What do you think?
Rate this book
The Latvian Saga
“The history of the Latvian people is the story of a ceaseless battle for freedom, of many victims and of heroic deeds. No victim fell in vain, because each sacrifice granted strength, faith and pride to those who survived.”
Uldis Ģērmanis
Who are the Latvians?
Where did they come from, and how did they end up by the Baltic Sea?
What inspired them to establish a free country, what caused them to lose it, and how did they win it back?
This new translation of Uldis Ģērmanis' legendary The Latvian Saga is the first English-language history to tell the full story of the Latvian people in a way all can understand. It presents history, but reads like a novel. It describes the people, powers and events that made Latvia what it is today, and puts it all in a broader European context. Completed in 1958, it inspired several generations of Latvians to dedicate their lives to the restoration of Latvia? s independence in 1991. This special expanded edition of Ģērmanis' powerful book features new full-colour maps and photographs, as well as a supplementary section by Latvia's former Ambassador to the United States, Ojārs Kalniņš, which brings the history of Latvia up to date to our present era.
Uldis Ģērmanis
Who are the Latvians?
Where did they come from, and how did they end up by the Baltic Sea?
What inspired them to establish a free country, what caused them to lose it, and how did they win it back?
This new translation of Uldis Ģērmanis' legendary The Latvian Saga is the first English-language history to tell the full story of the Latvian people in a way all can understand. It presents history, but reads like a novel. It describes the people, powers and events that made Latvia what it is today, and puts it all in a broader European context. Completed in 1958, it inspired several generations of Latvians to dedicate their lives to the restoration of Latvia? s independence in 1991. This special expanded edition of Ģērmanis' powerful book features new full-colour maps and photographs, as well as a supplementary section by Latvia's former Ambassador to the United States, Ojārs Kalniņš, which brings the history of Latvia up to date to our present era.
- GenresHistory
360 pages, Hardcover
First published January 1, 1959
11 people are currently reading
78 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
October 11, 2015
If your lessons in the history of Latvia (am assuming this is applicable for most reading or wanting to read this book) were anywhere as vivid and engaging as were mine - either via inspiring teachers (where the recommendation to pick this book up came from 10 or so years ago in my case), or profound interest in the subject matter itself - probably all of the historical anecdotes, and the general outline of the historical narrative are already deeply familiar to you, though it must be said that the book does bring with it the ability to surprise you with tidbits that have fallen through the cracks of learning, or not reached you prior to this read.
So you will probably know:
You may or may not learn anew:
Despite being a book of history, it reads with the ease of a novel, its accessible use of language and short staccato chapters making it relatively easy and quick to get through, and ideal as a starting point for anyone wanting a 101 on the history of Latvia. This is both the book's greatest success, and simultaneously a missed opportunity. What the format allows to condense in breadth of the topics, it does so at the expense of depth - so I wouldn't read it expecting to acknowledge the great complexity of the topics it covers.
It also veers towards pathos, (sadly) unsurprising biased nationalistic sympathies towards Latvians - frequently dealing in bombastic superlatives that, at least as far as explained in the confines of the book, seemed lacking for more thorough verification, and doesn't seem to mention topics that could be embarrassing or shameful to our pages of history (i.e. the hit-squads during World War II, who were responsible for the extermination of local Jews). To be fair, at the same time, it gives a good-enough explanation why nationalism, as obsolete and irrational as I consider it to be from my nowadays presentist perspective, was, if nothing else, a necessary evil, and, at best, a hope for a fair and just self-government at a time when your surrounding militarily and economically superior neighbours held equally or far more dangerous ideas.
In spite of its real shortcomings, I haven't stumbled upon a non-fiction book that explains and narrates the history of the peoples living at the shores of the amber sea, who eventually became the present day Latvians, from prehistoric times till the first years following the end of World War II quite as well, and that alone merits a recommendation for the curious and the knowledgeable on the topic alike.
So you will probably know:
Of the various warring Baltic tribes (latgaļi, zemgaļi, kurši, sēļi) and the Finno-Ugric tribe (līvi) that lived in what constitutes the current territory of Latvia.
About the linguistic origins of not only the word Latvia itself (most likely from the ancient tribe of latgaļi, as deep as this book explores the etymology), but also why it used to be called Livonia (after the Līvi tribe - who lived on the seacoast and were the first people other seafarers met, hence giving the name)
Of the Kurši tribe who were as infamous in their raids as the vikings of their time.
