Zēgnera poētiskā plūsma lasītāju ierauj uzreiz - maigi, bet pēkšņi. Katra lakoniski blīvā vārsma vai negaidītais tēls dzen valodu uz priekšu - it kā dziļāk spoguļu labirintā, kur atspulgu sejas var pazust, mainīties, kļūt svešas. Taču šī maldīšanās, šis perpetuum mobile nenozīmē, ka Zēgners savā dzejā atkārtotos. Aiz katras izceltās krāsas ir kāda eksistenciāla nojausma, kāda smaga apziņa par kļūdaino dzīvi; vietām tā pieprasa pakļauties haosa loģikai, vietām - stāstošu un konkrētu balsi. Bet lasītājs, aprodot ar dzejas spilgto gaismu/biezo tumsu, vienmēr izjūt neizskaidrojamu prieku.
Nopirku šo grāmatu pirms kādiem 8 (?) gadiem un tikai tagad izlasīju. Nejūtos gana kompetenta vērtēt dzeju, taču tas, kas mani ļoti uzrunāja, bija dabas motīvs, kā arī interpunkcijas neesamība. Skaudri, bet meditatīvi.
“rītus atceros tikai tad ja ir vasara vai vismaz spīd saule pārējie rīti paliek par smaržām, kuras es savācu kopā mazā skaistā pudelītē laiku pa laikam tās izsmidzinu ja pietrūkst īstenības”
“mēģinu airēties bet rokas tik vājas kā nedēļas sākuma smaidi laivas dibenā melns caurums
straume nepārtraukti maina virzienu kompass iekrita dzeni vēl pirms sāku šo elli bet vienalga es turpinu ceļu uz priekšu
tad kad man nesanāk tad kad sanāk neveikli tu pienāc klāt tik klusi kā upe un palīdzi”
..kad autors Mansarda "Aizliegtajā paņēmienā" pienāca un pirka 6 eksemplārus, es prasīju, vai ir laba un viņš teica, ka nav, tāpēc nenopirku. bet izlasīt gan gribēju. tiešām – nav tā, ka gribas vēl un vēl.
"pēc izdzīvotas nakts tu uz plauksti piparmētru krāsas vēsumā (..) bet dažreiz tu pakrīti uz iztēles plaukstām tur tu raudi un esi bērns kuru apžēlo un kurš nevar saprast kur starp dienu un nakti ir dzīve"
biežāk kā pašus dzejoļus, atzīmēju atsevišķus vārdu salikumus,kuri rādījās ievērības cienīgi. bija labāk par vienkāršu 'okey', bet līdz galam mani neaizsniedza.
“staigāju pa ielām reibdams aiz vientulības ausis piemeklēja skaņas ko sakārtot harmonijā redzēju savu dzīvi no malas glezna ar jūru liedagu un vienu vienīgu cilvēku tajā” ļoti skaists un patiess skatījums uz dzīvi no mileniāļa skatpunkta, ko spēs uz sevi attiecināt arī jaunā paaudze.