What do you think?
Rate this book
Iš nuomšiko gyvenimo
Neskubėkite knygos bausti vien už tai, kad ji turi keistoką pavadinimą. Pasaulyje begalė žmonių keistais vardais, augalų keistais lapais ir šunų keistomis uodegomis. Ir visi jie gyvena, o kai kurie – net laimingi. Ši knyga viskuo – savo viršeliu, nugarėle, puslapiais, raidėmis ir, žinoma, pavadinimu – rodo tai, ką ji norėjo papasakoti nuo tos minutės, kai pamatęs pirmąjį nuomšiką sėdau jos rašyti. Berašant keistasis pavadinimas prilipo prie viršelio, o kai kurių raidžių dažai įsigraužė net į paskutinį puslapį. Taigi keistojo pavadinimo negalėjau nepalikti. Juolab kad mačiau, jog knygai jis patiko. Tikiuosi, patiks ir jums. Nebijokite. Apie tai, kas tie nuomšikai, sužinosite jau pirmuosiuose knygos puslapiuose. (Autorius)
Jūsų rankose naujausias ir... paskutinis Gendručio Morkūno, dukart pripažinto geriausių knygų paaugliams rašytoju, kūrinys. Ši istorija, papasakota nuomšiko, arba vaiko, kurį galima išsinuomoti, vardu – be galo tikra, parašyta neprilygstamu G. Morkūno stiliumi, šokiruojanti, kaip ir visos jo knygos, bet su laiminga pabaiga.
Jūsų rankose naujausias ir... paskutinis Gendručio Morkūno, dukart pripažinto geriausių knygų paaugliams rašytoju, kūrinys. Ši istorija, papasakota nuomšiko, arba vaiko, kurį galima išsinuomoti, vardu – be galo tikra, parašyta neprilygstamu G. Morkūno stiliumi, šokiruojanti, kaip ir visos jo knygos, bet su laiminga pabaiga.
156 pages, Hardcover
First published January 1, 2010
4 people are currently reading
102 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 29 of 29 reviews
December 9, 2022
Nu ko. Tā nav Grega dienasgrāmata. Un tie nav nekādi briesmīgie pamatskolas gadi bērnam, kam ir ģimene un draugi.
"Neviens Namā neko nezina par saviem vecākiem. Tā vajagot, jo zināšanai par viņiem nav nekāda labuma."
Tas ir skarbenieks (aizņēmos šo vārdu no viena Māras Poļakovas tulkojuma).
Sirsnīgs skarbenieks ar cerīgām beigām.
"Sēžu uz gultas, un pēkšņi prātā iešaujas doma: kaut kas man ir lēcies, bet nesaprotu, kas. Jūtos, it kā būtu noskūts. Vai nomizots. Vai apsvilināts. Liekas, mana brīnisķā cietā un visu izturošā āda ir kļuvusi plāna. Pēc Direktora kabineta apmeklējuma.
Nolemju dažas dienas nemazgāties. Tikmēr ādai būtu jākļūst biezākai."
"Neviens Namā neko nezina par saviem vecākiem. Tā vajagot, jo zināšanai par viņiem nav nekāda labuma."
Tas ir skarbenieks (aizņēmos šo vārdu no viena Māras Poļakovas tulkojuma).
Sirsnīgs skarbenieks ar cerīgām beigām.
"Sēžu uz gultas, un pēkšņi prātā iešaujas doma: kaut kas man ir lēcies, bet nesaprotu, kas. Jūtos, it kā būtu noskūts. Vai nomizots. Vai apsvilināts. Liekas, mana brīnisķā cietā un visu izturošā āda ir kļuvusi plāna. Pēc Direktora kabineta apmeklējuma.
Nolemju dažas dienas nemazgāties. Tikmēr ādai būtu jākļūst biezākai."
March 4, 2021
To become better, to begin care about the others one can only if someone else takes care about him/her. What if you are taught to be tough and fierce in order to survive in the world? Can you change? Read and find out yourselves.
February 4, 2023
Uh. Viegli teikumi, bet tāds smagums.
Smalki un vajadzīgi.
Smalki un vajadzīgi.
August 18, 2025
..foršs jauniešu stāsts. par dzīves skarbo pusi, ne puķītēm.
May 29, 2024
Bērni pieejami iznomāšanai (varbūt tagad "nomdirši" liekas saprotamāks vārds). Tīrīt sniegu no mašīnām, trenkāt zvirbuļus vai tēlot bērnu, kurš veikalā iekāro konkrēto rotaļlietu, lai to pēc tam iekārotu un pirktu citi bērni, puisīši un meitenītes, tie, kam ir vecāki. Bērni pieejami jebkādiem darbiem. Vai nedarbiem. Vai šausmu darbiem (jā, tieši tas, ko tu iedomājies). Bērni audzināti tā, lai viņi būtu nežēlīgi, izturīgi, spētu par sevi parūpēties. Lai arī cilvēkprasmes viņos tiek ieliktas tieši nekādas.
Arī šīs grāmatas galvenais varonis tiek iznomāts. Šajā reizē diezgan neierastā lomā - par brāli kādam mazam puikam, kam ir gan mamma, gan tētis, bet viņi dzīvo atsevišķi un par puisēnu cīnās. Nekas romantisks te nav - galvenais varonis netiek pie jauniem vecākiem, bet kļūst par ieroci mammas rokās. Bet pienāk mirklis, kad viņam jākļūst par īstu brāli - lēmumu pieņēmēju, atbalstu, glābēju.