The story of the latgaļi tribe's chieftain Rūsiņš, who raised his helmet to greet his opponents before a battle, only to be killed with an arrow shot to his head at this most inopportune of moments.
How the Zemgaļi tribe jointly with the Lithuanian tribes obliterated the "Livonian Brothers of the Sword" in the Battle of Saule.
The tale of the enterprising Duke Jēkabs who created the only country-like state in the territory of Latvia to be wealthy enough to afford a fleet larger than contemporary (17th century) France's, and have colonies (if for a brief while) in Africa (Gambia) and South America (the Isle of Tobago).
The tales of bravery of the Latvian riflemen, who not only were a formidable force against German attacks in World War I, but also participated in battles in Crimea and even Russia's Far East.
The prosperous period of independence between the world wars (1918-1941), and the coup of our only indigenous dictator - Kārlis Ulmanis.
You may or may not learn anew:
Why the Latvian names for Estonia and Russia are unlike those of other countries, even Estonia and Russia themselves - they come from the tribe and their territorial names of the direct neighbours of the latgaļi tribe - Ügaunija (to this date - Igaunija) for Estonia, and Kriviči (to this date - Krievija) for Russia.
That despite the official aim of the crusades against the Baltic and Finno-Ugric tribes being to convert them to Christianity, some of the tribes (the latgaļi) already were Orthodox-Christian at least nominally by the time the Crusaders arrived.
May be surprised to learn that the Interim Government formed right after World War I was initially viewed with suspicion of being a German puppet-government.
That Western countries like France (among others) initially supported a unified and indivisible Russia, and were hardly enthused about the independence of Baltic countries, and that only a change of government lead by Aristide Briand lead to a change of heart - probably the reason he still to this day has a street named after him in Riga....and much more.
Despite being a book of history, it reads with the ease of a novel, its accessible use of language and short staccato chapters making it relatively easy and quick to get through, and ideal as a starting point for anyone wanting a 101 on the history of Latvia. This is both the book's greatest success, and simultaneously a missed opportunity. What the format allows to condense in breadth of the topics, it does so at the expense of depth - so I wouldn't read it expecting to acknowledge the great complexity of the topics it covers.
It also veers towards pathos, (sadly) unsurprising biased nationalistic sympathies towards Latvians - frequently dealing in bombastic superlatives that, at least as far as explained in the confines of the book, seemed lacking for more thorough verification, and doesn't seem to mention topics that could be embarrassing or shameful to our pages of history (i.e. the hit-squads during World War II, who were responsible for the extermination of local Jews). To be fair, at the same time, it gives a good-enough explanation why nationalism, as obsolete and irrational as I consider it to be from my nowadays presentist perspective, was, if nothing else, a necessary evil, and, at best, a hope for a fair and just self-government at a time when your surrounding militarily and economically superior neighbours held equally or far more dangerous ideas.
In spite of its real shortcomings, I haven't stumbled upon a non-fiction book that explains and narrates the history of the peoples living at the shores of the amber sea, who eventually became the present day Latvians, from prehistoric times till the first years following the end of World War II quite as well, and that alone merits a recommendation for the curious and the knowledgeable on the topic alike.
March 19, 2024
I don’t typically read history books, but this was written in such an engaging way and it reads more like a story than just stating historical facts. From the first Latvian tribes up through the second half of the 20th century, you learn about the resilience, passion, and pride of the Latvian people. This book makes me want to read more about the history of Latvians.
December 29, 2023
"Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu simteņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tāpēc ir gods būt par šīs tautas locekli. Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastāvēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvē. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu."
"Bieži vien, sveicinot otru cilvēku, mēs, neko nedomājot, drusku paceļam labo roku. Varbūt tā ir tā pati kustība, kas radās pirms gadu tūkstošiem, kad senais cilvēks pacēla labo (stiprāko) roku, lai rādītu, ka tajā neslēpjas ierocis un ka viņš tuvojas otram kā draugs."
"Senie balti nebija nekāda kļainotāju tauta. Viņi samērā maz pārvietojušies un jaukušies ar citām tautām. Tāpēc arī savās valodās un, piemēram, svētku parašās tie daudz ko saglabājuši no ļoti seniem laikiem."
"Latgaļi arī deva savu vārdu vēlākajai latviešu valstij - Latvijai."
