Paskaties pa logu

by Evald Flisar, Māra Gredzena (Translator)

Grāmatas galvenā varoņa, pusaugu zēna dzīves centrā ir viņa labākais draugs sivēns un Sarakstu grāmata, kurā viņš uzkrāj savus novērojumus par apkārtējo pasauli pēc Nelaimīgā notikuma – starpgadījuma, kas neatgriezeniski izmainījis viņa dzīvi.
Vecāki piecpadsmitajā dzimšanas dienā sarūpē zēnam dāvanu, kas rada nevis prieku, bet sašutumu un neizpratni, bet uzreiz pēc tam viņš sastop Ahmedu – dažus gadus vecāku sīriešu bēgli, un abi dodas neticamā ceļojumā pāri visai Eiropai, lai Londonā uzmeklētu Ahmeda brāli.
Slovēņu rakstnieka Evalda Flisāra romāns “Paskaties pa logu”(2018) ir sava veida eksperiments, kurā autors pārbauda gan valodas, gan (politkorekta) satura robežas. Stāsts rakstīts otrajā personā, pamudinājumam regulāri izmantojot grāmatas nosaukumā ietverto frāzi “paskaties par logu”. Grāmatas provokatīvais un daudzdimensionālais saturs aktualizē vairākus mūsdienu sociālajā vidē svarīgus jautājumus, tas uzrunā gan jaunākus lasītājus, gan pieaugušos.
Ēvalds Flisars (1945) ir slovēņu rakstnieks, dramaturgs, esejists, redaktors, kaislīgs ceļotājs. Viņš studējis salīdzinošo literatūru Ļubļanā, angļu valodu un literatūru Londonā un psiholoģiju Austrālijā. Mūža pirmajā pusē divdesmit gadus pavadījis angliski runājošā vidē (trīs gadus Austrālijā, septiņpadsmit gadus – Londonā), bet kopš 1990. gada galvenokārt dzīvo Ļubļanā. Flisars sarakstījis vairāk nekā 30 prozas darbu: stāstus, ceļojumu aprakstus, esejas, ap 15 lugu, scenārijus filmām un televīzijas raidījumiem. Viņa darbi ir tulkoti vairāk nekā 30 valodās. Septiņus gadus (1995-2002) viņš bija Slovēnijas Rakstnieku asociācijas priekšsēdētājs. Daudzas viņa grāmatas nominētas vai apbalvotas ar Slovēnijas prestižāko literāro balvu Kresnik¸ viņš divkārt ticis nominēts arī starptautiskajai IMPAC balvai, saņēmis Župančič balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.
Flisars daudz ceļojis pa pasauli, apmeklējis vairāk nekā deviņdesmit valstis, guvis daudzveidīgu pieredzi, piemēram, dzīvodams Sidnejā, Austrālijā, pelnīja iztiku kā metro vilciena vadītājs. Tomēr jau kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem viņa dzīve lielākoties saistīta ar rakstīto vārdu: Londonā viņš rediģēja (cita starpā) Zinātnes un tehnoloģijas enciklopēdiju un rakstīja stāstus un lugas BBC; Holivudā rakstīja scenārijus un darīja citus ar kino nozari saistītus darbus, kopš 1998. gada ir žurnāla Sodobnost galvenais redaktors. Ēvalda Flisāra darbi pazīstami daudzviet pasaulē, viņš uzstājies vairāk nekā piecdesmit literatūras festivālos, viņa lugas bieži tiek iestudētas dažādos teātros un radio.