Bērnu nama ainas atgādina stīmpanka pasauli, kurā izdzīvo reizēm stiprākais, bet reizēm radošākais. Lasītājs zina, ka nav nekāda jēga just līdzi, jo šajos vākos pasaule ir iekārtota tieši tā, kā tā iekārtota, ar dažām nomdiršu sodīšanas ainām gluži kā izkopētām no "Kalpones stāsta". Tomēr, tomēr. Galvenā varoņa dusmas, viltīgums, padošanās kļūst vienkārši par naivumu, un vienīgais, ko lasītājs vēlas, ir apskaut viņu, mazo un spuraino, līdz viņa pleci atslābst, elpas paliek dziļākas, varbūt pat parādās pirmie šņuksti. Jo tieši tā mani apskāva šī grāmata.
Arī šīs grāmatas galvenais varonis tiek iznomāts. Šajā reizē diezgan neierastā lomā - par brāli kādam mazam puikam, kam ir gan mamma, gan tētis, bet viņi dzīvo atsevišķi un par puisēnu cīnās. Nekas romantisks te nav - galvenais varonis netiek pie jauniem vecākiem, bet kļūst par ieroci mammas rokās. Bet pienāk mirklis, kad viņam jākļūst par īstu brāli - lēmumu pieņēmēju, atbalstu, glābēju.
Bērnu nama ainas atgādina stīmpanka pasauli, kurā izdzīvo reizēm stiprākais, bet reizēm radošākais. Lasītājs zina, ka nav nekāda jēga just līdzi, jo šajos vākos pasaule ir iekārtota tieši tā, kā tā iekārtota, ar dažām nomdiršu sodīšanas ainām gluži kā izkopētām no "Kalpones stāsta". Tomēr, tomēr. Galvenā varoņa dusmas, viltīgums, padošanās kļūst vienkārši par naivumu, un vienīgais, ko lasītājs vēlas, ir apskaut viņu, mazo un spuraino, līdz viņa pleci atslābst, elpas paliek dziļākas, varbūt pat parādās pirmie šņuksti. Jo tieši tā mani apskāva šī grāmata.
December 22, 2022
Grāmatas nosaukums mani atgrūda, bet tā kā grāmatu draudzeņu vidū tā tika apspriesta, nolēmu nopirkt un izlasīt. Nosaukums likās dīvains un aizdomīgs, bet gribas taču arī saprast, kas ar to visu domāts!
Man nez kādēļ likās, ka būs Lūškai līdzīgs stāsts, un kaut kādā ziņā tā ir autora iztēles radīta pasaule, kas ārpus grāmatas neeksistē, bet vienlaikus simboliski var sasaistīt ar realitāti. Ieraudzīt no malas to neglīto un nepatīkamo, kam ikdienā pieveram acis.
Spriežot pēc burtu lieluma, grāmata paredzēta bērniem. Hmm, ko bērni par to visu domātu?
Man nez kādēļ likās, ka būs Lūškai līdzīgs stāsts, un kaut kādā ziņā tā ir autora iztēles radīta pasaule, kas ārpus grāmatas neeksistē, bet vienlaikus simboliski var sasaistīt ar realitāti. Ieraudzīt no malas to neglīto un nepatīkamo, kam ikdienā pieveram acis.
Spriežot pēc burtu lieluma, grāmata paredzēta bērniem. Hmm, ko bērni par to visu domātu?
December 30, 2025
Lielākajai daļai cilvēku bērnunams ir absolūti abstrakta vieta un asociācijas parasti ir kaut kas Olivera Tvista garā. Vai mēs zinām, kā jūtas bērns bērnunamā? Iespējams nojaušam.
Pabeidzot šo darbu, katram būs pašam jāsaprot - tikko izlasījis distopiju vai grotesku par bērnunamu.
Manuprāt autoram vienreizēji ir izdevies uzķert skarbās dzīves bērnišķīgās interpretācijas par mūsu pasauli, kurā uzvarēt var tikai izturīgie un cietsirdīgie.
+Gribētu dzirdēt stāstu, kā tulkotājs nonāca pie `nomdirša`.
Pabeidzot šo darbu, katram būs pašam jāsaprot - tikko izlasījis distopiju vai grotesku par bērnunamu.
Manuprāt autoram vienreizēji ir izdevies uzķert skarbās dzīves bērnišķīgās interpretācijas par mūsu pasauli, kurā uzvarēt var tikai izturīgie un cietsirdīgie.
+Gribētu dzirdēt stāstu, kā tulkotājs nonāca pie `nomdirša`.
July 11, 2023
3,4☆
“Nezin kāpēc sāk šķist, ka mēs neesam ieslēgti. Tikai nolikti. Kā apavi plauktā. Lai neviens tos nenočieptu. Un ka kaut kad mūs no tā plaukta paņems. Noslaucīs putekļus, nospodrinās un ļaus doties tālāk. Un ka tad mēs būsim vajadzīgi.”
