Šis ir mans seriāls

by Luīze Pastore, Rute Marta Jansone (Illustrator)

Pazīstamās latviešu bērnu rakstnieces Luīzes Pastores jaunākais darbs veltīts pusaudžu auditorijai un aizved lasītāju jau nedaudz piemirstā pagātnē. Tā sižets risinās deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad Latvijā strauji ienāca glancētie žurnāli, reklāma un televīzijas seriāli.
Grāmatas galvenā varone, trīspadsmitgadīgā Beta, pati īpaši nevēlas pieteikties atlases konkursam par lomu topošā pusaudžu seriālā. Toties viņas mammai tā šķiet lieliska iespēja. Visiem par pārsteigumu Betai paveicas nokļūt izredzēto jauniešu vidū, un vesels gads meitenes dzīvē aizrit, gatavojoties lielajai zvaigžņu stundai televīzijas ekrānos.

Genres: Young Adult

110 pages, Paperback

Published December 1, 2023

About the author

Luīze Pastore is a Latvian writer of children's literature. She is the author of over 15 prose books for children.

Awards and Recognitions:

2022, Laimes bērni - International Baltic Sea Region Jānis Baltvilks Award in Children's Literature

2022, Laimes bērni - 2022 BolognaRagazzi Award "New Horizons"

2018, Dog Town - #BEST NEW KIDS BOOKS 2018 Guardian pick

2018, London Book Fair, official author, Latvian delegation

2017, Pastariņš prize for the Art Detectives series

2016, "The Invisible Man" (from The Art Detectives series) selected for "The White Raven" 2016 list

2016, Annual Latvian Literature Award as the Best Children's Book for the Art Detectives series

2016, Latvian Children's Jury Chocolate Award for the Art Detectives series

2015, International Baltic Sea Region Jānis Baltvilks Award in Children's Literature for the Art Detectives series

2013, Latvian Literature Award as the Best Children's Book for Maskačkas stāsts (Dog Town)

Reviews

[Aija · Rating 5 out of 5]

Grāmata visiem mileniāļiem, kas vēl atceras kokosriekstu dezodonta smaržu no 90. gadu beigām, kas pilnu krūti izbaudījām savu pusaudzību. Man gribas domāt, ka grāmatu sapratīs un izbaudīs arī mūsdienu pusaudži, jo centieni saprast sevi un mazliet besīties par pieaugušajiem ir nemirstošas pusaudzības vērtības.
Grāmatas īstā, autentiskā balss ir tas, kāpēc es to ieteiktu izlasīt pēc iespējas visiem. Luīze Pastore vienmēr bijusi meistarīga valodas lietotāja, un šeit šī prasme sevi attaisno pilnā mērā. Autore neizlikas labi pazīstam mūsdienu pusaudzi, viņa raksta par savu laiku, tā smaržām, garšām, modēm, draudzībām un pārdzīvojumiem un trāpa tieši mērķi.
Ļoti svaigi un ļoti vajadzīgi mūsdienu latviešu oriģinālliteratūrai, kur akūti trūkst grāmatu tīņiem, pusaudžiem, jauniešiem. No sirds iesaku!

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 4 out of 5]

Diskotēka. Pirmās notis Nirvanas dziesmai. Skan kopkorī aaaaaa un sākam lēkāt, izraujam no matiem auduma gumiju un turpinām lēkāšanu ar ritmisku galvas kratīšanu.

"Tas ir mazliet negodīgi, ka vieniem jau no paša sākuma par sevi viss ir skaidrs, kamēr citi staigā pa pasauli kā tādi caurumi, kas ar kaut ko ir jāaizpilda."

Šis ir mans seriāls, mana galaktika, mans visuma centrs un mans dārziņš. Nu labi, ne gluži mans. Betas. Elizabetes. Nav viegli būt tīnim klasē, kurā visiem izsniegts pubertātes gardumu groziņš, bet tu vēl tikai grozi savu sīko kaklu, pastiepusies pirkstgalos, lai kāds tevi pamanītu. Bet labi, ka ir draudzene Ieva, ar kuru iespējams saprasties no pusvārda, ja vien pietiktu spēka saklausīt, ko viena otrai mēģina pateikt. Un tad vēl lielā māsa Katrīna, kuras pieaugšanas stāsts jau citā līmenī, dažubrīdi kopīgi glabājiet noslēpumus, bet citā jau kļūsti par pirdienīti.