Genres: Young Adult

192 pages, Paperback

Published January 1, 2023

About the author

Evald Flisar, born in 1945 in Slovenia, then still part of Yugoslavia, is an iconic figure of contemporary Slovenian literature. Novelist, playwright, essayist, editor, globe-trotter (travelled in 98 countries), underground train driver in Sydney, Australia, editor of (among other publications) an encyclopaedia of science and invention in London, author of short stories and radio plays for the BBC, president of the Slovene Writers’ Association (1995 – 2002), since 1998 editor of the oldest Slovenian literary journal Sodobnost (Contemporary Review), he is also the author of 16 novels (eleven of them short-listed for kresnik, the Slovenian “Booker”), two collections of short stories, three travelogues, two books for children (both nominated for major awards) and 15 stage plays (eight nominated for Best Play of the Year Award, three times won the award). Winner of Prešeren Foundation Prize, the highest state award for prose and drama, and the prestigious Župančič Award for lifetime achievement. Various works of his have been translated into 40 languages, among them Bengali, Hindi, Malay, Nepalese, Malayalam, Vietnamese, Indonesian, Turkish, Greek, Japanese, Chinese, Arabic, Czech, Albanian, Lithuanian, Dutch, Icelandic, Romanian, Amharic, Russian, English, German, Italian, Spanish, etc. His stage plays are regularly performed all over the world, most recently in Austria, Egypt, India (three different production in two months alone), Indonesia, Japan, Taiwan, Serbia, Bosnia, Belarus, USA and Mexico. Attended more than 50 literary readings and festivals on all continents. Lived abroad for 20 years (three years in Australia, 17 years in London). Since 1990 he lives in Ljubljana, Slovenia. His novel My Father’s Dreams, published in 2005 by Texture Press in New York and in 2015 by Istros Books in London, UK, has earned him a place at the European Literature Night, an annual event at the British Library that features 6 of the best contemporary European writers. Another of his novels, On the Gold Coast (published in English by Sampark, Kolkata, India and nominated for the Dublin International Literary Award) was listed by The Irish Times as one of 13 best novels about Africa written by Europeans, alongside Joseph Conrad, Graham Greene, Isak Dinesen, JG Ballard, Bruce Chatwin and other great literary names. In June/July 2015 he completed a three-week literary tour of USA, reading at the Congress Library in Washington and SUA convention in Chicago, attending the performance of his play Antigone Now at the Atlas Performing Arts Center in Washington, speaking at the Slovene Permanent Mission at the United Nations ... In January 2016 he was one of the speakers at the largest literary festival in the world (Jaipur, India), together with Margaret Atwood, Colm Toibin, Colin Thubron, Aleksander Hemon, Stephen Fry and other illustrious names. Following the publication of his novel Three Loves, One Death in England, he attended promotional events in London, Bristol and Dublin. In January 2017 he spent three weeks touring India, lecturing at three renowned institutions (National School of Drama in New Delhi, Rabindranath Tagore University in Kolkata, Malayalam University in Kerala), attending productions of two of his plays in Bengali and promoting translations of three of his books in Kerala, Bangalore and Kolkata. One of the best-organised promotional events in his literary career was the eight-day promotion of two of his novels in Polish translation in May 2017 (Warsaw, Katowice and Krakow). New productions of his plays are due in India, Indonesia and Mexico. In 2018 he presented the German translation of his novel Words Above the Clouds in Berlin and the English translation of his novel A Swarm of Dust in the European House in London. His international success is truly astonishing: speakers of languages into which his works have so far been translated represent half of the world’s population.

Reviews

[Oskars Kaulēns · Rating 3 out of 5]

ja vien varētu, es liktu trīs ar pusi zvaigznes. autoru var apbrīnot, kā tik nelielā grāmatas apjomā iespējams satilpināt tik daudz eksistenciālu jautājumu - par dzīvību, ticību, brīvību un draudzību. mazliet par īsu, lai pietiekami dziļi aizskartu tos visus, taču grāmata nodrošina iespēju paskatīties pa logu. ja ne uz ārpusi, tad iekšpus - pavisam noteikti.

[Franko · Rating 1 out of 5]

Ne mogu vjerovati u kakvo se ovo ksenofobno i rasističko govance pretvorila ova knjiga u zadnjih 60-ak stranica knjige. Prestrašno. Preskočite.

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

"Dievs var būt tikai viens, kaut arī viņas ir tūkstoš vārdu. Kāpēc gan Dievs negribētu draudzēties pats ar sevi? Nopietnāks jautājums ir tas, vai mēs, cilvēki, varam būt draugi. Cilvēki un dzīvnieki." (183.lpp.)



Paskaties pa logu, ko tu tur redzi? Vai tas, ko tu redzi, atbilst tam, kas patiesībā ir redzams?! Paskaties- skats uz ārpusi visdrīzāk pavērsts uz iekšpuses domu labirintiem, apslāpētām balsīm un mazītiņo dompasauli, kas norobežojusies no ārējās patiesības.

