Saķemmē matus!

by Vintra Vilcāne, Ginta Stavrovska (Illustrator)

Žurnāliste Vintra Vilcāne ir daudzu lasītāju iemīļotu rakstu un sleju autore. Viņas interešu lokā vienmēr ir bijusi māksla, kino, teātris un literatūra, kā arī cilvēka iekšējā pasaule. Grāmatā apkopotās sajūtu etīdes piešķir svinīgumu ikdienas pieredzei, jo, kā saka pati autore, “negribas paskriet garām pašai sev un atstāt bez ievērības dzīves atstātos nospiedumus”. Vintras māsas, mākslinieces Gintas Stavrovskas glezn otās izjūtas, krāsās notvertie mirkļi, gaismas un ēnas jūtīgi rezonē ar esejām.

80 pages, Paperback

Published October 1, 2023

Reviews

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata ir brīnišķīga! Ta tik ļoti piestāv rudenim - skaisti, smeldzīgi un ļoti izjusti stāsti, esejas, miniatūras, gleznas ...

īsts Valodas skaistums!

[..] Ja var izlasīt stāstu sevī, tad to var pastāstīt arī citiem [..]

[Sintija Meijere · Rating 5 out of 5]

Subjektīvas 5* par sajūtām.
Grāmata, ko lapot nesteidzīgi ar vīna glāzi rokā , lai izbaudītu gleznaino valodu un glītās ilustrācijas.
Mini-esejas, sajūtu etīdes, domu gleznas..
Kaut kā laikam uz pareizā viļņa lasīju - norezonēja un ļoti patika.
Stāsts par jūru jo īpaši 💙

[Bexe · Rating 5 out of 5]

5/5 ⭐

Šo grāmatu saņēmu pavisam nejauši, bet tieši šīs nejaušās tikšanās ir tās atmiņā paliekošas. Tiiiik skaista un emocionāla grāmata. Autore savā dzīves tumšākajā periodā spēja saskatīt tik ikdienišķas lietas un atrast tām nozīmi. Tas lika man apstāties un paskatīties uz visu no citas puses. Arī mākslas darbi ir patiesi skaisti! Man tik ļoti patīk asociācijas kārtis un šie darbi bija tieši tas, kas vajadzīgs!

Šī grāmata noteikti paliks manā grāmatu plauktā, lai atvērtu savā dzīves tumšākajās dienās un būtu atgādinājums, ka viss skaistais ir parastās lietās!

"... "Sirds, lūdzu, piedod, ka iztērēju tevi sīkumos!" Un liesma izkustas no savas taisnās degšanas un tā kā noplīvo uz sāniem. Bija jāpaiet trīsdesmit gadiem, lai novērtētu mieru sirdī." 💛

"Putojot avenes ar saldo krējumu, ir viens tāds brīdis, kad, baltajam sajaucoties ar sarkano, parādās viegli nojaušams rozā. Man patīk šis brīdis, kad tiek nojauktas asās robežas. Kad viss saplūst kopā un kļūst maigāks un pieņemamāks." 💛

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Autores – žurnālistes Vintras Vilcānes dzīves etīdes – nelielas esejas par autores ikdienā pieredzēto. Ne par lielajām lietām, bet tieši par mazajām, kurām visbiežāk paskrienam garām.
Drusku skumju, nedaudz smeldzes, pārdomu un smaidu.
Grāmatu nevar izstāstīt – to vajag izlasīt! Iesaku tiem, kam patīk liriski, pārdomu raisoši darbi ar dziļumu.
Grāmatu papildina autores māsas - mākslinieces Gintas Stavrovskas gleznotās izjūtas, kas pieskaņoti katrai esejai.
Patika grāmatas formāts – tas nez kādēļ, atsauca atmiņā bērnībā šķirstītu grāmatu ar Maijas Tabakas gleznām.

[Aija Puriņa · Rating 5 out of 5]

Ja nesaproti dzeju, bet gribas ko vairāk par prozu.

Ja vēlies iedvesmojošus mākslas darbus, kas perfekti papildina eseju noskaņu un būtību.

Ja vēlies baudīt karstu kūpošu kafiju vai glāzi rozā vīna un fonā klausīties melanholisku un apcerīgu mūziku.

Ja nezini, ko lasīt/baudīt rudens lietavās/lapkritī/sentimentā...

Ja esi sieviete, kas izjūt visu sajūtu gammu un reizēm nevēlas saķemmēt matus, bet grib pasūtīt visus gudros tur, kur nu parasti tādus visziņus sūta 😉

Skaista grāmata. Paldies!
P.S. Nopietni? Es šo grāmatu iegadājos par 1 eiro. Vai tas nav negods? 😄🌷

[Anete · Rating 5 out of 5]

"Šīs dienas uzdevums man ir iemācīt vienkārši būt.”

Jā, tev nav jāgāž kalni katru dienu! Vienkārši esi!

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..tādi jauki pastāstiņi. dažus rītus ar tiem sākās manas darbadienas.

