What do you think?
Rate this book
Nepieradināts putns
Romāns “Nepieradināts putns” vēsta par uzticēšanos dzīvei un kļūdām, no kurām nav pasargāts neviens. Taču tās var labot... Vai vismaz mēģināt labot. Mazā Linda no skolas pārnāk vien mirkli par vēlu – nekad nesatiktais tētis jau ir aizgājis. Ilgu laiku arī pieaugusī Linda lolo cerību tēvu reiz satikt, taču, kad tāda iespēja rodas, nav pārliecināta, vai to vēlas. Linda, viņas māte un citi pieredz negaidītus likteņa pavērsienus un izdzīvo plašu emociju spektru. Tomēr katrs kritiens dāvā iespēju izplest spārnus un lidot.
208 pages, Hardcover
Published November 1, 2023
8 people are currently reading
290 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 108 reviews
February 3, 2024
Kamēr aparāts šmorē kafiju, smērēju siermaizes un domāju, ko tādu te ierakstīt, lai tie, kuri vēl šaubās - lasīt nepieradināto putnu (jo pietiek jau ar savējiem) vai nē - dod iespēju šim ilgošanās stāstam.
Es zinu, ka ir daudzi grāmatu mīļi, kuri ļoti apzināti apiet latviešu autoru darbus, jo (citēju) tie visi (kā viens) ir pilni ar (nekur neliekamām) skumjām, kurām grūti bez neapmierinātības nopūtām izlasīties cauri, tomēr «Nepieradinātā putna» trauslums raisa sajūtas no kurām negribas bēgt (ne atverot logu, ne) aizverot grāmatas vāku (uz neatvēršanu). «Nepieradināts putns» ir, gribētu (un tā arī darīšu) teikt, gaišu skumju caurvīts stāsts, par tiekšanos pēc mīlestības, kuru pelnījis katrs cilvēkbērns. Un katrs cilvēks pats. Stāsts par neizmērāmiem sīkumiem, kuri neiedomājamā veidā spēj ieteikmēt mūsu likteņus, stāsts par tukšumu, kuru iesēj cilvēku (pārāk pareizās un nepareizās) izvēles, kas kā nezāles aug un plešas plašumā, - tukšums, kas «niez tieši sirds apvidū - dziļi, dziļi, kur nav iespējams piekļūt».
(Kas tagad pakasīs manu tukšumu?)
Kad dzirdat lasītāju sajūsmas spiedzienus par šo grāmatu, ziniet, ka starp tiem var sadzirdēt arī manējos!
Es zinu, ka ir daudzi grāmatu mīļi, kuri ļoti apzināti apiet latviešu autoru darbus, jo (citēju) tie visi (kā viens) ir pilni ar (nekur neliekamām) skumjām, kurām grūti bez neapmierinātības nopūtām izlasīties cauri, tomēr «Nepieradinātā putna» trauslums raisa sajūtas no kurām negribas bēgt (ne atverot logu, ne) aizverot grāmatas vāku (uz neatvēršanu). «Nepieradināts putns» ir, gribētu (un tā arī darīšu) teikt, gaišu skumju caurvīts stāsts, par tiekšanos pēc mīlestības, kuru pelnījis katrs cilvēkbērns. Un katrs cilvēks pats. Stāsts par neizmērāmiem sīkumiem, kuri neiedomājamā veidā spēj ieteikmēt mūsu likteņus, stāsts par tukšumu, kuru iesēj cilvēku (pārāk pareizās un nepareizās) izvēles, kas kā nezāles aug un plešas plašumā, - tukšums, kas «niez tieši sirds apvidū - dziļi, dziļi, kur nav iespējams piekļūt».
(Kas tagad pakasīs manu tukšumu?)
Kad dzirdat lasītāju sajūsmas spiedzienus par šo grāmatu, ziniet, ka starp tiem var sadzirdēt arī manējos!
November 24, 2023
Zanei jau atkal ir izdevies uzrakstīt sirsnīgu stāstu - stāstu par mazu meiteni, kura izaug par sievieti, kura visu dzīvi ilgojas satikt savu tēvu.
Man šķiet, šis ir stāsts par mācīšanos mīlēt un piedot. Par to, ka viss pie mums atnāk - bieži vien, tieši laikā, tieši tad, kad esam tam gatavi. Un reizēm - ar kavēšanos, reizēm ļoti pašā pēdējā brīdī - un tomēr - atnāk! Mīlestība un piedošana.
un vēl, šī grāmata mūs "lielās Lindas", aizved atpakaļ bērnībā pie mūsu "mazajām Lindām". Un tās ir jaukas atmiņas.