Vai mēs cilvēki tiešām esam pārāki par dzīvniekiem? Vai mūsu iedomības aizsegā patiesībā neslēpjas milzu nezvērs, kas plosa visu, kas patrāpās ceļā?





Kompromitējoši, izaicinoši, skandalozi un brīžiem skarbi šokējoši. Slovēņu rakstnieks savā ziņā sajauc kopā divas pasaules un spēlējas ar idejām, robežām, mīcot kopā kultūras, reliģijas, etniskās piederības pārliecības, liekot uzdot neērtus jautājumus, tajā pat laikā ar simboliskiem stereotipiem aicinot uz diskusiju un personiskās pārliecības ētisko elastību. 



Man ļoti patīk autora neordinārā stāsta struktūra, nodaļas iesākot ar filozofisko aicinājumu paskatīties pa logu- paskatīties ārpus sevis un reizē pa īstam ieraudzīt savu iekšējo pasauli.

Tikpat neparasta ir autora izvēle varoņa vēstījumu attainot vienskaitļa otrajā personā. Tu. Vai es? Tu. Tu. Viņš. Jaucas manī vārdi, saplūst ar galveno varoni- padsmitnieku, kurš iestrēdzis pirms/pēc traģiska notikuma, kurā ģeniālais smalkā robežā sastopas ar sabiedrības atpalikušo. Kad galvā tik daudz domu un neziņas, Saraksts ir tas, kas veido stāstus un palīdz atcerēties. Atcerēties svarīgo un arī to, ko vērts aizmirst. Bet kā lai aizmirst vecāku nodevību, kad dzimšanas dienā dāvanas vietā tiek pasniegta labākā drauga Rukša ceptās asinis. Tās saindē ķermeni un gribas šīs sāpēs noslīcināt reizē ar bēdām robežupē, kuru ik dienas šķērso neskaitāmi bēgļi. Tikpat ikdienišķi kā neredzama migla, viņi parādās un pazūd, līdz brīdim, kad anonīmā masa pārvēršas par taustāmu lielumu vārdā Ahmeds. Kopā viņi dodas nelegālā braucienā uz Londonu, pa ceļam nolemjot atbrīvot pēc iespējas vairāk cūku no dzīves nebrīvē. 

Bet kurš kuram ir liekāks nezvērs, kad draudzības viltus ir kaitniecisks savtīgums?Romānā sajaucas "Kalendārs mani sauc" un "The Beekeeper of Alepo", apzināti berot čili piparus uz brūcēm.




3.8 zvaigznes

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Tematiski, grāmata, ja tā var izteikties, “īstajā brīdī”. Brutālais Tuvo Austrumu konflikts šobrīd liek līdzi just un šausmās nodrebēt par visu miermīlīgo iedzīvotāju likteni, kas atrodas “nepareizajā laikā, nepareizajā vietā”. Tieši tādēļ vien nodaļa ar nosaukumu “Bumbas un vēsture” grāmatā mani sevišķi satricināja. Šajā nodaļā bēglis no Sīrijas izstāsta, kā un kur nepilnu četru gadu laikā miruši trīsdesmit viņa radinieki. Te vairs nevienam nevajadzētu rasties jautājumam, kādēļ cilvēki mūsdienās izvēlas kļūt par bēgļiem.

Stāsts par pusaugu zēnu, kurš niknumā uz savu ģimeni nolemj to pamest, bet laimīgā kārtā satiek Ahmedu – Sīrijas bēgli, kam jānokļūst Londonā pie brāļa. Zēnam ir citi mērķi, taču sākotnēji šķiet, ka tie abi ir sasniedzami kopā un viņi dodas ceļā. Taču ceļā atklājas, ka pārlieku atšķirīgie uzskati un vērtības, kopīgo ceļu padara arvien smagāku.

Stāstā aktualizēta jau augstāk pieminētā bēgļu tēma, kā arī nopietnas veselības problēmas, kas skarušās zēnu pēc Nelaimīgā notikuma, kas jau atkal lika sirdij sažņaugties par jauniešu nežēlību.
Man patika neierastais rakstības stils, kur autors raksta otrajā personā un uzrunā galveno varoni, tajā skaitā bieži aicinot paskatīties pa logu, kur vajadzētu ieraudzīt atbildes, taču, būšu godīga, es līdz galam neatradu atbildi, ko es jūtu par šo grāmatu, sevišķi pēc stāsta atrisinājuma, kuru man burtiski gribējās nopurināt nost no sevis. Un visai iespējams, ka autors tieši tā arī ir vēlējies – atstāt lasītāju tādā kā neziņā, ar jautājumiem, uz kuriem atbildes jāmeklē, paskatoties pa logu – izkāpjot no savas komforta zonas, ieraugot to, ko citādi neieraudzītu.