Viņus māca būt izturīgiem un cietsirdīgiem. Tāpat viņus māca neizrādīt emocijas un klusēt. Tā pavisam dabiski viņi kļūst bezjūtīgi un bezpersoniski. Taču viņam piemīt spēja iedziļināties un domāt, vēlēšanās izdarīt labāko. Mazākas un neaizsargātākas būtnes dēļ izdarīt labāko, ko tobrīd spēj.
Šis ir skarbs stāsts, kurš “sadod pa pakaļu” un dažbrīd arī sadusmo, bet tajā mīt cerība, lai gan pavisam sīciņa…
“Mēs visi esam nomdirši. Mūs visus kāds iznomā. Un izmanto.”
“Nezin kāpēc sāk šķist, ka mēs neesam ieslēgti. Tikai nolikti. Kā apavi plauktā. Lai neviens tos nenočieptu. Un ka kaut kad mūs no tā plaukta paņems. Noslaucīs putekļus, nospodrinās un ļaus doties tālāk. Un ka tad mēs būsim vajadzīgi.”
Viņus māca būt izturīgiem un cietsirdīgiem. Tāpat viņus māca neizrādīt emocijas un klusēt. Tā pavisam dabiski viņi kļūst bezjūtīgi un bezpersoniski. Taču viņam piemīt spēja iedziļināties un domāt, vēlēšanās izdarīt labāko. Mazākas un neaizsargātākas būtnes dēļ izdarīt labāko, ko tobrīd spēj.
Šis ir skarbs stāsts, kurš “sadod pa pakaļu” un dažbrīd arī sadusmo, bet tajā mīt cerība, lai gan pavisam sīciņa…
“Mēs visi esam nomdirši. Mūs visus kāds iznomā. Un izmanto.”
November 9, 2013
I still am not able to decide whether the book is funny or scary... But one thing I do know: the book is well worth reading and translating. This is one of the rare cases of a book written by a Lithuanian author being not too difficult to translate into, say, English.
More on the book to be found here: http://readaholicme.weebly.com/from-t...
More on the book to be found here: http://readaholicme.weebly.com/from-t...
July 20, 2025
Dar viena Gendručio knyga apie nelaimingą vaiką. Netgi apie du. Kaip Kęstutis Urba apibūdina Gendručio kūrinius pabaigoje - "sunkiausia žmogui, kai jis vaikas" (155 p.)
Pagrindinis veikėjas - niekad neatskleidžiantis savo vardo - gyvena Namuose. Namuose svarbiausia yra užaugti stipriu ir nuožmiu. Svarbu niekad nekalbėti, jei tavęs neklausia. Paklusti taisyklėms. Pažinoti visų Namų darbuotojus, kokie jie yra. Šie Namai ypatingi, nes jų vaikus nuomoja, nes šitaip Namai užsidirba pragyvenimui. Vaikai, kuriuos nuomoja, - nuomšikai - žinoma, šitų pinigų nemato/negauna, jie gauna stogą virš galvos ir to turi jiems užtekti.
Bėgant metais, jei daraisi stipresnis ir nuožmesnis, kyli aukštais į viršų - pagrindinis veikėjas jau pasiekė antrą aukštą. Pusrūsyje gyvena mažvaikiai. Trečiajame - tie, kurie greitai jau bus išspirti iš Namų. Kiekvieno vaiko tikslas - tapti stipriu ir nuožmiu, prieš tave išskipriant iš Namų. Nes švelnius ir nenuožmius iškart suvalgys gyvenimas.
Vakai, gyvenantis namuose, neturi nei tėčio, nei mamos. Pagrindinis veikėjas mano, kad juos į pasaulį tiesiog atnešė vėjas. Taigi, jie yra vaikai be praeities.
Kitas vaikas - Jaunutis. Jis nelaimingas savaip: jis turi ir tėtį, ir mamą - bet jie negali juo pasidalinti. Grobia Jaunutį vienas iš kito. Tesimai. Jaunučio didžiausias noras - jog jo tėvai gyventų kartu ir jam nereikėtų vis būti grobiamam ir keisti savo kambario.
Vieną dieną pagrindinį veikėją išsikviečia Direktorius ir praneša, kad sekančiam dabdaviui turės dirbti sūnumi. Pagrindinis veikėjas labiausiai nusteba dėl to, jog apie darbą pranešė Direktorius, o ne Darbų skirstytojas. Ir dar keisčiau, jog po nuomos dienos jisai negrįžo į Namus.
Pagrindinis veikėjas pirmas dienas būna vienas pas Darbdavį/Mamą. Čia išmoksta dalykų, kurių nemokė Namuose (nes to nereikia stipriems ir nuožmiems): gaminti valygti, eiti į parduotuvę. Po kelių dienų atsiranda Jaunutis ir pagrindiniam veikėjui yra paaiškinama, kad jis turės rūpintis Jaunučiu.
Deja, vieną dieną, kuomet Jaunučio mama išvykusi kelioms dienoms, atvyksta Vaikų surinkėjai su gaisrininkais (paskutinio teismo sprendimu Jaunutis turi būti grąžintas tėčiui, bet mama nesutinka). Tad pagrindinis veikėjas pabėga kartu su Jaunučiu ir keletą dienų patiria nuotykių besislapstydami. Sunkių nuotykių metu labiau pažįsta vienas kitą. Policininkas, gauruotis, pavojingas vairuotoas, bomžas... Dar jie atsiduria prie jūros.
