Vai te var dabūt alu?

by Anšlavs Eglītis

Ironijas meistars Anšlavs Eglītis (1906-1993) romānā "Vai te var dabūt alu? (1961) pēta kādu paradoksālu notikumu Eiropas vēsturē. Tiek tēlots laiks no 1945. gada līdz 1955. gadam, kad uz Baltiju bija nosūtīti vairāk nekā 40 angļu slepenā dienesta aģenti, kuru uzdevums bija organizēt graujošu darbību kopā ar vietējiem pretpadomju spēkiem. Latvijā iefiltrētie SIS aģenti dzīvoja vai nu līdzās partizāniem meža bunkuros, vai arī kopā ar cilvēkiem, kas simpatizēja viņiem. Starp aģentiem bija daudz baltiešu, kuri atradās trimdā un cerēja uz savas dzimtenes neatkarību. Romānā tēloto varoņu likteņi joprojām aktuāli, un tie sagatavo lasītājus dzīvei nemierīgajā 21. gadsimtā.

223 pages, Hardcover

First published January 1, 1961

About the author

Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, sieva – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.
Skolas gaitas sācis Rīgā.
Ziemas ģimene pavadījusi Rīgā, bet vasaras pie radiem Cesvainē.
1915: vecāki evakuējās uz Krieviju, Anšlavs Eglītis ar vecākiem dzīvoja Maskavas tuvumā.
1941: 31. decembrī apprecējies ar gleznotāju Veroniku Janelsiņu.
Dzīvodams trimdā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas aprakstīta arī literāros darbos.

Literārā darbība

1926: pirmā publikācija dzejolis "Lords" laikrakstā "Brīvā Zeme" 19. septembrī.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Burtnieks", "Zaļā Vārna", "Jaunā Nedēļa", "Daugava", "Latvju Mēnešraksts" un citviet.
1931: žurnālā "Piesaule" publicēts pirmais īsprozas darbs, novele "Stulbenis" (Nr. 9.).
1957: žurnālā "Zvaigzne" (Padomju Latvija) publicēts tēlojums "Neierastā Amerika".

Literārie darbi

Īsprozas darbi (novele, stāsti, apraksti, tēlojumi)
1936: “Maestro”.
1940: Nestundas.
1943: “Ģīmetne”.
1946: “Kazanovas mētelis”.
1946: “Teoduls Supersakso”.
1946: “Uguns pilsēta”.
1948: “Čingishana gals”.
1950: “Sīkstā dzīvība”.
1951: “Švābu kapričo”.
1954: “Neierastā Amerika”.
1956: “Karuselis”.
1958: “Sveiciens Sofijai Ozo”.
1961: “Divi kāpieni”.
1962: “Mana banka”.
1969: “Pēdējais mohikānis”.
1970: “Pasmaidot”.
1977: “Kas izpostīja latvisko stūrīti?”
1992: “Ciemiņš no dzimtenes”.
1999: “Ziemassvētku stāsti” / sastādījis Viktors Hausmanis.

Dzejas krājumi
1938: “Vientulis un dzīrotājs”.
1941: “Mijkrēslī” kopā ar Andreju Johansonu.

Romāni
1940: “Līgavu mednieki”.
1946: “Homo novus”.
1951: “Adžurdžonga”.
1952: “Laimīgie”.
1954: “Cilvēks no Mēness”.
1955: “Es nebiju varonis”.
1956: “Misters Sorrijs”.
1958: “Omartija kundze".
1959: “Ilze”.
1961: “Malahīta dievs”.
1961: “Vai te var dabūt alu?”.
1962: “Pansija pilī”.
1963: “Pēdējais raidījums”.
1966: “Nav tak dzimtene”.
1967: “Tiesa nāk”.
1968: “Bezkaunīgie veči”.
1970: “Cilvēks mežā”.
1971: “Es nepievienojos”.
1976: “Piecas dienas”.
1980: “Vai zini zemi, citronas kur zied?”

Lugas
1944: “Kosma konfirmācija”.
1944: “Pa purna tiesu”.
1974: “Lūdzu ienāciet, ser!”, 2 grāmatās.
1990: “Lugas”.
2016: “Cilvēks grib spēlēt”.