"Pēc 1100. gada krievu hronikas stāsta par daudziem kariem ar latgaļiem, lībiešiem un igauņiem. Krievus vadīja pārkrievotie, pareizticīgie vikingi - viņu kungi. Tas bija Daugavas un Gaujas ceļš, ko tie centās iegūt savā varā."
"Vācu tirgotāji bija sajūsmināti par iekarošanas plāniem. Tirdzniecības ceļi, kas gāja caur Latviju, bija jau agrāk vilinājuši vikingus un krievus. Tur gaidīja liela peļņa, un sakšu tirgoņi bija ar mieru dot naudu karavīru vākšanai un apbruņošanai. Vēsture rāda, ka mūsu zemi jau no seniem laikiem iekārojuši visādi laimes meklētāji."
"Jēkabs slēdz tirdzniecības līgumus ar Franciju, Portugāli, Spāniju un Angliju. Viņš ir tik bagāts, ka var aizdot naudu, kuģus, lielgabalus un dažādus kara materiālus Anglijas Karaļiem Kārlim I un Kārlim II Stjuartiem. Šī valdnieka dzimta zaudēja Anglijas troni, un viņu parādi Kurzemei nav dzēsti vēl šodien."
"Uz Krieviju no Alūksnes aizved arī Bībeles tulkotāju Ernestu Gliku un viņa audžumeitu Katrīnu. Šī meitene, par kuru daži domā, ka tā bija latviete, piedzīvo dažādas dēkas. Beigās tā kļūst cara Pētera sieva un pēc viņa nāves - ķeizariene Katrīna I."
"Iekarojot ingru zemes novados pie Somu jūras līča Pēteris 1703. gadā dibina jaunu pilsētu. Šajā purvainajā apgabalā, pēc cara pavēles rokot, cērtot un ceļot, iet nāvē tūkstošiem ļaužu. Tā, burtiski uz cilvēku kauliem, uzceļ Pēterburgu. Tai laikā tiek lielā mērā izkauta un iznīcināta ingru tauta - viens no daudzajiem noziegumiem Maskavijas vēsturē."
"Vidzemē pēc maskaviešu postījumiem 1709. gadā izceļas briesmīgs bads. Tam seko mēris, kas ievazāts no austrumiem. Domā, ka mērī gājušas bojā turpat 3/5 Vidzemes iedzīvotāju."
"1710. gadā bada un sērgu izmocītā Rīga padodas Maskavas caram. Vidzeme ir Pētera rokās. Galīgi to apstiprina zviedru un krievu miera līgums 1721. gadā. Tad arī Pēteris sāk saukties par Krievijas ('Rosijas') ķeizaru."
"Vidzemē tad sākas īsti degvīna plūdi, un muižnieki kļūst šī novada lielākie krodzinieki. Daļu saražotā degvīna sūta uz pilsētām, bet lielu daudzumu 'izkroģē' uz laukiem neskaitāmos muižu krogos. Tur nodzītie un izmocītie ļaudis var 'noslīcināt' savas bēdas un nodzert pēdējo, kas tiem atlicis. Tā kā degvīnu dedzina no labības, tas dabū tautas mutē raksturīgo nosaukumu -'šķidră maize'. Posts veicina dzeršanu, bet tautas apdzirdīšana dod peļņu muižniekiem. 18. gadu simteņa vidū Vidzemē saskaita 933 krogus, bet tikai 29 skolas. Tik tālu ir nonākusi zeme, ko pārvalda krievu ģenerālgubernātors un vācu muižnieki."
"Krievijas tronī sēž ķeizeriene Katrīna II (1762-1796.g.), kas vēlas pasaules priekšā tēlot cēlu un izglītotu valdnieci. Vidzeme ir vistuvāk Rietumeiropai. To, kas tur notiek, ārzemnieki vieglāk dabūt zināt. Tāpēc viņa liek priekšā uzlabot zemnieku stāvokli latviešu zemē, bet pašā Krievijā atstāj visu kā bijis."
"Ar skolu celšanu muižnieki kavējās, jo zemnieku izglītība viņus neinteresē. Tomēr lasītpratēju skaits Vidzemē strauji vairojas un gadu simteņa beigās sasniedz 63% no iedzīvotāju skaita. To panāk galvenā kārtā latviešu vecāki paši, kas pēc grūtajiem dienas darbiem māca savus bērnus grāmatā."
