Zeltenīte

by Augusts Deglavs

Romānā „Zeltenīte” (1886) ar reālistisku skatījumu uz dzīvi, iztiekot bez romantiskām ilūzijām un utopisma un to vietā nereti izvēloties ironiju, Augusts Deglavs attēlo Rīgas nomales strādnieku ļaudis. Rakstnieks pievērsies galvenokārt „mazā cilvēka” darba un ģimenes dzīvei. Romāna centrā – šuvēja Zeltenīte ar tās pašaizliedzīgo mīlestību uz stalto, bet vieglprātīgo fabrikas puisi Sašu. Kopā ar šo divu varoņu dzīves epizodēm atainotas laikmetam raksturīgas parādības: no vienas puses materiālais trūkums, attiecību cinisms un garīgais tukšums strādnieku un sīkpilsoņu vidū, no otras – nacionālās un šķiras apziņas veidošanās un vēlēšanās izrauties uz augšu, pielīdzināties „sabiedrības krējumam”. Tāpat kā citiem A.Deglava darbiem, arī šim piemīt ievērojama kultūrvēsturiska nozīme, jo tanī teicami dokumentēts īpašs laikmets ar tā notikumiem. Augusts Deglavs (1862–1922) ir viens no pirmajiem romāna žanra izveidotājiem latviešu literatūrā.

266 pages, Hardcover

First published January 1, 2006

About the author

Augusts Deglavs (1862–1922) – rakstnieks. Mācījies Auru pagastskolā, tālāko izglītību apguvis pašmācības ceļā. Sākotnēji strādājis A. Dombrovska kokzāģētavā, bet no 1891. gada darbojies tikai rakstniecībā un žurnālistikā. Bijis laikraksta "Dienas Lapa" redakcijas loceklis un "Jaunā Dienas Lapa" redaktors. Latvijas Republikas laikā darbojies Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā, bijis Izglītības ministrijas Mākslas departamenta Rakstniecības nodaļas vadītājs. Aktīvi darbojies atturības biedrībā "Auseklis".

1888: pirmā publikācija – stāsts "Precības bēdas" (Dienas Lapa, 09.09. –14.09.).

Īsproza

1891; 1911: stāsts "Vecais pilskungs" (F. Gēliņš).
1892: novele "Laimei uz pēdām" (Augusta Deglawa apgahdeenâ).
1893: stāsts "Pastaradeena" (Sieslacka drukatawâ).
1900: novele "Žīdu meitiņa" (Pūcīšu Ģederts).
1911: stāsts "Lielā Lavīze" (A. Gulbja apgahdibâ).
19--: stāsts "Sirdspuķite" (A. Gulbja apgādībā).

Romāni

1891: "Starp divām ugunīm" (F. Gēliņš).
1896: "Spēks" (Ernsts Plāte).
1897–1899: "Jaunā pasaule" (Ernsts Plāte).
1909: "Zeltenīte" (D. Zeltiņš).
1912: "Rīga" (D. Zeltiņš)
19--: "Patrioti" (Roze).

Dramaturģija

1894; 1902: "Precībās" (F. Gēliņš).
1895: "Vecais pilskungs" (J. Brigadera apgahdibâ).
19--: "Vienpadsmitā stundā" (D. Zeltiņa un A. Golta isdewums).

Vēsturiski darbi

1893: "Latviešu attīstības solis no 1848-1875. g." (J. Brigadera un F. Geliņa generalkomisija).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas
1896: Frics Mautners (Fritz Mauthner) "Spēks" (Kraft) (Ernsts Plāte).
1899: Kurds Lasvics (KurdLasswitz) "Uz divām zvaigznēm" (Auf zwei Planeten) (Ernsts Plāte).
1903: Bertolds Auerbahs (BertholdAuerbach) "Pils pie Reinas" (Das Landhaus am Rhein) (Ernsts Plāte).
1914: Georgs Keferšteins (Georg Keferstein) "Modernu strādnieku kustība un alkohola jautājums" (Moderne Arbeiterbewegung und Alkoholfrage) (Atturības biedrība "Auseklis").
19--: Ludvigs Būhners (Ludwig Büchner) "Spēks un viela, jeb, Dabiskas pasaules kārtibas pamati" (Kraft und Stoff) (P. Sauliša apgāds).

No franču valodas
1903: Aleksandra Dimā (Alexandre Dumas) "Trīs musketieri" (Les trois mousquetaires) (Ernsts Plāte).

No skotu valodas
1904: Valters Skots (Walter Scott) "Lemermuras līgava" (The Bride of Lammermoor) (Ernsts Plāte).

No poļu valodas
1905: Henriks Senkevičs (Henryk Sienkiewicz) "Bez dogmata" (Bez dogmatu) (Ernsts Plāte).

No angļu valodas
1908:Henrijs S. Olkots (Henry Steel Olcott) "Budistu katķisms" (A Buddhist catechism) (T. Pagasts).

Reviews

[Vilis · Rating 3 out of 5]

Viens no tiem klasikas darbiem, kuros par varoņu nāvi ir jāpriecājas, jo viņu ciešanas tad beidzot ir galā.