Man šķiet, šis ir stāsts par mācīšanos mīlēt un piedot. Par to, ka viss pie mums atnāk - bieži vien, tieši laikā, tieši tad, kad esam tam gatavi. Un reizēm - ar kavēšanos, reizēm ļoti pašā pēdējā brīdī - un tomēr - atnāk! Mīlestība un piedošana.
un vēl, šī grāmata mūs "lielās Lindas", aizved atpakaļ bērnībā pie mūsu "mazajām Lindām". Un tās ir jaukas atmiņas.
November 27, 2023
Grāmata kā filma. Vizualizēju katru vietu, katru personāžu. Sajūta it kā šo grāmatu būtu noskatījusies nevis lasījusi. Vērojusi turpat blakus. Jūtot ar visām
maņām. Sēžot kāpņu telpā uz vēsien pakāpieniem, uz beņķīša Olitas virtuvē, kamēr kaķi glaužas gar kājām. Koka zarā sutīgā vasaras dienā, pie Māras dīķa zālienā un tramvajā, šķērsojot Akmens tiltu.
Cik gan daudz var satilpt 200 lapaspusēs. Atvēru un nespēju nolikt. Noticēju. Katram tēlam. Katrai vietai. Tik daudz sajūtu - skumju, sāpīgu, tajā pat laikā, siltu un mājīgu. Milzu pasaule mazā cilvēkā. Un neizmērāma mīlestība it kā sīkās detaļās. Ikviens vēlas būt mīlēts. Un mīlēt. Un mēs mīlam, kā nu kurš mācēdams. Taču galvenais, ka mīlam. Vai gan tādēļ mēs neesam šeit?
Paldies, Zane!
maņām. Sēžot kāpņu telpā uz vēsien pakāpieniem, uz beņķīša Olitas virtuvē, kamēr kaķi glaužas gar kājām. Koka zarā sutīgā vasaras dienā, pie Māras dīķa zālienā un tramvajā, šķērsojot Akmens tiltu.
Cik gan daudz var satilpt 200 lapaspusēs. Atvēru un nespēju nolikt. Noticēju. Katram tēlam. Katrai vietai. Tik daudz sajūtu - skumju, sāpīgu, tajā pat laikā, siltu un mājīgu. Milzu pasaule mazā cilvēkā. Un neizmērāma mīlestība it kā sīkās detaļās. Ikviens vēlas būt mīlēts. Un mīlēt. Un mēs mīlam, kā nu kurš mācēdams. Taču galvenais, ka mīlam. Vai gan tādēļ mēs neesam šeit?
Paldies, Zane!
March 4, 2025
Šķietami vienkārša, pat pietiekami paredzama, bet aizskāra dvēseles stīgas. Negaidīju, ka nevarēšu no grāmatas atrauties, līdz tā nebūs izlasīta. Mazas meitenes un pieaugušas sievietes stāsts par pazudušo tēti. Ilgas pēc mīlestības un tēta apskāviena.
December 31, 2023
Grāmatu izlasīju pāris dienās pēc skaistā grāmatas atvēršanas pasākuma. Kavējos ierakstīt kā izlasītu, jo vēlējos uzrakstīt dažus vārdus. Nokavēju. Visi labie vārdi jau uzrakstīti, nāksies atkārtoties.
Ko, lai vēl piebilstu? "Nepieradinātais putns" aizskāra namu sirdi un lidoja ap mani vēl ilgi. Tik brīnišķīgi tik sirsnīgi, tik īsti un patiesi Zane raksta. Un to nevar nejust, kad rakstīts patiesi no sirds. Kaut šāda veida literatūra būtu vairāk, kas atstāj gaišumu un reizē pārdomas par mūsu sarežģīto jūtu un attiecību pasauli.
Ko, lai vēl piebilstu? "Nepieradinātais putns" aizskāra namu sirdi un lidoja ap mani vēl ilgi. Tik brīnišķīgi tik sirsnīgi, tik īsti un patiesi Zane raksta. Un to nevar nejust, kad rakstīts patiesi no sirds. Kaut šāda veida literatūra būtu vairāk, kas atstāj gaišumu un reizē pārdomas par mūsu sarežģīto jūtu un attiecību pasauli.
June 25, 2025
Hmm.. visas lieliskās atsauksmes radīja baigās ekspektācijas.. un kā jau dažkārt gadās, tās līdz galam neattaisnojās.
Stāsts labs, bet varbūt tāpēc, ka man ar tēti ir tuvas attiecības, kaut kā nenorezonēja..
Gaidīju kaut ko skarbāku, smagāku, bet man kaut kā likās pa vieglu..
Un tēva līnijas atrisinājumam līdz galam nenoticēju.
Plusiņš gan par to, ka pāris lapas pirms beigām baidījos, ka fināls paliks gaisā karājoties, bet nē - stāsts smuki noslēdzās. Bet jā, kopumā man pietrūka kaut kā dziļāka, lai kārtīgi aizkustinātu..
3,5⭐
Stāsts labs, bet varbūt tāpēc, ka man ar tēti ir tuvas attiecības, kaut kā nenorezonēja..
