirpas pa ķermeni.
Grāmata par autoru pasaka ļoti daudz. Bet vēl vairāk tā pasaka par pašu lasītāju. Vai man patika grāmata? Jā! Vai lasītu to vēlreiz? Jā!
Kas man ļoti patika?
Tēmas - cilvēcīgas, ikdienišķas, sāpīgas un ne ļoti.
Dinamika.
Tēlainā valoda. Ha. Un tēlainā valoda ir arī tas, kas ne ļoti patika 😆 Izlem taču, sieviete, patika vai nepatika? Vārdu sakot, vairāk patika, bet bija brīži, kad tie bija ļoti sarežģīti un kamēr iztēlē mēģināju sazīmēt saulē izdegušu olu dzeltenuma krāsu (ļoti ceru ka vismaz aptuveni citēju), tikmēr likās - nu tak štrunts ar to krāsu, ātrāk, ātrāk gribas zināt, kas tur tālāk notiek.
Vienkāršība. Viegli lasās, viss skaidrs, ar karoti mutē ielikts. Un atkal, ja piekasīties, tad varētu teikt, ka gribētos kādu sarežģītāku tēlu, neviennozīmīgu. Bet negribas piekasīties. Sarežģīts jau ir tas process, kuram es kā lasītājs izgāju cauri. Un par to ir mana atzīme. Un es saprotu gan tos, kas šo grāmatu novērtē ar 3 zvaigznēm, gan tos, kas ar 4 un 5 zvaigznēm.
Kā man šķiet, šī nav universālā grāmata, kurā katrs atradīs kaut ko savu. Šī ir grāmata savam lasītājam. Kā negaiss, kas vai nu paies garām, vai nu būsi epicentrā, kur emocijas sper un izlādējas un lietus nogāž pār vaigiem pusgada normu.

[Daiga Sulaine-Vorslava shupiiic_booktime · Rating 4 out of 5]

Zane Krēsliņa "Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi!"

Vai tu esi laimīgs? Tas kaitinošais jautājums, ko reizēm sev uzdodam tieši tad, kad sēžam ērtā dīvānā ar kafiju rokā, bet pēkšņi sķiet, ka kaut kas tomēr nav. It kā dzīve būtu "pareizi sakārtota", bet dvēsele klusībā rullē čemodānu un meklē tuvāko izeju. Pusmūža krīze? Iespējams. Vai varbūt vienkārši dzīves realitātes "update".

Lilija - grāmatas galvenā varone - izvēlas bēgt. No dzīves, vīra un no sevis. Tikai problēma viena: bēgt no dzīves ir apmēram tikpat efektīvi kā mēğināt aizbēgt no savas ēnas - skrien, cik gribi, tā tik un tā ir tev aiz muguras (un dažreiz - priekšā).

Un šeit sākas vissvarīgākais - nevis romantika vai kruasāni (lai gan tie arī ir grāmatā un man brokastīs), bet mēğinājums saprast: ko darīt, kad ārēji ir viss, bet iekšēji kaut kas kliedz pēc vairāk.

Grāmata ir vērtīgs darbs tiem, kas meklē sev līdzinieci grāmatā - sievieti, kura prasa sev drīzāk patiesumu nekā bezrūpību. Grāmata nepasaka, kā tev jādzīvo, bet piedāvā ceļu, sākot ar sevis iepazīšanu un beidzot ar drosmi.

Tas nav tikai stāsts - tā ir iekšējā pārveide, iedvesma uzdot jautājumu: "Kas būtu, ja darītu to, ko sirds patiesi vēlas?"

Grāmatas valoda bija bagāta, bet biežā salīdzinājumu lietoša vietām kļuva traucējoša. Daļa bija patiešām veiksmīgi, tomēr pārbagātība radīja smagnējuma sajūtu. Tāpat lielākā daļa sižeta risinās Lilijas iekšējā pasaulē, kas reizēm likās nomācoša. Ilgojos pēc vairāk dzīvīguma un līdzsvara, piemēram, caur dzīvīgākiem dialogiem.

Šī grāmata katram piedāvā ko vērtīgu - kādu labu padomu dvēselei un kruasānu saldākai dienai.