Jautrus pasakojimas, nelaimingi vaikai, kurie nori turėti savo vietą, būti mylimi. Pagrindinis veikėjas - rimtas, nors dar vaikas, bet jau lyg užgrūdintas gyvenimo (stiprus ir nuožmus). Jaunutis - lyg medžio lapas draskomas tarp dviejų pusių... Pagrindiniui veikėjui vis labiau pažįstant Jaunutį, jis supranta, jog ne visi sūneliai/dukrelės (iš jo mokyklos ne Namuose gyvenantys vaikai) yra blogi: visai gal ir nieko ta jūra, gerai turėti mamą, tėvus, nepatirti Auklėjamosios salės, žiūrėti pro langą kiek tik norisi, eiti kur nori...
Knygos pabaigoje Jaunučio mama gerą išvadą daro: "Mes visi nuomšikai. Mus visus kas nors nuomojasi. Ir mumis naudojasi." (147 p.)
"priburbuliuoti liūdesyje" (24 p.)
Pagrindinis veikėjas - niekad neatskleidžiantis savo vardo - gyvena Namuose. Namuose svarbiausia yra užaugti stipriu ir nuožmiu. Svarbu niekad nekalbėti, jei tavęs neklausia. Paklusti taisyklėms. Pažinoti visų Namų darbuotojus, kokie jie yra. Šie Namai ypatingi, nes jų vaikus nuomoja, nes šitaip Namai užsidirba pragyvenimui. Vaikai, kuriuos nuomoja, - nuomšikai - žinoma, šitų pinigų nemato/negauna, jie gauna stogą virš galvos ir to turi jiems užtekti.
Bėgant metais, jei daraisi stipresnis ir nuožmesnis, kyli aukštais į viršų - pagrindinis veikėjas jau pasiekė antrą aukštą. Pusrūsyje gyvena mažvaikiai. Trečiajame - tie, kurie greitai jau bus išspirti iš Namų. Kiekvieno vaiko tikslas - tapti stipriu ir nuožmiu, prieš tave išskipriant iš Namų. Nes švelnius ir nenuožmius iškart suvalgys gyvenimas.
Vakai, gyvenantis namuose, neturi nei tėčio, nei mamos. Pagrindinis veikėjas mano, kad juos į pasaulį tiesiog atnešė vėjas. Taigi, jie yra vaikai be praeities.
Kitas vaikas - Jaunutis. Jis nelaimingas savaip: jis turi ir tėtį, ir mamą - bet jie negali juo pasidalinti. Grobia Jaunutį vienas iš kito. Tesimai. Jaunučio didžiausias noras - jog jo tėvai gyventų kartu ir jam nereikėtų vis būti grobiamam ir keisti savo kambario.
Vieną dieną pagrindinį veikėją išsikviečia Direktorius ir praneša, kad sekančiam dabdaviui turės dirbti sūnumi. Pagrindinis veikėjas labiausiai nusteba dėl to, jog apie darbą pranešė Direktorius, o ne Darbų skirstytojas. Ir dar keisčiau, jog po nuomos dienos jisai negrįžo į Namus.
Pagrindinis veikėjas pirmas dienas būna vienas pas Darbdavį/Mamą. Čia išmoksta dalykų, kurių nemokė Namuose (nes to nereikia stipriems ir nuožmiems): gaminti valygti, eiti į parduotuvę. Po kelių dienų atsiranda Jaunutis ir pagrindiniam veikėjui yra paaiškinama, kad jis turės rūpintis Jaunučiu.
Deja, vieną dieną, kuomet Jaunučio mama išvykusi kelioms dienoms, atvyksta Vaikų surinkėjai su gaisrininkais (paskutinio teismo sprendimu Jaunutis turi būti grąžintas tėčiui, bet mama nesutinka). Tad pagrindinis veikėjas pabėga kartu su Jaunučiu ir keletą dienų patiria nuotykių besislapstydami. Sunkių nuotykių metu labiau pažįsta vienas kitą. Policininkas, gauruotis, pavojingas vairuotoas, bomžas... Dar jie atsiduria prie jūros.
Jautrus pasakojimas, nelaimingi vaikai, kurie nori turėti savo vietą, būti mylimi. Pagrindinis veikėjas - rimtas, nors dar vaikas, bet jau lyg užgrūdintas gyvenimo (stiprus ir nuožmus). Jaunutis - lyg medžio lapas draskomas tarp dviejų pusių... Pagrindiniui veikėjui vis labiau pažįstant Jaunutį, jis supranta, jog ne visi sūneliai/dukrelės (iš jo mokyklos ne Namuose gyvenantys vaikai) yra blogi: visai gal ir nieko ta jūra, gerai turėti mamą, tėvus, nepatirti Auklėjamosios salės, žiūrėti pro langą kiek tik norisi, eiti kur nori...
Knygos pabaigoje Jaunučio mama gerą išvadą daro: "Mes visi nuomšikai. Mus visus kas nors nuomojasi. Ir mumis naudojasi." (147 p.)
"priburbuliuoti liūdesyje" (24 p.)
This entire review has been hidden because of spoilers.
