Унеси ты мое горе

by Катерина Гордеева

Эта книга рассказывает истории украинок и украинцев, которых российская агрессия лишила семьи и дома. Они оказались в Таганроге, Варшаве, Лейпциге, Пскове, Берлине, Брно и во множестве других городов — по обе стороны этой войны.

"Когда-нибудь по книгам Кати Гордеевой будут изучать историю. Но не историю войны, а историю человека на войне. Никто не был готов к этому опыту. И не у каждого, кто взялся бы за эту работу, хватило бы души, может быть, даже отчаяния души, чтобы все это услышать и записать, как дано Кате".
— Светлана Алексиевич

Genres: Nonfiction, War, History, Russia, Journalism, Politics

389 pages, Hardcover

Published December 1, 2023

Reviews

[Володимир Демченко · Rating 1 out of 5]

This is a typical strategy for russians: to start a war, kill hundreds of thousands of people, and then write tearful books about suffering of people they kill and engage in artistic discussions in West. All the "great Russian literature" is actually about hell, hell that the Russians created themselves. This book and its distribution are a shame for the entire civilized world.

[wow_42 · Rating 1 out of 5]

russians brutally kill Ukrainians every single day.
terror-russia is committing genocide. and therefore miserable russians have no right to say anything about the suffering in this war.

why do the voices of imperialist shit russia sound louder than all the voices of Ukrainians? that is why this book is a parasite on grief.

read history, and do not sympathise with «good russians».


educate yourself:

Big russian lies
https://youtube.com/playlist?list=PLa...

about propaganda
https://youtu.be/uPF9rInoM94?si=djFmE...

[Kateryna Savchenko · Rating 1 out of 5]

russians are killing Ukrainians right now. Meanwhile, the russian author gordeeva uses it to make money. Nothing new. Moral bankruptcy

[Анна · Rating 1 out of 5]

я мабуть не доживу до часів, коли росіяни нарешті перестануть паразитувати на українцях, яких же і вбивають — знову рандомна росіянка так прочуствувала біль українців аж написала книжку 🤡
не те щоби я дивувалась, але окремий крик — цитата Алексієвич в анотації))))

[Katya · Rating 1 out of 5]

one more book which helps Gordeeva to monetize grief of Ukrainians. what an offense

[Katya · Rating 1 out of 5]

another version of book with Gordeeva’s point of view on Ukrainian grief. I am very offended that such a topic is written from POV of ‘good russian’ and she is earning money on it.

[Halya · Rating 1 out of 5]

russia kills Ukrainians every day, creating a genocide of the people. you have no moral right to write such a book. shame on you!

[Natalya Yavorska · Rating 1 out of 5]

It’s a pity a russian writer dares to write about Ukrainian women and all the suffering we endured during the war her country started.

[Yulia · Rating 1 out of 5]

This is just disgraceful. If this book was written during WW2, it would be a fascist writer writing about Holocaust and interviewing victims.

Because the world is "deeply concerned" and we need to see the "other point of view".

I'm surprised that this is even translated into other languages...

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 5 out of 5]

Es atliku šīs atsauksmes rakstīšanu, jo ir sajūta, ka viss ko uzrakstīšu, būs par maz.

Tādēļ ļoti labi saprotu autori, kura raksta, ka viņa vairākas nedēļas nespēja uzrakstīt savas grāmatas priekšvārdu. Autore ir krievu žurnāliste, kas Krieviju pametusi pēc Krimas okupācijas 2014.gadā, nespējot dzīvot un strādāt pēc šīs valsts spēles noteikumiem. Autore savā priekšvārdā min, ka Ukrainā dzīvo daļa viņas tuvinieku un saka: “mana valsts – proti, formāli arī manā vārdā – ir uzbrukusi tiem, kurus es mīlu”. Autore raksta, ka izjūt lielu kaunu par savu dzimteni un šī grāmata, kas ir cilvēku stāsti par piedzīvoto kara laikā, ir kā sava veida centieni izpirkt savu iedzimto grēku.

