Savā ceturtajā grāmatā ceļotāja un blogere Zane Eniņa aicina iepazīt krāsaino, paradoksālo un sirsnīgo Āziju – reģionu, kas valdzina gan iesācējus, gan pieredzējušus ceļotājus. Atšķirīgā kultūra, daba un ēdieni piešķir piedzīvojumam eksotiku, cilvēku iedaba ļauj justies droši, bet draudzīgās cenas dod iespēju ceļot ilgāk vai pat pārziemot Āzijā. Tā ir vieta, kur izkopt kaulēšanās mākslu, apgūt motorollera vadīšanu, gulēt kopā ar skorpioniem, meditēt, dzert kokosriekstu sulu, ēst mango un darīt vēl milzums citu aizraujošu lietu.
Ceļotāja un sociālo mediju satura veidotāja Kristīne Virsnīte par šo grāmatu saka tā:
“Viena cilvēka aizraujošs piedzīvojums tūkstošiem kilometru prom no mājām, izzinot citādo. Zanes stāsts ir lasītāja iespēja doties ekspedīcijā, nepieceļoties no dīvāna, – brīžiem humora pilns, pasmejoties par situācijām un savu pieredzi, brīžiem spriedzē turošs, mudinot lasītāju auļot pāri lappusēm, lai ātrāk uzzinātu notikumu atrisinājumu. Vārdi, skaisti savirknējušies cits aiz cita kā bērnībā lasītas meža zemenes uz smilgas stiebra, gardi izstāsta, ko Zane redzējusi, domājusi un sajutusi.
Ceļošana ir lieliska iespēja doties pasaulē, krāt stāstus un dalīties ar tiem, ieraudzīt sevi citā perspektīvā. Bet arī šo stāstu uzklausīšana ir ne mazāk aizraujoša, jo ļauj nodomāt: “Es gan tā nedarītu,” – vai gluži pretēji: “Kaut es pats varētu to piedzīvot!” Vienu varu apsolīt droši: iepazinuši Zanes pārziemošanas pieredzi Āzijā, jūs vēlēsieties salikt mugursomā visnepieciešamāko un doties ceļā.”
Kopumā jau nebija slikti, bet, tā kā neesmu lasījusi iepriekšējās grāmatas, negaidīju, ka grāmata būs vienkāršs bloga ierakstu apkopojums. 20 eiro samaksa, lai gozētos grāmatas lappusēs, nelikās īsti piemērots pasākums ceļojuma aprakstiem, sita ārā no noskaņas, mazliet tā kā pat necieņa pret lasītājiem, kas maksājuši un pirkuši grāmatu, lai to izlasītu.
Es pavisam neesmu ceļotāja,bet Zanes ar humoru uzrakstītie stāsti mani aizrauj. Vienkārši,nesamāksloti. Lasot par Santjago ceļu,aizdomajos ka būtu,ja pati dotos. Praktiski neesmu saņēmusies,bet domāju,ka pie pareizas kompānijas noteikti parakstītos. Paldies,Zane,par iedvesmu un iespēju ceļot vismaz virtuāli.
Ilgi lasījās, katru vakaru pa dažām nodaļām, kā saldēdiens. Izdzīvoju līdzi visas valstis, satiktos cilvēkus un maršrutus. Par ceļojumiem Āzijā līdz šim lasīts maz, šis viss attiecīgi bezgala interesanti.
Šajā grāmatā ļoti varēja just, ka autores spēja rakstīt grāmatas ir krietni uzlabojusies. Aizraujošs, pozitīvs stāsts par Āziju. Nu kā var tik pozitīvi uzrakstīt par netīru gultasveļu un kārtējo auksto dušu, solītās karstās vietā? Par ārzemnieku un vietējo iedzīvotāju cenām, par daudzām citām ietām, kas grāmatā figurēja. Jā, bija arī sliktās dienas, bet man ļoti patika autores teiktais, ka viss jau patiesībā ir tāds kā mēs uz to paskatāmies. Gribam, lai viss ir skaisti tad arī tā jāskatās. Nu apmēram tā viņa teica. Man mazliet žēl, ka konkrēto citātu nepierakstīju.
Saņēmu dāvinājumā. Šķita interesanta, bet tad sāka vairāk šķist, ka izskatās pēc drukāta bloga. Ātri iemetu Google kādu teikumu, un jā, apkopojums 30 eiro vērtībā. Kopumā interesanti, taču jūtams vēstures un detaļu trūkums. Daudz tempļu, ēdiena, vietējo iedzīvotāju, daudz alus, hosteļu, dažādu braucamo. Dažviet ir māksla. Bet trūkst pagātnes, vēstures. Šis ir vienkārši cits ceļojums, un tā tas arī jāuztver.
Aizraujošs ir Zanes optimisms un neatkārtojamais piedzīvojuma gars. Es apbrīnoju Zanes drosmi doties šajos piedzīvojumos vienai un viņas paļāvību uz labo cilvēkos. Grāmatā iztrūkst nobeiguma apkopojuma, kas ierasts un kaut kādas Zanes pārdomas gan par Dkoreju, gan Šrilanku. Paldies par ieskatu šajās Āzijas zemēs.
Uh! Kā man gribas ceļot! Kā man gribas ceļot un pārziemot Āzijā! Mani mulsina, ka ir cilvēki, kas sūdzas "ak, tie ir bloga ieraksti!" Tieši tas, ka tās ir ikdienas piezīmes, man ļāva izjust klātesamības sajūtu neskaitāmas reizes. Es kopā ar Zani izcietu kāpienus kalnos un karstumu. Izbaudīju neskaitāmus neikdienišķus ēdienus. Iepazinu tik daudzus un dažādus cilvēkus. Paldies, Zane!
Šo grāmatu paķēru no paziņas plaukta, lai atvaļinājumā palasītu. Un tiešām - katru dienu pavadīju lasot. Nebūtu domājusi, ka kaut kādi bloga ieraksti spēs mani tā aizraut. Ar šo grāmatu sākās mana aizraušanās ar Zanes ceļojumu aprakstiem. Daudzajos tempļos gan pazuda interese, labi, ka zemes atšķirīgas
"Lieliski, tagad tikai stunda līdz Namvonai, un būšu mājās. Pilsētas pievārtē pamanu uzplaukušu ķiršu aleju, pēc mirkļa – vēl vienu. Un tad, pāris kilometru no mājām, vēl vienu."
Pirms pāris dienām uzsāku lasīt grāmatu "Lapvona". Šis vārds ir arī visas darbības atrašanās vietas nosaukums. Tā kā pēc Namvonas nāk Lapvona.
Zanes ceļojums pa dažādām Āzijas valstīm, dienasgrāmatas formātā, katras dienas piedzīvojumus aprakstot kā atsevišķu nodaļu. Bija interesanti lasīt ne tikai par vietām, kurās esmu jau bijusi un salīdzināt savus iespaidus, bet arī par man vēl jaunām valstīm! Turpmāko ceļojumu plāns top :)