What do you think?
Rate this book
Mīlestības skartie
Mīla dara brīnumus. Viens tās pieskāriens un... Vienkāršā kalponīte Dārta Rudzīte, kura pat neprot rakstīt, satiek "Pēterpils Avīžu" redaktoru Krišjāni Baronu un kļūst par viņa sievu. Ilgi neziņā un šaubās jāmokās Matīsam Kaudzītem, kamēr viņa iecerētā, reiz skaistākā Piebalgas meita Līze Rātmindere, bet nu jau četrdesmitpiecgadīga, dod jāvārdu. Jaunais skolotājs Vilis Lejnieks, dzejnieka vārdā Plūdons, mīļi gaida uzaugam savu bijušo skolnieci Elfrīdu, kuru iecerējis ņemt par sievu, bet pa to laiku salauž dzīvi tikko ģimnāziju beigušajai Otīlijai Kučai. Trauslo, bezgala skaisto un talantīgo pianisti Liliju Kalniņu-Ozoliņu nāvē aizved abu viņas mīļoto vīriešu egoisms. Par divu cilvēku traģēdiju izvēršas arī spožākā Latvijas diplomāta Zigfrīda Annas Meierovica otrā laulība. Milda Grīnfeldes mīlestība ir rūgta. Abi viņas dzīves Aleksandri ir nebrīvi cilvēki. Čaks baidās no pagātnes un tagadnes, bet ar Pelēci viņa satiekas izsūtījumā... 26 mīlas stāsti nav izdomāti. Un tie nebeidzas, jo dzīvo tālāk dzejā, prozā, mūzikā, leģendās un arī ļaužu valodās. (Apraksts no www.jr.lv)
288 pages, Paperback
First published January 1, 2010
2 people are currently reading
28 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
September 29, 2025
Bija ļoti interesanti palūkoties uz latviešu dižgariem caur šo prizmu, un saprast, ka tikai retajam šī spēle, ko sauc par mīlestību, bijusi īsteni laimīga. Dažiem likteņi izvērtušies pagalam raibi un dramatiski.
Bija jāaizdomājas arī par to, ka aiz katra panākumiem apveltīta mākslinieka stāv spēcīga sieviete. Un nereti sievietes ir tās, kurām uz saviem pleciem jāiznes ne tikai ģimenes un saimnieciskā dzīve, bet arī vīru neciešamās kaprīzes, vājuma brīži, nevieglie raksturi. Cik daudz nereti sievietei jāupurē lielās mākslas un diženo ideju vārdā!
Visvairāk palika atmiņā Gunāra Priedes un Regīnas Ezeras, Krišjāņa Barona un Dārtas Rudzītes, kā arī Austras Skujiņas un Valda Grēviņa stāsti. Savukārt, Reiņa Kaudzītes un Karlīnas Damrozes stāsts bija uzrakstīts tik īpatnējā manierē, ka nevarēja saprast - raudāt vai smieties.
Vēl neesmu sapratusi, vai man ir vai nav pa ceļam ar autores rakstības stilu, bet pavisam noteikti grāmata ir pamudinājums izlasīt citas grāmatas par latviešu mākslinieku, literātu, kultūras darboņu dzīvi un viņu mīlestībām, piemēram, "Mazā klusā sirds", "... pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis", "Ilgu putni ar sasietiem spārniem" utt.
Tāpat pārsteidza tas, cik ciešs ir bijis tā laika inteliģences loks un cik tuvu viens otram stāvējuši un biedrojušies dažādi rakstnieki, nereti veidojot arī mīlas trijstūrus.
Stāsti arī nebija pārlieku gari, lai nogurtu, gluži otrādi, dažus gribējas pat garākus un izvērstākus.
Katrā ziņā man bija aizraujoši visus šos personāžus redzēt mīlam, ciešam un dzīvojam vēstures laika griežos...