Gaidīju kaut ko skarbāku, smagāku, bet man kaut kā likās pa vieglu..
Un tēva līnijas atrisinājumam līdz galam nenoticēju.
Plusiņš gan par to, ka pāris lapas pirms beigām baidījos, ka fināls paliks gaisā karājoties, bet nē - stāsts smuki noslēdzās. Bet jā, kopumā man pietrūka kaut kā dziļāka, lai kārtīgi aizkustinātu..
3,5⭐
September 19, 2025
…vīrieši var būt arī tādi. Tādi, kuri prot pateikt skaistas lietas. Tādi, kuri nekur nepazūd, neaiziet un mīl savas meitas.
Ar katru mirkli, ar katru teikumu viņa balss trāpa precīzi manās domās un ērti tur iekārtojas kā ligzdu atradis putns.
Tu… Tu arī esi glīta, Linda! Šie vārdi tētiem jāsaka savām meitām, bet es tos izmānīju no viņa kā šokolādi no svešas kabatas.
Pie kaķu čuras smakas var viegli pierast. Pie kliegšanas gan – nē.
Ilgošanās – tā ir tā labākā daļa!
…cenšos izlikties, ka manī nav ne mazākā uztraukuma. Patiesībā tas aug ar katru stundu – kā tējas sēne stikla burkā.
Saprasties bez vārdiem ir augstākā draudzības pilotāža.
Lai atbalstītu, nekas nemaz nav jāsaka, un īstie cilvēki itin labi saprotas arī bez vārdiem.
Visvairāk sāp doma par to, kā ir iespējams pamest savu bērnu un nedomāt par viņu. Kā ir iespējams mierīgi dzīvot, elpot, veikt ikdienas darbus, zinot, ka daļiņa tevis atrodas šajā pasaulē, bet tu pat neesi mēģinājis izdarīt neko, lai viņu satiktu.
Laiks, ko pavadām sarunās, man ir kā saldais ēdiens, ko gribētos ēst mūžīgi.
Iepazīt otru un iemīlēt var tikai detaļās.
Nav gatavas receptes, kā dzīvot, ne tēviem, kuri neprot apieties ar bērniem, ne mātēm, ne kaķiem, kas medī putnus. Mēs visi tikai katru dienu cenšamies dzīvot tā, kā tieši tajā dienā to vislabāk pieprotam, pat ja atkal un atkal mēdzam izgāzties.
Ar katru mirkli, ar katru teikumu viņa balss trāpa precīzi manās domās un ērti tur iekārtojas kā ligzdu atradis putns.
Tu… Tu arī esi glīta, Linda! Šie vārdi tētiem jāsaka savām meitām, bet es tos izmānīju no viņa kā šokolādi no svešas kabatas.
Pie kaķu čuras smakas var viegli pierast. Pie kliegšanas gan – nē.
Ilgošanās – tā ir tā labākā daļa!
…cenšos izlikties, ka manī nav ne mazākā uztraukuma. Patiesībā tas aug ar katru stundu – kā tējas sēne stikla burkā.
Saprasties bez vārdiem ir augstākā draudzības pilotāža.
Lai atbalstītu, nekas nemaz nav jāsaka, un īstie cilvēki itin labi saprotas arī bez vārdiem.
Visvairāk sāp doma par to, kā ir iespējams pamest savu bērnu un nedomāt par viņu. Kā ir iespējams mierīgi dzīvot, elpot, veikt ikdienas darbus, zinot, ka daļiņa tevis atrodas šajā pasaulē, bet tu pat neesi mēģinājis izdarīt neko, lai viņu satiktu.
Laiks, ko pavadām sarunās, man ir kā saldais ēdiens, ko gribētos ēst mūžīgi.
Iepazīt otru un iemīlēt var tikai detaļās.
Nav gatavas receptes, kā dzīvot, ne tēviem, kuri neprot apieties ar bērniem, ne mātēm, ne kaķiem, kas medī putnus. Mēs visi tikai katru dienu cenšamies dzīvot tā, kā tieši tajā dienā to vislabāk pieprotam, pat ja atkal un atkal mēdzam izgāzties.
December 5, 2023
"Nepieradināts putns" ir mana 2023.gada grāmata - vēl jau decembris tik iesācies un var kas mainīties, bet tā noteikti paliks 2023 TOP augšpusē.
Zanes Zustas valoda ir tik bagāta un skaista, ka vairākas reizes, izlasot kādu teikumu, pieķēru sevi pie domas - kā var tik skaisti un labi uzrakstīt. Un tieši tāpēc jutu, ka baidos uzrakstīt savu atsauksmi:) Zane, tas kompliments Tev.
Grāmata aizveda mani bērnībā - stāsts ir par manu vienaudzi Lindu, viņas bērnību, mātes izaicinājumiem, draudzību, pirmo sāpīgo mīlestību, briedumu, pieaugšanu un satikšanos. Un jā, ļaušanos un uzticēšanos dzīvei.
