Adata

by Andra Manfelde

Ar Kuldīgas novada domes, Liepājas kultūras pārvaldes un Tukuma novada domes atbalstu biedrība "Literatūras KOMBAINS" laidusi klajā Andras Manfeldes debijas romāna "Adata" atkārtoto un papildināto versiju. Romāna "Adata" pirmizdevums – 2005. gadā. 2007. gadā pēc komponista Zigmara Liepiņa ierosinājuma tapa muzikāla drāma "Adata". Dziesma "Ja tu man esi" saņēmusi Autortiesības bezgalību balvu un iekļauta šova "Zelta dziesma" finālā. Andra Manfelde ir sešu grāmatu autore un vairāku balvu laureāte. Raksta prozu un dzeju. "Viss, par ko rakstīju grāmatā "Adata", ir manis piedzīvots. Ilgas, vilšanās, izmisums, nāve un gadiem ilga, mokoša sadzīšana. Grāmatā sakņojas arī tā pirmā mīlestība, kuru atceroties pēc divdesmit gadiem es uzrakstīju – "ja tu man esi, man nevajag ne debesis, ne zemi, es gribu tikai, lai apstājas laiks." Esmu laimīga, ka no šīm bezcerīgajām pirmajām jūtām ir radusies dziesma, kurā simtiem klausītāju var rast mierinājumu un apliecinājuma paši savai sirds valodai, jo nekā skaistāka un svarīgāka par mīlestību jau nav. Jau 18 gadu es nelietoju narkotikas, un par šo savu dzīves pilngadību esmu pateicīga Dievam un tuviniekiem, jo vienam uzvarēt tik smagu, postošu kaislību nav iespējams. Ceru, ka grāmatas izlasīšana izmisušajiem dos cerību, bet tiem, kas novēršas, netīrus nabagus redzot, atgādinās, ka katrs cilvēks pasaulē nāk kā liels noslēpums un āriene var izrādīties maldinoša," /Andra Manfelde

134 pages, Paperback

First published January 1, 2005

About the author

Raksta dzeju, prozu un prozu bērniem. 2002. gadā viņa absolvēja Rīgas Dizaina un mākslas augstskolu kā tēlniece. Kopš 2002. gada publikācijas literatūras mēnešrakstos, tostarp dzejoļu izlase literārajā žurnālā "Luna", par kuru viņa saņēma Literatūras gada balvu.

2005. gadā publicēts viņas pirmais dzejoļu krājums "Tranšejas dievi rok" (Ojāra Vācieša balva). 2005. gadā tika izdots arī viņas pirmais romāns "Adata", autobiogrāfisks darbs par jaunas sievietes cīņu ar narkotiku atkarību.

Sarakstījusi dzejoļu krājumus "Betona svētnīcas", "Ziemeļu tirgus", "Poēma ar mammu", romānus "Dzimtenīte" "Virsnieku sievas", "Vilcēni", prozas darbus "Ceļojums uz mēnesi", "Zemnīcas bērni", "Mājās pārnāca basa" un darbus bērniem "Sirds pasaka", "Vēja Vīrs un mēs", "Ceriņslotas zīmējumi", "Kaķis mākoņos", "Pasaka par Sniega Kurmi", "Uzzīmē baltu lietu".

Viņas darbi atzinīgi novērtēti, saņēmot gan nominācijas, gan apbalvojumus, tai skaitā arī Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu bērniem "Kurš no mums lidos?".

Reviews

[Ingrida Ceple · Rating 3 out of 5]

Adatu biju redzējusi kā izrādi. Šī man bija Andras Manfeldes pirmā lasītā grāmata.

Sākumā likās, ka teikumi tiek skaldīti kā kādam tēlniekam šķeļot akmeņus. Tādi īsi un strupi. Vēlāk teksts mainījās. Bet viegli lasīt un uztvert noteikti nebija. Lapaspuses likās pilnas akmeņiem.

Ar Andru esam dzimušas vienā gadā un mani pārsteidza, cik paralēlās pasaulēs esam dzīvojušas. It kā redzu acu priekšā to, par ko Andra runā garām ejot, bet kaut kas nelīmējās kopā. Tā nolemtība un bezcerība, pilnīga sevis noliegšana un tādas skumjas, ka tās pat bija saredzamas vizuāli, ne tikai salasāmās. Un tie gadi, kad Andra sāka - 88 - 89, arī man bija pirmās mīlestības un rozā eiforijas laiks, bet tik paralēlā pasaulē, ka jūtos pateicīga.

