Dzeja

by Inga Pizāne

Dzejas izlase ar autores pašas atlasītiem dzejoļiem no 3 iepriekšējām grāmatām, kā arī ap 10 jauniem dzejoļiem. Tas ir posms starp trešo grāmatu, kuras tirāža beigusies, un ceturto, kas nāks klajā ap 2025. gadu. Māksliniece Līga Kitchen.

"Es reti atceros sapņus, biežāk pamostos no dzejoļiem. Pamostos, lai pierakstītu dzejoli, vai pamostos no jau uzrakstīta dzejoļa – tas atmodina manī kaut ko, ko iepriekš par sevi vai savu dzīvi biju tikai nojautusi vai nebiju zinājusi vispār." (Inga Pizāne)

Inga Pizāne ir grāmatu "Tu neesi sniegs", "Siena, ko nosiltināt" un "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" autore. 2018. gadā iznāca autores grāmata "Having Never Met", ko izdeva amerikāņu izdevniecība A Midsummer Night’s Press un atdzejoja Džeids Vils, kam sekoja dalība vairākos dzejas festivālos Eiropā un Amerikā, kā arī publikācijas vācu, poļu, čehu, amerikāņu un citos ārzemju literāros izdevumos. 2020. gadā par krājumu "Siena, ko nosiltināt" saņēma Ojāra Vācieša prēmiju, bet krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" tika nominēts Kilograma kultūras 2022 ziemas balsojumam.

Genres: Poetry

Paperback

Published November 22, 2023

Reviews

[Oskars Kaulēns · Rating 5 out of 5]

es nezinu, vai dzejā ir kaut kas, kas mani uzrunā vairāk, nekā Ingas dzeja. patiesa un neizskaistināta. trāpa pa šuvēm un vienlaikus uzliek ielāpus brūcēm.

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

Ingas Pizānes dzeja ir brīnišķīga ... tik atpazīstamām sajūtām pilna - visa spekrta sajūtām!

Jā, tieši pateicoties Ingai, es esmu sev atklājusi un mācos latviešu dzeju! Paldies!

[Arta · Rating 5 out of 5]

Ja man jāsaka, tad man jāatkartojas - Ingas dzejā es jūtos kā mājās (un ne tikai tāpēc, ka kādā no dzejas rindām pieminēts mans vārds un vēstule, kurā apraudu ciema bezvēsts pazudušo vēstuļu kasti (starp citu, tā joprojām nav pārstājusi būt pazudusi)).

Ja «upe ir starpniece,

kas pastāsta jūrai,

kā ezeram iet vai kalnam»,

tad Inga ir starpniece, kas pastāsta man, ko sirds aizmirsusi vai pārstājusi just. 


Mana terapija.

[Agris Fakingsons · Rating 5 out of 5]

..pazīstot teju katru vārdu, ko Inga radījusi, tāpat ir visai jauki atkārtoti iegrimt dzejoļos, ko zinu. visus Ingas krājumus esmu lasījis vismaz 2x un arī tas neliedza vēlreiz izpeldēties viņas laika gaitā radītajās sajūtās. Inga cer, ka tiem, kuri dzejoļus sastaps atkārti, "jaunu redzējumu vai kontekstu dos to atrašanās vieta blakus citiem dzejoļiem." un tā patiešām ir, jo "katram cilvēkam pastāv tik versiju, cik cilvēku viņu ir pazinis." tagad atliek pašķirstīt iepriekšējās Ingas grāmatas un salīdzināt, cik ļoti atšķiras mani daudzējādie svītrojumi agrāk un tagad.

"Skūpstu šai pasaulē jābūt krietni vairāk nekā karā kritušo."

[Lita · Rating 4 out of 5]

Ingas dzeja kā vienmēr izraisa emocijas un pārdomas gan par ikdienišķo, gan arī būtisko. Šo krājumu lasīju lēnām un nesteidzoties. Atradu gan jau lasītu, gan arī vēl neiepazītu dzeju. Kopumā tādas meditatīvas pārdomas par dzīvi gada izskaņā.

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Joprojām tiecos atklāt "savējo" dzejnieku. Šoreiz ieklausījos savas grāmatu draudzenes ieteikumam iepazīties ar šo dzejnieci. Jāteic, ka eju pareizajā virzienā... ✨

Mēģināju rindiņās saskatīt dzejnieci, viņas būtību, viņas kaislības, bet tajā pašā laikā saredzēt, kas novibrē manī...

Daudz palika nesadzirdēta un neizskaidrojama, BET...

Radās tāda dažādu gadalaiku izjūta. Iztēlojos Ingu staigājam pa Rīgas ielām, esot "te un tagad", iekšeji smaidot un "ķerot mirkļus", pamanot detaļas pretimnācējos, garāmgājējos un aprakstītajās māju sienās. Šķiet, ka dzejniecei īpašs gadalaiks ir rudens, kad viņa vēro lapkriti un darbīgos sētniekus. Viņa cenšas iemīlēt arī ziemu un sniegu. Par mīlestību nezinu... Varbūt par visu maldos. 😉 Par skūpstiem gan..., tiem šeit liela vērība un mīlestības izpausmes loma. Interesanti lasīt dzeju par ģimeni, arī sajust norādes uz "mājsēdes" laiku. Dzejā jūtams cilvēcīgums, svaigums un vērīgums.

