"Es šķetinu vienu varen komplicētu lietu. Meklēju savas ēšanas negausības izcelsmi. Vēlos atrast vainīgos, meklēt pēdas cēloņiem, lai būtu vieglāk tikt galā ar sekām.
Tik piņķerīgu lietu vajadzētu uzticēt īstam profesionālim - kādam, kas strādājis ar līdzīgiem gadījumiem, spēj ātri atrast sakritības, savilkt diedziņus kopā, sašņorēt kā kurpi. Bet to es nedarīšu. Esmu nolīgusi ambiciozu kaktu detektīvu - sevi. Izmantošu novecojušas izmeklēšanas metodes, no kurām vairāk brēkas nekā jēgas. Šis būs mans ilgais ceļš kāpās. Jo vairāk ēdīšu, jo dziļāk iestigšu. Tad jau redzēs. Varbūt pārsteigšu pati sevi."
Atšķirībā no galvenās varones, nav jābūt gluži Šerlokam Holmsam, lai uz mani paskatoties vien varētu saprast, kāpēc mani ļoti uzrunāja grāmatas tēma (bet kopumā tā gan nedariet !!!!!, jo nudien nebūt ne visiem resnajiem pie vainas ir kompulsīvā pārēšanās un savukārt ne visiem tievajiem tāda nav). Bet jā, it kā jau asprātīga grāmata, bet nu tik ļoti sāpīgās detaļās par mani pašu. Nu ļoti precīzi un pazīstami. No sērijas "smieklīgi, jo tā jau tiešām ir". Autorei, manuprāt, ļoti veiksmīgi izdevies līdzsvarot pārdomas un atziņas par tēmu ar kaut ko notiekošu sižetā.
Grāmata-stāvizrāde, grāmata-ķirsītis, kas no vienas puses apēdams vienā rāvienā, bet, no otras, to kauliņu vēl var pasūkāt ilgi, domājot pašam par savām atkarībām un pašam ar savām attiecībām ar ēdienu un to, kā tās laika gaitā mainījušās. Tēmas nav tik vieglas, kā no pirmā acu uzmetiena var šķist, tomēr apspēlētas viegli, rotaļīgi, silti.
Negulēta nakts, jā, jo sākt lasīt kā galvenajai varonei sākt ēst - apstaties nevar. Niansēts un interesants stāsts par kādu sākumu ceļā uz atveseļošanos. Ļoti novērteju garšīgo un tēlaino salīdzinājumu klāstu par ēdienu un ēšanu.
Kad pirku grāmatu veikalā šo grāmatu. Pārdevēja uzsvēra - tas ir romāns! Ja?! Romāns!? 🤣 Es zinu, zinu :)) un man arī ir problēmas ar pārēšanos… tikai atšķirībā no grāmatas varones, mokos arī ar sekām no tās . Šī grāmata bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Brīžiem smējos, sūtīju citātus draudzenēm, dažas nesmējās līdzi - pofig! Man patika ❤️
Leldes grāmatās var ļoti viegli atrast sevi. Arī tad, ja sākumā esi pārliecināta, ka ar galveno problēmu īsti nespēj identificēties. Lielisks humors un garšīga (burtiski!) valoda.
Tiešām pārēšanās grāmata.No sākuma varbūt man tā visa bija par daudz .Tāpēc bija doma dot tikai 3 Z , bet lasot tālāk vairāk sapratu galveno varoni un kaut kāda ziņa viņā saskatīju sevi , bet tā ļoti nedaudz. Bet tā pārēšanās ir viena liela atkarība . Man patika Pirāts 😁
Man kaut kā ne pārāk iet ar jauno latviešu literatūru, bet šo bija grūti nolikt malā. Laikam kaut kas rezonēja. Pārēšanās? Katram gadās! Bet ne tā kā galvenajai varonei. Kārtējo reizi varam paskatīties uz to kas notiek citu galvās un mazliet padzenāt arī savus tarakānus.
"Elpoju, tātad esmu dzīva. Esmu dzīva, tātad varu kaut ko uzēst."
"Tagad woke skaitās ēst tikai vienu reizi. Brīvdienās tas man izdodas vienmēr: kad visu dienu esmu mājās, ēdienreize ir tikai viena - kā no rīta sāku, tā vakarā beidzu. "
“Ļaunums nevar būt tik liels, cik lielu to mēģina uzpūst uztura speciālisti. Tas taču ir tikai ēdiens. Mēs visi ēdam. Mēs visi mēdzam pārēsties. Nevar būt, ka es vienīgā turpinu ēst arī tad, kad sāta sajūta jau iestājusies. Nevar būt, ka es vienīgā ēdu ātri. Nevar būt, ka es vienīgā ēdu tad, kad jūtos nelāgi vai uznākusi trauksmes lēkme. Tā taču notiek ar pilnīgi visiem, vai tad ne?”
Lasot, šo grāmatu nedaudz ieraudzīju arī sevi un tāpēc esmu sākusi cīnīties ar saviem dažiem tarakāniem, lai tie pazustu no manas dzīves un nebūtu vairs nakts ēšanas, kas par labu pats par sevi saprotams nenāk😁
Sākumā šķita ka nebūs -pārāk daudz par ēdienu un citām sadzīviskām lietām. Bet ""ieskrienoties"" ir pat tīri ok. Varbūt sākot lasīt grāmatu, šķiet ka romāns ir par kaut ko vieglu, bet uz beigām saproti ka tā ir par cilvēku un viņa cīņu ar "slimību", kas tiek aprakstīta ar humoru, radošā veidā. Beigu beigās no divām zvaigznēm uzkāpa uz četrām.