Grāmatu tik labi varēja vizualizēt, jo tieši tādas spēles arī mēs bērnībā spēlējām, tā mēs dzīvojām un tieši tāda bija Rīga pirms 23 gadiem. Grāmata mani tik ļoti aizrāva un beigās arī aizkustināja, ļoti, ļoti. Šajās 200 lapaspusēs autore mūs izved cauri brīnišķīgam un skaistam stāstam, ka to izlasot šķiet neticami, kā tas viss satilpa šajā nelielajā grāmatā. Varbūt kā vienīgo grāmatas trūkumu varētu norādīt lapaspušu skaitu - es labprāt lasītu vēl un vēl.
"..... un cenšos izlikties, ka manī nav mazākā satraukuma. Patiesībā tas aug ar katru stundu - kā tējas sēne stikla burkā"
"Padzeros taisni no krāna, jo tā ūdens garšo vislabāk"
Zanes Zustas valoda ir tik bagāta un skaista, ka vairākas reizes, izlasot kādu teikumu, pieķēru sevi pie domas - kā var tik skaisti un labi uzrakstīt. Un tieši tāpēc jutu, ka baidos uzrakstīt savu atsauksmi:) Zane, tas kompliments Tev.
Grāmata aizveda mani bērnībā - stāsts ir par manu vienaudzi Lindu, viņas bērnību, mātes izaicinājumiem, draudzību, pirmo sāpīgo mīlestību, briedumu, pieaugšanu un satikšanos. Un jā, ļaušanos un uzticēšanos dzīvei.
Grāmatu tik labi varēja vizualizēt, jo tieši tādas spēles arī mēs bērnībā spēlējām, tā mēs dzīvojām un tieši tāda bija Rīga pirms 23 gadiem. Grāmata mani tik ļoti aizrāva un beigās arī aizkustināja, ļoti, ļoti. Šajās 200 lapaspusēs autore mūs izved cauri brīnišķīgam un skaistam stāstam, ka to izlasot šķiet neticami, kā tas viss satilpa šajā nelielajā grāmatā. Varbūt kā vienīgo grāmatas trūkumu varētu norādīt lapaspušu skaitu - es labprāt lasītu vēl un vēl.
"..... un cenšos izlikties, ka manī nav mazākā satraukuma. Patiesībā tas aug ar katru stundu - kā tējas sēne stikla burkā"
"Padzeros taisni no krāna, jo tā ūdens garšo vislabāk"
July 12, 2025
Man laikam ir jauna mīļākā latviešu rakstnieces grāmata.. 😳😍
January 9, 2024
Šajās lappusēs piedzīvoju neticami labi uzrakstītu smeldzi un alkas pēc neesošas tēva figūras ģimenē. Zanes Zustas uzrakstītās lappuses, kurās iepazīstam centrālās varones Lindas bērnību, ir kaut kas ļoti izcils, līdz niansēm noslīpēts vēstījums, kurās atklājas gan bērnišķīgais naivums un sapņi, gan laikmeta fons. Lindas bērnība ir vēlie 80., 90. pirmā puse, kas grāmatā netiek precizēts, bet autore to ļauj nojaust ar dažādu sīkumu palīdzību.
Atsevišķas ainas ir ļoti kinematogrāfiskas. Piemēram, epizode, kurā desmitgadīgā Linda sēž savā istabā un skaļi lasa tētim uzrakstītās vēstules.
Vienu zvaigzni noņēmu valodas dēļ. Ļoti īsie teikumi šķita atbilstoši Lindas bērnības nodaļās, bet, varonei pieaugot, būtu gribējies arī bagātīgāku, pilnīgāku valodu. Grāmatā ir lieliski būvēts mātes tēls, kas diemžēl otrajā grāmatas pusē tikpat kā neparādās.
Tā kā es esmu viens no tiem lasītājiem, kam raudāšana grāmatas lasīšanas laikā ir viens no kvalitātes rādītājiem, tad varu teikt – ļoti iesaku. Bērnības nodaļā es raudāju elsās, pat gaudās un uztraucos, vai kaimiņi neizsauks pašvaldības policiju. Brīdinu – saturs var būt emocionāli satricinošs tai lielākajai daļai latviešu, kas auguši bez tēva.
Ļoti priecājos, ka tieši šī man šogad ir pirmā grāmata.
Atsevišķas ainas ir ļoti kinematogrāfiskas. Piemēram, epizode, kurā desmitgadīgā Linda sēž savā istabā un skaļi lasa tētim uzrakstītās vēstules.
Vienu zvaigzni noņēmu valodas dēļ. Ļoti īsie teikumi šķita atbilstoši Lindas bērnības nodaļās, bet, varonei pieaugot, būtu gribējies arī bagātīgāku, pilnīgāku valodu. Grāmatā ir lieliski būvēts mātes tēls, kas diemžēl otrajā grāmatas pusē tikpat kā neparādās.
