Berlin

Orbītas bibliotēka

by Andris Kuprišs, Ian Gwin (Translator)

“Berlin is a sad city, but it’s a sadness you don’t see. It’s like having heavy metals slowly build up in your body. You can spend a few days, weeks, months, or even years here and never notice how heavy your heart has become.”

A little boy who is afraid of telephones; a woman recounting to her lover her recent sexual assault; a man wondering what would happen if he woke up each morning nine minutes earlier than he had the morning before; a student who is plied by his German teacher with glass after glass of cheap wine . . . 
The protagonists of Andris Kurprišs’s debut collection are at times melancholy and worrisome, and world-angry or absurdist at others. Kuprišs plays with tension, a building up to climaxes reminiscent of Henry James—but with endings that leave a lingering sense of having missed some important detail, some sinister clue that will reveal all meaning. Deceptively simple, nostalgic, and resigned, Kurprišs’s characters show how it can be just as hard to arrive somewhere (physical or intangible) as it can be to leave.

Genres: Short Stories, Fiction

154 pages, Paperback

Published March 11, 2025

Reviews

[Signe · Rating 4 out of 5]

Janvāra vidus. Signe, Vācu filoloģe, sesijas viesuļa sapluinīta: "Nē. Savam priekam man nav laika lasīt. Nekādus latviešu stāstu krājumus. Neko. Mācies i nemaz nedomā ko citu."
Arī Signe, ieraugot Kupriša "Berlīni": "Āreče, te tak minēta Berlīne, šito taču drīkst!"

Lieki piebilst, ka manu studiju produktivitāti tas nesekmēja, bet labsajūtu gan. Stāsti ar pēcgaršu. Vieni gan spēcīgāki par citiem.

Latviski, bet ar tik ļoti "vāciskiem" teikumiem, to uzbūvi un stilu... gāja pie sirds ļoti.

[Zanda · Rating 5 out of 5]

Neierasti ir lasīt stāstus, kur ik mirklim, ik domai ir nozīme.
Titulstāsts kā nepārtraukta dokumentāla filma, kurā esi klātesošs galvenā varoņa domās, apziņā un darbībā.
Ļoti mūsdienīgi. Tiešām labs pārsteigums.

[māris šteinbergs · Rating 5 out of 5]

skaistas mizanscēnas mijās miniatūrās un etīdēs. daudz pasvītrojumu :) pelnīti

[Agris Fakingsons · Rating 5 out of 5]

..jau sen gribēju šo izlasīt. grāmatu izstādē gribēju pirkt, bet šiem grāmata nebija uz vietas. tagad dabūju un ar lielu baudu izlasīju. visvairāk, protams, patika tie stāsti, kurus ļoti sasaistīju ar sevi. bija arī ne tik labi stāsti, bet kopumā man grāmata patika ļoti. vairāk šādu stāstu, īpaši tādu kā "Pirksti" :)

[Emīls Ozoliņš · Rating 4 out of 5]

Kaut kas tomēr ir tajās Orbītas grāmatās, kuras izpirktas visas.

Negaidīti pārsteidza. Prieks, ka viena kopija tomēr uzpeldēja.

[Anda Ogriņa · Rating 3 out of 5]

Interesants krājums. Pirmie teksti pieskārās kā tikko no āra ienesti, trausli, izbrīnīti sniega pulkstenīši, un tikpat izbrīnīta ļāvos to mulsumam. Bet tad jūriņā aiziet jau sen izlasītā, pārlasītā, izdzīvotā, noriebusies frustrācija, prokrastinācija, neirozes, fobijas un tā tālāk. Jau atkal tas apnikuma, neizlēmības, garlaicības māktais, kārtējais paredzamais remarks. Lai nepārprastu - man nekas nav pret -ozēm, -ijām, Remarku un remarkiem. Trāpīja tukšums, un netrāpīja tas, par ko esmu dārgi maksājusi, bet autors tikai runā par cenu. Tak tā nav viņa vaina, ka man kaut kas šķiet, vai ne? Lai nu kā, gribētos izlasīt grāmatu, kuru rakstītu vienā no stāstiem minētais Jēzus, bet viņš, visticamāk, grāmatas neraksta.

[Aivars Madris]

Viena no labākajām/interesantākajām pēdējo gadu debijām. Kuprišs sevi piesaka kā nobriedis un pārliecināts autors, kuram ir svaigas idejas, ko izmēģināt latviešu prozā. Titulstāsts izraisa hipnotisku efektu.

[tu zini, kas es esmu · Rating 4 out of 5]

Diezgan labs alus un ne tas labākais trīs graudu, bet stāsti štirī.

[Tom · Rating 4 out of 5]

A collection of short stories from the Latvian writer Andris Kuprišs, translated into smoothly idiomatic English by Ian Gwin. The stories involve protagonists in situations of charged but unresolved emotions between parent and child, student and teacher, mutual strangers, and lovers. [what is revealed about the unresolved emotions? A failure of one in the eyes of the other, perhaps a disappointment that is inevitable or by chance—an event (or failure to act) that forever stains the relationship.

Melancholy underpins these stories, as does ambiguity of motivation. A man wakes up in a hospital, in a ward for patients with psychological problems. (A schizophrenic with a Jesus complex is in the bed next to his.) He is told only that he drank too much and that he needs a few days to recover. Was this a botched suicide attempt? Was it carelessness? Uncertainty and indecision haunt many of Berlin’s stories. A similar situation is before the protagonist of another story:

“What had happened? I wanted to know. I don’t like the feeling of not knowing what happened. I like to know that I can influence a situation, that my actions have some sway. I feel safer when I do, though I don’t really think of myself as cowardly. I’m not afraid of the dark at all. I’m also not afraid of spiders. Or God. But the unknown, I am afraid of that. I like having options. I like to have an escape.”