Šī ir grāmata, kam pēc kategorijas būtu jāuzrunā jauniešus. Ņemot vērā, ka stāsta galvenajam varonim ir 15 gadi, tad lasītājs arī varētu būt šādā vecumā. Bet es būtu uzmanīga, manuprāt, šī grāmata nav visiem jauniešiem, bet drīzāk, es pat nezinu kā nodefinēt - iespējams, tādiem, kuri apveltīti ar kritisko domāšanu.

Autors viennozīmīgi provocē un spēlējas ar politkorektumu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu lasītāju.

Tulkojusi Māra Gredzena.

[Arvis Austrums · Rating 3 out of 5]

Neparasta un reta izvēle: stāstījums otrajā personā, kas ātri vien kļūst par saturisku atslēgu un samazina distanci starp tēlu un lasītāju līdz minimumam. Grāmatas dalījums ir pārsvarā īsās, kodolīgās nodaļās, tās nereti ir tikai pāris lappušu garas un pastiprina sajūtu, ka lasām varoņa pierakstus Sarakstu grāmatā, lai gan noticēt, ka viņš tām devis tādus nosaukumus jau ir pagrūtāk. Sarakstu grāmata ir mēģinājums fiksēt apkārtējo realitāti, lai neapmaldītos tajā pēc notikušās traumas. Lai arī tekstā dominē bērna uztvere un brīžiem neticami notikumi, Flisars panāk, ka mēs tam noticam. Kāpēc? Jo viņš izslēdz racionālu pretestību, liek pieredzēt pasauli caur prātu, kas apstrādā traumu, fragmentāri, emocionāli, ar simboliem un deformētu loģiku. Pats autors šajā stāstā ir neklātesošs, bet jūtams stāstījuma formā un izvēlē. Piemēram, īsās nodaļas ir ļoti vizuālas, gluži kā sižetiski motivēta montāža un ļauj stāstam kustēties uz priekšu. Autora Holivudas ietekme parādās arī spējā neticamo padarīt ticamu ar spēcīgu iekšējo loģiku un veiksmīgi radīt sajūtu, ka kaut kas nav kārtībā. (Ļaujieties spriedzei!) Viņš izvēlas nevis interpretēt pasauli mūsu vietā, bet ļauj mums to sastapt no iekšpuses, izjauktā un dažbrīd naivā veidā. Tas ir ļoti personisks risks: neizskaidrot, bet ļaut lasītājam kļūt par liecinieku cīņai, kurā veidojas apziņa. Viņš ir vērotājs aiz loga.

[Signe · Rating 4 out of 5]

Izvēloties grāmatu, baigi neiedziļinājos un nospriedu, ka šis būs aizkustinošs piedzīvojumu stāsts par diviem jauniem puišiem un kopīgu misiju no Slovēnijas tikt uz Londonu. Jā, bija aizkustinoši, jā, piedzīvojumi arī bija, bet KĀPĒC TIK FAKIN SKUMJI (atvainojos par capslocku, tā nu sanācis, ka gads sācies ar veselu čupu nomācošu grāmatu, kas gan, protams, neatceļ to ierindošanu labas un kvalitatīvas literatūras plauktiņā).

[Kurmisrupucis · Rating 3 out of 5]

Kalendārs ir galvas tiesu pārāks. Šeit tomēr ļoti acī dūrās didaktika un shēma

[Melisa · Rating 3 out of 5]

3,5 ⭐️

Oriģināls un autentisks stāsts, kura stāstītāja uzticamība ir jāapšauba uz katra soļa, taču otrās personas stāstījums ienes empātiju un vēlmi ticēt stāstītājam. Izdevies eksperiments!

Man pietrūka pasaules skaidrojumi un dziļāka stāstītāja pasaule, taču tieši šie trūkumi ļāva stāstam izdoties. Tie bija pliki un patiesi fakti par notiekošo, sauss atstāstījums, kas manī iedvesa bailes, riebumu un sašutumu. Šīs sajūtas atgādināja Kafkas Metamorfozes stāstu.