Bet šis ir tavs seriāls, tava dienasgrāmata un piedzīvojumi, kad esi pieteikusies dalībai jaunajā tīņu Tv seriālā "Supertīnis". Nav jau viss tik vienkārši kā žurnālā rakstīts, izrādās, pirms iegūt lomu, nāksies mācīties etīdes, dejas un runas mākslu, bet tas viss vēl tikai priekšā. Tas viss vēl ar tevi notiksies, tāpat kā pirmais skūpsts, pirmais krūšturis un pieaugšana.

Smejos. Šī ir arī mana bērnība. Bildes, kolāžas no tīņu žurnālu lappusēm, ilustrācijas, laikmeta elementi, sludinājumi, popkultūras liecības- tas viss laika kapsulā aizved uz 98to gadu. Diskotēkas rindiņās, ātri garšu zaudējošas košļenes, plakātiem aplīmētas sienas, vēstuļu draugi no žurnālu sludinājumiem, skolasbiedru zīmītes, dienasgrāmata un pīrsingi- tie visi mazie gabaliņi, kas ir arī manas pieaugšanas ceļazīmes, manas paaudzes regālijas.

Brīvais, neparastais un uzrunājošais žurnāldienasgrāmatas formāts lieliski attaino māksliniecisko darbu, kurā var sataustīt arī Luīzes Pastores un Rutes Martas Jansones personīgos stāstus.


Oriģināli, asprātīgi un izklaidējoši, reizē klusiņām klātesoši sataustāmi tie mēmie drūmelementi, ar ko uzaugušas daudzas ģimenes- naudas trūkums un atkarības.

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

Es nevērtēju šo kā literatūru vai grāmatu. Šis ir must read tām, kuru tīņu gadi bija 90tajos. Ļoti nostalğiskas sajūtas, lasot par vēstuļdraugiem no tīņu žurnāliem, Prodidžī-šmodidžī, klases vakariem, bučošanās spēlēm, pašu durtiem pīrsingiem, utt.
Lasīju un kārtējo reizi priecājos, ka uzaugu mežonīgajos 90tajos bez tiktokiem un snapčatiem, bet ar Labām, Manām, anketu un atmiņu kladēm, klasesvakariem un kasešu ierakstīšanām no SuperFM topiem. :)

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 5 out of 5]

TIK stilīgi un forši!!! 🤩

@luize.pastore ,sadarbībā ar mākslinieci @rutemartajansone radījušas foršu žurnāla tipa grāmatu jauniešiem – mazajiem pusaudžiem, kas man bija kā teleports pa tiešo uz maniem mazpadsmit gadiem vēlajos deviņdesmitajos un pēc Milenium.

1998.gads. Stāsts par Betu - meiteni no Siguldas, kas negaidīti saņem iespēju piedalīties pirmajā Latvijā radītājā seriālā pusaudžiem – pareizāk sakot, viņa iegūst iespēju mācīties, lai iekļūtu šajā seriālā. Paralēli tam notiek dzīve – Bete piedzīvo pirmās simpātijas, sakašķējas ar draudzeni, strīdas ar māsu, pirmo reizi apmeklē ginekologu, tiek pie pirmā krūštura, apmeklē Vernisāžas dienas ballīti, dodas uz vietējām disenēm utt.

Ah, cik forši šo bija lasīt – bet bija jālasa ilgāk, jo ik pa laikam apstājos un kavējos pati savās atmiņās, kas pārsteidzoši daudz kur sakrita arī ar grāmatā aprakstīto. Arī es atceros došanos uz Vernisāžas ballītēm (jau stipri vēlāk tās bija Coyote ballītes 🤭 ), pimās bučas un skūpstīšanos pa īstam (starp citu, kurš vēl atceras spēli “kiss kiss mjau”?), arī pīrsingu sev nabā izdūru pati, kad mamma teica “nē”, tiesa gan, kad ieraudzīja manu šedevru, tad aši vien tiku aizvesta uz salonu, lai to nodara profesionāli🫣. Par ausu caurduršanu nav ko pieminēt – to jau laikam teju katrs darījis. Un, jā, arī manu pirmo Laumas veikalā pirkto krūšturi nozaga no veļas auklas – šī brūce joprojām nav sadzijusi.😅

