Andreja Upīša romāna "Zelts" uzmanības centrā ir Augusts Sveilis, jun., vecākais dēls no nabaga mazpilsētas drēbnieka dzimtas. Viņa un visas ģimenes pārbaudījums sākas pēkšņi un negaidīti. Mantojums (zelts) tiek it kā iesviests Sveiļa pakalpot radušās sulaiņa rokās un ieceļ viņu pavisam nepazīstamā, pirms tam – tikai no tālienes redzētā vidē…
Latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzimis Skrīveros rentnieka ģimenē. Mācījies Skrīveru pagastskolā, pēc tam izglītojies pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas - vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Strādājis par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks.
Kārtējais stāsts, kas sarakstīts pirms simts gadiem un rāda, ka nekas šajā pasaulē nav jauns. Jā, dvēseles skaistumu un laimi par naudu nenopirksi, tomēr zeltam klanās visi. Izcili.
Ļoti ass un nežēlīgs skats uz naudas postošo varu un to, ko tā spēj izdarīt ar cilvēkiem, kam iepriekš naudas nav bijis nemaz. Lasīšanas pieredzi mazliet pabojāja Ainas Zvaigznes tēls. Saprotams, ka viņa iemieso Upīša apzinīgās strādnieces - proletariāta cīnītājas - ideālus, bet nu ļoti samocīts un mazticams raksturs padevies. (Turklāt, kas interesanti, Aina nemaz nav strādniece, bet pārdevēja veikalā, un viņas vecākiem, lai cik bēdīgs, tomēr pieder dzīvoklis Rīgā.) Kas savukārt parāda, cik precīzu nosaukumu ("Lielais noliedzējs") savai monogrāfijai par Upīti devis Arnis Koroševskis. Parādīt zaņķi Upīts prot lieliski, ar gaišajiem tēliem tā ir, kā ir.
Pārsteidzoši labs gabals, kā meistarības, tā emocionalitātes ziņā, pat ja sludināšanas reizēm kļūst par daudz (tāpat kā ar riebuma/pielūgsmes sajaukumu veidoto ēšanas un dzeršanas aprakstu).
Ļoti laba grāmata, no kuras var smelties vairākas atziņas. Patika citāts "Tagad jau vairs nav bērni, tagad zvēri. Tagad pasaule audzina, ne vecāki".. ļoti precīzi pateikts.