Visu cieņu Andrai! Par izkļūšanu! Un sasniegšanu!

[Lauma Gurgone · Rating 2 out of 5]

Ja es teiktu, ka man patika, es melotu. Baigais rosols. Likās, ka teikumi vispār neiet kopā vienā veselā, loģiskā domā.

[Kaspars Zalāns · Rating 4 out of 5]

Grāmata varēja būt par kādu ceturtdaļu īssāka, taču visās pārējās trejās daļas krietni daudz patiesuma, sāpes un arī kāda tīra spīta stīga, kas ar mani norezonēja.

[Anita · Rating 2 out of 5]

"Pirksti sen vairs nav pirksti, bet cigarešu turētāji. Divzaru dakšas, kur iespraust smēķi. Un elpa tālab, lai ilgāk satvertu pelēko, rūgto mākoni. Mute, lai dzertu, ne tāpēc, lai kliegtu vai skūpstītos. Lai pieplaktu stikla kakliņam. Tas atsitas pret zobiem. Caurspīdīga uguns izplaucē iekšas. Pacietīšu, nesmird tik traki, tūlīt varēšu smaidīt. Aiz ādas plūst zilas dzīsliņas, mani vissiltākie ceļi, pa tiem var aiziet. Visa miesa vieni vienīgi strauri, tie vadi un trubas, pa kurieni jāieplūst hankai."

Šis brīnišķīgais citāts, kas atrodas jau grāmatas 35.lpp, ir mānīgs. Jo var likt domāt, ka tik pat skaista būs pārējā grāmata, bet tā nav. Šādu citātu darbā ir maksimums trīs, turklāt adatas tēma biedzas jau agrā grāmatas piektdaļā. Tālāk ir plašs mudžeklis par cilvēkiem un lietām, kas saprotami vien autorei, jo lasītājs tā arī bieži nesaprot, par ko tiek rakstīts.

Priecājos, ka izlasīju, lai zinātu, ka nekad vairs nelasīšu Manfeldes prozu.
Dzeja ir cita lieta.

[Elva · Rating 5 out of 5]

Grāmatas autore ir latviešu rakstniece Andra Manfelde. Rakstniece dzimusi 1973 gadā. Raksta dzeju un pasakas. Grāmatas nosaukums „Adata”, tā ir pirmā Andras Manfeldes grāmata. Tas ir žandriski grūti definējams darbs, dokumentāls stāsts, kurā rakstniece aprakstījusi daļu no savas dzīves. Kā pati autore teikusi: „Tā ir mana pieredze. Četri gadi nāves. Izdzīvo viens no desmit. Man palaimējās. Es gribu dot liecību, kā, dzīvs būdams, jau esi miris. Šo grāmatu iesāku rakstīt, rēķinoties ar nāvi kā realitāti.” Šis autobiogrāfiskais stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem, stāstīts par tēmu, kura ir aktuāla mūsdienu pasaulē- atkarība no narkotikām- nepatīkama, traucējoša, durstīga, kā „adata”, bet vienmēr dienaskārtībā esoša, tik nemanāmi, ka tā var pārņemt savā varā ik vienu tuvo cilvēku, kas ir līdzās.
Šīs grāmatas sižets ir veidots, pēc pašas autores dzīves pieredzes, kurā viņa nokļuva, kad bija jauna. Grāmatā tiek stāstīts par meiteni, kura jau jauna būdama dzīvoja apstākļos, kas nav vēlami bērniem, vecāki šķīrušies, patēvs – hroniskais alkoholiķis, kurš dzērumā sita mammu, apsaukāja viņu, taču nākamajā dienā neko neatceras. Jau 13 gadu vecumā viņa sāka smēķēt, kas viņai bija vienīgais prieks garlaicīgo stundu starpbrīžos. Meitene dažādu sakritību dēļ nonāk uz ielas, tur satiekot līdzcilvēkus-prostitūtas, zagļus, bezpajumtniekus, kas arvien biežāk sastopami dažādos rajonos, ielās, pilsētās. Meiteni uz ielas pieņēma draudzīgi, bet izrādījās, ka viņi bija narkomāni. Viņa, pati negribēdama tika inficēta ar narkotikām, kuras viņai iespricēja tā saucamie "draugi uz ielas" diemžēl, šī mazā deva padarīja meiteni atkarīgo no narkotikām. No atkarības nebija viegli tik vaļā, taču beigās redzēdama tik daudzu draugu dzīves beigas, viņa bija stiprāka un uzvarēja šo atkarību. Nelaime nenāk viena, uz spēles ir likta dzīvība, un atpakaļ ceļš ir lemts retajam.
Manuprāt, ļoti interesanta grāmata, taču smaga. Ieteiktu izlasīt jauniešiem, kuri aizraujas ar narkotiku, alkohola lietošanu. Ja cilvēks ir atkarīgs, tad nav nemaz tik viegli no tā tik vaļā. Nonākot šo apreibinošo vielu iespaidā, cilvēks zaudē visu- kontroli par sevi, draugus, ģimeni, dzīvesvietu, ieslīgst parādos. Es domāju, ka šī problēma ir ļoti aktuāla mūsdienās. Biju arī uz Zigmāra Liepiņa izrādi „Adata”, kas bija interesanta un pamācoša, bija vieglāk izprast grāmatu. Es ieteiktu ik vienam izlasīt šo grāmatu, kaut arī nav saskāries ar šo problēmas, taču cilvēks nevar būt pārliecināts, ka tas ar viņu nekad nenotiks.

