Dzeguzes balss

by Māris Čaklais

Genres: Poetry

214 pages, Hardcover

First published January 1, 2000

About the author

Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis, atdzejotājs, žurnālists un laikraksta “Literatūra un Māksla” (1987–1991), žurnāla “Karogs” (2000–2003) redaktors. Māris Čaklais ir 14 dzejoļu krājumu, četru dzejas krājumu bērniem, četru eseju grāmatu, divu literāro pasaku krājumu, divu memuārgrāmatu un trīs biogrāfisku apcerējumu autors. Literāro darbību sācis 60. gados. Viņa dzejā risinātas vēstures un tautas likteņtēmas, atklāts cilvēka esības dramatisms un dzīves jēgas meklējumi, saasināta laika izjūta, prasība pēc ideāla un ētisko principu aizstāvība. Esejās izteiktas pārdomas par literatūru un mākslas pamatjautājumiem, portretēti rakstnieki, veikti ceļojumi pieraksti. Memuāru grāmata “Laiks iegravē sejas” (2000) ir dzejnieka rakstīts dokuments par 20. gadsimta pēdējiem trim gadu desmitiem savas tautas un pasaules kultūrā. Grāmatās “Im Ka. Imants Kalniņs laikā un telpā” (1998), Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu” (2002) un “Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga” (2003) akcentēta problēma par personības un laikmeta savstarpējām attiecībām. Māris Čaklais ir daudzu dziesmu tekstu autors.

Reviews

[Linda · Rating 5 out of 5]

Šis būs punkts Čaklā bindžam. Visu vasaru pavadīju ar Čaklo gultā, pie gultas, parkā, kafejnīcās, autobusā, vilcienā, uz pārkrauta rakstāmgalda. Bibliotekāres noteikti nesaprata, kas man par apsēstību (lai gan ko tik nesaprot bibliotekāres). Mana apsēstība bija saistībā ar dzejas dienu priekšnesuma scenārija gatavošanu. Šajā laikā Čaklais gan lika dejot, gan lika sajust svelmi zemākās ķermeņa daļās, gan parādīja sevi kā rūgumpodu. Viņš iekustināja kaut ko dziļi, dziļi.

Atvēru šo lapu jau neskaitāmas reizes, domājot, ko lai uzraksta par "Dzeguzes balsi", par pašu Čaklo, un šovakar man galvā sāka skanēt pēdējās Eirovīzijas Nemo uzvarētājdziesmas. WTF, Linda, es nodomāju. Sakars? Un tad es ieklausījos. Patiesībā tā nebija visa dziesma, tikai viena rindiņa. I cracked the code, o o oooo . Un tad es sapratu, ko mana zemapziņa man vēlas pateikt. Čaklais pavisam noteikti ir atkodis latviešu kodu. Lai kas tas arī būtu. Es vēl neesmu atkodusi, kaut ko dzīvojos pa stereo-kartupeļ-tipiem un viensētām. Bet Čaklais ir atkodis. Mūs. Savu laiku un līdzcilvēkus. Un tas uzrunā kaut ko dziļi, dziļi. To spoguli manī.

Un, lai cik arī svešvārdu un svešdziesmu nebūtu šajā atsauksmē, saknes jau vējš neizplēš.

Kļūdījos. Šis būs tikai komats. Tas ir netaisnīgi, ka manos plauktos nav neviena Čaklā krājuma. Labošos.

[Emīls Ozoliņš · Rating 2 out of 5]

Šeit jālieto standarta vārds - normāli.