par bites tiesu

by Andris Ogriņš

Andra Ogriņa astotais dzejoļu krājums “Par bites tiesu” turpina dzejniekam raksturīgās tēmas un motīvus: Visuma rašanās un pastāvēšanas mītu, cilvēka dzīves jēgas meklējumus, eksistences pamatu celšanu un noārdīšanu, spilgtu mūsdienu urbānās vides atspoguļojumu, gara un matērijas attiecības u. c. Caur dūmakainu sapņa un tumsas poētiku dzejnieka “es” tiecas ieausties mūžības audeklā, salikt pasaules mozaīku, mīlēt un būt mīlētam, atrast savu vietu akmens pilsētā, pār kuru plešas bezgalība.

Genres: Poetry

80 pages, Paperback

Published January 1, 2023

Reviews

[Arta · Rating 4 out of 5]

«mīļā rīt sāksies karš
mēs sēdēsim virtuvē
un dedzināsim sērkociņus

cilvēki mirs
bet kaut kur atkal kāds piedzims
ar kaklā kā akmeni pakārtu nākotni»

[Linda · Rating 5 out of 5]

Ogriņš manā dzīvē sācies ar savu pēdējo grāmatu. Diemžēl. "Par bites tiesu" ir skaistākais šī gada atklājums dzejā. Skaists, pilns nolemtības, bezcerības un drūmu pareģojumu. Daudz nāves. Vēlme pēc nāves. Drūmi - tā gan ir mana interpretācija, zinot pēckrājuma traģēdiju. Varbūt autoram tā ir atgriešanās pie pirmsākumiem, savas vietas atrašana visumā, neatkarīgi no sava bioloģiskā stāvokļa. Nezinu, nekad neuzzināšu.

Lasīju aizturētu elpu, lasīju vairākkārt, lasīju daudz par vēlu. Berelis saka, ka labi teksti rada citus tekstus. Ogriņš noteikti motivē rakstīt. Ne tikai motivē. Viņa dzeja dzen, stumj, pātago, grūž. Tas ir tik sāpīgi un tik skaisti! Varbūt nekad neuzzināšu, bet kādreiz līdz tam aizrakstīšos.

tu domā ka gribi uzrakstīt dzejoli
bet atliec to uz rītdienu
padomā vēlreiz un rītdienu atliec
uz parītdienu
galu galā tu atliec muguru
un skaties mākoņos kā zemei sāp

[Agris Fakingsons · Rating 3 out of 5]

..neatceros, kā man grāmata patika tad, kad aprīlī iesāku to lasīt, bet turpinājums bija kā pa amerikāņu kalniņiem, jo bija dzejoļi, kas uzrunāja un arī tādi, kas manai saprašanai bija par sarežģītu. vai arī laiks, kurā lasīju, nebija pats piemērotākais. | 3,5*

[Dainis Deigelis · Rating 5 out of 5]

Es tikai pateikšu vienu, Andri, tu spoži beidzi, tiks spoži , ka grāmata man plauktā stāvēja vairāk par gadu un bija grūti atvērt, jo tu izdomāji nākamo rakstīt kaut kur citur. Un es joprojām esmu dusmīgs par to, ka izlasīšu to tikai tad , ja nonākšu mūžības tajā pašā pusē... Bet es zinu, ka mēs neatvadamies... Mēs neatvadamies... lai gan dzīvē, reti, kad nācies satikties...

[Elina Tola (Bookeliina)]

Noteikti iesaku.

[Maija Priedīte · Rating 5 out of 5]

Forši zīmējumi un lieliski dzejoļi.

[Esther]

kamēr zibens nenospers manu nesazemēto garu
es iešu saulrieta izcirtumā lasīt gatavās notis

dadžu adatām izšuvies cauri
krītošo debesu pilienam vibrēšu līdzi

un man allaž atradīsies kāds pavediena gals
ko pavilkt lai ieaustos pasaules skaņdarba deķīti

ar tīru pret miegainu mākoni sasmērēt plaukstu
ne sitot
bet noglāstot