Bija jāaizdomājas arī par to, ka aiz katra panākumiem apveltīta mākslinieka stāv spēcīga sieviete. Un nereti sievietes ir tās, kurām uz saviem pleciem jāiznes ne tikai ģimenes un saimnieciskā dzīve, bet arī vīru neciešamās kaprīzes, vājuma brīži, nevieglie raksturi. Cik daudz nereti sievietei jāupurē lielās mākslas un diženo ideju vārdā!
Visvairāk palika atmiņā Gunāra Priedes un Regīnas Ezeras, Krišjāņa Barona un Dārtas Rudzītes, kā arī Austras Skujiņas un Valda Grēviņa stāsti. Savukārt, Reiņa Kaudzītes un Karlīnas Damrozes stāsts bija uzrakstīts tik īpatnējā manierē, ka nevarēja saprast - raudāt vai smieties.
Vēl neesmu sapratusi, vai man ir vai nav pa ceļam ar autores rakstības stilu, bet pavisam noteikti grāmata ir pamudinājums izlasīt citas grāmatas par latviešu mākslinieku, literātu, kultūras darboņu dzīvi un viņu mīlestībām, piemēram, "Mazā klusā sirds", "... pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis", "Ilgu putni ar sasietiem spārniem" utt.
Tāpat pārsteidza tas, cik ciešs ir bijis tā laika inteliģences loks un cik tuvu viens otram stāvējuši un biedrojušies dažādi rakstnieki, nereti veidojot arī mīlas trijstūrus.
Stāsti arī nebija pārlieku gari, lai nogurtu, gluži otrādi, dažus gribējas pat garākus un izvērstākus.
Katrā ziņā man bija aizraujoši visus šos personāžus redzēt mīlam, ciešam un dzīvojam vēstures laika griežos...
May 11, 2025
Parasti diezgan ātri piekrītu lasīt grāmatas, kas balstītas uz patiesiem notikumiem. Arī šī grāmata piesaistīja manu uzmanību. Kad tika izdots pirmais izdevums, par to neko nebiju dzirdējusi, taču otrais izdevums iekrita manā redzeslokā un raisīja interesi.
Kā autore raksta grāmatas beigās: "...ja viņi nebūtu gribējuši, lai kāds šīs sarakstes lasa, viņi vēstules būtu sadedzinājuši, nevis nodevuši muzejam."
Šis citāts spilgti raksturo grāmatas būtību – atklāti un personiski stāsti, kurus noteikti nebija domāts publiskot. Grāmatā apkopoti 26 liktenīgi mīlasstāsti, kas sniedz dziļu ieskatu cilvēku jūtās, izvēlēs un likteņos. No mīlestības, kurai nācās gaidīt 40 gadus, līdz liktenīgam solim,kurš sperts Daugavā. L
Dažas grāmatā minētās personības dzeltenā prese padarījusi neaizsargātas, liekot tām noslēgties un spert soļus ar kuriem beigt savu dzīvi. Taču vai mums, kā sabiedrībai, ir(bija) tiesības tiesāt? Ko tad apkartējie īsti zināja vai dzirdēja?! Varbūt daudz nozīmīgāk būtu vienkārši novēlēt šiem cilvēkiem laimi un sapratni.
Lai gan stāstos bieži dominē cerība, daudzi no tiem noslēdzas traģiski,neieomājami netaisnīgi un sāpīgi!Tomēr ne visi – ir arī tādi, kuri atrod sevī spēku mainīt virzienu un atrast īsto cilvēku.
Patika, ka līdzās mīlasstāstiem grāmatā ietverti arī dažādi svarīgi fakti par aprakstītajām latviešu kultūras personībām. Uzzināju daudz ko jaunu, ko līdz šim nebiju zinājusi.
Grāmata ir uzrakstīta viegli saprotamā, brīžiem mākslinieciskā valodā, kas piešķir stāstiem vēl lielāku dziļumu un emocionalitāti.
Kā autore raksta grāmatas beigās: "...ja viņi nebūtu gribējuši, lai kāds šīs sarakstes lasa, viņi vēstules būtu sadedzinājuši, nevis nodevuši muzejam."