Grāmata lasās ļoti viegli, ātri, tā noteiki aizrauj lasītāju. Es spēju skaidri iztēloties notiekošo, bet iepriekš minētie trūkumi varētu citiem traucēt. Ja stāstu jāvērtē pēc eksperimenta būtības, tad dotu tam 4,5 ⭐️, taču tas noteikti nav stāsts priekš visiem. Vēlētos šo grāmatu izstudēt gan no stilistikas, gan literatūras analīzes perspektīvām.

Noteiki iesaku, ja vēlies izlasīt kaut ko neparastu un izkāpt no savas lasītāja komforta zonas. Man patika!

[Martina Frka Milotic · Rating 5 out of 5]

Jedan je dječak izgubio najboljeg prijatelja, jedinog kojega je imao na cijelome svijetu. Ubili su ga, pred njegovim očima, njegovi otac i majka. I kao da to nije bilo dosta, poslužili su mu ga kao jelo – posebno jelo, za njegov petnaesti rođendan.

Kakvi su to poremećeni roditelji? Kakav je ovo bolesni horor? Kojem manijaku od pisca bi ovakvo što uopće palo na pamet? Snebivamo se tako nad tekstom, s mučninom u želucu i pravedničkim gnjevom na usnama, sve do trenutka kada shvatimo da dječakov najbolji prijatelj nije bio čovjek. Nije bio ni pas, mačka, kanarinac, kornjača, nikakav uobičajeni kućni ljubimac za kojega bi nam bilo nepojmljivo da ga itko tako tretira.

Dječakov najbolji prijatelj bio je – prasac. Uh, dobro je, sva sreća. Onda nije tako strašno. Svinje su tu ipak da se jedu. Hmmm, razmislimo još jednom o ovom toku misli.

“Oslobodit ćeš 770 milijuna svinja?”
Kimneš.
(…)
Bit će slobodne.
Tako kao što je slobodna većina ljudi na svijetu.
“A da?” začudi se Ahmed. “Nisam to znao.”

U ovom vrhunskom putovanju svim licemjerjima i dvostrukim standardima modernog društva, ovaj slovenski autor progovara iz usta 15-godišnjeg dječaka koji je dijete s posebnim potrebama. Bio je on zdravo dijete s bezbroj talenata, želja i planova za budućnost, do Nesretnog događaja godinu ranije, kada je izgubio dio sebe. Od tada, on je manje vrijedan član društva. Baš kao i njegova svinja, njegov jedini prijatelj.

Potresen strašnim iskustvom ubojstva svog prijatelja, dječak će odlučiti oduzeti si život, a sudbina će odlučiti da mu život ipak spasi momak tek koju godinu stariji. Izbjeglica, dječak iz Sirije, koji je u ratnim stradanjima izgubio 30 članova svoje obitelji. Neke su mu ubili zapadni saveznici, neke islamisti – nikome, i onako, nije jasno tko protiv koga ondje više ratuje. Ahmed se samo želi domoći Londona, gdje mu je jedini preostali član obitelji, njegov brat. A naš glavni junak od trenutka njihova sudbonosnog susreta želi samo dvije stvari – osloboditi sve svinje na ovome svijetu, i pomoći Ahmedu. Toliko mu barem duguje, kad mu je Ahmed već spasio život.

“Prvi put je osjetio da ga Europa ne želi i počeo se brinuti da možda neće stići do brata prije nego što umre.”

Imamo u ovoj priči dakle tri lika s margine. Jednu svinju koja nikome osim našem 15-godišnjaku ne vrijedi više od par kila krvavica, šnicli i kotleta. Imamo jednog dječaka koji je možda mogao postati vrijedan član društva, ali sada je svima samo sprdnja i smetnja. Imamo i jednog izbjeglicu čiji život vrijedi koliko već vrijedi brojka u nekoj statistici.

I tu se postavlja pitanje: tko su ti koji određuju vrijednost nečijeg života? Jesmo li mi ti koji mogu reći da je nečija smrt manje vrijedna od druge? Koja je točno razlika u važnosti između psa i svinje? Zašto se više zgražamo kad u zrak odlete deseci malih Europljana, nego kad topovsko meso postanu čitavi sirijski gradovi? Kakva je to svinjarija, i ne bi li trebala prolivena krv uvijek biti – prolivena krv?

