What do you think?
Rate this book
Koncertflīģelis
Romāna „Koncertflīģelis” pamatā bija jautājums: „Un kā būtu, ja pastāvētu kāda paralēlā pasaule, kurā varētu iekļūt ar mūzikas palīdzību?”
Venēcijas brīnumbērns Čelestīno Gregori to spēj. Līdzko jaunais pianists pieskaras flīģeļa taustiņiem, viņš pārceļas brīnumainā realitātē, kurā acis apbur pasakainas ainavas un dzīvo mītiskas būtnes, kas pakļaujas ikvienai notij un taktij. Tomēr arī šajā fantāzijas pasaulē pastāv ļaunums, par kuru tās radītājam pašam nav ne jausmas.
Šķietami bezjēdzīgs nelaimes gadījums Čelestīno ne tikai uz laiku noliek slimības gultā – tas kļūst par cēloni atklājumam, ka puisim ir daudz nopietnākas veselības problēmas. Viss pēkšņi ir jāpārvērtē – gan attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem, gan nākotnes izredzes. Taču galvenais, ka arī Čela mūzikas fantāzijas pasaulē viņam priekšā stāv smagi pārbaudījumi. Un beidzot jauneklis sāk saprast un novērtēt, kāda nozīme ir tam, ka blakus atrodas cilvēki, kuri viņu patiesi ir mīlējuši un mīl.
Jaunā autora pirmais romāns valdzina ne tikai ar sižeta paralēlo risinājumu īstenībā un fantāzijā, bet arī ar pastāvīgo mūzikas klātbūtni tekstā, tā ka lasītājam šķitīs – nevis vārdi, bet tieši Čelestīno radītā mūzika, nedzirdami skanot, virza un ietekmē notikumus.
Venēcijas brīnumbērns Čelestīno Gregori to spēj. Līdzko jaunais pianists pieskaras flīģeļa taustiņiem, viņš pārceļas brīnumainā realitātē, kurā acis apbur pasakainas ainavas un dzīvo mītiskas būtnes, kas pakļaujas ikvienai notij un taktij. Tomēr arī šajā fantāzijas pasaulē pastāv ļaunums, par kuru tās radītājam pašam nav ne jausmas.
Šķietami bezjēdzīgs nelaimes gadījums Čelestīno ne tikai uz laiku noliek slimības gultā – tas kļūst par cēloni atklājumam, ka puisim ir daudz nopietnākas veselības problēmas. Viss pēkšņi ir jāpārvērtē – gan attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem, gan nākotnes izredzes. Taču galvenais, ka arī Čela mūzikas fantāzijas pasaulē viņam priekšā stāv smagi pārbaudījumi. Un beidzot jauneklis sāk saprast un novērtēt, kāda nozīme ir tam, ka blakus atrodas cilvēki, kuri viņu patiesi ir mīlējuši un mīl.
Jaunā autora pirmais romāns valdzina ne tikai ar sižeta paralēlo risinājumu īstenībā un fantāzijā, bet arī ar pastāvīgo mūzikas klātbūtni tekstā, tā ka lasītājam šķitīs – nevis vārdi, bet tieši Čelestīno radītā mūzika, nedzirdami skanot, virza un ietekmē notikumus.
208 pages, Hardcover
First published January 1, 2013
1 person is currently reading
16 people want to read
About the author
Ingus Macats
4 books9 followersIngus Macats (1992) pievērsās rakstniecībai 14 gadu vecumā, kad piereģistrējās jauno autoru forumā Karneola. Kopš tā laika ir tapuši vairāki stāsti un 2013. gadā ir izdots īsromāns Koncertflīģelis.
Koncertflīģelis ir autora debijas romāns, kas Zvaigznes ABC rīkotajā konkursā ieguva prēmiju kategorijā Jauniešu literatūra.
Koncertflīģelis ir autora debijas romāns, kas Zvaigznes ABC rīkotajā konkursā ieguva prēmiju kategorijā Jauniešu literatūra.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
January 10, 2015
Un šeit par to, kāpēc 2 zvaigznītes: https://greeneyednevertells.wordpress...
February 19, 2016
Jau kādu laiku tiku plānojusi izlasīt, nu tam sakrājās gana laika, un viedoklis par stāstu cauri grāmatai variēja starp "not bad" un mirkli, kad grāmatu nometu malā, sašutusi par deus ex machina (kas, patiesībā, ir tāda ironija savā būtībā, jo šeit deuz ex machina, ir reāli Dievs! Ingu, did you do this on purpose? Ja jā, tad cepums par to. Ja nē, tad cepums man.)
