What do you think?
Rate this book
Ellīgi skaisti noslēpumi
Stāstu krājums “Ellīgi skaisti noslēpumi” ir kā iztēles bagāta arhitekta projektēts dzīvojamais nams, kurā katra dzīvesvieta atšķiras no pārējām.
Te mājo raiba sabiedrība, un katrs no stāstu tēliem paver savas durvis un ļauj ieskatīties dzīvē, kas pārsteidz ar vienkāršību un reizē – nepārspējamu, spilgtu vienreizīgumu.
Savdabīgi vecļaudis, bērni, kuri savās mazajās rokās pūlas noturēt saites, kas vieno ģimeni, māte, kurai liegtas vecāka tiesības, – visu šo tēlu gaisīgi tvertie dzīves mirkļi attēlo veselas jūtu un emociju pasaules, kurās ir vieta gan saldmei, gan rūgtumam.
Kā dzīvē.
“Šajos stāstos nav iespējams neiemīlēties. Rutei Kārkliņai piemīt liels talants runāt par svarīgām, nopietnām un satraucošām tēmām bez skarbuma un dramatisma. Ko tādu spēj vienīgi cilvēks, kurš ir ne tikai prasmīgs stāstnieks, bet arī apveltīts ar dziļu empātiju un spēju sadzirdēt, uztvert un pārnest uz papīra vismaigākās dvēseles notis.”
Džena Andersone, rakstniece
Rute Kārkliņa (1989) ir rīdziniece – uzaugusi vietā, kur Maskačka satiekas ar Rīgas centru. Kopā ar vīru un bērniem jau vairāku gadu garumā darbojas kā audžuģimene, tādēļ īpaši tuvu izjūt sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu dzīves stāstus. Rute ir ieguvusi izglītību komunikācijas zinātnē, beigusi Literāro akadēmiju. “Ellīgi skaisti noslēpumi” ir autores pirmais stāstu krājums.
Te mājo raiba sabiedrība, un katrs no stāstu tēliem paver savas durvis un ļauj ieskatīties dzīvē, kas pārsteidz ar vienkāršību un reizē – nepārspējamu, spilgtu vienreizīgumu.
Savdabīgi vecļaudis, bērni, kuri savās mazajās rokās pūlas noturēt saites, kas vieno ģimeni, māte, kurai liegtas vecāka tiesības, – visu šo tēlu gaisīgi tvertie dzīves mirkļi attēlo veselas jūtu un emociju pasaules, kurās ir vieta gan saldmei, gan rūgtumam.
Kā dzīvē.
“Šajos stāstos nav iespējams neiemīlēties. Rutei Kārkliņai piemīt liels talants runāt par svarīgām, nopietnām un satraucošām tēmām bez skarbuma un dramatisma. Ko tādu spēj vienīgi cilvēks, kurš ir ne tikai prasmīgs stāstnieks, bet arī apveltīts ar dziļu empātiju un spēju sadzirdēt, uztvert un pārnest uz papīra vismaigākās dvēseles notis.”
Džena Andersone, rakstniece
Rute Kārkliņa (1989) ir rīdziniece – uzaugusi vietā, kur Maskačka satiekas ar Rīgas centru. Kopā ar vīru un bērniem jau vairāku gadu garumā darbojas kā audžuģimene, tādēļ īpaši tuvu izjūt sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu dzīves stāstus. Rute ir ieguvusi izglītību komunikācijas zinātnē, beigusi Literāro akadēmiju. “Ellīgi skaisti noslēpumi” ir autores pirmais stāstu krājums.
128 pages, Hardcover
Published January 1, 2023
4 people are currently reading
187 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 62 reviews
March 20, 2024
Ārprāts, ārprāts, cik tas bija skaisti! Brīnišķīgi uzrakstīta maza brīnumu riekšava. Es tik ļoti, ļoti sen nebiju raudājusi, lasot! Bet te - gan paraudāju, gan pasmējos, gan atcerējos, gan pateicos visam visapkārt, ka daļa no tā, kas grāmatiņā, man aiztaupīta.
Savu iekšējo LaLiGaBa debijas balvu, dziļā pateicībā paklanoties, dodu šai grāmatai un tās autorei. Vienkārši skaisti.
***
Tikmēr Dievs, pret liepas stumbru atspiedies, vēro, kā pār ezeru riet saule.
