Prozaiķis Vladimirs Kaijaks dzimis 1930. gada 2. septembrī Cēsīs. Rakstnieces Māras Svīres dzīvesbiedrs. Beidzis Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1950). Strādājis Latvijas Radio par reportieri, bijis arī mežstrādnieks un Rakstnieku savienības literārais konsultants un referents. Publicējas kopš 1949. gada. Sarakstījis scenārijus kinofilmām "Šahs briljantu karalienei" (1973, kopā ar M.Steigu un L.Volfu), "Zem apgāztā mēness" (1977, kopā ar Ē.Lāci), "Bailes" (1986). Pēc V.Kaijaka romānu motīviem veidots populārais televīzijas seriāls "Likteņa līdumnieki" (kopš 2003. gada). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1964). Par stāstu "Cilda" apbalvots ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1990). Romāns "Rēgi" godalgots pirmajā "Karoga" romānu konkursā (1993).
Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.
Līdz 1959: īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis. 1959–1970: Kārlis Bendrups. Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms. Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.
1949. 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.
Ārzemju autoru darbu atdzejojumi No krievu valodas 1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi). 1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).
Darbība kinodramaturģijā 1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs). 1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis). 1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis). 1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).
Īsts meistardarbs psiholoģisko un vēsturisko romānu lauciņā - stāsts par ģimeni, kuras ikdiena pārvēršas traģēdijā, kara pēdējās dienās rijā paslēpjot ievainotu padomju karavīru. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka man ļoti patīk V. Kaijaka darbi! Šo romānu atklāju pateicoties Latvijas Radioteātra 1985.gada iestudējumam četrās daļās ar izciliem latviešu aktieriem lomās. Noteikti iesaku! Ļoti spēcīgs darbs, kas šķiet aktuāls arī šodienas Ukrainas kara kontekstā. Gribētos ieteikt izlasīt ikvienam, kurš saka, ka šis nav mūsu karš, ka ir iespējams neiesaistīties un stāvēt malā. Piecas zvaignes šķiet par maz šīs grāmatas vērtējumam. Jau tagad nojaušu - par šo stāstu domāšu vēl ilgi.
Es ļoti iesaku šo grāmatu izlasīt ne tikai V.Kaijaka pazinējiem, bet arī tiem, kam patīk lasīt par kara dēļ izjaukto un nepiepildīto mīlestību un tik ļoti vēlamo, bet neesošo mieru un paredzētību. Tik ļoti žēl... Es ceru, ka tā nav patiesība :) V.Kaijaks to tik dzīvi ir parādījis. Tik intriģējoši.