Sākums bija interesants, nolika mūsu vietu un tēlus, un gribēju zināt, kur doties māts un dēla nesaskaņas, kas varētu darboties kā viens no centrālajiem konfliktiem. Arī Kadancs parādīšanās solīja, ka nu tik būs. Kaut kas tur ložņā un sūdi vagā. Bet kad notikumi sāka doties uz priekšu, Nīnas pagātne un specifiskās intereses Čela sakarā tika vienkārši pateiktas, ne noprastas no viņu komunikācijas. Arī citas detaļas pateiktas, bez nekādām mīklām pa vidu, un netrūka arī mirkļu, kad nācās pakasīt galvu, kādēļ Nīna neuzmācas ar jautājumiem par Kadanci, bet vienkārši dodas savās gaitās tālāk, gaidot nākošo saspīlējumu, kad zināšanas izmantot.
Šī grāmata ir īsa, un nav ne vainas, ka fokuss ir uz vienu notikumu samērā īsā laika posmā, bet tik un tā - grāmata bija pārāk īsa. Teju katrā ainā varēja uzskaitīt lietas, kurās varēja iedziļināties, izstrādājot gan šos pārējos tēlus, gan viņu attiecības un konfliktus. Arī Kadences notikumi sekoja burts burtā tipiskam fantāzijas piedzīvojumam ar side-sick tēliem un mistiskiem pareģojumiem vai makgafinim, par kurim vai nu nekas nav zināms, vai arī ir liegts stāstīt (jā, starp citu, kas notika ar Raizas slepeno plānu tur kaut ko izzināt par Kadances spēku?)
Varu gan teikt, ka ik pa laikam notika mazi pagriezieni, kurus netiku gaidījusi, un savā ziņā patīkami, ka tēli necentās līdz galam izanalizēt, kā pie velna Kadance darbojas, jo visticamāk nevar (kaut nebūtu atteikusies uzzināt par tehniku, bet ne jau tas bija galvenais), vai ka tēli neiesprūda neticībās fāzē par to, kas un kā notiek, bet tur tika palaisti garām daži garšīgi konflikti (sākot ar "es mirstu", beidzot ar to, kas notika ar Čela acīm vēlāk).
Dalītas jūtas man bija par ticības aspektu šajā grāmatā. Ne tādēļ, ka stereotipiski būtu jādomā kaut kas negatīvs par Dievu, kas nav tiesa, bet gan tas, cik negaidīti un teju neaicināti tās nozīme ielavījās stāstā. Ninas un Agatas ticība, jā, i get it, viņām tas ir bijis svarīgi, bet nekas stāsta sākumā neliecināja, ka arī Člestīno varētu tik pēkšņi - ātri un viegli -, šajā ticībā ieguldīt spēku, lai turpinātu savu piedzīvojumu ar makgafinu radīšanu un nākošā makgafina atrašanu. Netranslējās tas, ka Čels bijis iekšēji ticīgs jau no sākta gala. Un to romanci i didn't buy either. Tik pat labi tā varēja arī nebūt, un viņi būtu vienkārši draugi, nekas no tā nemainītos.
Un pašas beigas? Tāpat, kā ar ticības jautājumu, ja neskaita vienu dīvainu sapni, kas nekādu jēgu neveidoja līdz pat epilogam, tādēļ jau tā šķiet atrauts no pilnīgi visa, kas stāstā notiek, tad nekas īsti nenorādīja uz šo (ko godīgi negaidīju, bija interesanti, pat ja tehniski neveiksmīgi izpildīts) twist, kur svarīgs top Čelestīno tēvs. Ideja pamatā, protams, interesanta, un tā kā Dieva spēks un ticības jautājums kristiešu skatījumā ir spējīgs ko šādu nodrošināt, then sure. Bet pēkšņa Reizas atcerēšanās par kaut ko, un vins sapnis vai paraksts dienasgrāmatā patiesi nav gana, lai pagrieziens šķistu pelnīts.
Kas vēl? Dažkārt bija labi pārslēgumi starp ainām, kas fonā liktu noskanēt "dun dun DUN!", kamēr citviet tie bija nedaudz pārāk uzkrītoši vai muļķīgi (var pieminēt gala pagriezienu ar bērēm, to varēja atrādīt arī vairāk... more subtle). Nebija problēmu ar dažādiem POV un pats ritms arī labs, lai par spīti pretenzijām varētu tikt cauri. Lielākais pluss ir tas, ka jā, man gribējās izlasīt vairāk, gribējās iedziļināties vairāk. Tas patiesi ir tik žēl, ka netikām iegremdēti dziļākās,sulīgākās detaļās starp tēliem, kas varbūt palīdzētu izvairīties no ļaunīšu klišejām vai bāluma, tās vai nu apgriežot uz galvas, vai arī veidojot satīru par to (jo Kadances notikumus dažkārt uzlūkoju kā satīru, tās veidotāju iespaidu par maģisko un skaisto, kas vēlāk iet iekost sejā).