Savu iekšējo LaLiGaBa debijas balvu, dziļā pateicībā paklanoties, dodu šai grāmatai un tās autorei. Vienkārši skaisti.
***
Tikmēr Dievs, pret liepas stumbru atspiedies, vēro, kā pār ezeru riet saule.
June 2, 2025
Dūmkaini. Trausli.
Piesātināti. Netverami.
Brīnišķīgi.
Piesātināti. Netverami.
Brīnišķīgi.
January 21, 2024
Trāpīgi izvēlēti un konstruēti sižeti, bet valodiņa šķiet tik sīciņa (atvainojiet). Rindkopas pārpludina "vieglas asaru lāsītes", "saules adatiņas" un "pēdējie zeltītie stari". Pat labākajā no stāstiem katrā lappusē pa "vasaras pilnbriedam". No sirds ceru, ka tas tikai debijas krājuma trūkums un ka autore turpinās rakstīt, jo viņai sakāmā acīmredzami ir daudz.
Un sakāmais ir nesaudzīgs, neērts savā tiešumā par ikdienišķu vardarbību, par slimību pārveidoto realitāti. Daži stāsti pavisam īpaši un īpatni, mans favorīts ir par Elvīras kundzi, kura uz ielas atrastām lietām dod jaunu dzīvi un ar to mēģina dziedēt pati savu traumu. Empātiski un iejūti, un arī saistoši. Atliek tikt pie atbilstošas valodas.
"Dievs, Tu šodien esi izgājis ielās."
Un sakāmais ir nesaudzīgs, neērts savā tiešumā par ikdienišķu vardarbību, par slimību pārveidoto realitāti. Daži stāsti pavisam īpaši un īpatni, mans favorīts ir par Elvīras kundzi, kura uz ielas atrastām lietām dod jaunu dzīvi un ar to mēģina dziedēt pati savu traumu. Empātiski un iejūti, un arī saistoši. Atliek tikt pie atbilstošas valodas.
"Dievs, Tu šodien esi izgājis ielās."
August 31, 2024
[..] no rīta, atverot acis, es zināju, ja esmu kļuvusi par vēl vienu dienu stiprāka [..]
January 7, 2024
reizēm glabāt noslēpumus - tā ir mūsu katra izvēle. citreiz - tā ir līdzcilvēku netieši vai apzināti uzspiesta izdzīvošanas stratēģija. šajos stāstos ir ļoti daudz tumšas gaismas. kaut kāds apsolījums, ka mums izdosies izkļūt un pretstāvēt. un tagad vai vēlāk, bet mums atkal būs iespēja savas izvēles izdarīt pašiem. skaudri un sāpīgi notikumu epicentri. gluži manā literārajā gaumē.
January 20, 2024
Par stāstu "Apmaldījies paps un apmaldījusies es" es piešķiru visas 10 ⭐
January 19, 2024
Rutes stāsti kā raupjas malkas pagales skali starp grumbu sarievotiem pirkstiem ieurbjas ādā, sarēto jau tā raupjo plaukstas iekšpusi, atstājot sīciņas skabargas, kas lēnām iepūžņojas, negaidītos mirkļos atgādinot par sevi. Metu pagali pēc pagales nodūmotajā ķieģelu krāsnī, reizē sildot gaisu ap sevi, bet tajā pat laikā mēģinot atbrīvoties no smeldzīgās sajūtas, ko var radīt tikai sveķaini skalu stāsti. Smaržo pēc mitras, dzintarlāšu piebriedušas egles, meža un nesaudzīgas dzīves.
Rutes stāsti ir kā bērnībā sekcijā glabātā porcelāna servīze, ko drīkst tikai reizēm izcelt no putekļainā plaukta, saudzīgi pagrozīt no visām pusēm, neviena nemanītam izlikties, ka malko pieaugušo iecienīto melni sīvo kafiju, un steidzīgi, skaļi šķindot, nolikt atpakaļ uz porcelāna tasītes, baidoties, ka kaut kas tik ārpasaulīgi skaists sašķīdīs tavās bērna rokās, ja vien uzdrošināsies priecāties par daudz. Jo mīlestība var būt arī žņaugs.
Smalkjūtīgi, trausli un urdoši. Stāsti, kas ieved nezināmajā, ceļo laikā, bet savijas kopā vienā ģimenes kamolā, lai arī cik disfunkcionāla ģimene nebūtu.