"Līdz pirmā pasaules kara sākumam apmēram 40% no Latvijas zemes atkal pāriet latviešu zemnieku īpašumā. Bet par šo zemi, kas viņiem bija nolaupīta, tie samaksā muižniekiem milzīgas summas: Vidzemē 82, Kurzemē 92 zelta rubļus par katru hektāru. Tas ir nesalīdzināmi vairāk par to, cik zeme maksā pašā Krievijā."
"Jaunais tautsaimniecības students pārsteidz daudzus, pieliekot pie savām durvīm vizītkarti: Krišjānis Valdemārs - Latvietis. Vācieši ir uztraukti, kad unversitātes rektors izsauc Valdemāru pie sevis. Students paskaidro: 'Latvietis, kas labi prot vāciski, angliski un franciski, nevar reizē būt vācietis, anglis un francis, bet paliek joprojām latvietis.' Pēc šādas atbildes saruna izbeidzas."
"1812. gadā Rīgas latviešus ķer smags sitiens. Domādami, ka Napoleons uzbruks Rīgai, krievi nodedzina Rīgas priekšpilsētas, kur dzīvo vairums latviešu. Nodeg vairāk nekā 700 māju apmēram 17 miljoni rubļu vertībā. Vairāki tūkstoši latviešu vienā naktī zaudē visu savu mantu."
"Krievijas sociāldemokrātu (vēlāk komunistu) vadonis V. Ļeņins atzīst, ka nekur cara Krievijā 1905. gada revolūcija nav bijusi tik asa un nav guvusi tādus panākumus kā Latvijā. To viņš izskaidro ar latviešu augstāku attīstību un izglītību un viņu nacionālo apspiestību."
"Strēlnieku kaujas slava vēl ir tik liela, ka neviens neuzdrošinās tiem stāties ceļā. Kad kādā stacijā (Ruzajevkā) tiem izsaka aizrādījumus par viņu 'pilsoņu markas' karogu, strēlnieki pavēl lielinieku sarkano karogu noliekt sveicienam Latvijas karoga priekšā.
"Šajās Staļina 'tīrīšanās' krīt arī visu varenāko latviešu lielinieku un sarkano ģenerāļu galvas. Slēdz latviešu skolas, klubus un grāmatu apgādus. Staļins liek pārrakstīt revolūcijas un pilsoņa kara vēsturi un izdzēš no tās gandrīz pilnīgi strēlnieku vārdu. Rūpīgi iznīcina vai noklusē visu, kas varētu liecināt par latviešu varas laikiem Krievijā."
"Latvija tiešām bija briesmīgi izpostīta, sagrauta un izlaupīta. Tā nesaņēma nekādu kara zaudējumu atlīdzību no Vācijas, kā piemēram, Belģija un Francija. Padomju Krievija, mieru slēdzot, samaksāja 4 miljonus zelta rubļu. Taču tas bija nieks, salīdzinot ar tām vērtībām, kas kara laikā bija aizvests uz Krieviju."
"Ir atklāts noslēpums, ka Hitlers par to ir labi samaksājis Staļinam. Dažus mēnešus vēlāk angļu ārlietu ministrs Halifakss izsakās: 'Slēdzot šo līgumu, Hitlera kungs pārdeva to, kas nebija viņu īpašums, - Baltijas tautu brīvību.' Halifaksam ir taisnība, jo Hitlera un Staļina līgumam ir pievienota kāda slepena noruna. Tā nosaka, ka bolševiki var brīvi rīkoties Somijā un Baltijas valstīs."
"Tagad iesākas steidzīga Latvijas bagātību izlaupīšana, cilvēku apcietināšana, spīdzināšana un slepkavošana. Uz Latviju ripo tukši padomju preču vilcieni ar uzrakstiem 'Maize bada cietējiem Latvijā', atpakaļ tie dodas piekrauti ar Latvijas labību un citām mantām."
"Iznīcinot gandrīz visus vecos lielinieku vadoņus, varu bija sagrābis Josifs Staļins. Viņš izveido pasaulē vēl neredzētu varmācības un cilvēku izspiegošanas valsti. Būdams gruzīns, Staļins tomēr cenšas būt krieviskās par pašiem krieviem. Tādēļ Padomju Savienībā visiem nemitīgi jācildina 'lielā krievu tauta', kamēr pārējās tautas tiek nežēlīgi apspiestas un vajātas."
