What do you think?
Rate this book
Lielais gulags. Krievijas traģēdija un Rietumu atmiņas zudums XX gadsimtā
1917. gadā sagrābuši varu Krievijā, Ļeņins, Staļins un citi boļševiku partijas vadoņi sāka nežēlīgu karu pret valsts iedzīvotājiem un pastāvošo sabiedrību, lai īstenotu savu marksistisko utopiju. Vecās iekārtas sārņi bija iznīcināmi, lai rastos "jaunais cilvēks" un jauna, tīra sabiedrība. Iznākums bija Eiropas lielākā masu slepkavība XX gadsimtā.
Balstoties uz jaunatklātiem materiāliem, dāņu vēstures profesors Bents Jensens dokumentē krievu traģēdiju un apraksta, kā tika pieņemti lēmumi par masu slepkavībām un kā tie tika īstenoti – un kādas konkrētas sekas tas viss atstāja uz miljoniem cilvēku.
Kaut gan Rietumu pasaule par šiem noziegumiem zināja jau laikā, kad tie tika veikti, reakcija bija niecīga. Gluži pretēji – daudzi tos palīdzēja slēpt un noklusēt. Pat šodien komunistiskais genocīds ir palicis nacistiskā genocīda ēnā par spīti satriecošai līdzībai starp abiem režīmiem.
Pēc pirmā izsūtīšanas viļņa turpmākajos gados valdība īstenoja jaunas [..] represijas. Politbiroja loceklis Jānis Rudzutaks 1933. gadā parakstīja pavēli deportēt uz Sibīriju un Kazahiju vēl 426 000 zemnieku.
Molotovs slepenā sanāksmē 1930. gada februāra beigās: "...ko iesākt ar kulakiem? [..] Nošaut vai deportēt. [..] Ja neizraidīsim pienācīgi daudz cilvēku, nekas neizdosies. Uz kurieni viņus vest? [..] Uz koncentrācijas nometnēm – ja tās ir pie Eihes, tad [sūtīsim viņus] pie Eihes..."
Balstoties uz jaunatklātiem materiāliem, dāņu vēstures profesors Bents Jensens dokumentē krievu traģēdiju un apraksta, kā tika pieņemti lēmumi par masu slepkavībām un kā tie tika īstenoti – un kādas konkrētas sekas tas viss atstāja uz miljoniem cilvēku.
Kaut gan Rietumu pasaule par šiem noziegumiem zināja jau laikā, kad tie tika veikti, reakcija bija niecīga. Gluži pretēji – daudzi tos palīdzēja slēpt un noklusēt. Pat šodien komunistiskais genocīds ir palicis nacistiskā genocīda ēnā par spīti satriecošai līdzībai starp abiem režīmiem.
Pēc pirmā izsūtīšanas viļņa turpmākajos gados valdība īstenoja jaunas [..] represijas. Politbiroja loceklis Jānis Rudzutaks 1933. gadā parakstīja pavēli deportēt uz Sibīriju un Kazahiju vēl 426 000 zemnieku.
Molotovs slepenā sanāksmē 1930. gada februāra beigās: "...ko iesākt ar kulakiem? [..] Nošaut vai deportēt. [..] Ja neizraidīsim pienācīgi daudz cilvēku, nekas neizdosies. Uz kurieni viņus vest? [..] Uz koncentrācijas nometnēm – ja tās ir pie Eihes, tad [sūtīsim viņus] pie Eihes..."
- GenresNonfictionHistoryRussia
512 pages, Hardcover
First published January 1, 2002
25 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 2 of 2 reviews
January 8, 2026
Paņemot lasīt šo grāmatu, biju gatavojusies smagai, pārdzīvojumu un arī asaru pilnai lasīšanas pieredzei. Patiesību sakot, pat baidījos, lai arī sevi uzskatu par rūdītu lasītāju. Tomēr manas gaidas nepiepildījās.
Viena no grāmatas galvenajām vērtībām - tā runā par to, kā tieši gulags radās un par tā radītāja - Ļeņina - valdīšanas posmu, ko Krievijas vēsturē iezīmē periods pēc 1. Pasaules kara. Pirmoreiz tādā apmērā lasīju par boļševiku vērsto teroru pret zemniekiem, viņu izraidīšanu no sabiedrības un, protams, masveida iznīcināšanu. Svarīgi saprast, ka gulags nebija tikai koncentrācijas nometnes un Baltās jūras kanāla būvniecība - tā bija politiska sistēma, kas aizsākās jau 1917. gadā, revolūcijas laikā. Taču grāmata aptver gulaga posmu tikai līdz Staļina nāvei 1953. gadā un galvenokārt akcentē gulaga veidošanās, politisko notikumu, sabiedrības (gan vietējās, gan ārzemju sabiedrības) attieksmes raksturojumu, atstājot novārtā deportācijas un sabiedrības "tīrīšanas" 20. gs. 2. pusē.
Jāņem vērā, ka autors ir dānis, tāpēc, analizējot ārzemju sabiedrības zināšanas un attieksmi par totalitārās varas izraisītajiem notikumiem Padomju Savienības teritorijā, īpaši pievērš uzmanību Dānijai un tās attieksmei pret padomju režīmu.
