Finks un sargeņģelis. Zibsnis

by Juris Visockis, Pāvils Raudonis

Kad gaišreģi Eiženu Finku, kam piedēvētas leģendārā Nostradama spējas, piecos no rīta Šķirotavas stacijā iemet lopu vagonā izsūtīšanai, priekšā ir Benjamiņa kundze, kas viņam jautā: “Tu tik gudrs — kāpēc neparedzēji, ka tevi vedīs prom?” Uz ko Finks atbild: “No likteņa nav iespējams izbēgt, tāpēc es nopirku siltus filca zābakus.”
Finks pareģo, fotografē, zīlē… Viņa mazmeita Larisa Olga Upesjure visu mūžu atcerēsies vectēva dīvainās nodilušās kārtis. Finks kontaktē ar viņpasauli… Paralēlajā pasaulē viss ir ierakstīts, visu var ieraudzīt. Savu enerģiju viņš uzlādē pilnmēness naktīs. Finks spēlē arfu… Skaņu vibrācijas palīdz pieslēgties Visumam, uztvert un raidīt domas, vienlaikus būt trijās vietās — Rīgas dzīvoklī, pie vasarnīcas vārtiem Majoros un Valmieras vilcienā, no drošas iznīcības izglābt Sibīrijas lēģerī VostUrallag ieslodzītos.
Eižens Finks — fotogrāfs, gaišreģis, pareģis, sapņu tulks, mags, viens no lielākajiem Eiropas medijiem. Finka kontā tūkstošiem pareģojumu, no kuriem gandrīz visi ir piepildījušies. Pēdējais, tāpat kā Nostradamam, — par paša aiziešanu viņsaulē.
Rakstniece Lia Guļevska.

224 pages, Hardcover

First published January 1, 2023

Reviews

[Laura · Rating 3 out of 5]

3⭐️
Grāmatas beigas mani ļoti pievīla. Kā var pabeigt grāmatu par cilvēku, kas ir nodzīvojis pilnu mūžu un aizgājis mūžībā, pusceļā?
Tas ir pavisam nesaprotami.

Bet citādi autora rakstīšanas stils sākumā mani īsti nepiesaistīja, bet pēctam, kad grāmatā jau vairāk iedziļinājos lasīšana labi aizgāja.
Visā visumā ātri lasāma grāmata.

Interesanti bija uzzināt tik daudz jauna par gaišreģi, kura tēls mani tik ļoti ieinteresēja, kad viņu pirmo reizi redzēju daudzsēriju filmā "Emīlija:Preses Karaliene".

[Zane B. · Rating 4 out of 5]

Kaut kā tā nejauši sakritis, ka tagad lasu par ievērojāmām latviešu personībām, un Eižens Finks ir viens viņiem. Fotogrāfs, gaišreģis, viens no lielākajiem Eiropas medijiem, dēvēts par latviešu Nostradamusu. Grāmata interesanta, viegli lasāma, nedaudz vēsturiski Rīgas skati, pontonu tilts, Āgenskalns, Vērmanes dārzs un šaurās Vecrīgas ielas pirms Latvijas dibināšanas. Man žel, ka grāmata aprāvās tik ātri, gribētos turpinājumu, vismaz man bija sajūta un tas viss? Kas notika tālāk?

[Rūta · Rating 5 out of 5]

Man patika izrāde “SFinksA”, tāpēc bija jālasa šī grāmata. Un patika arī grāmata!

[Rudzupuķe · Rating 4 out of 5]

Pirms šīs grāmatas lasīšanas nebiju dzirdējusi par Eiženu Finku, tāpec šķita patīkami lasīt par tik ieintriģējošu personību.
Nedaudz nepatika rakstīšanas stils, tas pārāk lēkāja un nesavijās tik veiksmīgi kopā kā iecerēts, bet, uz to pieverot acis, aprakstītie stāsti bija ļoti aizraujoši un grāmata paskrēja vienā kumosā. Pat pārāk ātri.
Autoram labi izdevās radīt senās Rīgas gaisotni, kas vien vilina pašam izpētīt un iet pa Finka pēdām.