"Galvenais merķis ir bruņoties, lai komunisms reiz iekarotu virskundzību visā pasaulē. Pārtikas un patēriņa preču ražošanu atstāj novārtā, un 'laimīgie padomju ļaudis' staigā noplukuši, izbadējušies un bailēs, ka tikai nenokļūst vergu nometnēs. Paši vadoņi toties ir labi apgādāti ar visu vajadzīgo."
"Daudzi latvieši, to vidū bijušie aizsargi un karavīri, tajā laikā ir sabēguši mežos, lai paglābtos no komunistu vajāšanām. Lielai daļai ir arī ieroči, ko tie agrāk paguvuši noslēpt. Tagad viņi apvienojas partizānu grupās un frontes aizmugurē sāk cīņu pret krievu iebrucējiem."
"Bieži vien, sveicinot otru cilvēku, mēs, neko nedomājot, drusku paceļam labo roku. Varbūt tā ir tā pati kustība, kas radās pirms gadu tūkstošiem, kad senais cilvēks pacēla labo (stiprāko) roku, lai rādītu, ka tajā neslēpjas ierocis un ka viņš tuvojas otram kā draugs."
"Senie balti nebija nekāda kļainotāju tauta. Viņi samērā maz pārvietojušies un jaukušies ar citām tautām. Tāpēc arī savās valodās un, piemēram, svētku parašās tie daudz ko saglabājuši no ļoti seniem laikiem."
"Latgaļi arī deva savu vārdu vēlākajai latviešu valstij - Latvijai."
"Pēc 1100. gada krievu hronikas stāsta par daudziem kariem ar latgaļiem, lībiešiem un igauņiem. Krievus vadīja pārkrievotie, pareizticīgie vikingi - viņu kungi. Tas bija Daugavas un Gaujas ceļš, ko tie centās iegūt savā varā."
"Vācu tirgotāji bija sajūsmināti par iekarošanas plāniem. Tirdzniecības ceļi, kas gāja caur Latviju, bija jau agrāk vilinājuši vikingus un krievus. Tur gaidīja liela peļņa, un sakšu tirgoņi bija ar mieru dot naudu karavīru vākšanai un apbruņošanai. Vēsture rāda, ka mūsu zemi jau no seniem laikiem iekārojuši visādi laimes meklētāji."
"Jēkabs slēdz tirdzniecības līgumus ar Franciju, Portugāli, Spāniju un Angliju. Viņš ir tik bagāts, ka var aizdot naudu, kuģus, lielgabalus un dažādus kara materiālus Anglijas Karaļiem Kārlim I un Kārlim II Stjuartiem. Šī valdnieka dzimta zaudēja Anglijas troni, un viņu parādi Kurzemei nav dzēsti vēl šodien."
"Uz Krieviju no Alūksnes aizved arī Bībeles tulkotāju Ernestu Gliku un viņa audžumeitu Katrīnu. Šī meitene, par kuru daži domā, ka tā bija latviete, piedzīvo dažādas dēkas. Beigās tā kļūst cara Pētera sieva un pēc viņa nāves - ķeizariene Katrīna I."
"Iekarojot ingru zemes novados pie Somu jūras līča Pēteris 1703. gadā dibina jaunu pilsētu. Šajā purvainajā apgabalā, pēc cara pavēles rokot, cērtot un ceļot, iet nāvē tūkstošiem ļaužu. Tā, burtiski uz cilvēku kauliem, uzceļ Pēterburgu. Tai laikā tiek lielā mērā izkauta un iznīcināta ingru tauta - viens no daudzajiem noziegumiem Maskavijas vēsturē."
"Vidzemē pēc maskaviešu postījumiem 1709. gadā izceļas briesmīgs bads. Tam seko mēris, kas ievazāts no austrumiem. Domā, ka mērī gājušas bojā turpat 3/5 Vidzemes iedzīvotāju."
"1710. gadā bada un sērgu izmocītā Rīga padodas Maskavas caram. Vidzeme ir Pētera rokās. Galīgi to apstiprina zviedru un krievu miera līgums 1721. gadā. Tad arī Pēteris sāk saukties par Krievijas ('Rosijas') ķeizaru."