Tā kā es esmu viens no tiem lasītājiem, kam raudāšana grāmatas lasīšanas laikā ir viens no kvalitātes rādītājiem, tad varu teikt – ļoti iesaku. Bērnības nodaļā es raudāju elsās, pat gaudās un uztraucos, vai kaimiņi neizsauks pašvaldības policiju. Brīdinu – saturs var būt emocionāli satricinošs tai lielākajai daļai latviešu, kas auguši bez tēva.
Ļoti priecājos, ka tieši šī man šogad ir pirmā grāmata.
January 23, 2024
Ļoti smeldzīga, sirdsdziļa un cilvēcīga grāmata. Lika arī paraudāt. Un visu laiku bija vēlme uzzināt, kas notiks tālāk.
November 4, 2024
Man ļoti patīk, kā Zane Zusta raksta. Tik patiesi ,izjusti, tik reāli un cilvēcīgi. Autores darbi manī ir raisījušas pārdomas un likuši notraukt pa kādai asarai. Šī grāmata nebija izņēmums. Grāmatas beigas mani pārsteidza nesagatavotu! Kā sastingusi vēroju vārdus, kas sekoja viens otram, un nespēju noticēt tam ko lasu!
...kamēr mūsu abu krūtīs pukst sirds,mums vēl ir laiks. Laiks piedot, laiks pieņemt lēmumus,laiks vaicāt,laiks atbildēt,laiks mainīt,laiks pateikt un laiks būt brīviem no nepateiktā. Nekas nav nelabojams,ja vien to vēlamies.
...kamēr mūsu abu krūtīs pukst sirds,mums vēl ir laiks. Laiks piedot, laiks pieņemt lēmumus,laiks vaicāt,laiks atbildēt,laiks mainīt,laiks pateikt un laiks būt brīviem no nepateiktā. Nekas nav nelabojams,ja vien to vēlamies.
February 9, 2024
Grāmatu izlasīju divarpus stundās. Kā man patika! ❤️ tieši tas, kas man bija vajadzīgs!
April 20, 2025
Ir sajūta, ka šis stāsts dziedina.
Uzaugt bez tēva nākas pārāk daudzām meitenēm, un nereti varbūt tieši tēva neesošā klātbūtne ir bijis iemesls, kāpēc viņas izaug par tik spēcīgām un neatkarīgām sievietēm. Taču tā nevajadzētu būt. Bērnības traumām nav jābūt tam, kas veido mūs stipras un pašpietiekamas.
Un tomēr…arī mūsu vecāki šo dzīvi dzīvo pirmo reizi, un ne vienmēr sanāk būt perfektiem (nesakot, ka ikkatra rīcība ir attaisnojama). Šis nav stāsts tikai par tēviem, kas nav blakus saviem bērniem. Arī mātēm šajā ir liela loma. Bieži vien saka, ka “ģimeni neizvēlas”. To, kā mēs pieņemam savus tuvos, gan. Piedošana, lai gan met cīņā ar lepnumu, dod sirdsmieru un otrās iespējas, kuras visi esam pelnījuši.
Man ļoti patika tas, kā grāmatā tiek izcelts mīlestības pārākums jebkādos apstākļos, un, ka bērniem nav nekā svarīgāka par īstu ģimenes sajūtu. Ja ģimenē ir draudzība, cieņa un smiekli, vienalga, cik izlietnē trauku vai tīru, jaunu drēbju skapī (arī draudzenes Rūtas ģimenes sadzīves ainas ļoti labi šo atspoguļo).
Uzaugt bez tēva nākas pārāk daudzām meitenēm, un nereti varbūt tieši tēva neesošā klātbūtne ir bijis iemesls, kāpēc viņas izaug par tik spēcīgām un neatkarīgām sievietēm. Taču tā nevajadzētu būt. Bērnības traumām nav jābūt tam, kas veido mūs stipras un pašpietiekamas.
Un tomēr…arī mūsu vecāki šo dzīvi dzīvo pirmo reizi, un ne vienmēr sanāk būt perfektiem (nesakot, ka ikkatra rīcība ir attaisnojama). Šis nav stāsts tikai par tēviem, kas nav blakus saviem bērniem. Arī mātēm šajā ir liela loma. Bieži vien saka, ka “ģimeni neizvēlas”. To, kā mēs pieņemam savus tuvos, gan. Piedošana, lai gan met cīņā ar lepnumu, dod sirdsmieru un otrās iespējas, kuras visi esam pelnījuši.
Man ļoti patika tas, kā grāmatā tiek izcelts mīlestības pārākums jebkādos apstākļos, un, ka bērniem nav nekā svarīgāka par īstu ģimenes sajūtu. Ja ģimenē ir draudzība, cieņa un smiekli, vienalga, cik izlietnē trauku vai tīru, jaunu drēbju skapī (arī draudzenes Rūtas ģimenes sadzīves ainas ļoti labi šo atspoguļo).