Grāmatā galvenokārt ir ukraiņu bēgļu stāsti. Un tie ir (šeit man pāris minūtes ir jāsavācas, lai varu turpināt rakstīt) vienkārši šausmīgi. Jūs saprotiet, tie ir 1:1 ar stāstiem, ko neskaitāmi daudz esmu lasījusi par II Pasaules karu, vienīgās atšķirības, ka šeit ir droni, Telegram čati un video saziņa. Taču visādi citādi – vārdos neaprakstāmi zaudējumi, pēc kuriem, es nestādos priekšā – kā var spēt dzīvot tālāk, bailes, notrulināšanās, apātiska vienaldzība, bezspēks un neiederības sajūta svešumā. Prātam neaptverami.

Tomēr autore runā ne tikai ar tiem bēgļiem, kas ir devušies uz Eiropu. Lai saprastu kopbildi par situāciju Ukrainā, Krievijas pierobežu teritorijās, autore runā arī ar tiem, kas gaidīja “krievu jauno pasauli”, kas ticēja, ka Krievijai rūp cilvēki šajās teritorijās, taču lieki piebilst, ka šī ilūzija izgaisa teju gaismas ātrumā. Autorei bija iespēja runāt arī ar dažiem Krievijas armijas kareivjiem, kuri apgalvo, ka liels bija viņu pārsteigums, ka mācības vai formāla teritoriju atbrīvošana, kur tiem tika solīta sagaidīšana ar ziediem, pārtapa tādās kaujās, kur ukraiņi ir ar kailām rokām gatavi cīnīties par katru savas zemes centimetru. Un, ak jā, stāstos atklājas arī krievu armijas gaļmašīans princips,jo par ekipējumu karavīriem lielākoties jārūpējas pašiem.

Turot šo grāmatu rokās, ir sajūta, ka tā ir svina smaga. Vai es iesaku šo grāmatu izlasīt? Ja Tu jūti, ka šis Tev ir “pa zobam”, lūdzu, izlasi! Šis būs spēcīgs atgādinājums – karš nav beidzies un mēs solījām pie tā nepierast.

[Mariia Bondarenko · Rating 1 out of 5]

Wow, another book from ruzzian imperialist about Ukraine and ukrainians. You have no right to write about ukrainians. Stop making money off the genocide you are committing as always! This is so disgusting, you are all disgusting imperialists!

[Maria Yardeny · Rating 5 out of 5]

Книга страшная, тяжёлая, но очень нужная.
Это не пропаганда, несмотря на то что мы чётко знаем личное мнение Катерины Гордеевой, это истории обычных людей, таких, как вы и я, которым пришлось пройти через жуткую мясорубку войны. Тут есть и те, кто очень ждал «русский мир», и те, кто обвиняет обе стороны в преступлениях, и те, кто ненавидит всё, что связано с Россией, и не хочет даже разговаривать с Катериной, но у них у всех есть что-то общее : каждый из них потерял дом, любимых людей, животных, здоровье и/или всякую надежду на будущее.
Эту книгу невозможно читать без слёз, сострадания, ужаса, ненависти, неверия в возможность происходящего, без боли.
Эту книгу надо обязательно читать и надо обязательно сохранять, чтобы потом перечитывать, когда весь этот пи..ец закончится. Потому что забыть мы об этом не сможем никогда и отмахнуться от этого - тоже.

[Aleksei · Rating 5 out of 5]

Эту книгу необходимо читать абсолютно всем, чтобы понять, почему этой войны не должно было быть, почему теперь её необходимо остановить во что бы то ни стало, и почему не может быть никакого «можем повторит», а может быть только настоящее «никогда снова».

[Alise · Rating 1 out of 5]

Stāstu varoņu dzīvēs karš neapšaubāmi ir traģēdija - zaudētas mājas, izpostītas pilsētas, bojā gājušie tuvinieki un izpostītās dzīves nav atgūstami.
Tomēr šī grāmata mani ļoti sadusmoja. Pārāk daudz imperiālisma un “viss nav tik viennozīmīgi” propagandas tieši no pašas autores puses. Nenoticēju es “neatkarīgajai” žurnālistikai.

[Anna Koroleva · Rating 5 out of 5]

Пронзительная книга историй людей, в чьи жизни пришла война. Новая Алексиевич, Катерина Гордеева - совесть русского народа.

