Mantinieki

Likteņa līdumnieki #4

by Vladimirs Kaijaks

272 pages, Paperback

First published January 1, 2002

About the author

Prozaiķis Vladimirs Kaijaks dzimis 1930. gada 2. septembrī Cēsīs. Rakstnieces Māras Svīres dzīvesbiedrs. Beidzis Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1950). Strādājis Latvijas Radio par reportieri, bijis arī mežstrādnieks un Rakstnieku savienības literārais konsultants un referents. Publicējas kopš 1949. gada. Sarakstījis scenārijus kinofilmām "Šahs briljantu karalienei" (1973, kopā ar M.Steigu un L.Volfu), "Zem apgāztā mēness" (1977, kopā ar Ē.Lāci), "Bailes" (1986). Pēc V.Kaijaka romānu motīviem veidots populārais televīzijas seriāls "Likteņa līdumnieki" (kopš 2003. gada). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1964). Par stāstu "Cilda" apbalvots ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1990). Romāns "Rēgi" godalgots pirmajā "Karoga" romānu konkursā (1993).

Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma
motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu
spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.

Līdz 1959: īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis.
1959–1970: Kārlis Bendrups.
Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms.
Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.

1949. 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.

Dzejoļu krājumi
1963: "Putni laižas pret vēju".

Stāsti
1966: "Stāsti par laimi".
1967: "Vistu elks".
1969: "Smagās sirdis".
1970: "Mans pavasaris".
1970: "Brigitas brīnums".
1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973).
1977: "Soļi".
1980: "Atgriešanās".
1987: "Visu rožu roze".
1992: "Vecis".
2001: "Masku teātris".

Romāni
1970: "Direktora klints".
1976: "Bailes".
1983: "Signe".
1993: "Rēgi".
1999: "Enijas bize".
1999: "Zem Marsa debesīm".
2000: "Nārbuļu dēli".
2002: "Mantinieki".
2005: "Atraidītā sindroms".
2009: "Meitene no nekurienes".
2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri).

Videoromāns
2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri).

Proza bērniem
1964: stāsts "Putenī".
2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols".

Autobiogrāfiskā proza
2011: "Koka kāja, Kapu māja".

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi
No krievu valodas
1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi).
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).


Darbība kinodramaturģijā
1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs).
1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis).
1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis).
1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).

Reviews

[Ieva Upeniece · Rating 2 out of 5]

Sliktākā no Likteņa līdumnieku grāmatām. Tāda sajūta, ka autors šo grāmatu uzrakstīja uzrakstīšanas pēc. Šis ir sava veida 300 lapaspuses garš epilogs. Manuprāt, būtu bijis labāk, ka sērija būtu beigusies ar trešo grāmatu.

[Karīna _a_pleasure_to_read · Rating 4 out of 5]

Tetraloģijas "Likteņa līdumnieki" 4.daļa.

Piekritīšu vairākuma viedoklim, ka šī daļa bija lieka. Stāsts mierīgi varēja beigties arī ar trešo daļu. Pēdējā grāmata nesniedza lasītājam mieru un atvieglojumu pēc visiem galveno varoņu traģiskajiem likteņiem. Pietrūka nobeiguma, pietrūka cerības. Nārbuļu dzimta tā arī turpina slīkt savā traģēdijā.
Ūve, Ieva, Alberts, Jadviga - pa vienam visi dodas aizsaulē līdz Nārbuļos vairs nepaliek neviens. Mirga klīst pa mežu, dzīvo dēlu uzceltā būdiņā savā dzimtajā vietā, abi dēli Juris un Eidis iedzīvojušies Rīgā, un Nārbuļos ir miers un klusums. Nav neviena saimnieka, nav neviena īsta gribētāja.
Dēla Jura mudināts, Edgars Sibīrijā palicis viens, izlemj atgriezties mājās. Edgaram ienākot Nārbuļos, pēkšņi mantinieku un gribētāju sarodas kā mušas. Un visiem ir tiesības. Taču saimnieks var būt tikai viens, kā to no seniem laikiem ir lēmis vecais Nārbuļu Jēkabs.
Deg Mirgas būdiņa, un viņa neatsaucas uz Edgara saucienu. Kas būs saimnieks Nārbuļos? Traģēdijai sākums mums skaidrs, bet beigu kā nav, tā nav. Tik Enija un Juris beidzot ir kopā vismaz pēc nāves.

