What do you think?
Rate this book
Viņpus vārtiem #1
Adiamindes āksts
“Adiamindes āksts” aizsāk Aivara Kļavja vēsturisko romānu tetraloģiju “Viņpus vārtiem”, kurā ar latviešu literatūrā līdz šim nebijušu vērienu atainota Latvijas vēsture triju gadsimtu garumā, dažkārt ielūkojoties arī vēl senākā pagātnē.
18. gadsimts. Muižas un zemnieku sētas, sērgas un apgaismība. Caur kariem, juku un pārmaiņu laikiem, atmodām, sakāvēm un atklāsmēm soļo mistiskais Adiamindes (ko šodien saucam par Skulti) Gothards, savā ceļā sastapdams labi zināmas vēsturiskas personības (sākot ar Garlību Merķeli un beidzot ar baronu fon Minhauzenu) un vērodams to, kā viņa acu priekšā atšķetinās noslēpumainākā no dimensijām – laiks...
“Un nu beidzot tas brīdis ir klāt... Brīdis, kura dēļ cauri laikam un paaudzēm Gothards ticis sūtīts šurp. Brīdis, kam jāattaisno viņa piedzimšana un jākalpo par galveno argumentu, aizejot no šīs pasaules.”
Rakstnieks un žurnālists Aivars Kļavis (1953) literatūrā ienāca 70. gados ar stāstu krājumu Kafejnīcā zagtas karotītes (1976), kurā pirmo reizi latviešu padomju literatūrā bija mēģinājums atveidot jauna cilvēka reālo pasaules skatījumu. Sekoja vairākas līdzīgā intonācijā ieturētas stāstu un aprakstu grāmatas, tostarp īpaši iezīmīgs bija garstāsts Es saucu, lai atsauktos (1982). 1987.–1991. gadā rakstnieks bija žurnāla Avots galvenais redaktors – šis žurnāls spēlēja lielu lomu Atmodas laika intelektuālā klimata veidošanā un kļuva par platformu, kurā debitēja jaunā autoru paaudze.
Romānu cikls Viņpus vārtiem, kuram autors veltījis desmit gadus, iezīmē jaunu pavērsienu rakstnieka daiļradē. Par šo romānu ciklu rakstnieks 2012. gadā saņēma Baltijas Asamblejas balvu.
18. gadsimts. Muižas un zemnieku sētas, sērgas un apgaismība. Caur kariem, juku un pārmaiņu laikiem, atmodām, sakāvēm un atklāsmēm soļo mistiskais Adiamindes (ko šodien saucam par Skulti) Gothards, savā ceļā sastapdams labi zināmas vēsturiskas personības (sākot ar Garlību Merķeli un beidzot ar baronu fon Minhauzenu) un vērodams to, kā viņa acu priekšā atšķetinās noslēpumainākā no dimensijām – laiks...
“Un nu beidzot tas brīdis ir klāt... Brīdis, kura dēļ cauri laikam un paaudzēm Gothards ticis sūtīts šurp. Brīdis, kam jāattaisno viņa piedzimšana un jākalpo par galveno argumentu, aizejot no šīs pasaules.”
Rakstnieks un žurnālists Aivars Kļavis (1953) literatūrā ienāca 70. gados ar stāstu krājumu Kafejnīcā zagtas karotītes (1976), kurā pirmo reizi latviešu padomju literatūrā bija mēģinājums atveidot jauna cilvēka reālo pasaules skatījumu. Sekoja vairākas līdzīgā intonācijā ieturētas stāstu un aprakstu grāmatas, tostarp īpaši iezīmīgs bija garstāsts Es saucu, lai atsauktos (1982). 1987.–1991. gadā rakstnieks bija žurnāla Avots galvenais redaktors – šis žurnāls spēlēja lielu lomu Atmodas laika intelektuālā klimata veidošanā un kļuva par platformu, kurā debitēja jaunā autoru paaudze.
Romānu cikls Viņpus vārtiem, kuram autors veltījis desmit gadus, iezīmē jaunu pavērsienu rakstnieka daiļradē. Par šo romānu ciklu rakstnieks 2012. gadā saņēma Baltijas Asamblejas balvu.
- GenresFiction
336 pages, Paperback
First published January 1, 2013
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 3 of 3 reviews
September 28, 2021
Brīnišķīgs piemērs tam, kā vēsturisko literatūru padarīt interesantāku un aizraujošāku, vienkārši pieberot vēsturiskiem personāžiem mazliet cilvēciskuma. Jā, tirgotāji un krustneši, kas ieradās un pakļāva vietējās tautas, bija nežēlīgi un alkatīgi, bet tādi bija arī paši vietējie latvju priekšteči, un nevis viedi un miermīlīgi prievīšu valkātāji, kā bieži vien tiek rādīts.
Lībieši, latgaļi, zemgaļi, sēļi un kurši savā starpā naski siroja, kāva un dedzināja un nebija nemaz tik labiņi, kā mums mūsdienās šķiet. Patiesībā tie bija sīksti, izturīgi cilvēki, kas vēlāk spēja pārciest arī visas tās šausmas, kas viņiem vēlās pāri nākamos gadu simtus.
Arī Rīgas kungu un muižnieku intrigas un peripetijas Kļavis attēlojis ļoti prasmīgi, par pamatu izmantodams vēsturiskus faktus un dokumentus un "pelēkajās zonās" piedzejodams klāt efektīgas detaļas. Patika arī tas, cik ikdienišķi un dabīgi romānā iekļāvās pārdabiskie elementi, un vēstījuma stils bija superīgs – tādu vēsturiskajā romānā atrast gadās tikai paretam. Noteikti iesaku izlasīt.
Lībieši, latgaļi, zemgaļi, sēļi un kurši savā starpā naski siroja, kāva un dedzināja un nebija nemaz tik labiņi, kā mums mūsdienās šķiet. Patiesībā tie bija sīksti, izturīgi cilvēki, kas vēlāk spēja pārciest arī visas tās šausmas, kas viņiem vēlās pāri nākamos gadu simtus.
Arī Rīgas kungu un muižnieku intrigas un peripetijas Kļavis attēlojis ļoti prasmīgi, par pamatu izmantodams vēsturiskus faktus un dokumentus un "pelēkajās zonās" piedzejodams klāt efektīgas detaļas. Patika arī tas, cik ikdienišķi un dabīgi romānā iekļāvās pārdabiskie elementi, un vēstījuma stils bija superīgs – tādu vēsturiskajā romānā atrast gadās tikai paretam. Noteikti iesaku izlasīt.
March 5, 2022
Es tiešām centos... tomēr vēsturiskais romāns nav mans romāns un latviešu literatūra nav mana literatūra, līdz ar to - padodos pie 56%.
January 14, 2024
Kopumā patika, lai arī brīžiem skrēju pāri lappusēm.
Displaying 1 - 3 of 3 reviews