Vārdu sakot, jautri man bija lasot. Es nezinu kā pusaudžiem šis patiks, bet es domāju, ka šo vajag pasniegt, lai viņi paskatās, kā tad mums gāja viņu vecumā un tādejādi varētu rasties labas sarunas mammām ar meitām, piemēram. Un esmu pārliecināta, ka mūsdienu jaunieši šajā grāmatā atpazīs arī savas emocijas.

Es ļoti ceru, ka Luīze neapstāsies pie viena “Mans seriāls” numura un būs vēl. Ja vajadzīgs materiāls par visādiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem – dod zināt! 😅 Atmiņā visādi gadījumi, lasot šo “uzpeldēja”.

Un, manuprāt, šis citāts: “Mums patika būt ieraudzītiem.” Pasaka pilnīgi visu par pusaudžu vecumu. Tik trāpīgi. 🎯

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

Perfekts ceļojums vēsturē un skarbs atgādinājums, ka 90tie nu jau bija vairāk kā pirms 25 gadiem, nevis vakar, bet atmiņā vēl spoži un saldsērīgi.
Bet bez melanholiskā ceļojuma uz citu laikmetu, šis ir arī ļoti prasmīgi uzrakstīts pieaugšanas stāsts ļoti autentiskā balsī, noteikti lasāms arī mūsdienu jaunatnei.

[Signe · Rating 5 out of 5]

Kaut arī ar Betu neesam pieredzējušas pusaudzību vienā laikā, totāli esam uz viena viļņa. Tās pašas drāmas, sajūtas un, ak, tie kalambūri! Bravo.

(un nevaru neapbrīnot Luīzes darbaspējas... tik daudz jaunumu tik īsā laikā!)

[Zanda Melne · Rating 4 out of 5]

Šis grāmatžurnāls bija kā patīkams atgriešanās mirklis pagātnē – tāpat kā toreiz, kad ar nepacietību gaidījām pastnieci, kas atnesīs ilgi kāroto tīņu žurnālu! Tiklīdz tas nonāca rokās, katra lappuse tika izšķirstīta ar sajūsmu, katrs vārds izlasīts ar interesi. Šī grāmata atgādināja, kā tas bija – caur žurnālu uzzināt daudz ko jaunu, tostarp par tēmām, par kurām daudzi kautrējās runāt, bet kuras bija tik svarīgas un aktuālas.🤟

[Anete Lezdina · Rating 5 out of 5]

Šis stāsts ir kā siltā sega ar tīģeri virsū. Nu tā, kura bija daudzās mājās. Un virspalags ar rombu vidū. Un kotletes ar jaunajiem kartupeļiem un piena mērci vecmammas izpildījumā. Sniega bumbuļi pie vilnas biksēm, pēc kārtīgas ziemas dienas. Pirmais neveiklais skūpsts. Šis stāsts ir viss, ko varam iedomāties :)
Stāsts ir kā mājas. Tik ļoti pazīstams un mīļš.
"Cilvēks, kurš lasa, uzreiz kaut kādā maģiskā veidā izceļas no pūļa. Pat tikai uz brīdi paceļot acis no grāmatas, viņa atrodas citur, kaut kur pāri mums pārējiem autobusā."

[Jana Pitčenko · Rating 5 out of 5]

Stilīga grāmata- kā žurnāls.
Patika gan nostaļgiskās sajūtas par 1998.gadu, gan bildes un dienasgrāmatas formāts.
Stāsts par meiteni no laukiem, kura gandrīz kļūst par seriāla aktrisi.
Paldies autorei par šo viegli lasāmo un interesanto stāstu ar laimīgām beigām!