Māte- ir visos stāstos vienojošais elements, kas caurvijas, transformējas, pietuvojas un attālinās. Dominējoša, klātesoša, mīloša, noraidoša vai neeksistējoša, kā lāpāmadatā ievērts vilnas dzijas pavediens, kas izduras cauri ikviena stāstam, vienojot, graujot un ārdot. Neskatoties uz to, ka stāstos ir bezgala daudz skumjas un dzīvessāpes, tajos ir daudz siltuma, kā vasarā strautmalā salasītas saldās vīgriezes, kas atstātas pažobelē caurvējā kalst.
Man negribas izcelt nevienu no stāstiem, bet mani jo īpaši uzrunāja stāsts ar tādu pašu nosaukumu kā krājums "Ellīgi skaisti noslēpumi"- tik kodolīgā tekstā tik neizsakāmi daudz skaudruma.
Un, protams, protams, Lindas Valeres ilustrācijas- plūstošas, sirdssiltas, skaistas un pats galvenais- veido pašas savu stāstu. Burvīgas!
4 zvaigznes
Rutes stāsti ir kā bērnībā sekcijā glabātā porcelāna servīze, ko drīkst tikai reizēm izcelt no putekļainā plaukta, saudzīgi pagrozīt no visām pusēm, neviena nemanītam izlikties, ka malko pieaugušo iecienīto melni sīvo kafiju, un steidzīgi, skaļi šķindot, nolikt atpakaļ uz porcelāna tasītes, baidoties, ka kaut kas tik ārpasaulīgi skaists sašķīdīs tavās bērna rokās, ja vien uzdrošināsies priecāties par daudz. Jo mīlestība var būt arī žņaugs.
Smalkjūtīgi, trausli un urdoši. Stāsti, kas ieved nezināmajā, ceļo laikā, bet savijas kopā vienā ģimenes kamolā, lai arī cik disfunkcionāla ģimene nebūtu.
Māte- ir visos stāstos vienojošais elements, kas caurvijas, transformējas, pietuvojas un attālinās. Dominējoša, klātesoša, mīloša, noraidoša vai neeksistējoša, kā lāpāmadatā ievērts vilnas dzijas pavediens, kas izduras cauri ikviena stāstam, vienojot, graujot un ārdot. Neskatoties uz to, ka stāstos ir bezgala daudz skumjas un dzīvessāpes, tajos ir daudz siltuma, kā vasarā strautmalā salasītas saldās vīgriezes, kas atstātas pažobelē caurvējā kalst.
Man negribas izcelt nevienu no stāstiem, bet mani jo īpaši uzrunāja stāsts ar tādu pašu nosaukumu kā krājums "Ellīgi skaisti noslēpumi"- tik kodolīgā tekstā tik neizsakāmi daudz skaudruma.
Un, protams, protams, Lindas Valeres ilustrācijas- plūstošas, sirdssiltas, skaistas un pats galvenais- veido pašas savu stāstu. Burvīgas!
4 zvaigznes
April 2, 2024
Skumju un smeldzes koncentrāts pavasarim.
Tik mazā grāmatā tik daudz dzīves! Es pavisam droši varu teikt, ka Rute Kārkliņa ir latviešu jaunā Jana Egle.
Ellīgi laba grāmata, izlasiet. 🖤
Tik mazā grāmatā tik daudz dzīves! Es pavisam droši varu teikt, ka Rute Kārkliņa ir latviešu jaunā Jana Egle.
Ellīgi laba grāmata, izlasiet. 🖤
March 26, 2024
Spožs minimālisms, kur katra detaļa, katrs vārds ir savā vietā. Paklanos.
March 5, 2024
Kad netīšām pamanīju “Grāmatu koda” raidījumā autori Ruti un viņas debiju literatūrā, autores gaišums un grāmatas glītais vāka noformējums mani ieintriģēja ātrāk izlasīt šo grāmatu.
Jā, apjoms nav liels, bet svarīgākais ir pateikts starp rindām, un tas ir pietiekami smeldzīgs un dažādu dzīves apstākļu piesūcināts. Dažādas sociālās grupas, dažādi dzīvesstāsti, īpaši skumjš šķita pats pēdējais.
Es savu pēcdzemdību punci saucu par ļumīti, bet autore to tik mīlīgi salīdzinājusi — “(..) nesen dzemdības piedzīvojusī āda kā mājīgs samta kažociņš (..)”.