Šis citāts spilgti raksturo grāmatas būtību – atklāti un personiski stāsti, kurus noteikti nebija domāts publiskot. Grāmatā apkopoti 26 liktenīgi mīlasstāsti, kas sniedz dziļu ieskatu cilvēku jūtās, izvēlēs un likteņos. No mīlestības, kurai nācās gaidīt 40 gadus, līdz liktenīgam solim,kurš sperts Daugavā. L
Dažas grāmatā minētās personības dzeltenā prese padarījusi neaizsargātas, liekot tām noslēgties un spert soļus ar kuriem beigt savu dzīvi. Taču vai mums, kā sabiedrībai, ir(bija) tiesības tiesāt? Ko tad apkartējie īsti zināja vai dzirdēja?! Varbūt daudz nozīmīgāk būtu vienkārši novēlēt šiem cilvēkiem laimi un sapratni.
Lai gan stāstos bieži dominē cerība, daudzi no tiem noslēdzas traģiski,neieomājami netaisnīgi un sāpīgi!Tomēr ne visi – ir arī tādi, kuri atrod sevī spēku mainīt virzienu un atrast īsto cilvēku.
Patika, ka līdzās mīlasstāstiem grāmatā ietverti arī dažādi svarīgi fakti par aprakstītajām latviešu kultūras personībām. Uzzināju daudz ko jaunu, ko līdz šim nebiju zinājusi.
Grāmata ir uzrakstīta viegli saprotamā, brīžiem mākslinieciskā valodā, kas piešķir stāstiem vēl lielāku dziļumu un emocionalitāti.
May 5, 2025
"Maziem bērniem ir spēļu lietiņas, stabulītes, bundžiņas, zirdziņi un daudz kas cits, bet vīriešiem ir tikai sievietes."
26 skumji stāsti par mīlestību mūsu pašu labi zināmiem literatūras dižgariem - Krišjāni Baronu, brāļiem Reini un Matīsu Kaudzīšiem, Annu Brigaderi, Frici Bārdu, Aleksandru Čaku, Regīnu Ezeru un daudziem citiem.
Tajos senajos laikos, vairāk kā 100 gadus atpakaļ šķiet mīlēja savādāk. Mīlnieki varēja gadiem mīlēt no attāluma, rakstīt mīlestības pilnas vēstules, gadiem gaidīt mīļoto, taču ne vienmēr sagaidīt. Sievietes loma bija ārkārtīgi savāda. Sieviete vīrietim bija drīzāk kalpone visa mūža garumā, reti kuram tā mīlestība bija skaista un abpusēji patiesa.
Iepriekš pat nespēju aptvert, cik lielu lomu tajos laikos ieņēma dzeja. Tā bija vīriešu galvenā nodarbošanās, sirdslieta, viņi bez dzejas nespēja pat eksistēt. Šķiet, ka vairākums tā laika dzejnieku neko vairāk savā mūžā arī neizdarīja, kā tikai rakstīja dzeju par savu dzīvi, tautu, mīlestību. Diezgan muļķīgi mīlestību izlikt uz papīra skaistās dzejas rindās, nevis patiesi mīlēt to sievieti un būt viņai blakus tajos skarbajos laikos, kad dzīvot bija tik grūti. Vīrieši tik studēja, dzēra, satikās ar domubiedriem, uzdzīvoja ar citām sievietēm un rakstīja dzeju, kamēr kaut kur tālajā dzimtenē mīļotā sieviete, kurai tika rakstītas mīlas vēstules, viena audzināja bērnus un izcieta visu dzīves smagumu uz saviem pleciem.
Ļoti skumja grāmata. Žēl tā laika sievietes, kauns par tā laika vīriešiem. Laikam ne velti dzeja galīgi man nav tuva, jo tā šķiet kā migla, kas pūsta sievietei acīs.
Vērtīgi izlasīt, lai kaut nedaudz ieskatītos tā laika vērtībās, izprastu sievietes ciešanas. Es domāju, ka šie cilvēki mīlestību nepiedzīvoja. Jo viņi nebija tā pa īstam līdzās viens otram. Nav iespējams mīlēt otru vēstulēs visa mūža garumā.