“Tko bi htio imati svinju na pragu?”
“Slažem se”, progovori Ahmed iza tvojih leđa.
“Sve više ljudi slično razmišlja i o izbjeglicama”, doda brkati gospodin. “Doći će vrijeme kada će i njih početi ubijati.”

Slovenski autor Evald Flisar vrhunski je majstor koji kroz usta jednog posebnog dječaka kirurškom preciznošću secira sve što ne valja u društvu koje uzimamo zdravo za gotovo, udobno zavaljeni u svoju svakodnevicu, svoje navike i odgojem usađene stavove. Većinu njih ni ne pokušavamo preispitati, iako bi trebali. Jako bi trebali. Ako vam je laknulo kad ste čuli da ubijeni dječakov prijatelj nije čovjek ni pas nego “samo svinja”, zapitajte se zašto vam je točno laknulo. I je li vam doista trebalo laknuti.

“Mogu li bogovi biti prijatelji?” upitaš.
“Bogovi jesu prijatelji”, odvrati Ahmed. “Bog može biti samo jedan, premda ima tisuću imena. Zašto ne bi htio biti prijatelj sa samim sobom? Važnije je pitanje možemo li mi ljudi biti prijatelji.”
“Ili ljudi i životinje”, dodaš.

Ovo nije knjiga o vegetarijanstvu ni knjiga o izbjeglicama, nije ni knjiga o djeci s posebnim potrebama – ovo je priča o svijetu kojem živimo i vrijednostima za koje mislimo da se zalažemo. Vjerujem da će svakoga natjerati da se jako, jako zamisli nad samim sobom. Osobno, voljela bih ovakva štiva vidjeti na popisu obavezne lektire. Možda bi to bio mali, sasvim mali korak ka nekom boljem svijetu, za neke nove generacije.

No i ako niste od mnogo čitanja i ove ćete godine pročitati samo jednu, neka to bude baš ova. Izdvojila sam vam još nekoliko citata, evo ih na linku: http://www.bookblanket.com.hr/2021/03...

[Dora · Rating 2 out of 5]

Zanimljiva knjiga. Nisam sigurna kolko mi se zapravo svidjela, a kolko ne. Jasno mi je zasto ju neki mozda preziru, no mislim da je knjiga zapravo poucna ako se zanemare neke stvari.

[Lina Krnic · Rating 5 out of 5]

Od prve stranice ovaj je roman šokantan na mnogo načina. Sama scena kojom priča započinje mučna je, no ne obeshrabruje nas i probijamo se kroz nju rezrogačenih očiju. Već ovdje vidimo kako jedan događaj, potpuno normalan za neke, može predstavljati strašnu nepravdu drugima. Nakon ovog događaja, petnaestogodišnji dječak odlučuje si oduzeti život, no spletom okolnosti na njega nailazi mladić tek nekoliko godina stariji od njega, izbjeglica na putu do jedinog preostalog člana obitelji, brata u Londonu.
Priču o njihovom zajedničkom putu do Londona pratimo kroz zapise dječaka - naime, nakon "nesretnog događaja" u kojem je došlo do ozbiljne ozlijede glave, njegov se život potpuno promijenio. Od onda on svijet vidi na drugi način, a budući da više ne pamti što se događa, sve zapisuje u svoju bilježnicu. Kroz njegove zapise vidimo neki drugi pogled na stvari, od pitanja prava životinja do etičkih i religijskih pitanja. Istovremeno, prisutan je i jaz između njega i ostatka svijeta te način na koji svakodnevan život često nije prilagođen osobama s posebnim potrebama. Kroz priču upoznajemo i jednog mladog migranta te kroz njegovu priču upoznajemo i probleme s kojima se ljudi slični njemu suočavaju.

Flisar odlično predstavlja različite poglede na svijet i nalazi sklad u neskladu među njima. Nakon čitana ovog romana, zapitat ćete se zašto je baš vaš pogled na svijet ispravan i postoji li uopće pogled koji se može zvati ispravnim. Tekst je pisan čitko i prikladan je mlađim čitateljima kojima ova knjiga teške teme donosi na razumljiv način, no preporučila bih bez oklijevanja svakome da pročita ovu knjigu i razmisli o mnogim temama koje autor tako vješto umata u ovaj jednostavan paket.