Jā, apjoms nav liels, bet svarīgākais ir pateikts starp rindām, un tas ir pietiekami smeldzīgs un dažādu dzīves apstākļu piesūcināts. Dažādas sociālās grupas, dažādi dzīvesstāsti, īpaši skumjš šķita pats pēdējais.
Es savu pēcdzemdību punci saucu par ļumīti, bet autore to tik mīlīgi salīdzinājusi — “(..) nesen dzemdības piedzīvojusī āda kā mājīgs samta kažociņš (..)”.
June 3, 2024
Jana Egle, Dace Vīgante, Laura Vinogradova, Džena Andersone, Evita Hofmane. Un Rute Kārkliņa. Pēdējā laikā parādījušās daudzas daudzsološas autores stāstu formātā.
"Ellīgi skaisti noslēpumi" ir skaudru stāstu krājums. Sirsnīgi un pārdomu pilni, bet man bija mazuma piegarša - gan apjomā, gan dziļumā. Viena vakara grāmata, kas man patika, bet tīri subjektīvi neaizsniedza Janas Egles uzlikto latiņu.
Bet bija labi!
3,5*
"Ellīgi skaisti noslēpumi" ir skaudru stāstu krājums. Sirsnīgi un pārdomu pilni, bet man bija mazuma piegarša - gan apjomā, gan dziļumā. Viena vakara grāmata, kas man patika, bet tīri subjektīvi neaizsniedza Janas Egles uzlikto latiņu.
Bet bija labi!
3,5*
December 27, 2023
Šī grāmata ir viendienieks, tik viegli tā lasās. Ik vienā stāstā jūtama autores dziļā un patiesā empātija pret pasauli un tās sāpēm. Tie ir pilni dziļām emocijām, kuras bagātina Rutes skaistā jutekliskā valoda. Bez klišejām.
Ļoti gaidīšu nākamos Rutes veikumus!
Ļoti gaidīšu nākamos Rutes veikumus!
July 9, 2025
Tik skaista un smeldzīga grāmata. Katrs stāsts sevī slēpj sākotnēji šķietami rāmu, bet pamazām eskalējošu stāstu/likteni/notikumu. Daļa stāstu izstāstīti ar naivu bērna skatījumu, daļa ar skaudru pieaugušā redzējumu. Tiešām skaisti un vienkārši..vienkārši skaisti. Liek aizdomāties par dažādām lietām, sajūtām un apjaust to, cik dažādi mēs skatāmies uz lietām, cik dažādi tās uztveram, kā arī apjaust, ka mums pašsaprotamas lietas, kādam var šķist kaut kas pilnīgi svešs..tik daudz patiesību un maldu.
Vietām manīju atsauksmes ar norādēm par autores valodas nepilnībām, kam es ne līdz galam varētu piekrist, jo jau no pirmajiem stāstiem šķita apburoši, ka autorei ir izdevies ar īsiem, lakoniskiem un nesarežģītiem teikumiem un raksturojumiem tik precīzi uzburt reālas sajūtas un ainas, un tās patiesi iedzīvināt, liekot aizrauties elpai, saprotot, uz ko viss virzās, liekot līdzpārdzīvot. Manuprāt, tā ir prasme - izteikties vienkārši, bet tai pat laikā gana piesātināti, lai spētu aizkustināt un saviļņot lasītāju. Savukārt mans klupiens šajā stāstu krājumā bija otrais stāsts, kurš mani samulsināja ar stāstnieces māsas vecuma un vārda maiņu..pēkšņi nesapratu, ko esmu izlaidusi vai palaidusi garām - laikam jau vajadzēja izlasīt aprakstu, ka stāsti nav saistīti :)
Šī ir grāmata, kuru noteikti noglabāšu savā mājas bibliotēkā un kuru labpbrāt vēl kādreiz pārlasīšu. Jāuzteic arī skaistais vizuālais un taustāmais noformējums. Lindas Valteres ilustrācijas ļoti skaistā veidā sasaucās ar katra stāsta būtību un ļoti nepiespiestā veidā papildināja katru no stāstiem.
Daži citāti.
(..) Ir tā, kā ir. Un tas nav nedz labi, nedz slikti. Tā vienkārši ir (..) (31.lpp.)