February 14, 2025
Grāmatu nopirku pēc Laura Gundara ieteikuma. Bērns, kuram to pirku, tā arī nav to izlasījis (ceru, ka vēl nav), tad nu vajadzēja pašai izlasīt, lai “Tā ir forša grāmata!” nav tikai tukši vārdi. Grāmatas sākums lika apšaubīt vai es to vispār gribu dot bērnam lasīt, bet tālāk jau ir skaidrs, ka vajag izlasīt. Skarbi, bet tomēr paplašina skatu uz dzīvi un lietām.
June 23, 2015
Visi mes esame nuomšikai priklausantys nuo kažko esančio aplinkui. Nors dažniausiai labiausiai priklausome patys nuo savęs.
Keistai įdomi ir gąsdinanti knyga perteikianti savotišką vaikų perspektyvą į dalykus, kuriuos laikome natūraliais.
Keistai įdomi ir gąsdinanti knyga perteikianti savotišką vaikų perspektyvą į dalykus, kuriuos laikome natūraliais.
April 11, 2021
Knyga paaugliams, kurią visiškai atsitiktinai pasiėmiau skaityt iškart po "Mažo gyvenimo". Apstulbau pajutusi, tarsi skaitau jo papildymą - pagrindinis veikėjas - užgauliojamas, nevertinamas vaikas be tėvų, tiesa, kitaip nei "Mažame gyvenime" - sugebantis apsiginti nuo seksualinės prievartos.
![Profile Image for Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja].](/_next/image?url=https%3A%2F%2Fi.gr-assets.com%2Fimages%2FS%2Fcompressed.photo.goodreads.com%2Fusers%2F1659017528i%2F124023459._UX200_CR0%2C0%2C200%2C200_.jpg&w=128&q=75)
June 13, 2023
Vispār diezgan skumja grāmata, kuru es nevaru saprast kā vērtēt, jo man pašai tā patika un nolasīju visus “starp rindām”, bet tā kā šī ir grāmata bērniem – es mulstu, jo nezinu, no kāda vecuma to ieteiktu lasīt, lai to saprastu. Grāmatas vēstījums ir ļoti svarīgs, bet būtiski, lai lasītājs būtu spējīgs to ieraudzīt, atpazīt un izprast.
Grāmata ir par izdomātu pasauli un par nomdiršiem, jeb bērniem no tādiem kā Namiem, kuros bērnus neatdod adopcijai, bet dod nomā uz konkrētu laiku vai konkrētu uzdevumu veikšanai. Šī ir autora radīta vide, taču tajā tik viegli saskatīt iestādes, institūcijas un ziņu virsrakstus reālajā pasaulē.
Stāsts galvenokārt ir par bērnu alkām pēc īstas ģimenes un mīlestības, par bailēm tikt atraidītiem un “atdotiem atpakaļ”, par cīņu par ietekmi iestādē un par pieaugušo patvaļu un šis mani ļoti skumdināja un ticu, ja tekstu saprot – tas palīdz attīstīt empātiju arī bērnos, taču, ja nesaprot – šis drīzāk, manuprāt, mulsinās.
Taču, tas, kas, manuprāt, šajā stāstā priekš jaunākiem lasītājiem ir svarīgākais un viegli nolasāmākais – grāmatā tiek parādīta bērnu nežēlīgā izturēšanās pret bērniem, kam nav ģimenes. Autors parāda, cik sāpīgi var ievainot otru tikai ar vārdiem. Un šis ir tas, ko mēs ģimenē uzsveram, ka nekad nevar izturēties nejauki vai smieties par kādu, kam dzīvē nav paveicies ar visdažādākajām lietām. Ne jau bērns ir vainīgs, ka uz skolu tiek palaists saplēstās vai netīrās drēbēs, ne jau bērns izlemj neņemt līdzi sev launaga kārbiņu, ne jau bērns nolemj, ka nemazgāsies nedēļām ilgi un ne jau bērns nolemj, ka vēlas dzīvot bez vecākiem. Un, ja līdzcilvēki novērsīsies no šādiem bērniem, tad radīsies apburtais loks. Svarīgi ir neaizgriezt muguru un padod roku!
Es noteikti iesaku izlasīt pieaugušajiem, bet, kad piedāvāšu saviem bērniem – vēl nezinu. Tiem, kas ir izlasījuši – no kāda vecuma jūs ieteiktu lasīt šo grāmatu, lai to saprastu?
3,5 zvaigznes
Grāmata ir par izdomātu pasauli un par nomdiršiem, jeb bērniem no tādiem kā Namiem, kuros bērnus neatdod adopcijai, bet dod nomā uz konkrētu laiku vai konkrētu uzdevumu veikšanai. Šī ir autora radīta vide, taču tajā tik viegli saskatīt iestādes, institūcijas un ziņu virsrakstus reālajā pasaulē.
Stāsts galvenokārt ir par bērnu alkām pēc īstas ģimenes un mīlestības, par bailēm tikt atraidītiem un “atdotiem atpakaļ”, par cīņu par ietekmi iestādē un par pieaugušo patvaļu un šis mani ļoti skumdināja un ticu, ja tekstu saprot – tas palīdz attīstīt empātiju arī bērnos, taču, ja nesaprot – šis drīzāk, manuprāt, mulsinās.