[Lucija L. · Rating 3 out of 5]

Vrlo neobična knjiga za mlade o dječaku smanjenih mentalnih sposobnosti (uslijed zadobivene ozljede mozga) kojem se svijet sruši kad mu za njegov 15. rođendan roditelji ubiju najboljeg prijatelja - prasca (tek sam tad pažljivije pogledala naslovnicu i shvatila da na njoj dječak ne grli psa!). Dječak se odluči utopiti u Kupi, ali spasi ga Ahmed, 16-godišnji izbjeglica Sirijac s kojim ovaj krene put Londona, do njegovog brata, usput oslobađajući svinje sa farmi. Za brata se na kraju ispostavi da je terorist koji u dogovoru s Ahmedom i nekoliko drugih Arapa za vrijeme regate na Temzi pobija puno ljudi. Ahmed se prije smrti ispovijedi dječaku u katoličkoj crkvi, jer ionako "Bog može biti samo jedan, premda ima tisuću imena", a tek se na samom kraju otkriva značenje naslova i rečenica kojom počinje gotovo svako poglavlje. Ahmed u "Knjizi popisa" koju dječak piše kako bi bio u kontaktu sa samim sobom i svijetom oko sebe ostavlja ovom oproštajno pismo, u kojem mu objašnjava da to stari on, onaj prije Nesretnog događaja tj. traume mozga, govori ovom novom sebi da kad god ne zna što bi i kako bi postupio, pogleda kroz svoj unutrašnji prozor u starog sebe, koji nije nestao. Da pogleda, ali ne prema van, nego prema unutra.

Detaljno sam opisala sadržaj romana kako bih ga se kasnije mogla prisjetiti, jer unatoč zanimljivim pitanjima koja se provlače kroz roman i koja je potrebno postavljati mlađim čitateljima (ja to nisam) - o odnosu ljudi prema životinjama, prema drugim ljudima, prema samima sebi, o vjeri i poimanju Boga, o političkoj nejednakosti i neravnopravnosti, roditeljskim pogreškama..., ovaj mi je roman naprosto dosadan.

[Lāsma · Rating 5 out of 5]

Neparasta grāmata, ne tikai tāpēc, ka galvenais varonis ir citādāks pēc kāda nelaimes gadījuma, bet arī tāpēc, ka autors savu stāstu stāsta otrajā personā. Un tas tik labi palīdz sajust kā ir būt citādam.
"Beigās saki: "Es gribētu tev iebilst. Bet nezinu, kā. Es dzīvoju savu likteni. Un man ar to ir gana."(158.)
Lasītājam lasīt citādāk nekā parasti. Intrigējoši sasaistīti notikumi - vecāku un bērnu nekomunikācija, bērna draugs Ruksis, bērnu vardarbība, vientulība, pašnāvības mēģinājums, bēgļi, vairāk neko neteikšu, lai paliek intriga. Tikai 191. lpp., bet tik daudz sociāli un emocionāli notikumi ietverti, ka tiešām ir jāpaskatās pa logu.... "Ne tikai vienreiz. Ikreiz, kad nezini, ko iesākt. Ar acīm, kas ir dziļi tevī pašā." (191).
"Un beigās uzzināsi, ka tavs stāsts, varbūt pat visas cilvēces stāsts, pieder Liktenim un nepavisam ne tev pašam. Un ka mēs visi galvenokārt esam upuri. Lai gan vairāk nepareizi pieņemtu lēmumu nekā nejaušu notikumu upuri."(141.)

Varētu iekļaut nākamā gada LNB žūrijā 15+ vai vecāku kolekcijā.

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

Tu zināji, ka nevari būt visi reizē, tomēr nepārskatāmais iespēju daudzums tev radīja sajūtu, ka pasaule ir skaista.

Arī tu esi bēglis, ja tā padomā. Tu bēdz no kara, kas trako tavā dvēselē, no šausmām, kas ir tavas dzīves notikumu kopums.

Svarīgi ir neiestrēgt uz vietas. Dzīvē vajag doties uz priekšu. Nekustēšanās ir nāve.