"Vidzemē tad sākas īsti degvīna plūdi, un muižnieki kļūst šī novada lielākie krodzinieki. Daļu saražotā degvīna sūta uz pilsētām, bet lielu daudzumu 'izkroģē' uz laukiem neskaitāmos muižu krogos. Tur nodzītie un izmocītie ļaudis var 'noslīcināt' savas bēdas un nodzert pēdējo, kas tiem atlicis. Tā kā degvīnu dedzina no labības, tas dabū tautas mutē raksturīgo nosaukumu -'šķidră maize'. Posts veicina dzeršanu, bet tautas apdzirdīšana dod peļņu muižniekiem. 18. gadu simteņa vidū Vidzemē saskaita 933 krogus, bet tikai 29 skolas. Tik tālu ir nonākusi zeme, ko pārvalda krievu ģenerālgubernātors un vācu muižnieki."
"Krievijas tronī sēž ķeizeriene Katrīna II (1762-1796.g.), kas vēlas pasaules priekšā tēlot cēlu un izglītotu valdnieci. Vidzeme ir vistuvāk Rietumeiropai. To, kas tur notiek, ārzemnieki vieglāk dabūt zināt. Tāpēc viņa liek priekšā uzlabot zemnieku stāvokli latviešu zemē, bet pašā Krievijā atstāj visu kā bijis."
"Ar skolu celšanu muižnieki kavējās, jo zemnieku izglītība viņus neinteresē. Tomēr lasītpratēju skaits Vidzemē strauji vairojas un gadu simteņa beigās sasniedz 63% no iedzīvotāju skaita. To panāk galvenā kārtā latviešu vecāki paši, kas pēc grūtajiem dienas darbiem māca savus bērnus grāmatā."
"Līdz pirmā pasaules kara sākumam apmēram 40% no Latvijas zemes atkal pāriet latviešu zemnieku īpašumā. Bet par šo zemi, kas viņiem bija nolaupīta, tie samaksā muižniekiem milzīgas summas: Vidzemē 82, Kurzemē 92 zelta rubļus par katru hektāru. Tas ir nesalīdzināmi vairāk par to, cik zeme maksā pašā Krievijā."
"Jaunais tautsaimniecības students pārsteidz daudzus, pieliekot pie savām durvīm vizītkarti: Krišjānis Valdemārs - Latvietis. Vācieši ir uztraukti, kad unversitātes rektors izsauc Valdemāru pie sevis. Students paskaidro: 'Latvietis, kas labi prot vāciski, angliski un franciski, nevar reizē būt vācietis, anglis un francis, bet paliek joprojām latvietis.' Pēc šādas atbildes saruna izbeidzas."
"1812. gadā Rīgas latviešus ķer smags sitiens. Domādami, ka Napoleons uzbruks Rīgai, krievi nodedzina Rīgas priekšpilsētas, kur dzīvo vairums latviešu. Nodeg vairāk nekā 700 māju apmēram 17 miljoni rubļu vertībā. Vairāki tūkstoši latviešu vienā naktī zaudē visu savu mantu."
"Krievijas sociāldemokrātu (vēlāk komunistu) vadonis V. Ļeņins atzīst, ka nekur cara Krievijā 1905. gada revolūcija nav bijusi tik asa un nav guvusi tādus panākumus kā Latvijā. To viņš izskaidro ar latviešu augstāku attīstību un izglītību un viņu nacionālo apspiestību."
"Strēlnieku kaujas slava vēl ir tik liela, ka neviens neuzdrošinās tiem stāties ceļā. Kad kādā stacijā (Ruzajevkā) tiem izsaka aizrādījumus par viņu 'pilsoņu markas' karogu, strēlnieki pavēl lielinieku sarkano karogu noliekt sveicienam Latvijas karoga priekšā.
"Šajās Staļina 'tīrīšanās' krīt arī visu varenāko latviešu lielinieku un sarkano ģenerāļu galvas. Slēdz latviešu skolas, klubus un grāmatu apgādus. Staļins liek pārrakstīt revolūcijas un pilsoņa kara vēsturi un izdzēš no tās gandrīz pilnīgi strēlnieku vārdu. Rūpīgi iznīcina vai noklusē visu, kas varētu liecināt par latviešu varas laikiem Krievijā."
"Latvija tiešām bija briesmīgi izpostīta, sagrauta un izlaupīta. Tā nesaņēma nekādu kara zaudējumu atlīdzību no Vācijas, kā piemēram, Belģija un Francija. Padomju Krievija, mieru slēdzot, samaksāja 4 miljonus zelta rubļu. Taču tas bija nieks, salīdzinot ar tām vērtībām, kas kara laikā bija aizvests uz Krieviju."