Taču, tas, kas, manuprāt, šajā stāstā priekš jaunākiem lasītājiem ir svarīgākais un viegli nolasāmākais – grāmatā tiek parādīta bērnu nežēlīgā izturēšanās pret bērniem, kam nav ģimenes. Autors parāda, cik sāpīgi var ievainot otru tikai ar vārdiem. Un šis ir tas, ko mēs ģimenē uzsveram, ka nekad nevar izturēties nejauki vai smieties par kādu, kam dzīvē nav paveicies ar visdažādākajām lietām. Ne jau bērns ir vainīgs, ka uz skolu tiek palaists saplēstās vai netīrās drēbēs, ne jau bērns izlemj neņemt līdzi sev launaga kārbiņu, ne jau bērns nolemj, ka nemazgāsies nedēļām ilgi un ne jau bērns nolemj, ka vēlas dzīvot bez vecākiem. Un, ja līdzcilvēki novērsīsies no šādiem bērniem, tad radīsies apburtais loks. Svarīgi ir neaizgriezt muguru un padod roku!
Es noteikti iesaku izlasīt pieaugušajiem, bet, kad piedāvāšu saviem bērniem – vēl nezinu. Tiem, kas ir izlasījuši – no kāda vecuma jūs ieteiktu lasīt šo grāmatu, lai to saprastu?
3,5 zvaigznes
November 3, 2022
🌑”Mēs visi esam nomdirši. Mūs visus kāds iznomā. Un izmanto." (147.lpp.)🌑
🛖Gendruta Morkūna grāmata "No nomdirša dzīves" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus kā labākā grāmata bērniem un pusaudžiem Lietuvā. Šī ir pēdējā no Lietuvā atzītā rakstnieka darbiem, kas izdota pēc viņa nāves 2009. gadā. Morkūna varoņi ir neparasti, runā par sabiedrībai neērtām tēmām, spiež uz jutīgo vietu sirdsapziņā, atklāj pelēkās zonās ar ieslodzītiem skeletiem un tajā pat laikā piedrupina tumsu ar sirsnības drupačām.
🛖Galvenais varonis ir viens no neskaitāmiem nomdiršiem, kuri dzīvi pavada Namā, kur valda hierarhija un stingri noteikumi. Pa dienu nomdirši tiek iznomāti dažādiem darbiem, bet brīvajos brīžos viņi dodas uz skolu pie parastajiem bērniem- dēliņiem un meitiņām. Namā gan uzskata, ka neko daudz nomdiršiem nevajag mācīties. Namā nomdiršiem māca audzēt biezu ādu, jo tikai stiprie spēj izdzīvot sabiedrībā.
Bet, kad galveno varoni iznomā kāda mamma, lai uz laiku viņš kļūtu par lielo brāli maziņajam, nomdirsis atklāj, ka mācītais Namā un visi priekšstati par pasauli un cilvēkiem tajā, realitātē ir pavisam savādāki.
🛖Neparastais stāsts par bērniem bez vecākiem, kuri tiek iznomāti dažādiem darbiem, ir skarbs, brīžiem pat šķiet, ka tas sagrābis sirdi par ķīlnieku un nelaiž vaļā. Autora meistarīgais stāstnieka talants aizved neparedzamā sižeta līnijā, tā vien gribas ļauties vārdu plūdumam un aizmirsties. Bet stāsts reizē ir dzēlīgi reālistisks, par visiem tiem pamestajiem bāreņiem, kuri mācās pastāvēt par sevi un nepazīst elementāras lietas, kuras ir tik pašsaprotamas ikvienā mīlošā ģimenē.
🛖Grāmata par nomdirsi ir bērniem no skolas vecuma līdz pensionāriem. Iespējams, mēs katrs sevi saredzēsim kādā no tēliem. Skumji un reizē cerību piepildīts, ka kādu dienu katram nomdirsim būs vieta īstā ģimenē.
🌑”Par muļķiem vienmēr paliek vājie un maigie. Lai cik daudz viņi mācītos." (20.lpp.)🌑
🛖Gendruta Morkūna grāmata "No nomdirša dzīves" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus kā labākā grāmata bērniem un pusaudžiem Lietuvā. Šī ir pēdējā no Lietuvā atzītā rakstnieka darbiem, kas izdota pēc viņa nāves 2009. gadā. Morkūna varoņi ir neparasti, runā par sabiedrībai neērtām tēmām, spiež uz jutīgo vietu sirdsapziņā, atklāj pelēkās zonās ar ieslodzītiem skeletiem un tajā pat laikā piedrupina tumsu ar sirsnības drupačām.
🛖Galvenais varonis ir viens no neskaitāmiem nomdiršiem, kuri dzīvi pavada Namā, kur valda hierarhija un stingri noteikumi. Pa dienu nomdirši tiek iznomāti dažādiem darbiem, bet brīvajos brīžos viņi dodas uz skolu pie parastajiem bērniem- dēliņiem un meitiņām. Namā gan uzskata, ka neko daudz nomdiršiem nevajag mācīties. Namā nomdiršiem māca audzēt biezu ādu, jo tikai stiprie spēj izdzīvot sabiedrībā.
Bet, kad galveno varoni iznomā kāda mamma, lai uz laiku viņš kļūtu par lielo brāli maziņajam, nomdirsis atklāj, ka mācītais Namā un visi priekšstati par pasauli un cilvēkiem tajā, realitātē ir pavisam savādāki.