Svārstījos kaut kur starp 2,5 un 3, bet beigās jau slikti nebija.
Sākums bija interesants, nolika mūsu vietu un tēlus, un gribēju zināt, kur doties māts un dēla nesaskaņas, kas varētu darboties kā viens no centrālajiem konfliktiem. Arī Kadancs parādīšanās solīja, ka nu tik būs. Kaut kas tur ložņā un sūdi vagā. Bet kad notikumi sāka doties uz priekšu, Nīnas pagātne un specifiskās intereses Čela sakarā tika vienkārši pateiktas, ne noprastas no viņu komunikācijas. Arī citas detaļas pateiktas, bez nekādām mīklām pa vidu, un netrūka arī mirkļu, kad nācās pakasīt galvu, kādēļ Nīna neuzmācas ar jautājumiem par Kadanci, bet vienkārši dodas savās gaitās tālāk, gaidot nākošo saspīlējumu, kad zināšanas izmantot.
Šī grāmata ir īsa, un nav ne vainas, ka fokuss ir uz vienu notikumu samērā īsā laika posmā, bet tik un tā - grāmata bija pārāk īsa. Teju katrā ainā varēja uzskaitīt lietas, kurās varēja iedziļināties, izstrādājot gan šos pārējos tēlus, gan viņu attiecības un konfliktus. Arī Kadences notikumi sekoja burts burtā tipiskam fantāzijas piedzīvojumam ar side-sick tēliem un mistiskiem pareģojumiem vai makgafinim, par kurim vai nu nekas nav zināms, vai arī ir liegts stāstīt (jā, starp citu, kas notika ar Raizas slepeno plānu tur kaut ko izzināt par Kadances spēku?)
Varu gan teikt, ka ik pa laikam notika mazi pagriezieni, kurus netiku gaidījusi, un savā ziņā patīkami, ka tēli necentās līdz galam izanalizēt, kā pie velna Kadance darbojas, jo visticamāk nevar (kaut nebūtu atteikusies uzzināt par tehniku, bet ne jau tas bija galvenais), vai ka tēli neiesprūda neticībās fāzē par to, kas un kā notiek, bet tur tika palaisti garām daži garšīgi konflikti (sākot ar "es mirstu", beidzot ar to, kas notika ar Čela acīm vēlāk).
Dalītas jūtas man bija par ticības aspektu šajā grāmatā. Ne tādēļ, ka stereotipiski būtu jādomā kaut kas negatīvs par Dievu, kas nav tiesa, bet gan tas, cik negaidīti un teju neaicināti tās nozīme ielavījās stāstā. Ninas un Agatas ticība, jā, i get it, viņām tas ir bijis svarīgi, bet nekas stāsta sākumā neliecināja, ka arī Člestīno varētu tik pēkšņi - ātri un viegli -, šajā ticībā ieguldīt spēku, lai turpinātu savu piedzīvojumu ar makgafinu radīšanu un nākošā makgafina atrašanu. Netranslējās tas, ka Čels bijis iekšēji ticīgs jau no sākta gala. Un to romanci i didn't buy either. Tik pat labi tā varēja arī nebūt, un viņi būtu vienkārši draugi, nekas no tā nemainītos.
Un pašas beigas? Tāpat, kā ar ticības jautājumu, ja neskaita vienu dīvainu sapni, kas nekādu jēgu neveidoja līdz pat epilogam, tādēļ jau tā šķiet atrauts no pilnīgi visa, kas stāstā notiek, tad nekas īsti nenorādīja uz šo (ko godīgi negaidīju, bija interesanti, pat ja tehniski neveiksmīgi izpildīts) twist, kur svarīgs top Čelestīno tēvs. Ideja pamatā, protams, interesanta, un tā kā Dieva spēks un ticības jautājums kristiešu skatījumā ir spējīgs ko šādu nodrošināt, then sure. Bet pēkšņa Reizas atcerēšanās par kaut ko, un vins sapnis vai paraksts dienasgrāmatā patiesi nav gana, lai pagrieziens šķistu pelnīts.