🇱🇻❤️🇱🇻

[Diāna L. · Rating 5 out of 5]

Patika šis darbs, jo īpaši skaistā, nesamocītā latviešu valoda un jaukie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, piemēram, “..viņa tumšajās ūsās drebinājās vakardienas jautrie brīži” , “.. bet tumsas kūlim no muguras atsteidzās liels mākonis kā mirdzošs eņģeļa spārns, un vilciens jau bija izskrējis cauri gravai”.

Nereti gadās lasīt grāmatas ( vairāk gan mūslaiku tulkojumus latviešu valodā ), kur pie kādām teksta vietām nākas nepatikā noskurināties.

Šī nu bija grāmata, ko lasīju ar prieku un pacilājumu.
Paldies!

[Aina Bodrova · Rating 4 out of 5]

Laba. Viegli lasījās, bet gaidīju, ka būs plašāks dzīvesstāsts arī par mūža beigu daļu.

[Zane Vīnkalne · Rating 3 out of 5]

Kāpēc tā grāmata beidzās ar 1922
gadu🤔? Tāda puspabeigta sajūta.

[AURORA RU · Rating 5 out of 5]

Grāmatu man iedeva mamma, kurai pašai galīgi nepatika - ne visi tie eņģeļi un pārējais maģiskais reālisms, ne arī impēriskās reālijas. Man savukārt ļoti patika, es pat teiktu - viena no pēdējo 20 gadu labākajām grāmatām par Latviju, ja ne labākā. Nopietni!
Bija sajūta, ka šis ir nevis autordarbs, bet čenelings (Finka klātbūtne bija jūtama), savukārt autori bij piestrādājuši, lai saliktu pa nodaļām, kas sākas ar 1 sapņa tulkojumu, kā arī ar vēsturisko faktu prezicēšanu. Varbūt tas, kas attiecas uz Finka atklāsmēm un redzējumiem, nav 100% fact-checked, bet kopumā viss tā arī varētu būt.
Savukārt tas, kas attiecas uz cara laikiem, aprakstīts tā, ka tagad gribas vēlreiz apskatīties vecās kinohronikas par Nikolaja ciemošanos Rīgā un aiziet apskatīt viņa stādītos ozoliņus.
Sevišķi aizraujošas man šķita tieši beigas par Azerbaidžānu, par ko man maz zināms, bet tagad radās pamatota interese papētīt vairāk. Ernests Birznieks-Upītis, Grosvalds, Kronenbergs, Finks - kurš vēl dzīvojās pa Baku un ko tur īsti darīja!? Kas tā bija par politiski kulturālu specoperāciju?

"- Kāpēc valdība mani turēja dienestā pusotru gadu? Es taču jau pirmajā mēnesī paredzēju, ka ADR jāturas kopā ar angļiem.
- (..) Tavi pirmie pareģojumi viņus ļoti iespaidoja, tāpēc tev tika maksāts. Vēlāk tu kļuvi par dārgu valdības talismanu.
- Tā varētu būt. Ko es gan nespēju paveikt, tas ir - mainīt angļu lēmumu aiziet no Kaukāza.
- Vēl tu noderēji, gatavojoties Parīzes Miera konferencei, kurā bija paredzēts atzīt ADR.
- Atceros gan kā gatavojāmies, - valdība pat vietējo naudu drukāja franču valodā. Un tad - lielā vilšanās. ASV prezidents Vilsons Azerbaidžānu kā atsevišķu valsti negrib atzīt."