Kopumā šis 4 grāmatu stāsts ir labākais no latviešu klasikas lasītā. Ārkārtīgi interesanti. Noteikti iesaku izlasīt!

[Jana Kristīne · Rating 4 out of 5]

Šī daļa lasījās gausāk nekā iepriekšējās trīs. Neskatoties uz to, grāmata tāpat bija lieliska. Tikai beigas gribējās kārtīgāku noslēgumu, likās, ka tās ir aprautas.

[Janete Spure · Rating 5 out of 5]

5💚 no 5💚
1. Valoda un rakstības stils.
Tas pats ātri un viegli uztveramais un vienā dienā izlasāmais.👌🏻😁
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Fonā jūtama pēckara gadu ietekme, bet atkal vairāk uzsvars uz attiecībām un cilvēku psiholoģiskajiem līkločiem. Vai iespējams dzīvot laimīgi, ja esi izdarījis, kaut ko šausmīgu? Kā dzīvot pēc tuvienieku zaudēšanas? Vai iespējams aizvietot mirušos? Uzrunāja arī darba tikuma izcelšana un tas kā tam tika pretstatīta uzdzīve un tās sekas. Daudz tiek aprakstīta arī cilvēku ikdienišķā sadzīve un man radīja to sajūtu, kad apmeklēju kādu no senlatviešu muzejiem, kas man kā vēsturiniecei (🤣) patika. 💚
3. Tēlu atveidojums.
Brāļi kā jau vienmēr - savā elementā,visspilgtāk redzams kādas sekas ir galveno varoņu egoismam
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Jutos patiešām nokļuvusi gan Sibīrijas sādžā, gan Nārbuļu saimniecībā.💚 P.s Redzēju, ka citiem nepatika nobeigums, nezinu - man gan viss skaidrs un ļoti zīmīgi atsaucās uz jau bijušajiem notikumiem.
5. Atziņas/Citāti.
💚"Bet ar mīlestību ir tā, ka var mīlēt arī citu, ja tas viens nav bijis uzticīgs. Aiz spītības, aiz atriebības,aiz vientulības."
💚"Cilvēka sirds ir kā biežņa gravā, kur otrs var viegli apmaldīties."

[Ketija · Rating 4 out of 5]

Es, protams, atkārtošos un nemelošu, ka šo, noslēguma daļu, pabeigt lasīt bija visgrūtāk. Stāsts stiepās gausi, pārāk daudz Jadvigas pasaules, pārāk maz Eida un Mirgas. BET noteikti ir jāizlasa, lai novērtētu, kāda dāvana ir grāmatas ekranizācija. Kopumā – paldies Kārlim Laimonim Lazdovskim jeb Vladimiram Kaijakam, kurš prasmīgi uzbūris un izstāstījis vienas latviešu dzimtas likteni. Šķiet, ka katrā Latvijas ģimenē ir kaut kripata Nārbuļu tiesas.

[Kristīne Cinate · Rating 4 out of 5]

4 zvaigznes par to, ka nav beigu grāmatai. Tik daudz vietas iztēlei. Labi, ka filma kaut kā to stāstu nobeidza. Pa savam.

[Anda Andiņa · Rating 3 out of 5]

Šajā daļā ļoti krita acīs daudzās kļūdas un rakstnieka muļļāšanās vienu un to pašu lietu pārstāstot vairākas reizes, tik katru reizi no savas puses. Beigas pārsteidza.

[Marija · Rating 3 out of 5]

Visa grāmata šķita kā viens garš epilogs. Ne sliktākais variants, bet tāpat..