Pērļu zvejnieks

by Jānis Poruks

Jāņa Poruka garstāsts “Pērļu zvejnieks” ir vērtība, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.
Rakstnieks savam darbam piešķīris apakšvirsrakstu fantāzija. Tās galvenais varonis Ansis Vairogs ir sapņotājs un ideālists. Padzirdējis nostāstu, ka senos laikos Gaujā bijis iespējams izzvejot pērles, viņš nolemj izmēģināt laimi – ja iegūtu kādu no šiem pusdārgakmeņiem, viņš varētu skoloties.
Muižas pārvaldnieks, redzot Ansi bradājam pa upi, dod neveiksmīgajam zvejniekam padomu: “Meklē draugus. Ja viņus neatrodi dzīvē gluži tik ideālus kā dzejā, tad tomēr pasaulē ir draugi, kuru sirdis ir pērles. Zvejo šīs pērles.” Ansis cenšas piepildīt savus sapņus un mērķus, taču nav piemērots reālajai dzīvei...
Anša Vairoga tēlā atspoguļojas autora biogrāfijas fakti (mācības Rīgā un Drēzdenē, mecenāta palīdzība), tādēļ “Pērļu zvejnieks” uzskatāms par daļēji autobiogrāfisku darbu.

Genres: Classics, Read For School, Fiction, School, 19th Century

125 pages, Paperback

First published January 1, 1895

About the author

Jānis Poruks was a Latvian poet and prosaist. Best known for his works Pērļu zvejnieks (1895), Hernhūtieši (1895), Zilizana sirdsdedze (1905) and Dzejas (1906).

Jānis Poruks (1871–1911) ir viens no izcilākajiem 19. un 20. gs. mijas latviešu rakstniekiem. Latviešu romantisma prozas pirmā spilgtākā darba – garstāsta "Pērļu zvejnieks" (1895) autors. Darbs iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Reviews

[Kristīne Līcis · Rating 4 out of 5]

Manai gaumei garstāsts par galvenā varoņa Anša Vairoga izaugsmi no Latvijas nomaļa pagasta līdz Drēzdenei 19.gs beigās ir par eksaltētu, turklāt neesmu milzīga romantisma literatūras un "mīlēt nozīmē mirt" cienītāja. Tādēļ Latvijas Kultūras kanonā iekļautais "Pērļu zvejnieks" mani vairāk sajūsmina nevis kā aizraujoša grāmata, bet kā notikums Latvijas literatūrā un vēsturē trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šis varētu būt viens no pirmajiem daiļliteratūras darbiem latviešu valodā, kur galvenā varoņa personību tik ļoti veido literatūra un māksla. Grāmatā pilns ar ainām par to, kā galvenais varonis lasa Gēti, Baironu, un caur šiem darbiem "aug". Mūzika pat vēl svarīgāka, jo Vāgnera "Tanheizers" un "Tristans un Izolde" vispār šķiet kā patstāvīgi personāži ("Kurš "Tristana" nesaprot, tas nav spējīgs mīlēt"), kuri Ansi paceļ vēl augstākās domāšanas kategorijās.

Otrkārt, "Pērļu zvejnieks" pirmo reizi publicēts 1895.gadā, tādēļ ir fascinējoši lasīt, kurus vārdus autors uzskatījis par vajadzīgu skaidrot beigu piezīmēs. "Univerzums" ir "pasaules izplatijums", bet "tramvajs" - "zirgu dzelzceļš".

Treškārt, vēsturiskās detaļas. Divi sīkumi īpaši paliek atmiņā: pagasta skolotājs lūdz ģimnāzistu palīdzību, lai iemācītos krievu valodu, kura tobrīd tiek ieviesta kā obligātā valoda skolās, un viens no personāžiem-latviešiem, aizceļojot uz Vāciju, tur satiktajiem saka "esmu iz Krievijas". Tomēr tikai 19.gs beigas.

"Apprecēties, to tik ne, jo tad cilvēks ir piespiests ar savu mīlēto viscaur iepazīties."

"Trokšņu ir daudz, bet miers ir tikai viens. /../ Klusēšana ir beidzamā, kura mums cilvēkiem paliek."

[Elza · Rating 5 out of 5]

"Vairāk mēs cilvēki nespējam, kā mīlēt."
Izlasot šo Jāņa Poruka stāstu, rodas vēlme iepazīt tuvāk viņa daiļradi un izlasīt vēl citus darbus.
Nereti ieraudzīju sevi galvenā varoņa Anša tēlā, kas palīdzēja līdzi pārdzīvot vēl stiprāk un īstāk līdz pat pēdējai lapaspusei.
Šo grāmatu noteikti lieku sarakstā pie tām, kuras pārlasīšu arī otro un trešo reizi.