![Profile Image for Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja].](/_next/image?url=https%3A%2F%2Fi.gr-assets.com%2Fimages%2FS%2Fcompressed.photo.goodreads.com%2Fusers%2F1659017528i%2F124023459._UX200_CR0%2C0%2C200%2C200_.jpg&w=128&q=75)
March 18, 2024
Ok, es tagad saprotu visu sajūsmu par šo grāmatu! Tik ļoti labs, līdzi pārdzīvojumu raisošs un aizkustinošs stāsts. 💔
Grāmatu lasīju uzreiz pēc Vinogradovas “Vārnām” un šie abi stāsti dažās stīgās pārklājās un bija tik laba sajūta turpināt būt šajā tēma.
Linda ir uzaugusi bez tēva. Visu mūžu tas ir bijis viņas zīmogs un sapnis. Linda vienmēr sevi šaustījusi par to, ka tēvam nav bijusi pietiekami laba, ja viņš viņu atstājis ar māti, kurai allaž pietrūcis iemaņu būt par mammu.
Grāmata risinās divos laikos - toreiz un tagad.
Tagadnē Lindai ir iespēja satikt savu tēvu, bet ir pagājis tik ilgs laiks, tik daudz vilšanos un baiļu, ka Laura vairs nezin vai to vēlas. Laura atskatās uz savu pagātni un mēģina tur rast atbildes – kā rīkoties, šajā bērnības un pusaudžu stāsta daļā uzzinām tik daudz aizkustinoša, tik daudz sāpīga, sajūtam tik lielu ilgošanos un cerību. Pieaugusī Linda mani drusku kaitināja 🤫, bet tas tomēr netraucēja stāstu izbaudīt.
Es nestāstīšu neko vairāk par stāstu, taču ticu, ka beigas jūs pārsteigs. Man aizrāvās elpa un acīs sariesās asaras.
Viens no pēdējā laikā aizkustinošākajiem un pārsteidzošākajiem lasītajiem stāstiem. Brīnišķīgi, Zane!
Grāmatu lasīju uzreiz pēc Vinogradovas “Vārnām” un šie abi stāsti dažās stīgās pārklājās un bija tik laba sajūta turpināt būt šajā tēma.
Linda ir uzaugusi bez tēva. Visu mūžu tas ir bijis viņas zīmogs un sapnis. Linda vienmēr sevi šaustījusi par to, ka tēvam nav bijusi pietiekami laba, ja viņš viņu atstājis ar māti, kurai allaž pietrūcis iemaņu būt par mammu.
Grāmata risinās divos laikos - toreiz un tagad.
Tagadnē Lindai ir iespēja satikt savu tēvu, bet ir pagājis tik ilgs laiks, tik daudz vilšanos un baiļu, ka Laura vairs nezin vai to vēlas. Laura atskatās uz savu pagātni un mēģina tur rast atbildes – kā rīkoties, šajā bērnības un pusaudžu stāsta daļā uzzinām tik daudz aizkustinoša, tik daudz sāpīga, sajūtam tik lielu ilgošanos un cerību. Pieaugusī Linda mani drusku kaitināja 🤫, bet tas tomēr netraucēja stāstu izbaudīt.
Es nestāstīšu neko vairāk par stāstu, taču ticu, ka beigas jūs pārsteigs. Man aizrāvās elpa un acīs sariesās asaras.
Viens no pēdējā laikā aizkustinošākajiem un pārsteidzošākajiem lasītajiem stāstiem. Brīnišķīgi, Zane!
November 23, 2024
Vauuuu, nedaudz pārsteidza beigas, un asaras neizpalika. Grāmata liek un lika padomāt.
May 29, 2024
Viegls, bet vienlaikus emocionāli piesātināts stāsts par meitenes ilgām pēc tēva, kura viņas dzīvē nav. Raktsniece prasmīgi ataino, cik spēcīgas var būt ilgas pēc tā, kā tev nav. Papildus tam aprakstīta mammas un meitas attiecību dinamika, dažādas pieaugušo dzīves ainas no maza bērna perspektīvas, cilvēki, kuri pieviļ, un vēl daudz kas cits. Tas viss maigi izved cauri Lindas stāstam, liekot vēlēties būt viņai klāt katrā lappusē.
Grāmata, kurā teju visus varoņus gribas samīļot, paglaudīt muguru un austiņā iečukstēt, ka viss būs labi un ka tu esi gana.
Beigās apraudājos.
Man patīk, ka Zane Zusta izvēlas lakonisku sižetu, kuru aizpildīt ar nepiespiestu dziļumu, kurā ir viegli iegrimt.
5 no 5 zvaigznēm.
Grāmata, kurā teju visus varoņus gribas samīļot, paglaudīt muguru un austiņā iečukstēt, ka viss būs labi un ka tu esi gana.