Reviews

[Austra]

wow!! aizraujošs romāns par 20. gs. Rietumu spiegošanu, pagrīdi Latvijā un čekistiem. aizraujošs tāpēc, ka visu laiku ir jauni un pavisam negaidīti pavērsieni, kas neļauj nolikt grāmatu malā. viss tā sapiņķerējas PSRS melu mudžeklī, ka vairs nav saprotams, kam uzticēties.
kā arī ir interesanti palasīt mazos aprakstus par Kuldīgu, Rīgu un Jelgavu. par to, kā tajos laikos izskatījās un kas notika vietās, kurās pats esi bijis.

[Inese Okonova]

Īsti nezinu, vai noticēju galvenajai intrigai ka čeka mēģinātu iebarot rietumiem tik ļoti neticamu stāstu par "tautas armiju"; arī Oresta vadāšana no bunkura uz bunkuru šķiet dikti jau nu fantastiska , bet citādi - izcili raits un spriedzes pilns spiegu stāsts. Patika ļoti.

[Inita]

Spiegu gabals, kur pēc 2. pasaules kara izceļojis latvietis, romantisku iemeslu dēļ vēlas apmeklēt Latviju un palīdzēt pretošanās kustībai šēit. Viss gan nenotiek pēc plāna, bet bija pietiekami interesanti lasīt.

[Anete Beinarovica]

Not your typical Anšlavs Englītis, bet man patika sekot līdzi spiegu spēlei un pašai mēģināt saprast, kuram var uzticēties un kuram nē. Arī Eglīša humoru ik pa brīdim sajutu, lai gan likās, ka pats autors dara visu iespējamo, lai būtu pēc iespējas nopietnāks. Kopumā interesanta un viegli lasāma grāmata, jo gribas zināt, kādi pavērsieni sekos tālāk.

***

"Risks liekas skaists, sēžot drošībā un fantazējot."

"Ir visāsas iepazīšanās, Magnus. Lai pilnīgi iepazītu otru cilvēku, mūžs ir par īsu, bet atrast saprašanos un pilnīgu uzticību var vienā mirklī. Un šāds mirklis atsver daudzus gadus."

"-Kā jūtaties?
-Pietiekami."

[Alise Kitija]

esmu jau to teikusi vairākkārt, bet man ārkārtīgi patīk Anšlava Eglīša darbi. lielisks romāns par slepenā dienesta aģentiem padomju Latvijā.

[Inga Vilcāne]

Grāmata par padomju laiku - stāsts par latviešu leģionāru, kurš gatavs riskēt ar dzīvību, lai atgrieztos padomju Latvijā un satiktu savu sievu un meitu.

Tāpēc viņš kļūst par rietumu izlūkaģentu, seko viņu norādījumiem, līdz nejauši saprot, ka tā dēvētā pagrīdes organizācija padomju Latvijā - ir čekas slazds.

Kurš kuru piemānīs un izdzīvos, lai izpildītu uzdevumu?

Lielisks apraksts drūmajam padomju laikam, cilvēkiem, kas bija palikuši padomju Latvijā.

[Kristaps]

Lāga spiegu romāns par latviešu pagrīdi padomju okupācijas laikā. Vienmēr ir priecējusi Anšlava Eglīša spēja lieliski attēlot cilvēkus, raksturus, sajūtas un domas, tajā pašā laikā nepadarot to par milzīgu filozofisku pārspriedumu. Arī humors ir vietā un gaumīgs. Tāpat arī Eglītim valoda ir raita, dinamiska un pats izteiksmes veids jau ir interesants. Šajā gadījumā arī saturs ir saistošs. Un vispār, šo grāmatu var lasīt kaut tikai nosaukuma dēļ!

[Andris]

3,5↓
Paņēmu šo grāmatu lasīt, jo Miks Koljērs to minēja kā lielisku latviešu humora paraugu. Ar humoru bija kā bija, bet trimdas rakstnieka latviešu valodu gan patīkami lasīt.