Man šķiet, ka tu esi aizvērts. Ka dzīvo starp tādas mazas istabiņas sienām, it kā būtu cietumā. Un ka šī cietuma sienas ir tās, kas neļauj tev redzēt plašāku attēlu. Idejas, kuras tu nevari savienot ar citām. Paskaties kādreiz pa logu. Redzēsi, ka pasaule tur ārā ir citādāka.

…vieglāk būtu atrast adatu siena kaudzē, nekā cilvēku ar tīru, patiesu ticību, bez cilvēka vājību piejaukuma.

… cik patiess ir fakts, ka gandrīz nevienam nav pilnīgas taisnības un cik muļķīgi ir visiem spēkiem turēties pie viena uzskata.

Rezultāti nav atkarīgi no mums. Rezultāti var būt notikumi, kas nav saistīti, bet var arī būt notikumu virkne, kurā tie izriet viens no otra.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Iespaidīgi, lai gan tas nebūs īstais vārds, lai šo apzīmētu. Grāmata, kas noteikti neatstās vienaldzīgu nevienu, ja vien izlasīs to līdz galam. Bēgļu jautājums, kas mūsdienu pasaulē kļūst arvien aktuālāks un sarežgītāks, ticības un reliģijas jautājumi, vainas un atbildības aspekti, labā un ļaunā rebežšķirtne - tas viss ir iekodēts stāstā par 15 gadīgu puisi, kurš pēc nelaimes gadījuma vairs nav tāds, kā agrāk, kurš saglabā saikni ar sevi un savu dzīvi, rakstot Sarakstu grāmatu, kurš iedraudzējas ar Ruksi un zaudē to, kurš iepazīstas ar Sīrijas bēgli un viņu draudzība izvēršas par ko daudz būtiskāku puiša pasaulē. Aizkustinoša un brutāla grāmata, kas aicina "paskaties pa logu", pat ja tas nav reāls logs - paskaties.

[Goysu Hatamova]

Bu kitabı 1 ay əvvəl qurtarsam da rəyini indi yazıram. Mövzu xristian və müsəlman 2 dostun həyatının kəsişməsindən bəhs edir. Oxumağı tövsiyə etdiyim bir kitabdı. Nə qədər kənardan baxanda desək ki bunlar başı pozulmuş adamdılar, ancaq mövzunun dərinliyinə enəndə görürük ki hər bir insan pis addım atmamışdan qabaq onu həmin addıma təhrik edən nələrsə yaşayır. Təbii ki bu heç kəsə haqq vermir ki, kiminsə canını alsın, ancaq hər bir halda bir tərəfim onu da az-biraz anlayır. Çox təsiredici bir kitab oldu mənim üçün.

[Ilze Sperga · Rating 4 out of 5]

Gryuši skaiteit i īsajust. Pabeidžu, kab byutu pabeigts. Taida sadūmuota i izkalkulāta, solta, dreižuok saprogrammāta, na plyudumā raksteita gruomota. Koč ar tū varbyut ir raudzeits paruodeit golvonuo viesteituoja personeibu i juos defektu, piec golvys traumys samaituotū pruotu.
Dzeivē ir tik daudz cylvāku, kas es nagrybātu byut. Itei ir gruomota, kurā es nagrybātu byut.
Nui, es raugu ēst tikai zemnīku audzātū gali. Voi naēst nimoz. Par daudz cyuciskai audzej cyukys.

[Eli Vikmanis · Rating 3 out of 5]

manuprāt, nedaudz pārāk kompleksēta doma, mēģināta iespiest tik mazā apjomā. bija brīži, kad likās nedaudz garlaicīga, varbūt pat nedaudz sarežģīti saprast, kas domāts, bet, protams, arī interesanti momenti, un ja iedziļinas - doma ir saprotama.

[Ingūna Raudiņa · Rating 4 out of 5]

Viena no savdabīgākajām grāmatām, kuru esmu lasījusi pēdējo gadu laikā. Es nemāku pat teikt, kā man šī grāmata lika justies.

[Anda Matvejeva · Rating 4 out of 5]

L

[beta · Rating 4 out of 5]

Lai gan grāmatu pabeidzu pāris stundu laikā, tās iespaids būs daudz ilgāks. noteikti iesaku!

[Bexe · Rating 3 out of 5]

2.75/5 ⭐

[Anja Orehek · Rating 5 out of 5]

https://aniaorehek.wixsite.com/otherw...