But options and escape plans are qualities Berlin’s protagonists usually lack. The title story, making up more than the last third of the book, combines the faulty characteristics of the other protagonists and manages to transcend them. Something hopeful arises from the anomie.

For more of my reviews, please see https://www.thebookbeat.com/backroom/...

[Kory Reeder · Rating 4 out of 5]

Really liked this collection, and it grew on me as I kept reading: I love the fragments, the minimal stories, the stream-of-consciousness technique, and I think the title story Berlin has some amazing craft. I'll keep my eyes out for a full-length in the future. Not seeing the "building up to climaxes reminiscent of Henry James" at all, but whatever: it's certainly worth picking up.

[Alise Pabērza · Rating 3 out of 5]

Iespējams, ka nosaukuma dēļ gaidīju ko vairāk un tāpēc sagaidīju vilšanos. Iespējams, ka grāmata vairāk ir bijusi svarīgāka pašam autoram, nekā tas, ko nodot lasītājam. Sevis paša nost norakstīšana. Pēc lasītāja, t.i., manām sajūtām - dzēruma delīrija pieraksti. Jāsaka, ka potenciāls laba satura radīšanai ir, tāpēc varētu domāt, ka nākamās grāmatas izdotos labākas, ja būs izdevies sevi visu "norakstīt nost" šajā grāmatā.

Tāda mazliet mūsdienu klišeju literatūra - dzīvē apmaldījies, nomocījies trīsdesmitgadnieks, ar alkohola problēmām, neizpratni par nākotni, vēdina galvu Berlīnē, lasa Kafku un lieto lētu alkoholu, pierakstot savas pārdomas, kas liekas unikālas un nekad nebijušas. Bet - tāda laikam tā realitāte, tādi laikam ir tie, noteiktās aprindās, tipiskie mūsdienu trīsdesmitgadnieki.

Lieku divas ar pusi zvaigznes, to pusīti tāpēc, ka šis ir gandrīz precīzs Berlīnes raksturojums. Vērtīgākā rindkopa grāmatā: "Berlīnē svin jaunibu - gan tie, kas jauni, gan tie, kas kvalificejas jaunibai ar bezdarbu un aknu cirozi. Berlīne grib atpūsties, nekur nesteigties, ķert mirkli, tvert dienu, un šai griēšanai ir raksturiga nespeja atslēgt kailo nervu, kas visu laiku atgādina, ka ballite tūlīt beigsies un pienāks pragmatiskā pirmdiena. Un tomēr tā nekad nepienāk, lai gan vienmēr ir tepat netalu, tā saindē visu svētdienas klusumu. Berlīnē ir mūžīga svētdiena."

[Matthew · Rating 3 out of 5]

Overall I found this short story collection from Latvian author Andris Kuprišs to be uneven. Some stories were filled with a compelling melancholy while others seemed to be mere sketches. The prose occasionally had awkward phrases and sentences that took me out of the narrative. Still there was some beauty to be found here too.

[Gunita · Rating 4 out of 5]

Jau ar pirmo stāstu sajutu autora spēju uzburt dzīvīgu un burtiski taustāmu atmosfēru un tā jau pašā sākumā apjautu, ka esmu "uzdūrusies" kam vērtīgam.
Viņa rakstītais likās nepiespiests un patiess.

Sajūtu ziņā pavisam nedaudz pietrūka, lai novērtētu ar piecām zvaigznēm.

[Everett · Rating 4 out of 5]

Berlin is the city of hangovers; the city of Sundays - this is true.

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 4 out of 5]

Grāmata, kas savā askētismā atgādina bukletu, kam viegli pazaudēties starp citiem krāšņiem darbiem, sevī glabā trauslus stāstus. Īpaši man likās “Atteikums”, “Pirksti”, “Ļoti īpašs cilvēks”. Ja sākumā liekas, ka tikko iesākta doma varētu turpināties ārpus katra īsstāsta, tad vēlāk apzinos, ka varbūt tieši lakoniski izrakstītais mirklis padara Kupriša darbus tik unikālus. Ja man būtu dažos vārdos jāapraksta “Berlīne”, tad es teiktu, ka tā ir smalki sarežģīta autora pasaule.

”..dusmīgo vīriešu. Grāmata. Tāda, kurā galvenais varonis īgns klīst pa pasauli, par daudz dzer, visi viņam nodarījuši pāri, bet viņš vienīgais zina, kā pasaule iekārtota.”

[Ian · Rating 4 out of 5]

Short snippets and a novella reminiscent of Diane Williams’ eye for zooming in on a unique moment, Bennett Sims’ meticulous taking apart of a unique moment, and a tad of Brian Evenson’s discovery of horror hiding within a unique moment, especially if that unique moment was born in the aftermath of a months-long bender.

[Luize Lejasmeiere · Rating 5 out of 5]

Viena no spilgtākajām grāmatām, ko pēdējā laikā esmu lasījusi. Kā Bukovska un Džoisa krustojums.

[Arturs · Rating 4 out of 5]

Ievilka lasīt, lai arī it kā notikumu nav, patika stils, kā autors raksta.

[marta]

vienīgā grāmata, kuru esmu ņēmusi no grāmatu plauktā vairākas reizes un katru reizi to aizvērusi tikai tad, kad to izlasīju. katrs teikums tāds, ko aizlikt aiz auss.