Kas vēl? Dažkārt bija labi pārslēgumi starp ainām, kas fonā liktu noskanēt "dun dun DUN!", kamēr citviet tie bija nedaudz pārāk uzkrītoši vai muļķīgi (var pieminēt gala pagriezienu ar bērēm, to varēja atrādīt arī vairāk... more subtle). Nebija problēmu ar dažādiem POV un pats ritms arī labs, lai par spīti pretenzijām varētu tikt cauri. Lielākais pluss ir tas, ka jā, man gribējās izlasīt vairāk, gribējās iedziļināties vairāk. Tas patiesi ir tik žēl, ka netikām iegremdēti dziļākās,sulīgākās detaļās starp tēliem, kas varbūt palīdzētu izvairīties no ļaunīšu klišejām vai bāluma, tās vai nu apgriežot uz galvas, vai arī veidojot satīru par to (jo Kadances notikumus dažkārt uzlūkoju kā satīru, tās veidotāju iespaidu par maģisko un skaisto, kas vēlāk iet iekost sejā).
Svārstījos kaut kur starp 2,5 un 3, bet beigās jau slikti nebija.
October 21, 2013
Man patiktu, ja kādreiz kāds šo grāmatu ierunātu, liekot uzsvaru uz aprakstītajām skaņām. Es, kā cilvēks, kura mūzikas zināšanas beidzas ar do vietas atrašanu uz nošu līnijas, nespēju iztēloties skaņas tādā līmenī pati. Man vajag kādu, kas pasaka priekšā. Nē, ne kā paskaidrojumu, bet skaņās. Starp citu, tie paskaidrojumi apakšā man mazliet atgādina savas bērnības grāmatas, kuru valoda bija gana bagāta, lai zem līnijas autors būtu uzrakstījis atsevišķu vārdu skaidrojumus. Man pietrūkst mūsdienu bērnību grāmatās šie vārdu skaidrojumi. Vismaz tajās ārzemju, ko esmu lasījusi pēdējā laikā. Šī grāmata gan, protams, nav gluži bērnu grāmata gan.
Nuja, galvenais varonis gan likās mazliet par daudz neattapīgs, bet es ticu, ka ja man būs gods lasīt nākamo autora grāmatu tad arī varonis būs kļuvis "advencētāks", jo nu tas, zināmā mērā, ir tikai treniņa jautājums.
Nuja, galvenais varonis gan likās mazliet par daudz neattapīgs, bet es ticu, ka ja man būs gods lasīt nākamo autora grāmatu tad arī varonis būs kļuvis "advencētāks", jo nu tas, zināmā mērā, ir tikai treniņa jautājums.
April 7, 2014
Ja sākumā rakstīju ka nedaudz nepatika skatījums no vairāku varoņu skatupunktiem, un īstenības un fantāzijas pasaules skatījuma apvienojums, tad vēlāk jau pieradu un man tas pat ļoti gāja pie sirds. Lasot pēdējo nodaļu man pat asaras sariesās acīs. Mani ir nelāgs ieradums- es bieži pirms grāmatas sākšanas izlasu pašu pēdējo teikumu, šai grāmatā tas nebija teikums, bet gan „kapa plāksnīte”, tāpēc es ātri pāršķīru sākumu, lai nesāktu lasīt epilogu. Sižeta līnija ir diezgan mierīga, bet tai pat laikā aizraujoša. Prieks par jaunajiem latviešu fantāzijas žanra autoriem, kuri arvien vairāk pārveido mūsu priekšstatu par oriģinālliteratūru. Nobeigums nebija prognozējams, tas patiesi pārsteidza mani, beidzot stāstu uz patiesīguma, mierīguma un svētlaimības nots.
July 5, 2015
katru fantāzijas darbu sāku ar nelielām šaubām, jo kas gan vēl var būt jauns, kas vēl nav bijis? Arī šo. Bet patiesībā ir pat ļoti labi.
Vienīgais, kas man ļoti traucēja, ir laika līnija, par ko var nojaust tikai progresējot varoņa slimībai un arī autora acīmredzamā problēma, cenšoties izvēlēties kādā personā vēlas rakstīt. Lasot var pamanīt visas iespējamās.
3,5 zvaigznes.
Vienīgais, kas man ļoti traucēja, ir laika līnija, par ko var nojaust tikai progresējot varoņa slimībai un arī autora acīmredzamā problēma, cenšoties izvēlēties kādā personā vēlas rakstīt. Lasot var pamanīt visas iespējamās.
3,5 zvaigznes.
August 16, 2016
Stāsts visādā ziņā oriģināls, bet nu ļoti traucēja viss kas saistīts ar dievbijīgumu, Kristu un visu pārējo Dieva būšanu. Un tieši šie iemesli neļauj izbaudīt grāmatu tiem, kas nav ticīgi un kurus visnotaļ kaitina klaja ticības izrādīšana.
Displaying 1 - 7 of 7 reviews