Bezmiegs

by Alberts Bels

1968. gadā, kad Prāga atbalsojās arī Latvijā, mūs visus vajāja bezmiegs. Albertam Belam tas ieguva izpausmi drūmi draudīgā pravietojumā "Bezmiegs". Lasījām manuskriptu savās bezmiega naktīs un mēģinājām saklausīt kāda cita draudoša izvirduma pirmos signāus, lai dienasgaismā atkal sagurtu zem mākslīgā miera smaguma mākslīgi apstādinātā laika tecējumā, kurā Bels pirmais uzdrošinājās iemest patiesības akmeni.

Genres: Fiction

142 pages, Hardcover

First published January 1, 1967

About the author

Alberts Bels (līdz 1971. gadam Jānis Cīrulis)mācījies Elektrotehnikas fakultātē Celtniecības tehnikumā Rīgā, no 1955. gada līdz 1956. gadam Maskavā Valsts Cirka mākslas skolā, pēc obligātās karaklausības kā eksterns beidzis vidusskolu Rīgā. Mācījies Augstākajos scenāristu kursos Maskavā. Kopš 1963. gada nodarbojas ar rakstniecību. No 1990. līdz 1993. gadam Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts.
A. Belam piešķirta A. Upīša prēmija (1977), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums (1982), arī Valsts Prēmija literatūrā (1989) par romānu "Cilvēki laivās", Barikāžu piemiņas zīme (1991), Triju Zvaigžņu ordenis (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). Saņēmis "Latvijas Literatūras gada balvu 2012" par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā.

Reviews

[Vilis · Rating 3 out of 5]

(Apzināti) pārāk piesaistīts savam laikam, lai būtu tikpat iedarbīgs ārpus tā. Ja lasot tur to prātā, tad ir interesanti. Bels, manuprāt, ir jaudīgākais latviešu rakstnieks, bet arī no tiem, uz kuru darbiem laiks ir atstājis lielāko iespaidu.

Mans viņa romānu tops: Cilvēki laivās > Būris > Bezmiegs > Izmeklētājs > Melnā zīme > Saucēja balss

[Marta · Rating 3 out of 5]

man jāatmostas, jo citādi dzīvi nodzīvošu tikpat tukšu kā līdz šim un nebūs man attaisnojuma, es sabraucu tukšos vārdus, zem riteņiem pazibēju es pats

[monta cine · Rating 4 out of 5]

149 lapas, 1049 iekrāsotas rindiņas.

[Guna · Rating 4 out of 5]

Dažbrīd man liekas, ka pasaule ir viena milzīga kļūda, milzīga jautājuma zīme, pavērta brūce, sāpju kliedziens, parpratums, melns tintes kleksis Visuma krītpapīrā, un naktīs es nevaru aizmigt. (Bels, 2003: 56)

Īsts modernisma paraugs no kompozīcijas viedokļa. Brīžiem tā kā Meistars un Margarita ar paralēlajiem sižetiem, brīžiem pilnīgs Folknera As I Lay Dying ar neskaitāmajiem skatpunktiem, brīžiem no valodiskā viedokļa Ģetrūde Šteina.
Mazliet gan biju kļuvusi paranoiska, jo katrā vārdā, katrā teikumā meklēju atsauces uz PSRS (romāna sākumā ir publicēts ekspertu komisijas atzinums par šo darbu, kas norāda, ka šis ir absolūts pretpadomju darbs), bet principā tas pats leca acīs, jo norādes bija tikpat nemanāmas kā ķieģelis pierē. Nekā glaimojoša (pārsteigums!); nesaprast man, kā cilvēki pēc šī laika spēj tik ļoti ilgoties un likt kā piemēru.
Bezmiegs ir pilnīga mistika, bet ļoti augstas klases mistika, trāpīga, aizraujoša, sāpīga un atklāta.

[Matīss Gricmanis · Rating 5 out of 5]

Bels, ar šī romānu publicēšanu, post factum sevi pasludina par padomju varai nelojālu rakstnieku - disidentu. Iesākumā publicētais ziņojums, kuru parakstījuši augstas raudzes padomju nomeklatūras akadēmiķi, tiešos vārdos un kopā ar argumentāciju, pasaka, ka romāns "Bezmiegs" ir pretvalstisks jeb padomju varai bīstams. BET tā nav taisnība!

Romāns nav vērsts pret padomju varu, bet gan pret cilvēku sabiedrību kā tādu. Plaši ironizēts par tādām parādībām, kuras šobrīd pierakstām kapitālistiskai patērētājsabiedrībai: cilvēks tiek degradēts līdz darba instrumentam, skrūvītei mehānismā, kura loma ir strādāt un pēc tam pirkt mantas, lai pieprasījums pēc mantām turpinātu ražošanu. Cikls ir svarīgākais motīvs visā romānā: tiek apspēlēts gan nokļūšana pie varas, gan varas zaudēšana. Mīlestības pilnas attiecības un šo attiecību sairums. Pa vidu šim ciklam ir cilvēka mokas, kuras izraisa bezmiegs - nespēja iekļauties, atrast ritmu, lai būtu daļa no lielākā veseluma. Romāns stāsta tikai par mākslinieku un viņa izjūtām; apziņas plūsma kalpo par instrumentu, lai veiktu šķērsgriezumu autora apziņai mirklī, kad viņš raksta. Romāns "Bezmiegs" ir Bela stāsta par savu laiku, ar mērķi pierādīt, ka viņa laiks ir tikai molekulāra lieluma sektors mūžības ritenī un varbūt tā ir atziņa, kas vēl joprojām ir bīstama.