"Ir atklāts noslēpums, ka Hitlers par to ir labi samaksājis Staļinam. Dažus mēnešus vēlāk angļu ārlietu ministrs Halifakss izsakās: 'Slēdzot šo līgumu, Hitlera kungs pārdeva to, kas nebija viņu īpašums, - Baltijas tautu brīvību.' Halifaksam ir taisnība, jo Hitlera un Staļina līgumam ir pievienota kāda slepena noruna. Tā nosaka, ka bolševiki var brīvi rīkoties Somijā un Baltijas valstīs."
"Tagad iesākas steidzīga Latvijas bagātību izlaupīšana, cilvēku apcietināšana, spīdzināšana un slepkavošana. Uz Latviju ripo tukši padomju preču vilcieni ar uzrakstiem 'Maize bada cietējiem Latvijā', atpakaļ tie dodas piekrauti ar Latvijas labību un citām mantām."
"Iznīcinot gandrīz visus vecos lielinieku vadoņus, varu bija sagrābis Josifs Staļins. Viņš izveido pasaulē vēl neredzētu varmācības un cilvēku izspiegošanas valsti. Būdams gruzīns, Staļins tomēr cenšas būt krieviskās par pašiem krieviem. Tādēļ Padomju Savienībā visiem nemitīgi jācildina 'lielā krievu tauta', kamēr pārējās tautas tiek nežēlīgi apspiestas un vajātas."
"Galvenais merķis ir bruņoties, lai komunisms reiz iekarotu virskundzību visā pasaulē. Pārtikas un patēriņa preču ražošanu atstāj novārtā, un 'laimīgie padomju ļaudis' staigā noplukuši, izbadējušies un bailēs, ka tikai nenokļūst vergu nometnēs. Paši vadoņi toties ir labi apgādāti ar visu vajadzīgo."
"Daudzi latvieši, to vidū bijušie aizsargi un karavīri, tajā laikā ir sabēguši mežos, lai paglābtos no komunistu vajāšanām. Lielai daļai ir arī ieroči, ko tie agrāk paguvuši noslēpt. Tagad viņi apvienojas partizānu grupās un frontes aizmugurē sāk cīņu pret krievu iebrucējiem."
February 22, 2023
Apraksts par latviešu vēsturi sākot ar pirmbaltu ierašanos tagadējās Latvijas teritorijā (ap 2000.g. pirms Kristus) līdz pat 1959.g. (Latvija tai brīdī ir okupēta un zem PSRS).
Šo grāmatu vajadzētu iekļaut kā obligāto lasāmvielu visās skolās, kur pasniedz Latvijas vēsturi kā māc. priekšmetu.
Vienkāršā valodā uzrakstīts stāsts par latviešiem kā tautu ejot cauri visiem vēstures etapiem(līdz 1959g.). Ja arī atsevišķās nodaļās vēlētos, lai tiek rakstīts padziļinātāk - grāmatai izdodas pakasīt vēniņu priekš papildus informācijas ieguves.
Ğērmaņa kunga priekšā var micīti novilkt!
Šo grāmatu vajadzētu iekļaut kā obligāto lasāmvielu visās skolās, kur pasniedz Latvijas vēsturi kā māc. priekšmetu.
Vienkāršā valodā uzrakstīts stāsts par latviešiem kā tautu ejot cauri visiem vēstures etapiem(līdz 1959g.). Ja arī atsevišķās nodaļās vēlētos, lai tiek rakstīts padziļinātāk - grāmatai izdodas pakasīt vēniņu priekš papildus informācijas ieguves.
Ğērmaņa kunga priekšā var micīti novilkt!
August 2, 2024
Viegla, virspusēja Latvijas vēsture, kur aprakstīti lielākie notikumi Latvijas vēsturē un kā valsts veidojās. Rekomendēju
June 30, 2025
Šie patiešām ir piedzīvojumi, jo teksts ir stāstījums, gandrīz kā pasaka vai teika. Romantizēts (jo mēģina ārzemēs nonākušo latviešu atvasēm iedvest patriotismu, tādēļ sludina ar citām tautām nesalīdzināmo latviešu cenšanos "pēc skolām un izglītības"?), nezinātnisks un atsauču neapgrūtināts, bet varbūt neslikts veids, kā sniegt ne tikai faktus, bet arī SAJŪTU par vēsturi, par to, ka tā ir nemitīgs process, nemitīga kustība - floras un faunas pārvietošanās ledus laikmeta beigās, tautu un ideju staigāšana visos laikmetos, viedokļu evolūcija un revolūcija.