[Marta · Rating 2 out of 5]

Dzīves stāsts interesants, vērtīgi censties just līdzi un izprast, kā cilvēks var nonākt tādā situācijā un kāds ir ceļš caur ērķšķiem uz stāvokli, ar ko var sadzīvot. Lai gan beigās viss, šķiet, puslīdz nostājās savās sliedēs kā viens veselums, lielāko daļu darba mulsu par to, kā kādreiz nākamajā "nodaļā" jau runāts tiek par kaut ko pavisam citu. Dažbrīd grūti uztvert atziņas un tēlainos izteicienus, ar kuriem darbs bija tik pieblīvēts. Bet tas subjektīvi. Pie kaut kādiem secinājumiem vismaz nonācu.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Man bija salīdzinoši grūti lasīt, it kā autore līdz ar savām ciešanām piešķirtu smagumu ikkatram vārdam.
(man būtu gribējies plašāku "atkarības" daļu)

"Man dažreiz liekas, ka mēs, cilvēki uz zemes, stāvam cits pie cita, pūlis. Un kliedzam katrs savu sāpi. Bet mēs visi esam kurli."

"Vai tiešām uz zemes nav nekā svēta... kā cilvēks cilvēkam var tā pāri darīt."

[Liene Aboltina · Rating 3 out of 5]

Vai es lasīju šo grāmatu, jo biju dzirdējusi atsauksmes par izrādi, kas dod katarsi dvēselei? Pilnīgi noteikti! Vai es gaidīju kaut ko vairāk no šīs grāmatas? Jā! Vai man tā patika? Īsti nezinu, daudz saraustītu teikumu, izbārstīti dažādu laika posmu atmiņu stāsti. Kaut kādā mērā autores rakstīto teikumu stils atgādināja “Kalendārs mani sauc”. (Jā, jā zinu jau zinu, ka “Adata” ir krietni vecāka izdevuma grāmata).

Kopumā man tik tiešām ir žēl, ka autore šo ir piedzīvojusi. Pilnīga sveša pasaule, kas liek novērtēt iepriekšējās dzīves pieredzes. Lai arī grāmata man ne visai patika, tomēr tā ļāva apskatīt pasauli, kas man tik sveša. Iepriekš nebija nekāda priekšstata par atkarību profilakses centriem taču grāmata ļāva saprast, ka tiem ir nozīmē. Protams, ne visi atgriežas reālajā dzīvē un spēj pretoties kārdinājumiem taču tiem ir nozīme ne tikai tām personām, kas tajos nonāk, bet arī viņu tuviniekiem.

Ja varētu vērtēt tikai saturu tad 4/5, bet vērtējot kopā ar autores saraustīto stāstījumu un izbārstītajiem teikumiem tomēr 3/5.

[Katrīna Jēkabsone · Rating 3 out of 5]

3.5/5. Stāsts, drīzāk stāsti - spēcīgi, aizķeroši, lika mazliet piestāt starp teikumiem, lai sagremotu un norītu izlasīto. Sava laikmeta unikālas liecības.
Forma, izpildījums gan bija man par savārstītu, brīžiem apmaldījos laikos un personāžos, bet var jau būt, ka tas bija sava veida izteiksmes līdzeklis.
Šādām tēmām jābūt literatūrā, lai turpinātu lauzt aizspriedumus par konkrēto sabiedrības daļu.