[Patrīcija · Rating 4 out of 5]

Ļoti labs darbs, ko lasīt vidusskolas literatūrā, bet ne tikai.
Man šķiet, ka mūsdienu jaunietim (t.sk. man) ir ārkārtīgi grūti iebraukt lauku vidē, ko attēlo lielākā daļa latviešu literatūras klasikas. Nav pat svarīgi, kādas dinamikas un idejas stāsta stāsts, pilsētniekam tas viss liekas ārkārtīgi tāls, ja pārdzīvojumi notiek kaut kur pa ceļam starp kūti un klēti. Un “Pērļu zvejnieks”, savukārt parāda to sapni par izglītību, kultūru, labāku dzīvi, kas aizved latvieti uz pilsētu. Kā izcelšanās stāsts. Vēl pie tam, varbūt pat īpaši aktuāls kontekstā, kur arvien vairāk augstā kultūra un izglītība sauc nevis uz Rīgu, bet ārzemēm. Poruks, kuram pašam aptrūkās līdzekļu, lai turpinātu studijas Drēzdenē, uzdod jautājumu: kā būtu, ja jauna cilvēka raizes būtu nevis par naudu vai mantu, bet lielākām lietām? Ja romantiskais gars un dvēseliskās ilgas ieņemtu galveno lomu?
Beigas, protams, nav pārāk iedrošinošas, bet ir vērts nelekt pie pārsteidzīgiem secinājumiem un par tām kārtīgi padomāt kopā.

[Inese Okonova]

Pāris vakaros pārlasīju kaut kad skolas laikā sen lasīto Poruka darbu. Vērtējumu labāk nelikšu, jo saprotu darba nozīmi un novērtēju literāro kvalitāti, bet šoreiz ļoti negaidīti man acīs krita galvenā varoņa Anša, kas acīmredzot ir autora alter ego, nepārspējamais egocentrisms un savas smalkās un trauslās jūtu pasaules uzlikšana uz pjedestāla, kamēr nevienam no pārējiem varoņiem netiek dota ne mazākā iespēja saņemt vismaz līdzjūtību, ja ne vismaz līdzvērtīgu novērtējumu.
Līdz galam šeit neuztveru arī domu par pašīstenošanos, jo nav tā, ka Ansis ziedotos darbam un jaunradei. Gan viņa dzeja, gan muzikālie mēģinājumi pieminēti visai nevērīgi, kā garāmejot.
Vīlos. Iespējams, būs jāpārlasa vēl kādreiz.

[Alise Kitija · Rating 5 out of 5]

"Pirmā pērle, kuru cilvēks var sev iemantot, ir viņš pats. Kad cilvēks pats tik ilgi savā sirdī racis, kamēr tas šo dārgumu atrod, tad tam rodas spēja - acis it kā no jauna apskaidrojas - arī citas pērles atrast."

[Annika Dukse · Rating 5 out of 5]

“vairāk mēs cilvēki nespējam, kā mīlēt”

[Laura Vilka · Rating 4 out of 5]

Šis stāsts nav tik interesants, kamēr lasi. Tas ir interesants, kamēr jūti.

[Annija Liepājniece · Rating 4 out of 5]

Lielisks latviešu librets. Vāgners un dzeja. Un mīlestība. Un pārpilna dzīve.

[Melita · Rating 4 out of 5]

"Apprecēties, to tik ne, jo tad cilvēks ir piespiests ar savu mīlēto viscaur iepazīties."

"Troksņu ir daudz, bet miers ir tikai viens. /../ Klusēšana ir beidzamā, kura mums cilvēkiem paliek."

"Pirmā pērle, kuru cilvēks var sev iemantot, ir viņš pats. Kad cilvēks pats tik ilgi savā sirdī racis, kamēr tas šo dārgumu atrod, tad tam rodas spēja - acis it kã no jauna apskaidrojas - arī citas pērles atrast."

[Bellatores · Rating 4 out of 5]

“ Nebēdājies, ar katru gliemezi Tu esi vienu pērli izvilcis! Tu šo pērļu nevari saredzēt, bet es darīšu Tavas acis skaidras. Skaties(..)Tā ir Tava sirds!”

[Mushmire · Rating 4 out of 5]

Nu loģiski, ka viņš beigās veica suicīdu, ko vēl var gaidīt no māksliniekiem? (Bet grāmata principā ir diezgan laba, Poruks šeit kratīja dvēsli kā pienākas).

[daniela · Rating 4 out of 5]

man ir daudz viedokļu par šo darbu. it īpaši tām beigām. bet pateikšu vienīgi to, ka man liekas smieklīgi, ka burtiski katra sieviete šajā stāstā iemīlās ansī.
poruk, es redzu, ko tu dari.

[Paula Kate Cakure · Rating 5 out of 5]

"Kaislīga mīlestība ir vētra, viņa pārskrien, lauzdama dažu cēlu labu koku; nāk saldais klusums, cik viņš ir atspirdzinošs - tik klusībā mīt skaistums!"

Apbrīnojami, nedaudz tikai pārsteidza, ka Poruka nostāja pret laulību tāda diezgan mūsdienīga, galīgi neraksturīgi 19. gadsimta stāstam.

[Darta Bush · Rating 4 out of 5]

Darbs šķita ļoti aizraujošs tieši izcilās un bagātīgās simbolikas dēļ, piecas zvaigznes likt nevaru tāpēc, ka man darbs bija nedaudz par "saldu". Bet šo noteikti iesaku izlasīt ikvienam!