3,5/5⭐️

[Anita Gāga · Rating 3 out of 5]

Nav slikta izvēle jauna gada sākumam, lai saņemtu grūdienu pārmaiņām. Tomēr lielajā vārdu plūdumā varēja pazust arī daudzajās problēmās, kuras risina galvenā varone. Atzīšos, ka darba sākums līdz Lilijas braucienam uz Franciju man šķita haotisks un reizēm gribējās likt grāmatu malā, bet, kā tas ne reti notiek gan grāmatās, gan reālajā dzīvē, vides maiņa patiesi iedvesmo un sēj pārmaiņas. Tiem, kas meklētu atbildes uz savas dzīves jautājumiem, noteiktu patiktu tās nodaļas, kur Lilija ar Rafaēlu bauda brīvdienas Franču Rivjērā. Te patiesi izskan daudzi problēmcēloņi: par nepieciešamību piedot sev, situācijai un savam ķermenim, par bailēm, ka mani nemīl, par spēju ļauties, neko negaidot pretī.
***
" Tikai brīdī, kad beidzam lūgt pēc mīlestības apliecinājuma saviem vecākiem, mēs topam brīvi. Tas ir grūti, jo prasa aizmirst ilūzijas par viņiem, par to, ka viņi būs mūsu perfektie vecāki, kādus vienmēr esam gribējuši." (181.lpp.)

[Zanda Borga · Rating 3 out of 5]

Mīlu Franciju un visu, kas ar to saistīts. Lasot, pabiju Provansas laukos, sajutu gan kafijas smaržu, gan kruasānus, gan neskaitāmās siera šķirnes. Bet kaut kā dikti vienkāršots un iepriekš paredzams likās grāmatas saturs. Tādas viļņveida emocijas - smaids, prieks, lasot par Francijas lauku skaistumu rudens rītos un līdzās žāvas, lasot filozofiskos spriedelējumus ar Rafaelu, kuri šķita nu tik pareizi, bet neīsti. Nezinu. Varbūt esmu skeptiska un būtu jau skaisti, ja ceļojums uz Franciju atrisinātu visas problēmas, palīdzētu sakārtot sevi un pieņemt visas dzīves nebūšanas. Ja autorei tas izdevies, no sirds priecājos. Bet grāmatai man kaut kas drusku pietrūka. Vāks gan skaists - uz to tik lūkoties un lūkoties.

[Jana Nesterovicha · Rating 4 out of 5]

Šo grāmatu es ieteiktu izlasīt visām Latvijas sievietēm +/-30 gados. Kāpēc tieši Latvijas? Iespējams tā ir arī citur, bet tieši Latvijā daudz redzēju tādas sievietes, kas uzvelk masku “man viss labi”, bet nav klātesošas pašas savā dzīvē, neprot to baudīt kā garšīgu mājas ēdienu, bet paterē to kā mazkaloriju jogurtu. Grāmatā atradu daudzus svarīgus punktus sev - attiecības ar vecākiem, partneri, draugiem, ar ēdienu un pašai ar sevi.
Grāmata ir dziedējoša tām, kas galvenajā varonē atpazina sevi.

“Pirms piedot, mums jāļauj sev justies dusmīgiem. Jāizsēro”

“Es iegāju internetā, lai palasītu ziņas vai kādu rakstu, kas momentā palīdzēja nejust”

Vērtējums 8/10

[Agnese · Rating 4 out of 5]

Latviešu versija "Ēd. Lūdzies. Mīli." tematikai.

"Vienmēr sev tici. Neticēt sev ir nelāgi. Tas nesniedz labumu nevienam. Ticēt sev prasa tikpat daudz spēka, cik neticēt."

"Ja kāds nesaprot acu skatiena nozīmi, baidos, viņš nesaprot pašu dzīvi. Visa dzīve taču ir tajā skatienā, tajā brīdī, kad ejam viens otram garām. Mēs vai nu pamanām viens otru, vai aizejam."

"Vilšanās ir ceļojuma sastāvdaļa. Cenšanās būt visu laiku laimīgiem mūs padara nelaimīgus."

"Lielākās auzas sākas brīdī, kad nespējam apmierināt savas vajadzības paši un staigājam kā cauras zeķes, meklējot otrā savu lāpāmadatu un biezu vilnas diegu."

"Dzīve nav problēma, kas jārisina, tā ir pieredze, kura jāsatiek."

