"Šī nav nekāda salda reminiscence par aizgājušiem laikiem. Es vēlētos, kaut pēc romāna sāktos saruna, lai mainītos attieksme. Man gribas, lai vēsture ir dzīva." (autore) Laima Muktupāvela savā grāmatā "Mīla. Benjamiņa" iemiesojusies Latvijas pirmās brīvvalsts miljonāres Emīlijas Benjamiņas tēlā, atklājot gan viņas intīmās, pasaulei slēptās, gan ārēji spožās, sabiedrībai demonstrētās izpausmes. Romāna pamatā dziļš un pamatīgs arhīvu dokumentu, preses un citu materiālu izpētes darbs, vēstījums - atraisīti spožs un aizraujošs.
“…kritiķis ir cūka. Viltnieks, kurš nenāk uz mēģinājumiem un jau laikus nepasaka režisoram, kas kurā brīdī aktieriem būtu jādara.”
Gluži kā skolas laika anketu kladēs uzdotais jautājums, ar kuru no sabiedrībā zināmām personībām tu gribētu tikties dzīvē, man prātā kā Tatru kalnu aitu kaklos iekārtais zvaniņš, ieskanās- Emīlija. Emīlija Benjamiņa būtu tā sieviete, kuru es gribētu satikt pie kafijas krūzes un parunāt par dzīvi pirmskara Latvijā. Kāpēc tieši viņa?! Lasot šo spilgto Laimas Muktupāvelas (Kotas) darbu par Latvijas preses karalieni, man radās vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un patiesībā, kurš gan negribētu kaut uz mirkli satikt personību, kuras paziņu, draugu un līdzgaitnieku lokā bija tik daudzi pagājušā gadsimta slavenākie pārstāvji- sākot no māksliniekiem, žurnālistiem, biznesmeņiem, politiķiem un pat prezidenta. Iespaidīgi. Vilis Lācis, Kārlis Ulmanis, Rūdolfs Blaumanis, Fricis Bārda, Andrejs Upīts-un vēl, un vēl, un vēl. Šķiet visa skolas litaratūras viela sagūlusi Benjamiņas dzīvē iesaistīto personu sarakstā. Patiešām iespaidīgi!
Tieši laikmeta un personu attainojums ir visnozīmīgākais grāmatas “Mīla.Benjamiņa” elements. Tas ir tik dzīvs, tik spilgts un mutuļojošs. Sekojot Emīlijas dzīves gājumam, biznesa izveidošanai un savas preses karaļvalsts valdīšanai, gluži kā melnbaltā filmā kadros parādās Latvijas pilsoņu ikdiena, baļļu un svētku aleidoskops un dzīvesstils. Nevar noliegt, ka Benjamiņa tika uzlūkota ar bijību un skaudību- konkurējošā prese uzmanīja katru viņas dzīves klupienu un norādīja uz jebkuru ārēji perfektās dzīves ielāpu. Būt strādājošai sievietei, kura no reklāmas rakstu pārdevējas kļūst par pirmo Latvijas sievieti miljonāri vīriešu dominējošā biznesa pasaulē, nebūt nav priekš vājas personības. Šo tautā valdošo aerolu, ko nesa Benjamiņa kā aukstasinīga, valdonīga sieviete, Laima Kota ir manifestējusi un iecementējusi savā literārajā darbā, piedevām šādu arī attainojot Mīlu privātajā dzīvē. Vīra aizvilinātāja, aprēķinātāja, manipulatore.
Laima Kota ir ieguldījusi milzīgu darbu pētot arhīvus, avīžu slejas, tiesu izrakstus un dokumentus, lai radītu pārsteidzošu un intriģējošu literāro vēstījumu par vienu no spējīgākajām latviešu sievietēm, kas uzdrošinājās sekot savām vēlmēm un prata ilūzijas pārvērst par veiksmīgu biznesu. Kotas unikālais, spilgti ekspresīvais rakstības stils padara grāmatu aizraujošu, brīžiem atklāti šokējošu un ievelkošu. Tajā pat laikā, lasītājam ir jāapzinās, ka tas ir literārs darbs, līdz ar to šeit nav stingri novilktas līnijas starp realitāti un autores fantāziju. Tāpēc, kas patiesībā bija Benjamiņa aiz slēgtām durvīm, kur nesniedzas oficiālie dokumenti un līdzgaitnieku apraksti, mēs, iespējams, nekad neuzzināsim.