Domāju, sagaidīt un izlasīt arī ievadā minēto 2025.gada grāmatu (cerams, viss notiks!)🌟 Un turpināšu savus interesantos dzejas meklējumus☺️😉

[Linda Valere · Rating 5 out of 5]

Šī ir mana 2023. gada mīļākā dzeja. Tik īsta un izprotama. Sajutu katru rindu. Lasu un pasvītroju. Tik daudz zīmuļu sirdis tajā esmu iezīmējusi. Un smaidus, un izsaukumu zīmes, un vulkānus.

Vārdi mīl Ingu. Un Inga mīl vārdus.


Brīnišķīgi.

[Kristiāna Tīlika · Rating 5 out of 5]

Skaisti un patiesi. Katrs dzejolis aizskāra kaut ko dziļi- vienā vārds, citā teikums, bet visi atrada savu vietu, kur šķita, ka nekas vairs nevar iesakņoties.

[Ženija · Rating 5 out of 5]

"tavs elkonis / mani pirkstu gali / tava smarža / manas grūtības koncentrēties / tik maigi tavs elkonis / izgrūž sev vietu šajā dzejolī / mana roka to pieraksta / arī tas ir pieskāriens"

Dievinu šādus kaislīgi skaistus dzejoļus.

[Kitija · Rating 5 out of 5]

ārā uzsniga sniegs, kurš nekūst un ar kūpošu kafiju uz galda izlēmu paņemt un palasīt "dzeja" tik mierīgā dienā. man bija tāds prieks atkal sastapt daudzreiz lasītus un pazīstamus dzejoļus, bet arī iepazīt jaunos. gaidu nākamo krājumu :)

[Rēzija · Rating 5 out of 5]

“dzīve visskaistākā ir tad, ja to nepaskaidro.”
šis krājums ļoti, ļoti🤍 un nav vērts skaidrot, kāpēc, vienkārši lasiet…

[Dainis Deigelis · Rating 4 out of 5]

Apsveicu, Inga, ar burvīgo, the best of Inga Pizāne izlasi. Šis patiesi ir the best of, bet nemaz nemēģini tagad ieslīgt slinkumā, gaidām ceturto, ceturto :))

[Zane Berce · Rating 5 out of 5]

The best of Inga Pizāne ( šeit pamanīta frāze ) vai varbūt Ingas Pizānes kopotie raksti? Varbūt mani mazbērni uz šo izdevumu skatīsies tāpat kā es uz Ojāra Vācieša kopotajiem rakstiem omes plauktā?
Inga pati atlasījusi dzejoļus no iepriekšējiem krājumiem, tiem pievienojot škipsniņu dzejas no gaidāmā krājuma ( tāds neliels sneak peek ) un Jānis Roze paspārnē ar Līga Kitchen māksliniecisko noformējumu ir radies lielisks krājums. Īpaši tiem, kam jau nav kolekcija ar iepriekšējiem krājumiem, lai gan man tas netraucē papildināt savu kolekciju 🤭.

Inga Pizāne ir viena no manām mīļākajām dzejas meistarēm, lai arī es neesmu dzejas pazinēja, man ir dzejoļi un amata meistari, kas iekrituši sirsniņā. Piemēram, jau pieminētais Ojārs Vācietis, kā arī no mūsdienu dzejniekiem – Toms Treibergs.
Man patīk, kā šie mākslinieki redz pasauli un prot par to pastāstīt pārējiem. Inga saredz to, kas manai acij paskrien garām vai mans prāts to nespēj aptvert, bet Ingai izdodas to izklāt uz papīra, kā māksliniekam uz audekla. Viņa redz pasauli maigi, sieviešķīgi, ar mīlestības un kaisles pilnām acīm, bet tai pašā laikā spēj pamanīt skaistumu ikdienas pelēkumā un nomāktībā, visas emocijas, gan labās, gan sliktās, ietērpjot vārdos un atklājoties ļoti personiski.

[Justine · Rating 4 out of 5]

citā atsauksmē lasīju, ka lasītājs Ingas Pizānes dzejā jūtoties kā mājās. tad es viņas dzejā jūtos kā skatu tornītī, no kura, kad prasās, vērot jūras atkāpšanos un gājputnus. dažreiz tiešām prasās, un labi, ka tā. <3

[santa linda · Rating 4 out of 5]

Pirmais dzejolis vislabāk lasās Ingas balsī

[Elizabete Birģele · Rating 4 out of 5]

mājīguma sajūta

[S · Rating 5 out of 5]

Man nepatīk dzeja, bet šī ir apburoša!

[Malvīne S. · Rating 5 out of 5]

Inga raksta, ka dzeja nozīmē pienākt tuvu. Man gribas piekrist viņai uz visiem 100%
Jā,jā,un vēlreiz jā! Visa grāmata atzīmēta ar lapiņām un paliks manā grāmatplauktā, jo tā ir pienākusi tuvu, tā ir ienākusi iekšā.


«Skumji nebūs vienmēr, tikai dažas dienas vai
nedēļas,
un mēs novilksim maskas, lai ieraudzītu,
ka distance starp mums un mūsu patieso seju
ir tikai pieaugusi - tā vietā, lai pieaugtu mēs paši
un savāktu
savas pa terapeitu kabinetiem izmētātās bērnības traumas.»

[Austra · Rating 5 out of 5]

Dzeja ir dzejnieku zveja, Inga ir mana bāka, tas kuģis, kas nepaslīd garām tumsā. Bija jauni dzejoļi, bija aizmirsti dzejoļi, bija atmiņā ieritinājušies dzejoļi, ar kuriem tik labi bija satikties atkal.

[Marta · Rating 4 out of 5]

Neesmu "iepriekšējie dzejoļi jaunos vākos" fans, bet arī šis nonāks manā grāmatplauktā

[Anete · Rating 5 out of 5]

Kā mājās