"Pavērtēju Ansi - neliela auguma druknis, būs manā vecumā, izskatās tāds kārtīgs un apzinīgs. Nāk prātā viņa mātes sacītais par karu, un saprotu, ka arī man var tikt šis liktenis. Iet karot par ķeizaru. Bet varbūt, ka nē? Varbūt pēc kritiena {cirkā no virves} vairs neesmu armijai ģeldīgs?
Sarkangalvis beidzot ir visu sakārtojis un skaļi sauc: -Ruhe!
Un tad tas nāk. Zibsnis, - un šķiet, ka kāds man iesitis pa deniņiem. Man ļimst kājas un labi, ka blakus ir krēsls. Vairākas vīzijas man izskrien cauri galvai. Redzu no malas savu kritienu cirka arēnā, vēl redzu jauniepazīto Ansi, kurš, brašā formā ģērbts, skrien uzbrukumā un kuram tuvumā sprāgst bumba, no kuras lido šķembu mušas. Un Ansis krīt uz mutes.
Redzu arī Sarkangalvi un viņa nākamo gadu veiksmes. Attopos pēc brīža, meistars mani purina aiz pleca un taujā, kas man noticis. (..) Vēl neskaidru galvu no zibšņa es klāstu savam meistaram:
- Pēc dažiem gadiem jums būs iespēja nomāt darbnīcu pilsētas centrā. Noteikti izmantojiet šo iespēju! Jums būs izdevība rādīt skrienošās bildes. Tas arī nesīs veiksmi.
Meistars (..) atgūst elpu un secina:
- Tu tiešām nāc no cirkus!
Kā atsaucoties viņa vārdiem, no sienas ar lielu blīkšķi nokrīt kāda portreja."

"..rāda man uz Troņmantnieka bulvāra pusi.
"Skat, ko trakie rīdzinieki uzslējuši!" viņš iekliedzas, un es pagriežos norādītajā virzienā. Bieza migla klāj kanālu, un es neko nevaru saskatīt. Beidzot tālumā pamanu uz augšu vērsta pieminekļa aprises. Migla pamazām izklīst, un pieminekļa smailē es varu redzēt sievietes figūru ar uz augšu paceltām rokām. Cauri miglas mutuļiem es jaušu, ka apkārt monumentam ir uzslietas stalažas, bet šurp no pieminekļa puses vienotā ierindā maršē karavīri. Ieskatos. Katrs no viņiem tērpts atšķirīgā formas tērpā! Ak Dievs! Cik dažādās unfiformās ir viņu šķietami vienotā ierinda! Ķiveres ir gan spicas, gan ovālas, gan apaļas, tāpat - cik dažādi ir viņu mundieri! Pa kādam ordenim redz pie viņu frenču atlokiem, bet dažs labs izgreznots ar medaļām - kā pāvs riesta laikā. Izskatās kā karnevālā, kaut arī viņu solis ir vienots."

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Pirms gadiem 10 lasīju citu Finka biogrāfiju, oranžiem vākiem, šķiet arī Jumavas izdevums. Tā bija interesantāka. Atceros, ka toreiz uzzināju, ka Finks dzīvojis tieši tajā dzīvoklī, kur atradās mana darba vieta.
Eižens Finks man vienmēr licies ļoti suģestējoša personība. Šī grāmata vairāk fokusējas uz viņa bērnību/jaunību un beidzas 1922. gadā, kad Finks ar ģimeni atgriežas Latvijā no bēgļu gaitām Ukrainā un Azerbaidžānā. Man pietrūka turpinājuma, jo viņa dzīve bija ļoti interesanta arī pirmās brīvvalsts laikā un vēlāk okupācijas gados. Te likās tādas norautas beigas. Līdz galam neuzrunāja arī grāmatas stilistika - nedaudz vecišķā valoda un dialogi ar sargeņģeli.
2,5 ⭐

[Liga Plata · Rating 5 out of 5]

Sen jau gribēju uzzināt ko vairāk par mūsu pašu slavenāko pareģi, biju tiešām priecīga ieraugot šīs grāmatas. Grāmata ir interesanta un viegli lasās, ir ievietotas dažas fotogrāfijas. Ķeros klāt "Gaišreģim"

[Ilva Malniece · Rating 3 out of 5]

3.5⭐️

[Ella Kļetnaja · Rating 3 out of 5]

Nav jau pārāk izsmeļoši, bet viegli lasāmviela. Pieminētās dažas personības, un adreses. Bet kopumā viss jau tās zināms.