(..) Un tad es sapratu. Es sapratu skaliņus krāsnī un konfekti kabatlakatiņā, es sapratu vecmāmuļas apkaklītes, es sapratu vāverpuikas ierašanos, kumelīšu tēju un barankas pusmēnešus. Un tad es sapratu arī manas mammas asaras uz zaļās bantes. Viņa bija piesaistīta. Viņa vienīgā. (..) (37.lpp.)
(..) Vienreiz es par savām rokām sūdzējos Oles kundzei, un viņa man skaidri un gaiši pateica: - Tu esi skaists. - Es sakautrējos, jo par puišiem tā parasti nesaka. Bet Olei ir tik daudz gadu, ka savā vecumā viņa pavisam droši zina, kas ir skaists un kas nav. Ja viņa teica, ka viens mazs puika ir skaists, tā noteikti ir patiesība. (..) (63.lpp.)
(..) Mamma saka, ka veci cilvēki un mazi bērni esot ļoti līdzīgi, tādēļ mēs ar Oles kundzi esam draugi. Varbūt tad, kad mamma un tētis kļūs veci, arī viņi aizmirsīs, kā ir skaitīt, un tad mēs spēlēsim bumbu bez punktiem un gulēt iesim tad, kad gribam, nevis tad, kad pulkstenis ir tieši deviņi. (..) (64.lpp.)
(..) Baloži man te daudz. Par tiem gādā divi mazi bērneļi, pufaiciņās satuntuļoti. Tik tikko iemācījušies staigāt, kleberē ar cieši rokā satvertu maizes maisiņu. Mammas viņus pieskata, zili loki tām zem acīm un plakstiņi smagi, bezmiega un atbildības pilni. (..) (98.lpp.)
(..) Es klusām lavos garām mammai, kura, kā allaž, vēro šķirbu. No tās laukā gāžas atmiņas. Nav jau, nav viņai nekas man jāstāsta. Tāpat redzu - viss dzīvoklis piebiris pilns. Es kaut kur apakšā kuļos, lēnām rokos uz durvju pusi. Bet pati mamma sen aprakta dzīva. Tikai brālis, tāds viegls un gaistošs, izslīd visam purvam cauri un atver man durvis. Lai vieglāk tikt laukā. (..) (119.lpp.)
Vietām manīju atsauksmes ar norādēm par autores valodas nepilnībām, kam es ne līdz galam varētu piekrist, jo jau no pirmajiem stāstiem šķita apburoši, ka autorei ir izdevies ar īsiem, lakoniskiem un nesarežģītiem teikumiem un raksturojumiem tik precīzi uzburt reālas sajūtas un ainas, un tās patiesi iedzīvināt, liekot aizrauties elpai, saprotot, uz ko viss virzās, liekot līdzpārdzīvot. Manuprāt, tā ir prasme - izteikties vienkārši, bet tai pat laikā gana piesātināti, lai spētu aizkustināt un saviļņot lasītāju. Savukārt mans klupiens šajā stāstu krājumā bija otrais stāsts, kurš mani samulsināja ar stāstnieces māsas vecuma un vārda maiņu..pēkšņi nesapratu, ko esmu izlaidusi vai palaidusi garām - laikam jau vajadzēja izlasīt aprakstu, ka stāsti nav saistīti :)
Šī ir grāmata, kuru noteikti noglabāšu savā mājas bibliotēkā un kuru labpbrāt vēl kādreiz pārlasīšu. Jāuzteic arī skaistais vizuālais un taustāmais noformējums. Lindas Valteres ilustrācijas ļoti skaistā veidā sasaucās ar katra stāsta būtību un ļoti nepiespiestā veidā papildināja katru no stāstiem.
Daži citāti.
(..) Ir tā, kā ir. Un tas nav nedz labi, nedz slikti. Tā vienkārši ir (..) (31.lpp.)
(..) Un tad es sapratu. Es sapratu skaliņus krāsnī un konfekti kabatlakatiņā, es sapratu vecmāmuļas apkaklītes, es sapratu vāverpuikas ierašanos, kumelīšu tēju un barankas pusmēnešus. Un tad es sapratu arī manas mammas asaras uz zaļās bantes. Viņa bija piesaistīta. Viņa vienīgā. (..) (37.lpp.)
(..) Vienreiz es par savām rokām sūdzējos Oles kundzei, un viņa man skaidri un gaiši pateica: - Tu esi skaists. - Es sakautrējos, jo par puišiem tā parasti nesaka. Bet Olei ir tik daudz gadu, ka savā vecumā viņa pavisam droši zina, kas ir skaists un kas nav. Ja viņa teica, ka viens mazs puika ir skaists, tā noteikti ir patiesība. (..) (63.lpp.)