Beigās apraudājos.
Man patīk, ka Zane Zusta izvēlas lakonisku sižetu, kuru aizpildīt ar nepiespiestu dziļumu, kurā ir viegli iegrimt.
5 no 5 zvaigznēm.
May 26, 2024
“Sīkumi, izrādās, ir dārgumi. It kā nenozīmīgas detaļas ikdienas skrējienā, nevis labi pārdomātas atbildes uz tikpat labi pārdomātiem, izzinošiem jautājumiem veido noturīgas un jēgpilnas attiecības. Jo tās IR.”
🧡
🧡
December 31, 2024
Brīnišķīgs, izjusts, nedaudz skumjš, bet patiess stāsts!
February 7, 2024
Daudz dažnedažādu pārdomu, sākot ar putna motīvu šajā grāmatā un beidzot ar tēva lomu cilvēku dzīvē. Šī grāmata uzjundīja manī manas bērnības atmiņas laukos, kāpšanu kokos, lomu spēles, dzīves apstākļus, tēta neesamību…
Īstenībā dzīve ir tik forša, jo katra jauna diena ir kā jauna, iepriekš neparedzama pasaule, un mēs esam tās dalībnieki.
Paldies autorei par plūstošo valodas stilu un vārdu izvēli, smeldzīgo vēstījumu, tikai žēl, ka korektore nav pamanījusi un noslīpējusi vairākas pareizrakstības kļūdas.
“Kā ir iespējams mierīgi dzīvot, elpot, veikt ikdienas darbus, zinot, ka daļiņa tevis atrodas šajā pasaulē, bet tu pat neesi mēģinājis izdarīt neko, lai viņu satiktu.”
“Ir dienas, kurās mēs nevaram paredzēt pilnīgi neko. Bet, ja tā padomā, — tādas ir pilnīgi visas dienas.”
Īstenībā dzīve ir tik forša, jo katra jauna diena ir kā jauna, iepriekš neparedzama pasaule, un mēs esam tās dalībnieki.
Paldies autorei par plūstošo valodas stilu un vārdu izvēli, smeldzīgo vēstījumu, tikai žēl, ka korektore nav pamanījusi un noslīpējusi vairākas pareizrakstības kļūdas.
“Kā ir iespējams mierīgi dzīvot, elpot, veikt ikdienas darbus, zinot, ka daļiņa tevis atrodas šajā pasaulē, bet tu pat neesi mēģinājis izdarīt neko, lai viņu satiktu.”
“Ir dienas, kurās mēs nevaram paredzēt pilnīgi neko. Bet, ja tā padomā, — tādas ir pilnīgi visas dienas.”
December 12, 2023
Tik ļoti gaidīju jauno Z.Zustas grāmatu! Un tā nelika vilties! Izlasīju vienā mirklī! Daudziem sāpīgas atmiņas, līdzjušana, cerība. Romāns par dzīvi, par to nepiepildīto ilgu putnu
June 1, 2024
Lielisks darbs, kurā autore rāda mums gan meitenes, gan pieaugušas sievietes domas, sajūtas, emocijas, kas rodas bērnam augot un dzīvojot nemitīgā ilgošanās, cerību un vilšanās režīmā. Kā ir uzaugt apstākļos, kuros ne vienmēr ir nodrošināta tā siltā ģimenes ligzdiņa, stiprā aizmugure un stabilais plecs, aiz kura paslēpties un uz kura paraudāt. Kā ir dzīvot mazam cilvēkam savā vaļā, meklējot savas drošības un siltuma saliņas ārpus ģimenes...
Skaudri un smeldzīgi, bet bez liela dramatisma un patosa. Sevišķi uzrunāja autores radītais bērna pasaules skatījums, kaut kādā mērā manā galvā vilkās paralēles ar "Puiku, kurš redzēja tumsā". Abas grāmatas ar tajās tēloto ne vieglo, bet tomēr krāsaino bērnību un pusaudža gadiem šķita tādas skumīgi mīļas. Šādas grāmatas lasot, gribas to mazo, daudz cietušo cilvēku saspiest, samīļot un teikt, ka viss būs labi.
Grāmatas fināls ar sen gaidīto tikšanos gan man šķita kā no dramatisma pilnām, asarainām filmām, manai gaumei mazliet par uzspēlētu, pompozu. Bet visādi citādi es par šo grāmatu tiešām fanoju un citiem iesaku.
Skaudri un smeldzīgi, bet bez liela dramatisma un patosa. Sevišķi uzrunāja autores radītais bērna pasaules skatījums, kaut kādā mērā manā galvā vilkās paralēles ar "Puiku, kurš redzēja tumsā". Abas grāmatas ar tajās tēloto ne vieglo, bet tomēr krāsaino bērnību un pusaudža gadiem šķita tādas skumīgi mīļas. Šādas grāmatas lasot, gribas to mazo, daudz cietušo cilvēku saspiest, samīļot un teikt, ka viss būs labi.