🛖Neparastais stāsts par bērniem bez vecākiem, kuri tiek iznomāti dažādiem darbiem, ir skarbs, brīžiem pat šķiet, ka tas sagrābis sirdi par ķīlnieku un nelaiž vaļā. Autora meistarīgais stāstnieka talants aizved neparedzamā sižeta līnijā, tā vien gribas ļauties vārdu plūdumam un aizmirsties. Bet stāsts reizē ir dzēlīgi reālistisks, par visiem tiem pamestajiem bāreņiem, kuri mācās pastāvēt par sevi un nepazīst elementāras lietas, kuras ir tik pašsaprotamas ikvienā mīlošā ģimenē.
🛖Grāmata par nomdirsi ir bērniem no skolas vecuma līdz pensionāriem. Iespējams, mēs katrs sevi saredzēsim kādā no tēliem. Skumji un reizē cerību piepildīts, ka kādu dienu katram nomdirsim būs vieta īstā ģimenē.
🌑”Par muļķiem vienmēr paliek vājie un maigie. Lai cik daudz viņi mācītos." (20.lpp.)🌑
Read
February 6, 2023Atturēšos likt zvaigznes, jo tēma par bāreņiem un viņu beztiesīgumu ir gana smaga, lai tā ietilptu "OH" vērtējumā uz 5 un būtu necilvēcīgi likt mazāk zvaigžņu. Baisi, ja tā notiek mūsdienās. Apbrīnojama ir bāreņu spēja izdzīvot pieaugušo visatļautībā, bet ne mazāk traumatiska ir bērnu dzīve it kā normālā ģimenē. Mīliet bērnus, lūdzu.
P.S. Izlasot nosaukumu domāju, ka uzzināšu par kāda interesanta uzvārda izcelsmi, bet nekā...
P.S. Izlasot nosaukumu domāju, ka uzzināšu par kāda interesanta uzvārda izcelsmi, bet nekā...
August 7, 2024
Gendrutis nuoširdžiai yra genijus, nuo fizikos iki rašybos yra išpuoselėjęs.
Knyga paprasta, aišku, gi ji skirta vaikamas, bet joje yra prikišta tiek rimtų dalykų, kad atrodo, skaitai kažką rimtesnio. Santykis tarp pagrindinio veikėjo ir Jaunučio yra širdį gniaužiantis. Mielas ir relistiškas.
Amžiną atilsį, Gendrutis Morkūnas žinojo ką daro.
Knyga paprasta, aišku, gi ji skirta vaikamas, bet joje yra prikišta tiek rimtų dalykų, kad atrodo, skaitai kažką rimtesnio. Santykis tarp pagrindinio veikėjo ir Jaunučio yra širdį gniaužiantis. Mielas ir relistiškas.
Amžiną atilsį, Gendrutis Morkūnas žinojo ką daro.
March 5, 2025
Sākumā likās, ka šī vienkārši ir grāmata par kādu zēnu no bērnunama. Bet drīz atklājās, ka tā ir daudz neparastāka, tā ir fantāzijas grāmata. Un ne vienkārši par neparastiem piedzīvojumiem, bet par citādu pasauli. Grāmata rakstīta bērniem, bet pašķīris veikalā, izšķīros nopirkt un izlasīt. Jo pieaugušo bibliotēkā, taču arī tik vienkārši netiek pie bērnu grāmatām.
October 18, 2021
Pagrindinis veikėjas yra berniukas iš vaikų namų kurį iš nuomavo moteris. Ji berniuką iš nuomavo todėl, kad jis apsimestu jos vaiko vyresniu broliu. Moteris išsivežė berniuką toli. Tuo metu berniukas patiria įvairių nuotykių ir susidraugauja su moters vaiku.
June 25, 2023
Meeeh, tas laikam ir veids, kā skatīties uz bērnunama bērniem un to, kā viņiem jākļūst skarbākiem, lai izdzīvotu, bet kopumā man grāmatas noskaņa nepatika. Nezinu arī vai tā tiešām būtu tik piemērota jaunākiem lasītājiem, nu varbūt.
Read
April 1, 2021sssss
April 16, 2023
Grāmatas nosaukums neliecināja par tik smagu saturu. Bet... Prieks, ka laimīgas beigas! ❤️
September 11, 2023
Nekenciu savo lietuviu mokytojos
January 22, 2026
ļoti vienkāršā, it kā gaisīgā veidā izklāstīts patiesībā smagnējs stāsts.
vērtīgi.
vērtīgi.
March 6, 2024
DNF at page 53/155. This book was just too boring and predictable. I absolutely love this author tho.
November 8, 2023
✨Grāmata, kuras nosaukums dažiem var likt mulst un pat novērsties, jo raisa mūsos pirmā iespaida asociācijas, pat neiedziļinoties saturā, kas šajā gadījumā ir ne tikai burvīgs, bet arī ļoti vērtīgs. Bet vai tā nerīkojamies bieži vien savā ikdienā, kad no neparastā, nesaprotamā, varbūt pat savu pieņemto stereotipu dēļ nepieņemamā baidāmies, mūkam, vai gluži pretēji - aizsargājamies, skaļi izkliedzot savu viedokli, lai tikai nesašūpotu savas ikdienas tik pierastās, paredzamās un saprotamās dzīves laivas slīdējumu?