[jermacaane · Rating 4 out of 5]

Negaidīti laba. Also, kas notika ar 24 gada zurijas gramatam? Kapec visas iznemot 2 lowkey mid😀

[Zane Berce · Rating 5 out of 5]

Šis tiešām ir mans seriāls, tāds, ko es skatītos un satraukta gaidītu nākamo nedēļu, lai redzētu nākamo sēriju! @luize.pastore un @rutemartajansone ir radījušas žurnālu-dienasgrāmatu, kur aprakastītas Elizabetes dzīves sērijas.

Elizabete ir diezgan parasta meitene, kas izliekas gadu vecāka, pelēkiem matiem, gaida, kad beidzot izaugs krūtis un mēģina saprast, kas ir okej. Mammas iedvesmota dodas uz kastingu tīņu seriālam, kas izmaina viņas ikdienu un ieved pavisam jaunā vidē.

Pieaugt deviņdesmitajos, kad jūtama brīvības garša, ko iepriekšējā paaudze nav pieredzējusi, kā arī tuvojas slavenais #milenium , kas, protams, mainīs visu, bet tajā pašā laikā laukos vēl valda tā pati gaisotne, kas iepriekš. Lauku pusaudža un pilsētas pusaudža atšķirības, un tas, ka liepājnieki saka – gružkast' (vai ne? ko? un kāpēc?), pirmie klubiņi tīņiem līdz 18:00, rietumu mūzikas un modes ietekme. Tas viss deviņdesmitajos ļoti ietekmēja mazos pieaugušos, kas taustoties meklēja savu personību.

Luīzes teksts un Rutes vizuālais noformējus perfekti sader un rada īstu deviņdesmito noskaņu, visu laiku jutos, ka lasu vienu no tiem ikmēneša žurnāla stāstiem, bet šeit nav pat jāgaida nākamais žurnāls, lai uzzinātu turpinājumu. Lai arī 1998.gadā man bija 2 un es nezinu, kā tas ir – būt pusaudzim deviņdesmitajos, man tik un tā ļoti patika un spēju sajust kaut ko sev tuvu Betas stāstā. Manuprāt, tā laika pusaudži novērtēs šo, bet ceru un ticu, ka arī šī laika pusaudžiem arī beidzot ir kaut kas tiešām foršs un oriģināls, ko lasīt un izbaudīt.

Mana mīļākā sērija, ironiski, bet visīsākā un vispār nesasaucās ar tīņu seriāla tēmu. #19.sērija Vagā atsaca atmiņā bērnības laikus, kas pavadīti, fantazējot par citu dzīvi, starp kartupeļu vai zemeņu vagām😅🫶🏻

Lielisks koncepts un izpildījums! Visas zvaigznes un sirdis Betas seriālam!🫶🏻

[Liene · Rating 4 out of 5]

Grāmata man atgādināja daudz ko. Varbūt tāpēc, ka tas ir arī mans tīņa laiks? Mana un Laba. Vēstulītes Manai. Tīņu fotoseriāli žurnālu lappusēs, vēstuļdraugi. Vēlme būt kāmīša vai žurciņas īpašniecei, paklusā spēlēšanās ar lellēm, pirmās disenītes un tā tālāk un tā joprojām. Mazliet nostaļģiju udzenšošs stāsts un tai pat laikā ar vēlmi lasīt nākamo un nākamo lapaspusi.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Esmu dzimusi 90. gadu sākumā, tāpēc man šī grāmata bija “atpakaļmetiens” bērnībā. Ļoti gaumīgs arī vizuālais noformējums. Par to manas 3 zvaigznes.
Ja grāmatu vērtēju kā skolotāja, tad diemžēl ir ļoti grūti saistīt ar mūsdienu jauniešiem. Šaubos, vai viņi maz sapratīs grāmatas vēstījumu.

[Elīna · Rating 4 out of 5]

4,5⭐️
Es smējos daudz! Tik daudz labu atmiņu.

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

"Cilvēks, kurš lasa, uzreiz kaut kādā maģiskā veidā izceļas no pūļa."
Brīnišķīga grāmata pusaudžu meitenēm! Un ne tikai... Ļoti patika!

[Sisī · Rating 5 out of 5]

Kā krāsains konfeti, kas tevi apber ar brīnumjauku nostalģiju no deviņdesmitajiem. Lielisks izpildījums gan vizuāli, gan saturiski.