Grāmatas fināls ar sen gaidīto tikšanos gan man šķita kā no dramatisma pilnām, asarainām filmām, manai gaumei mazliet par uzspēlētu, pompozu. Bet visādi citādi es par šo grāmatu tiešām fanoju un citiem iesaku.
July 29, 2024
Es te nesen teicu, ka latviešu autoru grāmatas laikam nav man, valoda šķiet pliekana, bet varbūt problēma ir tajā, ka neesmu līdz tām vēl izaugusi...
Es atvainojos Zanei! Šī bija ļoooooti lasāma, patīkamu un plūstošu valodu... Paldies! 🥰
"Pārlasu nupat uzrakstītos jautājumus un domāju: vai, ieguvusi atbildes uz šiem jautajumiem, pazīšu savu tēvu? Domāju, ka ne. Iepazīt otru un iemīlēt var tikai detaļās."
Es atvainojos Zanei! Šī bija ļoooooti lasāma, patīkamu un plūstošu valodu... Paldies! 🥰
"Pārlasu nupat uzrakstītos jautājumus un domāju: vai, ieguvusi atbildes uz šiem jautajumiem, pazīšu savu tēvu? Domāju, ka ne. Iepazīt otru un iemīlēt var tikai detaļās."
February 17, 2025
..šo klausījos radio dramatizētā versijā. kaut tur bija saīsināta versija, savu prieku no dzirdētā guvu. daudz nācās aizdomāties un līdzi just. | 3,5 *
August 11, 2025
Stāsts, kas paraus līdzi katru stīgu, prasmīgi aprakstīts. Par bērna mūžīgajām ilgām un vecākiem, kuriem vajadzēja mīlestību, kad bija bērni.
Grūti rezonēt ar mātes veiktajām rīcībām.
Grūti rezonēt ar mātes veiktajām rīcībām.
September 29, 2024
Aizrāva tā, ka nespēju atrauties un tā valoda… izjutu dabu, pakavējos bērnībā un jutu līdzi galvenajai varonei.
Skaists romāns!
Skaists romāns!
March 11, 2024
3.5⭐️
August 23, 2024
"Iepazīt otru un iemīlēt var tikai detaļās. Dzirdēt, kā virtuvē no rīta šķind trauki, zinot, ka tur rosās tavs tētis. Saklausīt, kā viņš no rīta uzvelk čības un šļūkā pa istabām vai - gluži pretēji - iet pārliecinoši un smagiem soļiem. Dzirdēt, kā noklaudz māju durvis, kad tētis atnāk. Redzēt, kā uzšķiļ cigareti un to aizpīpē. Dzirdēt, kā tētis krāc, un pamanīt, kā miegā noraustās viņa plakstiņš. Sajust roku, kas miegā pielikta pie pieres, uz tausti mērot temperatūru. Tēta drošais apskāviens pēc kritiena. Buča uz vaiga. Tēta mierinošie vārdi pēc neveiksmes matemātikas olimpiādē. Tēta skatiens. Asara uz tēta vaiga. Tēta klusums un smaids tieši tev - bez īpaša iemesla. "Esi atpakaļ laicīgi!" - tēta vārdi uz lieveņa, kad pirmo reizi aizej uz ballīti. Sīkumi izrādās ir dārgumi." /188.lpp
Zustas grāmata uzrakstīta vieglas un sirsnīgas valodas manierē, aprakstot būtībā ļoti sensitīvu tematu, it sevišķi, ja to skatām no meitu perspektīvas, kurām tēvi ir "pirmā mīlestība".
Vienīgais mīnusiņš par to, ka grāmatas vidū "atkodu" tēlu x un to kā grāmata varētu noslēgties. Tik un tā piecas zvaigznes no manis.
Zustas grāmata uzrakstīta vieglas un sirsnīgas valodas manierē, aprakstot būtībā ļoti sensitīvu tematu, it sevišķi, ja to skatām no meitu perspektīvas, kurām tēvi ir "pirmā mīlestība".
Vienīgais mīnusiņš par to, ka grāmatas vidū "atkodu" tēlu x un to kā grāmata varētu noslēgties. Tik un tā piecas zvaigznes no manis.
June 19, 2024
Emocionāli, skaisti, trausli un tomēr stipri.
Paldies autorei par tik reālistisku romānu un iespēju izdzīvot gan mazās, gan lielās Lindas sajūtas par to kā ir uzaugt bez tēva un visu mūžu ilgoties pēc stiprā pleca.
Paldies autorei par tik reālistisku romānu un iespēju izdzīvot gan mazās, gan lielās Lindas sajūtas par to kā ir uzaugt bez tēva un visu mūžu ilgoties pēc stiprā pleca.
Displaying 1 - 30 of 108 reviews