26 skumji stāsti par mīlestību mūsu pašu labi zināmiem literatūras dižgariem - Krišjāni Baronu, brāļiem Reini un Matīsu Kaudzīšiem, Annu Brigaderi, Frici Bārdu, Aleksandru Čaku, Regīnu Ezeru un daudziem citiem.
Tajos senajos laikos, vairāk kā 100 gadus atpakaļ šķiet mīlēja savādāk. Mīlnieki varēja gadiem mīlēt no attāluma, rakstīt mīlestības pilnas vēstules, gadiem gaidīt mīļoto, taču ne vienmēr sagaidīt. Sievietes loma bija ārkārtīgi savāda. Sieviete vīrietim bija drīzāk kalpone visa mūža garumā, reti kuram tā mīlestība bija skaista un abpusēji patiesa.
Iepriekš pat nespēju aptvert, cik lielu lomu tajos laikos ieņēma dzeja. Tā bija vīriešu galvenā nodarbošanās, sirdslieta, viņi bez dzejas nespēja pat eksistēt. Šķiet, ka vairākums tā laika dzejnieku neko vairāk savā mūžā arī neizdarīja, kā tikai rakstīja dzeju par savu dzīvi, tautu, mīlestību. Diezgan muļķīgi mīlestību izlikt uz papīra skaistās dzejas rindās, nevis patiesi mīlēt to sievieti un būt viņai blakus tajos skarbajos laikos, kad dzīvot bija tik grūti. Vīrieši tik studēja, dzēra, satikās ar domubiedriem, uzdzīvoja ar citām sievietēm un rakstīja dzeju, kamēr kaut kur tālajā dzimtenē mīļotā sieviete, kurai tika rakstītas mīlas vēstules, viena audzināja bērnus un izcieta visu dzīves smagumu uz saviem pleciem.
Ļoti skumja grāmata. Žēl tā laika sievietes, kauns par tā laika vīriešiem. Laikam ne velti dzeja galīgi man nav tuva, jo tā šķiet kā migla, kas pūsta sievietei acīs.
Vērtīgi izlasīt, lai kaut nedaudz ieskatītos tā laika vērtībās, izprastu sievietes ciešanas. Es domāju, ka šie cilvēki mīlestību nepiedzīvoja. Jo viņi nebija tā pa īstam līdzās viens otram. Nav iespējams mīlēt otru vēstulēs visa mūža garumā.
June 2, 2025
Skaisti, daudzviet arī skumji un sirdi plosoši izdevušies un neizdevušies mīlasstāsti. Lieliska iespēja ielūkoties pazīstamu personu pagātnē un dzīvesstāstos.
Es biju gaidījusi nedaudz vairāk faktu materiāla, vai pierādījumus-īstas vēstules, laulību pierādījumus vai ko tādu, taču Maija raksta tik labi, ka pārsvarā vispār par to piemirsu un atcerējos tikai ik pa brīdim.
Skaista un plūstoša valoda, ļoti poētiska, bet tai pat laikā saprotama arī cilvēkiem, kas ikdienā sarežģītu valodu nelieto.
Kopumā-man patika, iesaku izlasīt arī Tev!
November 11, 2025
«Es iešu viegli un uzmanīgi, lai mani soļi nebūtu par smagu sūnām. Es negribu vairs nevienam pāri darīt.»
Absolūti brīnišķīga grāmata! Izdzīvoju līdzi visam ar ļoti lielu interesi un noteikti, ka gribēšu izlasīt vairāk par Jāni Misiņu, jo mūsu novadnieks. Daudz kas no izlasītā nebija zināms un izraisīja ļoti lielu pārsteigumu. Šonedēļ došos uz Rozentāla muzeju. Tieši tik ļoti mani aizrāva šī grāmata!
