Ardievas bohēmai

Orbītas bibliotēka

by Ērika Bērziņa

"Ardievas bohēmai" ir Ērikas Bērziņas otrais dzejoļu krājums pieaugušajiem. Krājumā atklājas ikdienas dzīve ar tās mazajiem priekiem un bēdām, rūpes par tuvajiem cilvēkiem, vēlme pēc mīlestības, personiskās brīvības un pašizpausmes. Grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš par krājumu teic: "Autore rāda, kā dzīve piespiež jauneklīgos bohēmistus nomest spilgtās, svešās spalvas, lai pieņemtu dzīvi ar stoiciskumu un cerību. Krājums tapis ilgu gadu gaitā, kad jaunības sapņi un pozas nomainītas pret sievas un ģimenes mātes atbildības nastu, bet sintētiski mākslīgā urbāno jauniešu bohēma sen izgaisusi ikdienas sīkumu, darbu, prieku un bēdu straumē. Šīs dzejas balss uzdod jautājumus par pieaugšanas un ģimenes dzīves jēgu un sūtību, kā arī meklē kaut nelielu privātu telpu savas patības saglabāšanai situācijās, kad ģimenes mātes statuss uzliek par pienākumu uzupurēties citu labā. Autores asociatīvā pieeja dzejai pa šiem gadiem kļuvusi vienkāršāka un vaļsirdīgāka, tā provocē uz uzticēšanos un līdzpārdzīvojumu."

Genres: Poetry

80 pages

Published January 1, 2023

Reviews

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 4 out of 5]

Negaidīti labi. Krājums samērā viengabalains ar caurvijošu tēmu - būt sievietei un mātei, nepiepildītas jūtas, kaisle, vientulība. Lai gan daudzi dzejoļi šķiet intīmi un personiski, tie tomēr ir arī vispārīgi un lasītājam ļauj saskatīt sevi.

[māris šteinbergs · Rating 5 out of 5]

pacēlos uz Kopenhāgenu ar šo grāmatu
un nosēžoties arī to aizvēru
visu nedēļas nogali mani tā gan nepameta

[Agris Fakingsons · Rating 5 out of 5]

..es nojautu, ka šis krājums būs labs, bet ne to, ka tas būs tik sasodīti labs. sajutu katra dzejoļa sāpi un prieku.

[Marta · Rating 4 out of 5]

No iekāres līdz "mammmuuuuu", trešajā daļā aktualitāti un sāpi sajutu vairāk, tiešāk, pazīstamāk.

[Emīls Ozoliņš · Rating 4 out of 5]

ikdienā laikam tā kā cenšos lieki nerunāt par lietām, par kurām neko nejēdzu. ne vienmēr sanāk, protams - izpausties jau laikam gribas visiem - bet nu aptuvena ideja ārkārtīgi daudz nevervelēt manī mīt jau labu laiku. (laikam tāpēc arī rakstu visādas lietas - citur nav kur likties)
lai vai kā, par šo zināju pilnīgi neko (izņemot vienu mazu detaļu - ka izdevusi orbīta - šo garadarbu krāsas teju vai nu jau krāju plauktā), un līdz ar to nepaspēju īsti sacerēties vai galvā jau izveidot kādu priekšstatu.
bija labi. man patika. radās gan sajūta, ka īsti grāmata ieskrējās tās otrajā pusē. (lai arī man patīk kodolība, 16 gadi ietverti 70 lappusēs liekas kaut kā ne līdz galam - ticu, ka gan jau tas nav viss radītais (kā jau teicu, neko nezinu par autori) un ka gan jau bija vēl kaut kas, ko izķeksēt, kas tīri labi krājumā iederētos.
bet ir lasītas arī krietni sliktākas dzejas grāmatas. un grāmatas vispār.

[Ance Kristāla · Rating 4 out of 5]

tās ir nedefinējamas sāpes
kādas rodas ja pārāk ātri skrien
un pēc tam dur pakrūtē

[Dainis Deigelis · Rating 5 out of 5]

Ļoti tiešs no vienas puses un maigs n o otras puses, sievietes dzejnieces vēstījums. Čista nesamudrīts, pardon par vulgārismu, bet tā ir. Lieliski uzburtas ainas caur tekstu. Piektā zvaigzne autorei par to, ka dzejas dienu atklāšanā, viņa dalījās noslēpumā, kā saķemēt matus bez sāpēm sprogainiem bērniem. Jā šis recenzents šādi ir uzpērkams.

[Sisī · Rating 5 out of 5]

"Ir atnācis pavasaris, ko nevar apturēt karš " (70)

Ik pa laikam uzvāru kafiju, ielieku tajā lielu putukrējuma mākoni, pasēžu klusumā un palasu šo Ērikas krājumu. Ļoti patīk. Manī ienāk paskumjš, bet skaisti uzrakstīts rudens...

🖤 mīļākās rindas šai grāmatā :

"es atdevos gaismai
klusums iesūcās manī kā medus"

[estere kuple · Rating 5 out of 5]

ārprāts. šis bija, manuprāt, viens no visskaistākajiem un visdetalizētākajiem mūsdienas dzejas krājumiem. tiešām. es jutos tik ļoti “in comfort” lasot šo darbu, jo katrā dzejolī varēju iedomāties kādu sev pazīstamu cilvēku un viņa dzīves stāvokli, kā arī dzejoļus sasaistīt ar savu dzīvi. fenomenāli!

[Linda · Rating 3 out of 5]

Ērika Bērziņa raksta labi, to nevar noliegt. Pelnītas nominācijas un balvas. Vienkārši līdz šim mums nav bijis pa ceļam. Pat šoreiz, kad arī man ir nekad nenāc vairs no rītiem/ uz manu pieturu/ neskaties pa prombraucoša/ tramvaja logu uz aizejošo mani/ varbūt tu nemaz neskaties/ bet es tāpat to jūtu/ izdzēs mani no savas dzīves un pat ļoti daudz mēs sēžam katrs savā istabā/ garais koridors/ savieno mūsu nopūtas/ rudā kaķa aste/ kā robežlīnija starp mums, tik un tā, dzejoļi, lieliskie dzejoļi slīd garām, neiesēžoties.

[Inga · Rating 4 out of 5]

Man patika.
Jūtīgi un jutīgi, un smaržo. Un arī tomēr par reālo - par to kā būt mammai un, ilgoties pēc vai mēģināt piedzīvot "bohēmu".

Medus

Mēs iegājām banzīcā kopā
pie durvīm vēl izsmēķējām pa vienai
viņa skaitījas lūgšanas latgaļu valodā
es atdevos gaismai
klusums iesūcās manī kā medus

[Laila · Rating 5 out of 5]

Neizsakāmi skaisti. Katrā nākamajā dzejolī iemīlējos arvien stiprāk un stiprāk. Ja sienas jau neklātu tapetes, nolīmētu tās ar šiem dzejoļiem, lai katru dienu varētu skatīties.

[Katrīna · Rating 5 out of 5]

“mēs pilsētas bērni
esam dzimuši ļauni
mums pietrūkst vietas
mums ir par maz sevis
un naktis saplosa mūs
no rītiem mēs akli klīstam
pa pilsētas tukšajām ielām
un izliekamies ka redzam sauli”

[Linda Vituma · Rating 5 out of 5]

pilnīgi..patiesi..patīgi..