Vai vērts lasīt 2005.gadā izdotu grāmatu, kas bijusi viens no lasītākajiem izdevumiem?! Protams, jo šī savā ziņā feministiskā stilā ieturētā Emīlijas Benjamiņas dzīves apraksta grāmata uzirdina iekšējo balsi, kas čukst:”Ko tad es, es jau neko. Es jau neko nevaru.” Un liek sevī sajust sievietes spēku.
“Katram mums jāpārdzīvo revolūcija sevī. Bieži vien ar zaudējumiem.”
“Cilvēks var izvēlēties, kas tam nāk par svētību, kā arī to, kas viņu samaitā!”
Kad sieviete kaut ko ļoti stipri vēlas, tad viņa arī to sasniedz.
Sieviete, kas nebija ar pliku roku ņemama un kurai nebija nepieciešamība līst kabatā pēc vārda. Sieviete kā lokomotīve - vilcējspēks, kas piekabināja sev klāt vagoniņus, tieši, darbu, varu, naudu, cilvēkus, statusu, mīlestību, kas viņu padarīja par stāvus bagātu un cienījamu sievieti sabiedrībā. Bet laiks un notiekošie procesi valstī ienesa savas korektīvas, kas dzīvi nostādīja augšpēdus. Režīms, sabiedrības šķelšanās, karš, jauni noteikumi sievieti pazudināja. Un savas dzīves nobeigumā sieviete nokļuva vagonā par kuru jau valdīja citi un veda cita, jauna lokomotīve.
Pārlasīju jau otro reizi pēc seriāla noskatīšanās. Esmu Laimas Kotas (Muktupāvelas) stila cienītāja, kā arī mani fascinē interpretācijas par slaveniem cilvēkiem. Ja nebūtu pēdējā cēliena, ko neviens vairs nespēja ietekmēt, Benjamiņa būtu īsts latviešu sievietes uzņēmējas veiksmes stāsts, kas iedvesmo vēl tagad
Autore rakstījusi ar lielu atbildību un pietāti pret personību un laiku, tomēr lasot nepārtraukti gribas uzdot jautājumu - vai tiešām, varbūt tomēr “preses pīle?”. Grāmatai ļauties īsti nevar, daudz darba jāizdara pašam - jāanalizē, jāatpazīst, jāieskatās Wikipēdijā. Interesanti, tomēr grūti lasīt gan likteņa nolemtības, gan aizgājušā laika dēļ.
Vēstures mīļiem patiks! Aizrāva ne tikai Benjamiņas biogrāfija un personiskais stāsts, bet bagātīgais ieskats un fakti par 30to gadu Rīgu, smalkajām aprindām, kultūras cilvēkiem. Žēl, ka nav iespējas pastaigāt pa to laiku Rīgu, betdubultprieks, ka ģimenē saglabāti senie "Atpūtas" izdevumi, tagad tos pāršķirstīšu ar pavisam citām acīm.
Pasmags stāts, pat nerunājot par beigām. Vai patiesi Benjamiņa kdzes dzīve jātēlo tik tumšās krāsās? Kur spožais zelts, sudraba balles, baltās dienas? Kopumā - par spīti krāšņajai valodai, stāstījums neticas. Neviens uz pasaules nav tikai balts vai melns!
Labi uzrakstīts un interesants stāsts par spēcīgu un pašapzinīgu sievieti, kura pieredzēja augstu kāpumu un zemu kritienu. Es biju gaidījusi biogrāfisku darbu, bet šī ir ļoti liela interpretācija, kur galveno varoni varēja nosaukt jebkurā citā vārdā un redakciju pārcelt uz jebkuru citu uzņēmumu un stāsts būtu tikpat labs. Bet tā ir mana problēma, ka iedomas neattaisnojās :), jo grāmatā ir arī daudz patiesu faktu un tā ir lielisks laikmeta atspoguļojums. Un atkal ir jāaizdomājas, kur mēs būtu, ja ne 1940.gads un tam sekojošie...
What a great insight to the history of the "Press Queen" ! If you like history and biographies, this one is for you. Nice & easy read. After every chapter there are true facts given with references. 4 stars, as I believe there were some parts that were not needed, and could have made the book shorter.