[Edgars Bernāns · Rating 4 out of 5]

Šķiet, ka ne visus zemtekstus sapratu.

[keitija · Rating 3 out of 5]

vietām sēdēju kā pielipusi, vietām migu ciet? ļoti mixed feelings, bet, ja grāmatas izlasīšanai nebūtu nosprausts īss termiņš, gan jau to izbaudītu daudz vairāk

[Evelīna Čakāne]

It kā izlasīju, absolūti neatceros, ko

[W · Rating 3 out of 5]

The new English edition by Parthian (with a beautiful cover which is currently misrepresented here by Goodreads, although I seemingly can't edit that myself) includes the following: a 2-page translator's introduction; a 6-page account by the author recalling the book's doomed attempts to find publication; and the official views of the Soviet government's Commission into the novel - a 10-page translation. The Commission's views are an interesting historical artefact, not least for the vindictive comment that 'Insomnia, even if we do not take into account its anti-Soviet mood and stance, possesses no artistic quality of any kind.' Banned, and even cruelly rubbished by the authorities... although it's worth noting that the author apparently enjoyed professional success otherwise, and was not persistently persecuted.

The text of the novel itself doesn't lead to any sense of surprise that it was forbidden publication. To the outsider accustomed to the Western spectre of Soviet totalitarianism, it is even a little perplexing that Bels ever thought that it might have been permitted. Things are always more subtle and complicated than they seem from a distance. Anyway, the story constitutes an account of the flutterings of a mind which has been compressed by the dual pressures of sleeplessness and 1960s Latvian Soviet citizenship. It is dense and rapid in its production of ideas and imagery - alongside the quietly candid opinions of the narrator, various subtle and natural little pictures of his environment emerge, and I particularly like the one of the girl who was forever promised a new velvet dress. The novel's shape and perspective switches suddenly and often, in the manner of a mind which does not know or care whether it has slipped into a little half-dream. This confusion, an inability (or perhaps a disinclination) to focus is perfectly recognisable in the 21st century.

The writer's voice is pleasant (and decently reproduced in English - you can tell it was not the easiest source material, with some fittingly abstract noises, images, and streams of consciousness), the society around him is interesting, and the text is very brief. It does a bit of this and that, being both gently political and gently psychological in its perspective. A nice foray into the idea of a mind which is perceptive and analytical, yet not really attached to anything. The mind which cannot sleep, although it doesn't seem to be very sure why, and nor is it catastrophically upset about the fact. It also stimulates thoughts for the foreign reader about the sad and somewhat-hidden history of Latvia, and perhaps its Baltic brothers - that of subjugation by a litany of foreign powers, perhaps even made worse without the sweet release of assimilation, like the sweet release of sleep.

[Anete Beinarovica · Rating 5 out of 5]

Kaut kas no Džoisa, kaut kas no Bulgakova, bet visvairāk, protams, no paša Meistara Alberta Bela. Kādā atsauksmē lasīju, ka romāns nav aktuāls ārpus sava laika, bet atļaušos tam nepiekrist. Ir lietas un jautājumi, kas rezonē arī mūsdienās, kārtējo reizi pierādot - lai gan viss ir mainījies, ir lietas, kas nemainās it nemaz. Par to, vai tas ir labi vai slikti, jādomā lasītājam pašam. Un tieši nepieciešamība domāt līdzi izlasītajam man Bela darbos patīk vislabāk.

[Tina R · Rating 3 out of 5]

Es drīkstu sagraut jebkuru ekonomisko un politisko sistēmu. Es drīkstu rakstīt humānisma pārpilnus traktātus un adresēt tos simt gadus uz priekšu - nākotnes pilsoņiem. Es drīkstu nedarīt nekā, klusi gulēt savā gultā un nomirt, nomirt uz mūžīem, nez kāpēc man gribas (…) all over the place, bet sajutu tajā jēlu un nepatīkamu patiesību, kas bija atsvaidzinoši. bezmiega trauksme un ikdienas determinisms ļoti jūtams.

[Ilan Birman · Rating 4 out of 5]

Man ir divi vārdi par šo romānu: stipri un grūti.

[Sigita Būmeistare · Rating 5 out of 5]

Izrāvu grāmatu trijās stundās, ķiķināju, skaļi smējos un apraudājos, vietām lasīju divreiz, cik forši uzrakstīts, un ļoti pārdzīvoju, ka grāmata no bibliotēkas un tajā nevar veikt piezīmes...

[Rebecca · Rating 3 out of 5]

Tr. Jayde Will. This was quite a difficult, albeit interesting, read. It’s so heavily allegorical (not surprising given it’s history) that, apart from the obvious allusions to Latvia’s subjugation to the Soviet Union I’m not really sure I really understood what was going on. I wouldn’t want to discourage anyone from reading it - it’s one of those books that needs proper study and a far closer reading and analysis than I was able to give it but it’s still undoubtedly an important example of the literature of this period.