Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.
Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, sieva – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa. Skolas gaitas sācis Rīgā. Ziemas ģimene pavadījusi Rīgā, bet vasaras pie radiem Cesvainē. 1915: vecāki evakuējās uz Krieviju, Anšlavs Eglītis ar vecākiem dzīvoja Maskavas tuvumā. 1941: 31. decembrī apprecējies ar gleznotāju Veroniku Janelsiņu. Dzīvodams trimdā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas aprakstīta arī literāros darbos.
Literārā darbība
1926: pirmā publikācija dzejolis "Lords" laikrakstā "Brīvā Zeme" 19. septembrī. Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Burtnieks", "Zaļā Vārna", "Jaunā Nedēļa", "Daugava", "Latvju Mēnešraksts" un citviet. 1931: žurnālā "Piesaule" publicēts pirmais īsprozas darbs, novele "Stulbenis" (Nr. 9.). 1957: žurnālā "Zvaigzne" (Padomju Latvija) publicēts tēlojums "Neierastā Amerika".
Pirmkārt, paldies Zvaigznei par šo atjaunoto izdevumu! Tāda kārtīga 20.gs. pasaules kino hrestomātija. Man ļoti patika grāmatas sākums par Latvijas kino vēsturi un attīstību. Tālāk vietām bija nedaudz garlaicīgi, jo daudz stāstu par 20.gs. vidus Holivudu un ASV aktieriem, režisoriem un filmām, kas man baigi neko neizsaka. Man būtu gribējies vairāk palasīt Eglīša viedokli par latviešu kino padomju laikos. Drusku škrobīgi bija, ka rakstot par Mastrojāni un Lorēnu filmā "Saulespuķe", Eglītis pat nepieminēja, ka tur arī Cilinskis filmējies.. Un gribējās mazliet vairāk par paša Anšlava dzīvi.. Bet atkārtošos - es nespēju būt pilnīgi objektīva, jo esmu Anšlava fane. Tāpēc vērtējumu pavelku biš uz augšu un lieku 4*.
Ļoti interesants ieskats kino vēsturē vērotāja un iesaistītās personas Anšlava Eglīša acīm! Daudz jaunu faktu par kino Rīgā un citviet, kā arī ieskats Holivudas notikumos. Pat nezinot visus šos aktierus, tāpat šie dzīvesstāsti vai epizodes no viņu dzīves bija interesanti un aizraujoši. Vērtīga vestures liecība!
Subjektīvs ekskurss kino vēsturē no tā pirmsākumiem līdz 70. gadu sākumam ar iestarpinājumiem no Eglīša kā kinoskatītāja un Holivudas kino apskatnieka karjeras.
Grāmata ļoti viegli lasās. Lai gan man svešas lielākā daļa pieminēto filmu un aktieru, Eglītim lieliski sanāk ieinteresēt lasītāju ar dažādām Eiropas un Holivudas filmu radīšanas detaļām, dzīvesstāstiem un kurioziem. Ja pacenstos, varētu arī pāris vakaros izlasīt.
Grāmata, ko šogad lasīju ar vislielāko sajūsmu. Par n-tajiem Rīgas kino, no kuru miskastēm lasīt ārā filmu lentas. Par filmu veidošanu, cenzūru, skatīšanos kara un okupāciju laikos. Par mazo latviešu iesaisti pasaules kino pasaulē (zināji, ka Michael Caine ir bijis filmā, kur attēlota ‘Latvija’, kura atrodas Igaunijā un latvieši runā poliski?). Par Eglīša ikdienu un pārdomām strādājot Ārzemju žurnālistu apvienībā (tie paši, kas izveidoja Golden Globes, un kuras prezidents arī brīdi bijis kāds Rīgas žurnālists). Par sastaptajiem cilvēkiem (Alfredu Hičkoku, Gregoriju Peku, Čārlzu Bronsonu…), un to, ka fočēties ar tiem nācies, lai pierādītu, ka rakstītās intervijas nav safabricētas.