Autors atklāj arī tā saukto revizionistu (vēsturnieki un pētnieki, kuri ar savu viedokli cenšas pierādīt, ka padomju vara nebija tik asiņaina un teroristiska vai, ka tās nodarījums cilvēcei bija mazāks nekā tas ir īstenībā) skatījumu, kas mani pārsteidza un ieinteresēja, jo arī par tiem nebiju tik daudz lasījusi.
Runājot par darba mīnusiem - manuprāt, viens no galvenajiem ir bieža informācijas atkārtošanās, ko ietekmē neveiksmīgā grāmatas struktūra un droši vien arī paša autora un oriģinālizdevuma redaktoru nolaidība. Ir vietas, kur šī atkārtošanās rada lasītāja prātā jucekli, jo darbs nav hronoloģisks, līdz ar to, bieži rodas apjukums - par kādu laika posmu vai situāciju ir runa?.
Mana personīgā vilšanās - man būtu gribējies lasīt vēl vairāk pieredzes stāstus no gulagā izdzīvojošiem, arī vairāk par ikdienu bada laikā un dzīvi koncentrācijas nometnēs. Taču es lieliski saprotu, ka par to ir daudz atsevišķu darbu, ko man jav problēma uzmeklēt.
Saistošs ir grāmatas vizuālais pielikums un arī izmantoto avotu un bibliogrāfijas saraksts ir patīkami bagātīgs.
Manuprāt, neraugoties uz mīnusiem, šī grāmata ir visnotaļ labs pamats tiem, kuri uzsāk interesēties par gulagu. (Taču - man ir aizdomas, ka Aplbaumas darbs (lai arī vēl neesmu to izlasījusi), iespējams, ir daudz labāks.)
Viena no grāmatas galvenajām vērtībām - tā runā par to, kā tieši gulags radās un par tā radītāja - Ļeņina - valdīšanas posmu, ko Krievijas vēsturē iezīmē periods pēc 1. Pasaules kara. Pirmoreiz tādā apmērā lasīju par boļševiku vērsto teroru pret zemniekiem, viņu izraidīšanu no sabiedrības un, protams, masveida iznīcināšanu. Svarīgi saprast, ka gulags nebija tikai koncentrācijas nometnes un Baltās jūras kanāla būvniecība - tā bija politiska sistēma, kas aizsākās jau 1917. gadā, revolūcijas laikā. Taču grāmata aptver gulaga posmu tikai līdz Staļina nāvei 1953. gadā un galvenokārt akcentē gulaga veidošanās, politisko notikumu, sabiedrības (gan vietējās, gan ārzemju sabiedrības) attieksmes raksturojumu, atstājot novārtā deportācijas un sabiedrības "tīrīšanas" 20. gs. 2. pusē.
Jāņem vērā, ka autors ir dānis, tāpēc, analizējot ārzemju sabiedrības zināšanas un attieksmi par totalitārās varas izraisītajiem notikumiem Padomju Savienības teritorijā, īpaši pievērš uzmanību Dānijai un tās attieksmei pret padomju režīmu.
Autors atklāj arī tā saukto revizionistu (vēsturnieki un pētnieki, kuri ar savu viedokli cenšas pierādīt, ka padomju vara nebija tik asiņaina un teroristiska vai, ka tās nodarījums cilvēcei bija mazāks nekā tas ir īstenībā) skatījumu, kas mani pārsteidza un ieinteresēja, jo arī par tiem nebiju tik daudz lasījusi.
Runājot par darba mīnusiem - manuprāt, viens no galvenajiem ir bieža informācijas atkārtošanās, ko ietekmē neveiksmīgā grāmatas struktūra un droši vien arī paša autora un oriģinālizdevuma redaktoru nolaidība. Ir vietas, kur šī atkārtošanās rada lasītāja prātā jucekli, jo darbs nav hronoloģisks, līdz ar to, bieži rodas apjukums - par kādu laika posmu vai situāciju ir runa?.
Mana personīgā vilšanās - man būtu gribējies lasīt vēl vairāk pieredzes stāstus no gulagā izdzīvojošiem, arī vairāk par ikdienu bada laikā un dzīvi koncentrācijas nometnēs. Taču es lieliski saprotu, ka par to ir daudz atsevišķu darbu, ko man jav problēma uzmeklēt.
Saistošs ir grāmatas vizuālais pielikums un arī izmantoto avotu un bibliogrāfijas saraksts ir patīkami bagātīgs.
Manuprāt, neraugoties uz mīnusiem, šī grāmata ir visnotaļ labs pamats tiem, kuri uzsāk interesēties par gulagu. (Taču - man ir aizdomas, ka Aplbaumas darbs (lai arī vēl neesmu to izlasījusi), iespējams, ir daudz labāks.)
January 10, 2010
Stunning. This book blew my mind.
It is about the atrocities under the Soviet Empire. Jensen goes through all of the horrible wrongdoings in a very matter-of-factly way.
It is about the atrocities under the Soviet Empire. Jensen goes through all of the horrible wrongdoings in a very matter-of-factly way.
Displaying 1 - 2 of 2 reviews