„Galvenais, lai mans bērns būtu dzīvs, man vienalga, ka bija meita un tagad būs dēls. Lai tikai ir dzīvs!”
Daļēji dokumentāls romāns par Latvijā ārkārtīgi reti sastopamiem cilvēkiem, kuri ir veikuši dzimuma maiņas operācijas. Tēma no visdažādākajiem aspektiem ir iedziļināšanās un izpratnes vērta.
Kad autore 1991. gada decembrī “Dienai” rakstīja par profesora Viktora Kalnbērza 1970.–1972. gadā veikto dzimuma maiņas operāciju sēriju, viņa vēl nenojauta, ka pēc septiņpadsmit gadiem romāna varoņi Saņoks, Andra un Žancis atklās savas problēmas plašākai sabiedrībai, rosinot padomāt, kas notiek ar cilvēku, ja vīrietis jūtas kā sieviete (un otrādi). Aprakstīto dzimuma maiņas operāciju vietā varētu būt jebkura cita ārkārtēja situācija un jebkādā citā ziņā no vispārpieņemtajām normām atšķirīgi cilvēki, jo šis stāsts ir:
• pret totalitārismu jebkurā tā izpausmes formā,
• par lielu vēsturisku nežēlību,
• par dzīvības prioritāti,
• par spēju saudzēt citam citu.
“Strādājot žurnālistikā, vienmēr gribēju rakstīt literārus darbus, bet visu laiku paņēma žurnālistikas raksti, literatūrai bija tikai iesāktas un pamestas skices. Tagad es rakstu romānus, tomēr rakstīšanu turu otrajā vietā aiz personīgās dzīves.” (Dace Zvirbule)