Kontekstam daudzviet ļoti veiksmīgi pievienotas atsauces uz pasaules procesiem, tādēļ lasītājs var, piemēram, novērtēt, ka dzelzs laikmets Baltijā sākas apmēram tad, kad Spartas Leonīds krīt pie Termopilām, bet Vidzemes zemnieku nemieri notiek apmēram Franču revolūcijas laikā. Tikpat veiksmīgi ir izdevies vienkāršiem vārdiem aprakstīt Livonijas bruņinieku pārvēršanos muižniekos un visiem tik zināmā muižnieku un zemnieku naida rašanos, muižniekiem pakāpeniski paplašinot savas tiesības uz zemnieku īpašumu un brīvību rēķina. "Cīņa starp vācu muižniecību un latviešu zemnieku sētu iesākās klusu un nemanāmi, vēlāk kļūst asa un nežēlīga un velkas cauri vairākiem gadu simteņiem." Īsās nodaļas ir viegli uztveramas, bieži tajās ir pieminēti arī atbilstošie latviešu literatūras darbi, tostarp Virzas "Karals Nameitis" un "Hercogs Jēkabs", Grīna "Jātnieku triloģija", turklāt izteiksmīgākai noskaņai katra nodaļa sākas ar citātu no tautasdziesmas, Raiņa, Pumpura, Stērstes, Brigaderes darbiem.
Nevaru spriest par pilnīgi visu "Piedzīvojumos" piesaukto notikumu vēsturisko precizitāti, bet vēstures SAJŪTU noteikti noķēru.
"Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta "Latviešu tautas piedzīvojumi".
/../
Šīsdienas darbi un cīņas kļūst par rītdienas vēsturi, kas pievienojas agrākajai. /../ Latviešu tautas vēsture ir stāsts par latviešu tautas nemitīgo brīvības cīņu, par lieliem upuriem un slaveniem varoņu darbiem. /../ Tā tauta, kurai ir savi varoņi un kura tos neaizmirst, nav salaužama."
Kontekstam daudzviet ļoti veiksmīgi pievienotas atsauces uz pasaules procesiem, tādēļ lasītājs var, piemēram, novērtēt, ka dzelzs laikmets Baltijā sākas apmēram tad, kad Spartas Leonīds krīt pie Termopilām, bet Vidzemes zemnieku nemieri notiek apmēram Franču revolūcijas laikā. Tikpat veiksmīgi ir izdevies vienkāršiem vārdiem aprakstīt Livonijas bruņinieku pārvēršanos muižniekos un visiem tik zināmā muižnieku un zemnieku naida rašanos, muižniekiem pakāpeniski paplašinot savas tiesības uz zemnieku īpašumu un brīvību rēķina. "Cīņa starp vācu muižniecību un latviešu zemnieku sētu iesākās klusu un nemanāmi, vēlāk kļūst asa un nežēlīga un velkas cauri vairākiem gadu simteņiem." Īsās nodaļas ir viegli uztveramas, bieži tajās ir pieminēti arī atbilstošie latviešu literatūras darbi, tostarp Virzas "Karals Nameitis" un "Hercogs Jēkabs", Grīna "Jātnieku triloģija", turklāt izteiksmīgākai noskaņai katra nodaļa sākas ar citātu no tautasdziesmas, Raiņa, Pumpura, Stērstes, Brigaderes darbiem.
Nevaru spriest par pilnīgi visu "Piedzīvojumos" piesaukto notikumu vēsturisko precizitāti, bet vēstures SAJŪTU noteikti noķēru.
"Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta "Latviešu tautas piedzīvojumi".
/../
Šīsdienas darbi un cīņas kļūst par rītdienas vēsturi, kas pievienojas agrākajai. /../ Latviešu tautas vēsture ir stāsts par latviešu tautas nemitīgo brīvības cīņu, par lieliem upuriem un slaveniem varoņu darbiem. /../ Tā tauta, kurai ir savi varoņi un kura tos neaizmirst, nav salaužama."
June 21, 2015
Kolosāla grāmata! Aizraujoša, saistošā valodā, ar izcilu humoru par nopietno un traģisko.
Displaying 1 - 7 of 7 reviews