[Olga]

Така книга не піддається оцінюванню. У книзі близько 23 історій, і я могла залишити читання однієї історії на декілька днів.

Бачила багато хейту в коментарях щодо автора. Кожен має право на свою думку. Тим паче, українцям до кінця днів буде за що ненавидіти рашистів. І при всьому тому я вдячна Катерині за те, що вона спілкувалася з нашими людьми, записала їхні історії та зберегла їх у книзі — слова відвертого болю й ненависті як до росіян, так і до себе самої.

Я вдячна їй за те, що вона написала цю книгу, і вважаю, що вона створена для громадян її країни — задокументувати їхню історію та, можливо, хоч у когось «відмерзнуть» їхні ватні мізки.

До речі, Катерина покинула рашку ще в 2014 роц��, коли ***ло віджав Крим. Не кожен українець тоді розумів, що відбувається, і багато хто мав проросійські погляди, поки «асвабадітєлі» не прийшли у їхній дім.

Чи варто читати українцям? Кожен вирішує сам, але так чи інакше всі відчули схожі історії на собі чи своїх близьких. А от «сасєдам» — варто (тільки малий % прочитає). Але вірю, що наступні покоління будуть читати книгу громадянина їх країни і офігівати від ватних родичів.

Щодо коментарів, що автор заробляє гроші на історіях біженців… Серйозно? Тоді чому книга на «Медузі» доступна у вільному доступі?

[Alexander Mynzak · Rating 1 out of 5]

Гіршим ніж спалювати книжки це їх не читати. Але це не той випадок

[Aija]

Neprotu un negribu novērtēt sāpes, skumjas un zaudējumu.
Karu.
Tas ir tik nesaprotami, nevajadzīgi.

[Sintija Meijere · Rating 5 out of 5]

Bāc, šis bija smagi, ļoti smagi.
Lasot par II Pasaules kara briesmām, zemapziņā tomēr ir doma, ka tas notika sen, tagad dzīvojam citā laikmetā, utt. Lasot šo grāmatu, apziņa, ka tas notiek tieši šobrīd un tepat, padara lasīšanu vēl grūtāku..
24 stāsti par cilvēku pieredzēto Ukrainas karā. Ļoti cilvēciskas sarunas ar ukraiņu bēgļiem gan Eiropā, gan Krievijā, arī ar krievu mātēm, kuru dēli tikuši iemesti kara gaļasmašīnā un pazuduši, ar ukraiņu puišiem, kas ārstē kara traumas.
Vērtīgi, ka grāmatā iekļauti arī politiski diametrāli pretēji cilvēki - jā, arī 5.kolonna Ukrainā, kas svēti ticēja, ka Russkij mir viņus glābs un atbrīvos. Nu atbrīvoja jau arī - no mājām, no ğimenes, no dzīves.

Lai nolādēti tie izdzimteņi, kuru dēļ jācieš tik daudziem..

[Tania · Rating 1 out of 5]

Мне очень нравилась Екатерина Гордеева и её канал на Youtube до тех пор, пока я не начала читать эту книгу. Среди ужасных историй украинцев у которых россияне убили родных, уничтожили их дома и заставили бежать со своих насиженных мест в книге также есть и другие истории. Например, о том, как человек, который ждал 8 лет прихода русского мира в Мариуполь, своими глазами видел украинских солдат расстреливающих без причины детей играющих на улице или очереди гражданских людей. В Катиной книге это представлено как «другая правда».

В реальности правда только одна, пока россияне не пришли на нашу землю, никто в Украине никого не расстреливал . Катя, прекращайте искать какую-то «другую» правду, притупить чувство вины вам это не поможет. Вам, россиянам, придётся с этим жить. Вам, и вашим детям.

Эта книга дала возможность разным ублюдкам рассказывать «свою (безумную) правду». Екатерина Гордеева дала им такую возможность. Для меня этого достаточно чтобы больше никогда не смотреть и не читать ничего сделанное этой журналисткой. Для меня эта книга является ещё большей пропагандой путинской войны, чем изрыгания соловьева, потому что она написана (собранна) человеком «сопереживающим» украинцам.