(..) Mamma saka, ka veci cilvēki un mazi bērni esot ļoti līdzīgi, tādēļ mēs ar Oles kundzi esam draugi. Varbūt tad, kad mamma un tētis kļūs veci, arī viņi aizmirsīs, kā ir skaitīt, un tad mēs spēlēsim bumbu bez punktiem un gulēt iesim tad, kad gribam, nevis tad, kad pulkstenis ir tieši deviņi. (..) (64.lpp.)
(..) Baloži man te daudz. Par tiem gādā divi mazi bērneļi, pufaiciņās satuntuļoti. Tik tikko iemācījušies staigāt, kleberē ar cieši rokā satvertu maizes maisiņu. Mammas viņus pieskata, zili loki tām zem acīm un plakstiņi smagi, bezmiega un atbildības pilni. (..) (98.lpp.)
(..) Es klusām lavos garām mammai, kura, kā allaž, vēro šķirbu. No tās laukā gāžas atmiņas. Nav jau, nav viņai nekas man jāstāsta. Tāpat redzu - viss dzīvoklis piebiris pilns. Es kaut kur apakšā kuļos, lēnām rokos uz durvju pusi. Bet pati mamma sen aprakta dzīva. Tikai brālis, tāds viegls un gaistošs, izslīd visam purvam cauri un atver man durvis. Lai vieglāk tikt laukā. (..) (119.lpp.)
January 1, 2024
Lai arī šķietami “plāna grāmatiņa” lappušu skaita ziņā, kuru varētu izlasīt vienā dienā un, ko noteikti arī var, tomēr priekš manis katrs stāsts raisīja tik daudz pārdomu un līdzpārdzīvojuma, arī pa kādai asarai, ka lasīju ilgāk kā vienu dienu. Ļoti dziļi, nopietni un skarbi stāsti par mūsu līdzcilvēkiem, kas mēdz būt tik dažādi. Tā vien gribējās katru no šiem varoņiem samīļot un līdzi just.
Arī pati grāmatas valoda, salīdzinājumi, paspilgtinājumi, ko Rute izmanto, bija ļoti labi lasāmi un ar lielu prieku uztvēru katru vārdu, ko ikdienas sarunvalodā vairs tik ļoti neizmantojam, bet kas šajā grāmatā pavīdēja
Ļoti ceru, ka Rute turpinās rakstīt un priecēs mūs ar vēl kādām savām grāmatām!
Arī pati grāmatas valoda, salīdzinājumi, paspilgtinājumi, ko Rute izmanto, bija ļoti labi lasāmi un ar lielu prieku uztvēru katru vārdu, ko ikdienas sarunvalodā vairs tik ļoti neizmantojam, bet kas šajā grāmatā pavīdēja
Ļoti ceru, ka Rute turpinās rakstīt un priecēs mūs ar vēl kādām savām grāmatām!
August 28, 2024
Cik fantastiski skaista grāmata! Paldies Rute!
Dažus stāstus lasot nevarēju neraudāt. It kā garoziņā viss tā nevainīgi un mierpilni, bet tās mīkstumiņš tik skaudrs un sāpīgs.
Apmaldījies paps un apmaldījusies es, Mans tētis ar divām kājām un Ir mirklis starp - tas pēdējais bija nu tik ļoti, ļoti, ļoti …..
noteikti nopirkšu savu eksemplāru! Šī ir ļoti īpaša grāmata, ievibras vēl ilgi un joprojām nelaiž.
Dažus stāstus lasot nevarēju neraudāt. It kā garoziņā viss tā nevainīgi un mierpilni, bet tās mīkstumiņš tik skaudrs un sāpīgs.
Apmaldījies paps un apmaldījusies es, Mans tētis ar divām kājām un Ir mirklis starp - tas pēdējais bija nu tik ļoti, ļoti, ļoti …..
noteikti nopirkšu savu eksemplāru! Šī ir ļoti īpaša grāmata, ievibras vēl ilgi un joprojām nelaiž.
February 18, 2025
Tik skaudrs katrs stāsts! Bet katra stāsta varonis savu stāstu redz, dzīvo un sajūt kā pilnīgu normālu un ikdienišķu. Bija pat prieks un mīlestība. Arī daudz nemīlestības, kas ietērpta varoņu normālībā.