[AURORA RU · Rating 3 out of 5]

"Taču vienmēr, kad es nonāku aci pret aci ar jūru, atkal esmu kā tukša lapa, uz kuras var rakstīt visu ko. Un jūra raksta. Piemēram, šodien pludmalē visur izmētāti melnu spalvu kušķi. It kā Dievs būtu veicis vaksāciju visām melnmatainajām sievietēm un tagad visu atlikumu sabēris smiltīs. Cilvēki tos sauc par jūras mēsliem. Gribas pietupties un pačurāt tajos mēslos. Tā teikt - mēsli pie mēsliem. Bet kaut kā šķiet, ka jūra visu redz. Kā tāds sirmgalvis, kā Hemingvejs, kurš grasās rakstīt savu stāstu par jūru. (..) Ballīte ir beigusies. Tikai mēsli paliek. Ļoti daudz un pilnīgi par brīvu. Un man šķiet, ka jūra smejas. Kas ir krūzīte tavu asaru un viens proseko pret jūru. Nekas, pilnīgi nekas. Bet kaut kur tajā brīdī sazied ļoti treknas un dzīvotspējīgas rozes."

Viena māsa raksta + otra māsa glezno = sievišķīga epifāniju grāmatiņa (vīriešiem nepatiks!), latviskas noskaņas par dzīves jēgas atrašanu ikdienas sīkumos. Simpātiski, man it kā patika, pazīstamas sajūtas, bet tad vienā brīdī ietrigeroja depresijas atvilni, jo nu bāc, kā es esmu nogurusi no visas šīs situācijas, kad viss tikai šļūc un šļūc uz leju, cilvēki arvien trulāki, bet tev jāizliekas, ka viss normāli un jāmeklē prieciņi zīlītēs žubītēs uz zara gala :(

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Dienās, kurās lasīju šo grāmatu, neviļus sāku pētīt ikdienas sīkumus, kuriem parasti paskrienu garām, nepievēršot uzmanību. Bet, autores vārdiem runājot, tā var paskriet garām pats sev. Un tas lika aizdomāties. Šī grāmata vispār liek aizdomāties un sajust. Pasmaidīt. Līdz kaulam izjust vientulību, ilgas un cerību. Tā jālasa lēnām, un noteikti pārlasīšu vēlreiz, jo šī grāmata ir viena no tām, kurā var atrast un sajust ko jaunu, katru reizi to pārlasot.
Izcili skaista valoda un teikumu ritms. Ceru no autores sagaidīt arī kādu garāku stāstu, jo šeit ir milzīgs potenciāls.

“To, ka Tu esi atradis savu dvēseli, var pateikt uzreiz. Jo negribas vairs skriet līdzi tai zīlītei gar loga rūti.”

[Elina Dlohi · Rating 4 out of 5]

Skaisti stāsti, kurus gribas lasīt arvien lēnāk un lēnak, lai paildzinātu lasīšanas baudu:)

"Man negribas paskriet garām pašai sev un neievērot dzīves atstātos nospiedumus"
"Ja var izstāstīt stāstu sevī, tad to var pastāstīt arī citiem"

[Zane Krēsliņa · Rating 5 out of 5]

Izbaudīju katru mazo stāstu. Skaista valoda!

[Ilze Pastare · Rating 5 out of 5]

Izjustas sajūtu etīdes par dzīves lielajām un sīkajām lietām - par zīlīti aiz loga, aizkariem un bezmiegu, par vientulību un mīlestību, par to, ka nekā tur vidū nav un par to, kā tu netiec sev klāt. Par gliemezi, ar kuru svini Jāņus un matiem, kuri ilgojas savvaļas.

[Aelita Ramane · Rating 5 out of 5]

Viegla, mierīga ar skaistām ilustrācijām. "Ja var izstāstīt stāstu sevī, tad to var pastāstīt arī citiem."

[Zane Nuts]

Skaista valoda. Skaisti savirknēti vārdi.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Saturiski un vizuāli baudāmi.

[Janeta Valge · Rating 4 out of 5]

Lasot izjutu lietus lāses, miglu un daudz ko citu:) Attēli ir lielisks papildinājums.

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

Tu vienmēr iesāc un nepabeidz. Jā, bet man pēc kāda laika zūd interese. Visas iesāktās lietas ir jāpabeidz. Arī tad, ja vidū tev tās riebjas? Jā, arī tad.

Viņa noliecas pie aizdegtās vaska svecītes baznīcā un saka: “Sirds, lūdzu, piedod, ka iztērēju tevi sīkumos!”

Lietainās dienās viņa stāv pie loga, skaita lietuslāses un domā par to, ka katra nākamā lāse aprij nākamo un šī lietus deja nekad nebeigsies.

…viņa saprot, kā tas ir, kad līst iekšienē un vēl arī ārpusē.

Ir dienas, kuras gribas saukt par nenotikušām. Ja vien solis šurpu turpu neskaitās.

Reizēm pietiek ar mazu drosmi ieiet lielajā dienā.

…kāpēc zelta zīmulis ir aizmirsis, ka klusēšana ir zelts.

Katru dienu nest māju uz muguras diez kas nav. Vēl jo vairāk visu dzīvi.