[Ligita · Rating 3 out of 5]

Likās, ka nu tik būs. Sākumā valoda likās patīkami oriģināla, bet vēlāk sāka nomākt. Izrādījās, ka valoda arī ir vienīgais vērtīgais grāmatā. Gandrīz vai dzeja prozā. Bet... pietrūka ekšena! Vārdsakot, forma apēda saturu, jo materiāls būtu labs.

[Indra · Rating 3 out of 5]

Ļoti atklāts un emocionāli smags romāns par autores pieredzi narkotiku atkarībā un ceļu uz atveseļošanos.
Grāmata izceļas ar godīgumu, spēcīgu valodu un cerības motīvu.
Tā ir svarīga, sabiedrībai nozīmīga grāmata, kas brīdina, iedvesmo un liek aizdomāties.

[Laura · Rating 2 out of 5]

Vai nu par daudz šāda stila depresīvās latviešu sieviešu autoru darbi vai arī galīgi nebija man. Bibliotēkā ņemu, atceroties izrādi. Tas gan bija ļoti sen, bet bija labāk. Vismaz manās atmiņās.

[Kristīne Butlere Peslaka · Rating 2 out of 5]

Nesapratu šo grāmatu un to kas tur rakstīts. Žēl, ka neredzēju izrādi, varbūt tā bija labāka?!

[Iveta Rence]

Izdzīvoju autores dzīvi- smagi, patiesi un jaudīgi- paldies Andrai par uzdrīkstēšanos atklàt patiesību 🤗

[Karlīna · Rating 4 out of 5]

Pirmo reizi lasīju tīņu gados. Gāju uz priekšlasījumu. Svētīgi pārlasīt grāmatu pieaugušā vecumā. Pavisam cita izpratne un dziļums. Ļoti patika valoda. Tuvs rakstības stils.

[Marta · Rating 2 out of 5]

Ļoti grūti uztverama grāmata. Varbūt neesmu tik mākslinieciska, lai uztvertu šādi veidotus teikumus. Uz beigām gan palika labāk, bet tikt līdz tām beigām bija sarežģīti

[Maija · Rating 4 out of 5]

Es izlasīju grāmatu "Adata", kura ir balstīta uz patiesiem notikumiem par to, kā kā cilvēki savreiz ir atbrīvojušies no narkotiku lietošanas atkarības.
Šī romāna galvenie varoņi ir narkomāni, prostitūtas, noziedzinieiki, alkoholiķi, bezpajumtnieki un citi no sabiedrības izstumtie cilvēki. Grāmatā parādītie cilvēki arī mokās no sabiedrības izolētības, jo sabiedrība šāda veida cilvēku nepēj pieņemt.
Man ļoti ieinteresēja šī grāmata, jo arī man ir nepatīkams viedoklis pret šāda veida cilvēkiem, kuriem ir sava veida problemas. Viņi ir nedaudz dīvaini, atpilikuši un visādā citādā ziņā savādāki cilvēki, bet lai vai kā, arī viņi ir cilvēki. Šī grāmata parādīja arī viņu jūta un emocijas pret citiem cilvēkiem, kas mums šķiet pavisam normāli.
Es katram ieteiktu izlaīt šo gramatu, lai katrs spetu aizdomāties par to, ka mēs paši neesam labāki un par šiem dzīve grūtības nonākošajiem cilvēkiem, kā arī grāmata parāda kādu risku un negatīvās iezīmes var iegūt šīs atkarību izraisošās narkotikas, jo daudzi no cilvēkiem nav šādā ituācijā nonākuši savas gribas dēļ.

[sanita erharde · Rating 1 out of 5]

Kādēļ gan šis saits neļauj likt vērtējumu ar "-" zīmi.?
Teksts nebaudāms līdz mielēm. "It kā" mēģināts rakstīt līdzvērtīgi Gundegai Repšei, bet smaga kapitulācija.
Neiesaku nevienam.

[Liksa · Rating 5 out of 5]

rdho

[Eliza · Rating 3 out of 5]

2,5

[Ieva · Rating 2 out of 5]

Sākums, jā, uzrunāja, patika!
Pēcāk bija dikti apgrūtinoši uztvert informācijas plūsmu. Es centos, ļoti, tomēr ar šo grāmatu, ceļi man vairs nekrustosies:(