Esmu pārsteigta, cik ļoti man patika šī grāmata. It kā viegla, asprātīga, ar lielu un garšīgu humora devu, bet tajā pašā laikā par ļoti nopietnu tēmu, kas negaidot atsauca atmiņā manu vidusskolas laiku un sarežģītās attiecības kādas man toreiz bija ar ēdienu. Esmu droša, ka daudzi lasītāji Itā atpazīs sevi. Arī manā gadījumā reti kurš zināja, ar ko cīnos savā galvā, un cik nomācošas var būt domas par kaut ko tik šķietami pašsaprotamu kā ēdiens. Ja ir vēlme pēc vieglas lasāmvielas, kas tajā pašā laikā ir gana nopietna, noteikti iesaku izlasīt Leldes grāmatu. Nu kaut vai tikai tāpēc, lai iepazītos ar Pirātu!
“Ledusskapis, pie visa vainīgs ledusskapis. Tas ir konstants kārdinājums. Tas ir erotiskākais objekts manā dzīvoklī. Reizēm to veru vaļā ar tādu iekāri, it kā atpogātu vīrieša bikšupriekšu. Sagrābju gurķi (garo, gludo, nevis mazo, pumpaino) un iekožos tajā, ka nožļarkst vien. Konservu burciņas plauktos kaisli nosvīdušas. Persiki glabājas vēsumā, jo nobrieduši, pēdējais laikstos apskaut ar lūpām un izsūkt nektāru. Iebraucu krējuma traukā ar pirkstu, nolaizu. Iebraucu vēlreiz, nolaizu. Seksīgi un nehigiēniski.”
Grāmatas galvenā varone visu laiku runā par savu neremdināmo ēstgribu. Autore kā detektīvs meklē atbildes kapēc viņa ir apsēsta ar ēšanu. Tiek runāts par fastingu, apzināto ēšanu, dažādām diētam, pat tas, bez maz vai kādā krāsā ir ārā debesis tiek vainotas pie varones ēstgribas. Man bija grūti lasīt par ēdieniem, jo pašai visu laiku gribējās ēst. Lai gan varēju vilkt paralēles ar varoni par saviem neveselīgajiem ēsanas paradumiem, es nekādas atbildes neatradu, varbūt citi lasītāji atradīs
Nezinu, cik daudz te ir no autores pašpieredzes un cik - autora talants un iejušanās prasme, bet grāmata šķita kā ļoti labs ieskats kāda cita galvā un šķīvī. Drusciņ arī par pretošanos sabiedrības normām par bērnu un lauleņu nepieciešamību - "Man vienkārši ir paveicies - citi piedzima kā (ābola) pusītes, bet es - kā viens veselums."
"Dullajam ar Dainu ir sava elle, tikai publiski tā tiek pasniegta kā sauna."
Leldes Jaujas dzirkstoši komiskais romāns par sievietes attiecībām ar ēdienu un ledusskapi, kuram ir pat vārds. Par laimi nebija jāraud, drīzāk pilnīgi otrādi. Tas ir īsts vasaras lasāmais, kura lappusēs jums sabirs cepumu drupačas, bet siera šķele varēs kalpot par grāmatzīmi. ☀️ Mana m��ļākā aina bija piemājas bērza - metālista apskaušana un pretrunīgās attiecības ar piemājas izveicīgo miskastnieku Pirātu. Vismaz kāds atrod īstu mīlestību!
"Uztura speciālisti nesēž, dakšiņas un karotes klēpī salikuši, viņi rada un reizē kliedē mulsumu, cik bieži un ko cilvēkam ēst. Piecu ēdienreižu plāns jau skaitās novecojis. Tagad woke skaitās ēst tikai vienu reizi. Brīvdienās man tas izdodas vienmēr: kad visu dienu esmu mājās, ēdienreize ir tikai viena - kā no rīta sāku, tā vakarā beidzu."
Tik daudz garšīguma nianšu, ka daudzviet atpazinu sevi. Dzirksteļojošs humors, viegls un gaisīgs teksts, lai gan grāmatas tematika — ēšanas traucējumi — ir tik daudziem ierasts un nemaz ne tik dzirksteļojošs dzīves pavadonis.
Vairākas reizes pārēdos, lasot šo grāmatu, gribas ēst. Lasīšanas pauzēs – prātot par to, kā samazināt vēlmi pārsēsties. Domāju, ka tikai pēc laika varēšu novērtēt grāmatas ietekmi uz saviem ēšanas paradumiem. Garšīgi uzrakstīta.
Kopumā man grāmata patika - aizraujoša valoda, forši joki, kuros ir tikai daļa joka. Laikam gaidīju arī kaut kādu problēmas risinājumu, jautājumu atbildes... Bet neviens jau neko tādu nesolīja. Paskatīšos kaut ko vēl no autores!
A light read and yet, there's something very serious about this. I do recommend this to anyone who has ever thought that hey, maybe my relationship with food isn't the best.
Ar sarkasmu un humuru par nopietno (ēšanas traucējumiem - pārēšanos), bet kaut kā man te pietrūka. Cerības? Risinājuma? Daži lieliski citāti, vietām skaļi iesmējos, raita, atsperīga valoda. 3.5/5