Un tādi mēs visi esam- katrs pilnīgi normāls ar savu ellīgi skaisto, normālo stāstu.
Un tādi mēs visi esam- katrs pilnīgi normāls ar savu ellīgi skaisto, normālo stāstu.
September 1, 2024
4.5* Valodas sīkums acī nekrita, jo uzrunāja paši stāsti,kas atšķirībā no Dženas Andersones veikuma bija pabeigti. Tikai pēdējais stāsts atgādināja par Dženu. Cerams, turp autore nedosies. Grāmata nolikta, bet jāpadomā vēl par romu mīlestību un savstarpējās uzticības pakāpi. Tēta acu krāsu atceros un vienmēr pamāju debesīm sveicienus, kad atskan Bruce Springsteen. SWH Rock tas skan bieži 😉
May 3, 2025
Īsi stāsti par līdzcilvēkiem, pazīstami un par situācijām mums apkārt. Man gribējās garākus, pietrūka iegrimšana stāstos un saaugšana ar varoņiem, šeit es biju garāmgājēja. Man visvairāk iekrita sirdī stāsti Apmaldījies paps un apmaldījusies es un Ir mirklis starp.
Read
May 31, 2024⭐⭐⭐⭐
Smeldzīgi labi.
Smeldzīgi labi.
December 22, 2023
Izlasīju pāris stundās. Grāmata, kas man lika raudāt vilcienā.
Read
March 1, 2024Vai es biju gatava Rutes grāmatai?
Šķita, ka jā, bet patiesībā nē.
Es jau pirms tās izlasīšanas zināju, ka Rute ir lieliska rakstniece un tiešām - grāmatā iekļautie stāsti, manuprāt, bija uzrakstīti ļoti skaisti, dzīvi un patiesi. Bet tie arī lika pārāk daudz domāt par to, cik dažāda var būt dzīve. Un ne vienmēr tā vienkāršākā vai priecīgākā. Iespējams tieši tas ir iemesls, kāpēc šo grāmatu nevaru novērtēt ar zvaigznēm.
Šķietami maza grāmata, taču tajā ir liels dziļums. Tāpēc es to nevarēju izlasīt dienas laikā. Man ar šo grāmatu vajadzēja laiku.
Kad grāmatu klubā man vaicāja, par ko tā ir, es atbildēju, ka, pēc manām domām, tas ir stāstu krājums, kurā ir parādīta ikdiena, kurai mēs bieži vien paejam garām un par kuru vieglāk ir nedomāt. Taču, lai arī cik neērti tas liek justies man kā lasītājam, es novērtēju, ka autore ir tik drosmīga šīs situācijas ietērpt vārdos.
Es ceru, ka Rutes vārds arī turpmāk parādīsies uz grāmatu vākiem, jo šis debijas darbs ir tiešām brīnišķīgs. 🙏🏻
Šķita, ka jā, bet patiesībā nē.
Es jau pirms tās izlasīšanas zināju, ka Rute ir lieliska rakstniece un tiešām - grāmatā iekļautie stāsti, manuprāt, bija uzrakstīti ļoti skaisti, dzīvi un patiesi. Bet tie arī lika pārāk daudz domāt par to, cik dažāda var būt dzīve. Un ne vienmēr tā vienkāršākā vai priecīgākā. Iespējams tieši tas ir iemesls, kāpēc šo grāmatu nevaru novērtēt ar zvaigznēm.
Šķietami maza grāmata, taču tajā ir liels dziļums. Tāpēc es to nevarēju izlasīt dienas laikā. Man ar šo grāmatu vajadzēja laiku.
Kad grāmatu klubā man vaicāja, par ko tā ir, es atbildēju, ka, pēc manām domām, tas ir stāstu krājums, kurā ir parādīta ikdiena, kurai mēs bieži vien paejam garām un par kuru vieglāk ir nedomāt. Taču, lai arī cik neērti tas liek justies man kā lasītājam, es novērtēju, ka autore ir tik drosmīga šīs situācijas ietērpt vārdos.
Es ceru, ka Rutes vārds arī turpmāk parādīsies uz grāmatu vākiem, jo šis debijas darbs ir tiešām brīnišķīgs. 🙏🏻
September 14, 2025
Tik mazā grāmatā pateikts tik daudz… Viegla lasāmviela par dziļām tēmām, kas izraisa sajūtas un emocijas. Pēc katra stāsta gribējās mirkli miera un laiku apdomāšanai.