[Kristaps]

Biju lasījis sen un tagad pārlasīju. Spiegu romāns par padomju Latviju, VDK tīkliem, Rietumu draugiem un mežabrāļiem. Man tas patika jau tad, kad lasīju pirmoreiz. Bija interesanti to pārlasīt arī tagad, ņemot vērā mūsdienu pasaules notikumus ar karu Ukrainā un tieši tādiem pašiem nežēlīgiem krieviem, kas visur saredz spiegus un provokācijas, arī mūsdienās. Tagad, kad redzēts seriāls "Sarkanais mežs", arī ar to varēja salīdzināt, jo seriāla ideja balstīta uz Eglīša romānu.
Eglītim ir liela nepatika pret Latvijas okupantiem, un tas ir labi saprotams. Visspilgtāk tas jūtams viņa romānā "Piecas dienas", taču arī šajā ir diezgan sāpe par apspiesto Latviju, kolaborantiem un brīvības alkām.

Pārsteigums bija ievads, ko biju aizmirsis, jo izrādās, ka stāsts diemžēl ir balstīts uz patiesiem notikumiem, un nobeigums, jo, kā tas viss beidzās, kaut kā biju pilnīgi aizmirsis.

Skolas laikā, kas bija sen, sen, literatūras stundā bija uzdevums visai klasei noreklamēt kādu grāmatu, un toreiz izvēlējos citiem stāstīt tieši par šo. Skolotāja, kad uzzināja, ka stāstīšu par šo grāmatu, uzreiz teica, ka tas būs interesanti paklausīties, jo viņa to ir lasījusi un tā nepatika. Vairs neatceros, ko toreiz stāstīju, gan jau neko sakarīgu tāpat kā šai aprakstā, taču nobeidzu savu monologu, ka grāmata ir interesantāka kā to pasniedzu un man tā tiešām patika, tā ka šai ziņā nekas nav mainījies. :)

[Kaspars]

Aizraujošs stāsts, izcils cilvēku (tēlu) raksturojums, samērā dinamisks jeb kā parasti, lielisks A. Eglīša darbs. Šajā gadījumā tika aplūkota spiegu/slepenā dienesta aģentu tēma (grāmata atsevišķos jautājumos ir balstīta uz patiesiem notikumiem), tomēr uzreiz var teikt, ka konkrētais darbs ir samērā interesants spriedzes darbs, kurš ievelk sevī un pats vēlies šo grāmatu izlasīt pēc iespējas ātrāk.
Vienlaikus, lasot šo grāmatu nāca prātā Latvijas televīzijā rādītais seriāls "Sarkanais mežs" (sižets samērā līdzīgs, tomēr, nav šī romāna ekranizējums) un iespējams atsevišķi notikumi grāmatā bija pārspīlēti, tomēr, šie notikumi nelikās arī pārāk nereāli.

[Alberts]

Anšlavs Eglītis apvieno savus "Pansijai pilī" raksturīgos izcili trāpīgos cilvēku raksturojumus, "Homo Novus" humoristiskos notikumus un paša dienasgrāmatu skarbo atklātību un ir radījis izcilu darbu. Visas grāmatas laikā saglabājas spriedze, pat tad, ja šķietami visus var sašķirot pa kastītēm. Noteikti vēlētos kādreiz redzēt šo grāmatu uz lielā ekrāna.

[Marite Melnika]

Aizraujošs stāsts, kas viegli lasās un nedod mieru, kamēr nav izlasīts. Pašas beigas gan nepārliecināja, citādi varētu būt pavisam reāli notikumi. Patīkami, ka nav tik izstiepts kā pēc šī romāna veidotais TV stāsts.

[Luize Tone]

Ļoti patika !!!!
Spiegi, čeka, Latvija

Neticami, ka tiešām šādu trādirīdi cilvēki agrāk rīkoja (balstoties uz patiesiem notikumiem). Kopumā - patiesi spraigs sižets, kam derētu pienācīgs attēlojums uz lielā ekrāna

[Sintija Meijere]

Mana pirmā iepazīšanās ar Anšlavu Eglīti. Grāmata ļoti patika - viegla valoda, lasās ātri, foršs humors, spriedzīte un arī negaidīti pavērsieni.

[Gundega]

Brīnišķīga valoda, spraiga un interesanta notikumu attīstība, labi atainotas tā laika spiegu dzīves aizkulises. Tomēr, vietām nedaudz panaivi un nepārdomāti...