[Kate · Rating 5 out of 5]

Inputs priekš pptx:

Kaut vai neesmu pieredzējusi deviņdesmitos es izjutu Betas pusaudzismu kā savējo. Grāmatā ir tik viegli iedziļināties, ka nevari no tās iznirt ārā. Lasot es dažkārt pavēros apkārt, savā pasaulē, savā mājā un jutos nevietā. It kā es būtu Beta. Aizraujoši.
---
Saskatīju sevī daudz līdzības, kā Beta (autores iemiesojums) sajūt smaržas ar astronomisku precizitāti, var nosaukt to līdzības ar dažādiem produktiem, kā viņa uztraucās par nākotni, par savu izskatu, iespējamo izgāšanos, nemākulību, zudušām draudzības saitēm.
---
Tas kā Beta atrada savu aicinājumu - rakstīt, un saprata, ka tas ir viņai radīts - kā Ievai zīmēšana -, bija maģiski, es aizvien meklēju to eye-opening momentu.
---
+ MĪLU MĪLU MĪLU ILUSTRĀCIJASSSSS!!! Žurnāla formāts ir dievīgs, ātri lasās un rada nepieciešamās asociācijas, lai radītu maģisko atmiņu jūkli no pusaudžu laikiem.😩💅

[Linda · Rating 5 out of 5]

Šis ir mans izcilais seriāls! Atšķirībā no citiem pēdējos gados arvien biežāk sastopamajiem autobiogrāfiskajiem pieaugšanas stāstiem šis precīzi ietrāpa arī manā vēsturē. Galvenā varone Beta gan ir daudz stilīgāka, asprātīgāka, drosmīgāka, bet arī es varu sasaukties ar vēstuļu draugiem (un mirkli, kad tas paliek galīgi negribēti), tīņu žurnālu jautājumiem un atbildēm, draudzenēm, kuras kļūst par apsēstām dvēselēm, līdz ko saņēmušas simpātijas no pretējā dzimuma. Par laimi neprasītus krāniņus es sāku redzēt desmit gadus vēlāk, kad sāku stopot pa Eiropu, bet tik daudz kas cits ir gandrīz kā no mana seriāla izkopēts.

Šo darbu var lasīt gan tekstā, gan bildēs, viss stāsta absolūtu patiesību par deviņdesmito beigām, divtūkstošo sākumu. Un tieši tas, kas šodien liekas visvairāk cringe (kāds beidzot ir veiksmīgi iztulkojis šo vārdu?), bija visīstākā dzīve. 90to beigas, kad liela daļa jau bija klaut nedaudz atspērušies, nedaudz finansiāli nostabilizējušies, kad, ietaupot uz visu citu, varēja atļauties bērniem arī stilīgākus pulciņus ārpus skolas, tomēr bija jocīgs laiks. Vecāki saprata, ka bērni aug citādākā vidē, runā par atšķirīgām tēmām, bet paši nevienmēr varēja pielāgot savu emocionālo valodu. Manā ģimenē we don't do feelings, tikai tagad sākam to kopīgi mācīties, bet es ticu, ka Eminems un Glābējzvans man palīdzēja saprast, ka dusmas un iemīlēšanās ir vienlīdz okej.

Par to, ka es biju un joprojām esmu pilnīgi okej, Luīze Pastore man atgādina visa stāsta garumā. Vēl pie tam viņa to dara tik ļoti talantīgi. Lasot autobusā šos Betas piedzīvojumus, es ne tikai ķiķināju, bet arī pamatīgi iezviedzos, kā arī noslaucīju pāris aizkustinājuma asaras. Šeit viss ir tik dzīvs, tik īsts! Un es tik ļoti priecājos, ka izcelts no vēstures annālēm. Ļoti, ļoti iesaku!