August 11, 2024
Grāmatu lasīju nesteidzīgi, pa gabaliņam.
Kā var būt mīļi un skarbi reizē?! Jau nosaukumā ir šis- “ellīgi skaisti” - būt ellē, bet reizē būt skaisti.
Sūrā latviešu ikdiena ar slimībām, vardarbību, morāli satraumētajiem cilvēkiem. Ir tā kā ir- ellīgi un skaisti.
P.S. Paldies Agnese par dāvanu :)
Kā var būt mīļi un skarbi reizē?! Jau nosaukumā ir šis- “ellīgi skaisti” - būt ellē, bet reizē būt skaisti.
Sūrā latviešu ikdiena ar slimībām, vardarbību, morāli satraumētajiem cilvēkiem. Ir tā kā ir- ellīgi un skaisti.
P.S. Paldies Agnese par dāvanu :)
October 30, 2024
Riktīgi labs pārsteigums. Priecājos, ka izlasīju. Kad domāju par stāstiem, man nepieciešami šādi. Klusināti, izjusti, sirsnīgi, nedaudz skarbuma apvīti un, kas nav mazsvarīgi man, ar beigu kulmināciju. Kad, izlasot stāstu, ir skaidrs, ko man gribēja pateikt, ka pēdējā rindkopā mana sirds apmet kūleni un iegūst kādu jaunu apjausmu. Kad saproti, ka bija jēga lasīt, jo bija gan interesants stāsts, gan pievienotā vērtība, ko vēlos pēc stāsta vēl apturēt sevī un apdomāt. Autores visi stāsti ir silti, glaudoši, lai arī par smagām tēmām, rādot, ka katrā ir tik daudz noslēpumu, ko pasaule varbūt pat nenojauš. Katram savs grūtums un sāpe. Un ir sajūta, ka autore ir daudz redzējusi un līdzjutusi, jūtams patiesums un dziļa, mīļa līdzjušana. Ļoti patika. Iesaku.
December 11, 2024
Autore atspoguļo ļoti smeldzīgus stāstus, daļa no kuriem noteikti iegūta pašas pieredzē, palīdzot cilvēkiem. Stāsti ir lakoniski, bet ļoti trāpīgi un aizkustinoši. Noteikti vēl ir vieta izaugsmei, īpaši strādājot ar valodu.
April 19, 2024
Ellīgi skaistas minūtes, smiekli, asaras, atmiņas, asociācijas, smaidi, skumjas, prieks... jā, un arī noslēpumi šajās pārdesmit lappusēs.
July 31, 2025
Izcili!!!
Ļoti dziļi. Jūtīgi. Trigerējoši.
♥️♥️♥️
Ļoti dziļi. Jūtīgi. Trigerējoši.
♥️♥️♥️
July 26, 2024
Stāstiem lieliskas, tiešām dažiem izcilas idejas. Bet tām nav atrisinājuma vai piepildījuma - kaut kā pietrūkst.
February 18, 2024
Tu lasi un caur katru stāstu izdzīvo savu vai blakus stāvošo pieredzi. Par manu mīļako onkuli, kuram dzīvi aizmirst lika alcheimers, par nemanāmo vardarbību, kas ir dzīvo kaimiņos, par mammu, kurai vajag atbalstu, bet tā vietā viņu nošķir no mazuļa, par skumjām un ilgām, par bezrūpīgām vasarām. Katru stāsta varoni gribas paņemt klēpī un samīļot. Solît, ka būs labi, ka pāries.. vienlaikus zinot, ka nebūs labi, nepāries. Vien sāpes mazāk un būs savādāk.
September 25, 2025
Mazi stāsti no ikdienas. Dzīve, kas notiek mums līdzās. Cilvēkstāsti, ko nojaušam un arī nenojaušam, jo nepamanām savā ikdienas steigā.
Mazuma piegarša, jo gribētos lasīt tālāk.
Man šī bija vilciena grāmata, maziem ceļa posmiem, maza eseja. Ideāls formāts šim.
Mazuma piegarša, jo gribētos lasīt tālāk.
Man šī bija vilciena grāmata, maziem ceļa posmiem, maza eseja. Ideāls formāts šim.
Displaying 1 - 30 of 62 reviews