[Анастасія · Rating 1 out of 5]

russians should not be given a platform to speak about Ukrainians

[Laura laura_lasa · Rating 5 out of 5]

Karš nesaudzē un nešķiro nevienu. Tankiem, ieročiem un uzbrucējiem nav svarīgi, vai esi krievs vai ukrainis. Neviens pirms izšaušanas to nejautā... Tiek sagrautas un iznīcinātas abu pušu cilvēku dzīves, ģimenes, mājas. Cilveki zaudē jebkādu ticību.

[Inga]

Nejaukšos pa vidu ukraiņu 1 zvaigznes vērtējumiem, jo kas es esmu, lai to saprastu vai vērtētu.
Bet grāmata ir no tiesas labi sarakstīta un stāsti ir reāli šausmīgi. Mātēm ar bailēm no kara un pārmērīgu iztēli neieteiktu lasīt.
Man šī grāmata atkal padarīja jau reāli apnikušo karu reālu un sāpīgu.

[Sintija Buhanovska · Rating 5 out of 5]

Tarakāni bija pirmie, kas karā pazuda. Viņi bēga. Cilvēki (vēl) ticēja, ka murgs izgaisīs, ka ļaunums zudīs.
Cilvēki bēga pēc tam.
Vai iespējams objektīvi vērtēt kara laika stāstus? Vai nežēlībai ir zvaigznītes?
Jā, šie ir līdz pēdējai šūnai patiesi skaudri stāsti. Tur nav nekā piebilstama. Tie ir jāizlasa.

[Zane · Rating 2 out of 5]

Tā ir krievu autores grāmata un tas nolasās caur un cauri. Par labajiem krieviem, kam grūti paskatīties ukraiņiem acīs, par to kā jācer, ka krievijā maģiski kaut kas mainīsies. Un visam pa vidu tās bezgalīgās ukraiņu bēgļu sāpes, kas te liekas nedaudz ļaunprātīgi izmantotas.

[Tim Igor Snijders · Rating 5 out of 5]

Een belangrijk, moedig en hartverscheurend boek.

[Liza · Rating 1 out of 5]

are you fucking kidding me what the actual fuck

[Genia Albre · Rating 5 out of 5]

This book is written by a Russian journalist about people from Ukraine who suffered during the war. The beginning is heartbreaking, I will never be able to comprehend what people feel after losing their babies in their hands, or seeing their whole families being killed.
Then I checked the reviews on Goodreads and didn't understand why so many people from Ukraine gave the book 1 star. However, as the book continued, I couldn't get rid from the feeling that the author is trying to show off (how great she was) through the stories - she definitely hugging all the people, cries with them, and smokes with them. Honestly, I don't think this book should be about her.
Living in a small country who supported Ukrain the most (per capita), I was surprised to learn how far I was from empathy. We helped people who arrived and who stayed in Ukraine, I felt that those who were now in Europe, were in a good place and could rest/adjust. This book helped me understand how wrong I was. And how no one wants to be away from home in order to get a free apartment/microwave/residency/you name it in Europe.
So despite the weird feeling about author's sincerity, I wish people from Russia could read it to understand how much harm they've done to ordinary happy lives of Ukrainians.

[Zhili · Rating 4 out of 5]

ik vind het ongelofelijk wat ik heb gelezen, maar helaas is dit de werkelijk voor vele mensen op dit moment.

dit boek heeft perspectief gebracht in de situatie van Oekraïense vluchtelingen en ik besef nu nog meer hoe ernstig het is.

de auteur schrijft op een meeslepende manier en geeft ons 23 verschillende perspectieven en verhalen; sommige wekten meer emoties op dan anderen. heel bijzonder en dapper dat ze dit als Russisch persoon heeft durven schrijven. dit boek laat zien dat dit conflict tussen twee landen maar ook tussen de burgers is, ontstaan door angst en geuit met haat. ik vond het interessant om ook gedachten van de auteur te lezen door de verhalen van de geïnterviewden heen.

dit boek heeft me echt geraakt en aan het denken laten zetten. het is realistisch ik vind dat iedereen dit boek zou moeten lezen!

[Alla · Rating 5 out of 5]

Смело. Честно. Болюче.
Голоса украинских беженцев, с которыми Катерина общалась в разных городах и странах. Голоса войны и горя, принесенного этой войной.