Absolūti brīnišķīga grāmata! Izdzīvoju līdzi visam ar ļoti lielu interesi un noteikti, ka gribēšu izlasīt vairāk par Jāni Misiņu, jo mūsu novadnieks. Daudz kas no izlasītā nebija zināms un izraisīja ļoti lielu pārsteigumu. Šonedēļ došos uz Rozentāla muzeju. Tieši tik ļoti mani aizrāva šī grāmata!
April 9, 2022
Grāmata, pie kuras atgriezties un atgriezties... kalpo kā vieta, kur ātri atrast atsauces par dažādiem mūsu zemē ievērojamiem rakstniekiem, dzejniekiem, Cilvēkiem. Paldies! :)
November 17, 2025
📖M.Krekles grāmatā "Mīlestības skartie" ir apkopoti 26 latviešu kultūras personību mīlasstāti. Mīlestība gan šeit aprakstīta pārsvarā skumja un ar trağiskām notīm, bet ir iespējams gūt priekšstatu par konkrēta laikmeta ainām un tikumiem, sievietes un vīrieša lomu sabiedrībā. Pēc vairāku stāstu izlasīšanas šķiet, ka kungi ērti dzīvojoši paši savā visumā- mākslas un literatūras pasaulē, bieži vien esot stipri atrauti un attālināti no reālās dzīves, bet viņu sievietes vienkārši samierinājušās ar savu likteni- audzinājušas bērnus, vīrus satikušas reti, zinājušas arī par kundziņu dēkām ar citām sievietēm.
📖Kur rodas kaislība, kur mīlestība? Mūsdienās šādas ciešanas un ilgas šķiet jau vienkārši nelietderīgas, bet degviela iedvesmai gan ir bijusi vajadzīga visos laikos, lai taptu, piemēram, sirdi plosoši mīlas dzejoļi. Domāju, ka daudzi no šiem pāriem ir mīlējuši ideju par mīlestību, nevis otru cilvēku. Daudzi arī atļāvās būt drosmīgi pat senākos laikos, dzīvojot ļoti brīvās attiecībās. Mīlestības krāsām ir ļoti, ļoti dažādi toņi. Nevar nosodīt par to, kas der un piestāv citam, un ir interesanti uzzināt, kur rodamas saknes no reālās dzīves radošajām izpausmēm.
📖Aprakstītās personas nav tikai tēli no literatūras studijām un kultūrvēstures grāmatām, bet reāli cilvēki, kas piedzīvoja savas dzīves gaišākos un tumšākos mirkļus mīlas skurbumā. Iesaku izlasīt arī citas M. Krekles grāmatas: par dzejnieci A. Skujiņu; komponistu E. Dārziņu; skolotāju un tulkotāju M. Eglīti; dzejnieku V. Plūdoni.
Grāmata saņemta apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
📖Kur rodas kaislība, kur mīlestība? Mūsdienās šādas ciešanas un ilgas šķiet jau vienkārši nelietderīgas, bet degviela iedvesmai gan ir bijusi vajadzīga visos laikos, lai taptu, piemēram, sirdi plosoši mīlas dzejoļi. Domāju, ka daudzi no šiem pāriem ir mīlējuši ideju par mīlestību, nevis otru cilvēku. Daudzi arī atļāvās būt drosmīgi pat senākos laikos, dzīvojot ļoti brīvās attiecībās. Mīlestības krāsām ir ļoti, ļoti dažādi toņi. Nevar nosodīt par to, kas der un piestāv citam, un ir interesanti uzzināt, kur rodamas saknes no reālās dzīves radošajām izpausmēm.
📖Aprakstītās personas nav tikai tēli no literatūras studijām un kultūrvēstures grāmatām, bet reāli cilvēki, kas piedzīvoja savas dzīves gaišākos un tumšākos mirkļus mīlas skurbumā. Iesaku izlasīt arī citas M. Krekles grāmatas: par dzejnieci A. Skujiņu; komponistu E. Dārziņu; skolotāju un tulkotāju M. Eglīti; dzejnieku V. Plūdoni.
Grāmata saņemta apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Displaying 1 - 7 of 7 reviews