✨Grāmata sevī paslēpusi stāstu par nomdiršiem - bērniem, kuriem nav vecāku un kuri tiek iznomāti pieaugušajiem dažādu darbu veikšanai. Tie ir bērni, kuriem ir jāmācās būt stipriem, patstāvīgiem, tādiem, kuri māk sevi aizstāvēt un kuri nekad, nekad nedrīkst raudāt, lai kā arī justos. Tā atspoguļo šo bērnu likteņus, piedzīvotos notikumus, kas ne vienmēr ir labi,gluži pretēji - cietsirdīgi, sāpīgi un nežēlīgi. Bet neskatoties uz to, grāmata atspoguļo, ka ikvienam mums ir sirds, un ikviens uz šīs pasaules jūt, mīl un alkst būt mīlēts - sajust šo maģisko sirds siltumu, apskāviena neizmērāmo plašumu un mīļa vārda skaņu.
✨Grāmata atspoguļo tik svarīgas tēmas kā bērnu namu bērnu ikdiena, esot sistēmā; pieaugušo varas spēles pret mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem; cik vecāku attiecību šķiršanās process var būt egoistisks, bērnu atstājot novārtā; pedofilijas esamību un tās nodarījumus. Tēmas, kas, diemžēl, ir aktuālas arī mūsdienās un par kurām ir jārunā.
✨Izlasot grāmatu, es izjutu, cik katra stāsta detaļa paspilgtina un ataino kā jūtās un kāds ir ik katrs sistēmas bērns: grāmatas nosaukums simbolizē to, kā mēs atgrūžam šādus bērnus, pat neiedziļinoties viņos; grāmatā nevienam nomdirsim nav vārds, kas parāda, cik šie bērni ir mazsvarīgi valstiskajai sistēmai, lielai daļai sabiedrības, ka šie bērni ir Nekas un tos tikpat vienaldzīgi uztver apkārtējie, darot neiedomājamas lietas, jo kurš gan ticēs Nekam.
✨Es lasīju šo grāmatu un mani nepameta sajūta, ka es šeit lasu pavisam citas grāmatas varoņa bērnībā uzrakstītās atmiņas. Es šeit saskatīju mazo Džūdu no "Mazliet dzīvības" - grāmatas, kurā tiek aplūkotas šīs pašas tēmas, tikai jau pieaugušā skatījumā - vairs neko neizdaiļojot, neslēpjot, bet gan izklāstot visu piedzīvoto tā kā ir, lai cik pretīgi un skaudri tas būtu.
✨Grāmata sevī paslēpusi stāstu par nomdiršiem - bērniem, kuriem nav vecāku un kuri tiek iznomāti pieaugušajiem dažādu darbu veikšanai. Tie ir bērni, kuriem ir jāmācās būt stipriem, patstāvīgiem, tādiem, kuri māk sevi aizstāvēt un kuri nekad, nekad nedrīkst raudāt, lai kā arī justos. Tā atspoguļo šo bērnu likteņus, piedzīvotos notikumus, kas ne vienmēr ir labi,gluži pretēji - cietsirdīgi, sāpīgi un nežēlīgi. Bet neskatoties uz to, grāmata atspoguļo, ka ikvienam mums ir sirds, un ikviens uz šīs pasaules jūt, mīl un alkst būt mīlēts - sajust šo maģisko sirds siltumu, apskāviena neizmērāmo plašumu un mīļa vārda skaņu.
✨Grāmata atspoguļo tik svarīgas tēmas kā bērnu namu bērnu ikdiena, esot sistēmā; pieaugušo varas spēles pret mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem; cik vecāku attiecību šķiršanās process var būt egoistisks, bērnu atstājot novārtā; pedofilijas esamību un tās nodarījumus. Tēmas, kas, diemžēl, ir aktuālas arī mūsdienās un par kurām ir jārunā.
✨Izlasot grāmatu, es izjutu, cik katra stāsta detaļa paspilgtina un ataino kā jūtās un kāds ir ik katrs sistēmas bērns: grāmatas nosaukums simbolizē to, kā mēs atgrūžam šādus bērnus, pat neiedziļinoties viņos; grāmatā nevienam nomdirsim nav vārds, kas parāda, cik šie bērni ir mazsvarīgi valstiskajai sistēmai, lielai daļai sabiedrības, ka šie bērni ir Nekas un tos tikpat vienaldzīgi uztver apkārtējie, darot neiedomājamas lietas, jo kurš gan ticēs Nekam.
✨Es lasīju šo grāmatu un mani nepameta sajūta, ka es šeit lasu pavisam citas grāmatas varoņa bērnībā uzrakstītās atmiņas. Es šeit saskatīju mazo Džūdu no "Mazliet dzīvības" - grāmatas, kurā tiek aplūkotas šīs pašas tēmas, tikai jau pieaugušā skatījumā - vairs neko neizdaiļojot, neslēpjot, bet gan izklāstot visu piedzīvoto tā kā ir, lai cik pretīgi un skaudri tas būtu.
January 9, 2025
Nerandate knygos, kuri užkabintų Jūsų labai pretenzingus paauglius. Tikiu, jog šis tekstas kaip tik... Svarbiausia - neilgas, intriguojantis, įdomus, įtaigus, sukrečiantis... Verta skaityti ir suaugusiems, nors autorius knygą paskyrė vaikams... 😉🌹
Displaying 1 - 29 of 29 reviews