[Emīls Ozoliņš · Rating 5 out of 5]

Negaidīti lielisks obligātās literatūras darbs.

[Daniela Leiskalne · Rating 3 out of 5]

Stāsts liks padomāt pēc tā izlasīšanas. Lai gan dažbrīd ir grūti koncentrēties uz stāsta niansēm, ir tā vērts. Stāsts ir laikmetīgs un tā problēmas apskatāmas arī mūsdienu pasaulē.

[Elvis Friks · Rating 4 out of 5]

"Un viņš apņēmās otro reizi pērles zvejot, pērles, kuras visdārgākās pasaulē: krietnas, dzīvības svētumu jūtošas cilvēku sirdis." /J. Poruks/

[eli · Rating 5 out of 5]

tik siltas asaras notecēja ik pa laikam. viegla, mierīga trīcēšana uz sirds maliņas palika. kautkas pazīstams, kluss, vārdi starp kuriem jūtos drošībā

[Elizabete Ulmane · Rating 5 out of 5]

Traģiska mīlestība, tomēr ir mīlestība kaisla, kas nelaimi rada un pieslēdz pie pasaulīgā. Laimes mīlestība ir tik vienā mirklī, pēc kura mirt vien var, jo viss, kas varēts pieredzēts tiek. Par Anša vienreizējo mīlestību lasīju tieši brīdī, kad izskanēja Imanta Kalniņa "Mīlestība", kur Ziedoņa vārdi kā radīti Anša pieredzētajam. "Tā nav mīlestība, kura māk gadiem ķircināt un gadiem plosīt. Mīlestība tā kā zibens nāk. Atnāk balta uzliesmo un nosit. Mīlestība mūžā ir tik viena tā kā tava zārka smagais vāks, tā kā tava piedzimšanas diena.". Lai arī Ansis mīlēja divreiz. Pirmo Zentu, otro Annu. Tas patiesi mīlēt atļāvās tik vakarā ar Annu. Tieši tad viņš visā veselumā un pilnība izjuta mīlestības radīto spēku.

[Laura · Rating 3 out of 5]

"Mīli, un es darīšu visu, tevi kā vergs apkalpojot; mīli mani, un es uzplaukšu no jauna, kā novītis zieds, kas ūdenī ielikts, atkal atspirgst. Esi manu dzīvības spēku mērķis, un manim viņu netrūks stingrai uzstāšanai."

[m.]

“Pirmā pērle, kuru cilvēks sev var iemantot, ir viņš pats. Kad cilvēks pats tik ilgi savā sirdī racis, kamēr tas šo dārgumu atrod, tad tam rodas spēja – acis it kā no jauna apskaidrojas – arī citas pērles atrast.”

[Linda Kupča · Rating 5 out of 5]

“Mīlestība nekad nebeidzas…”

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Tur bija daudz par daudz tās sapņošanas. Tomēr saprotu, kāpēc tas ir iekļauts Kultūras kanonā.

[Ziedonis · Rating 3 out of 5]

Grūti aptīt savu mazo prātu ap tekstu, neizbaudīju epitetus par mīlestību, bet ļoti interesantas vēsturiskas detaļas.

[orests prauliņš · Rating 2 out of 5]

bla nu ludzu beidzam sito dzilaas milestibas huinu

[Jānis Poruks · Rating 5 out of 5]

“Es meklēju pērles. Kur tās atrodamas? Cilvēku sirdīs.”

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Ansis nav mans sapņu vīrietis, bet Poruka valoda – joprojām garda.

[Erika · Rating 3 out of 5]

Īsti neizpratu Anša Vairoga raksturu, dzīves redzējumu un problēmas. Tāpat arī mazliet garlaikoja autora pārspriedumi, taču valoda skaista!

[Njam · Rating 2 out of 5]

nu tik virspusēji un garlaicīgi

[Rozalija · Rating 4 out of 5]

tik skaisti, kā katrs uztver mīlestību, kas ir svarīgs.
var vilkt paralēles ar cilvēkiem apkārt, un saprast, kā kurš mīl.
nesaprotu, kā Ansis domā. Viņš vēlējās izbaudīt īstu mīlestību vienreiz? uz tik neilgu laiku? kāpēc nedzīvot ar Annu līdz mūžgalam? pieminēja, ka nākamais solis būtu precības, bet nedomāja, ka tas nepieciešams, tomēr var teču neprecēties.
tas ir diezko egoistiski, jo atstāja, gan Annu, gan Rozi, gan arī Zentu, lai gan jūtas bija spēcīgas.
kopumā, ārkārtīgi interesani, pārsteidzoši plūstoši un ne apnicīgi.

"Apprecēties - to tik ne, jo tad cilvēks ir piespiests ar savu mīlēto viscaur iepazīties. Mīlēt ir visu aizmirst un tik sevī pilnīgi atmosties! Kāpēc tad likties sevi modināt un atpakaļ pasaulē griezties, kad jūti - nu esi īsto laimi sasniedzis!"