[Ieva · Rating 4 out of 5]

Tā arī īsti neesmu pārliecināta vai šis romāns bija balstīts uz patiesiem notikumiem, tomēr katrā ziņā piemērota grāmata ko lasīt vēsos un tumšos vakaros. Galvenā varone izlemj mainīt savu esošo rutīnu aizejot no darba, atstājot vīru Latvijā un piesakoties uz brīvprātīgo nometni Francijā uz trim mēnešiem. Tā nebija šķiršanās, drīzāk sevis meklēšana un līdzīgi kā romantiskās komēdijās, viņa šo meklēto atrod , varbūt ne tik vienkārši un banāli, jo viņai pašai jāpiedomā kas ir tās lietas kas izmainīja viņas domāšanu. Biju domājusi ka viņas dzīve mainīsies pavisam, bet tā gluži nebija. Izklaidējoša, pāris vakaros izlasāma grāmata bija labāka kā varbūt gaidīju.

[Agy Zvirbule · Rating 3 out of 5]

Stāsts par laimes meklēšanu un dzīšanos tai pakaļ. Sevis meklējumiem un atklāsmēm. Un neviens jau nevar to atklāsmi Tev iedot, tikai vien pats vari to piedzīvot, kad esi tai gatavs.

Lasot bieži bija sajūta, kā lasot Koelju Alķīmiķi - tik daudz domug raudu un citātu, ko izrakstīt. Tik tas būtu licies aktuāls vairāk kā 20 gadus atpakaļ, es tagad esmu cita.

kopumā tāds pārdomu un sajūtu atspoguļojums, bet nebija garlaicīgi lasīt. Un, protams, ka man arī asaras nobira.. īpaši beigās vai tad, kad izlaidu tā pa īstam caur sevi.

[Marika · Rating 4 out of 5]

Pirms lasīšanas nezināju neko daudz par sižetu un gaidīju vieglu vasaras romānu, bet realitātē man grāmata vairak asociējas ar lasīšanu pelēkā rudens dienā, segu, tēju un lietus pakšķiem uz palodzes. Atstāj tādu nedaudz saldsērīgos sajūtu.
Piekrītu citām lasītājām, ka varbūt mazliet par daudz salīdzinājumu un man dažubrīd traucēja arī filozofisko pārdomu apjoms, bet kopumā paliek patīkama pēcgarša. :)

[Santy · Rating 3 out of 5]

Dodu 3.5 ⭐️ Kopumā grāmata atstāja patīkamu pēcgaršu, iedvesmojot rīkoties un atgādinot citas svarīgas dzīves atziņas. Bija brīži, kuros pasmaidīju, bija frāzes, kuras pierakstīju. Vāks un nosaukums - ļoti labi. 👌🏻 bet šī grāmata tomēr nebija no tām, kuru izlasīt vienā elpas vilcienā. Varbūt dēļ salīdzīnājumu pārbagātības, kurus reizēm pat nācās pārlasīt, lai izprastu; varbūt pietrūka sižeta un kāda wow vai aha momenta.

Bet 3.5⭐️ no manis par kopējo sajūtu.

[Zane Cīrule · Rating 4 out of 5]

Grāmata laikam nenāca īstajā brīdī pie manis! Es izlasīju diezgan ātri, bet man pietrūka sižeta. Foršas domas, pāris pat nobildēju, tīra valoda, bet man drusku bija par daudz apcakināts tas teksts. Katra rindkopa kāda salīdzinājums. Kaut ka likas pārspīlēti, bet tas noteikti tikai man. Katra ziņā dauzsološs debijas romāns

[Maija Liepa · Rating 5 out of 5]

Ja visa dzīve ir sakārtota, tad ir jābrīnās par to, ka nav labi. Bet iedziļinoties sevī, var nonākt līdz situācijas risianājumam, un tas ir labākais. Jo ceļi pēc tam var būt dažādi, bet labāk noskaidrot to, kas ir nevis palikt situācijā, kad sāk rasties neapmierinātība ar dzīvi.
https://domgraudi.blogspot.com/2024/0...

[Liene P · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata gan patika, gan drusku kaitināja. Rakstības stils un brīžiem grūti uztveramie teikumi (jā, bija tādi, ko pārlasīju vairākas reizes, lai saprastu, kā tas domāts) radīja smagnēju sajūtu. No otras puses - stāsts ir par ceļu pie sevis, un tas jau arī nekad nav viegls.
Pozitīvi, ka stāstā ir daudz jēgpilnu domu, caur kurām lasītājs var atpazīt un varbūt pat labāk saprast sevi.