[Alex Henderson · Rating 4 out of 5]

1998. gadā, kad šī burvīgā zīna galvenajai varonei ir 13 gadi, man bija 10, bet, tā kā uzaugu ar viegli vecāku brāli un lasīju/klausījos/skatījos/valkāju/domāju visu to pašu, ko viņš, šis viss man ir tuvs, ādai cieši pieglaudies, 90to latvijā vaibs, nabadzība, pārstrādājušies, emocionāli attālināti vecāki, kautkādi pazaudējušies apkārtesošie pieaugušie, vēlme (vai tā bija vienkārši nepieciešamība?) ātrāk pieaugt, iešana pirmajā klasē pagaidu telpās, jo ģimnāzija nodegusi un remontā (such a weird coincidence ka man arī tā bija), turku košļenes ar kolas garšu, telefonbūdu zvanu kartes, milzu naudas summa divi lati, vēlāk skolas disenes ar prodigy, prāta vētru un rakamakafon, laba, mana un sīrups ar flow chart testiem un attiecībām veltītu padomu lappusēm, anketu klades, ar kurām mainījās klasē, vēstuļu draugi (man bija viskrutākā vēstuļu draudzene pasaulē, merilina mensona fane no ulbrokas, viņa man sūtīja vājprātīgi skaistas, mākslinieciskas vēstules) glābējzvans, beverlihilza un iks faili, utt., utml., mana bērnība, mani tīņa gadi, mans laikmets. mans seriāls.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Grāmata - laika mašīna, caur kuru nokļūt savos saulainajos pusaudža gados (kas to piedzīvošanas laikā noteikti nelikās saulaini).
Pirmkārt jau pati lasīšanas pieredze bija identiska tam laikam - ieraudzīju bibliotēkā, steidzu paķert no plaukta, atnesu mājās un uzreiz vienā setā arī izlasīju. Tieši tāpat kā tolaik darīju ar pusaudžu romāniem.
Ja pareizi sapratu laika līniju, esmu vienu gadu jaunāka par galveno varoni un tāpēc pilnīgi viss aprakstītais likās pazīstams un dzīvs. Gandrīz viss likās piedzīvots ja ne pašai, tad draudzenēm (labi, seriālā neviena negribēja filmēties, bet modeļu skolu shēmas bija ļoti līdzīgas).
Saturiski šis liekas labs pieaugšanas stāsts, attiecību līkloči ar vecākiem, māsu un labāko draudzeni jau ir pārlaicīgi. Vēlme ātrāk pieaugt un vienlaicīgi vēl palikt bērnam ir pārlaicīga.

[Melita Rusule · Rating 5 out of 5]

Viena vakara lasāmais ceļojums, kad uz mirkli atļāvos novilkt no sevis trīsdesmitgadnieci un pakavēties disenītēs, pankrokā un satraukumā par pirmo bučošanos. Toreiz, esot tīnei - cik daudz gan likās traģiski sarežģīts, bet šobrīd atskatoties - cik gan viss tika dramatizēts, kas liekas mīļi uzjautrinošs un pazīstams.
Fantastiskas ilustrācijas - tikai apstiprinās, ka tā tomēr bija privilēģija piedzimt 90tajos, kad vēl tehnoloģijas nebija attīstītītas, un burtiski melanholija pārņem mani katru reizi, kad autentiskā to laiku ēra ir pagājusi - pat, ja var pamanīt, ka mūsdienās tas iznāk atkal caur modi, mūziku un mākslu, tas jau drīzāk šķiet kā atdarinājums, un nekas nepārspēs pirmos eksperimentēšanas soļus.

[Elīna · Rating 5 out of 5]

Sajutos tā it kā būtu iekāpusi pagātnē. Tas viss bija tik sen un jau aizmirsts, bet lasot nemitīgi uzplaiksnīja atmiņas, ka tieši tā arī bija. Žurnāli, sludinājumi, vēstules, 90 gadu ekonomiskā situācija seriāli, mode, mūzika, ak dievs un kurš gan nav pats dūris ausīs caurumus.
cilvēki visās jomās gatavi taisīt projektus, kas bieži izgāžas un beigās nezini vai tā ir mahinācija vai nemākulīga, jo tajā laikā tā bija. tik reāli.
Stāsts par trīspadsmit gadīga meitene deviņdesmito gadu beigās, iespējamā pirmā pusaudžu seriāla sagatavošanu, pusaudžiem tajā laikā.
Fantastisks valodas plūdums.
"cilvēkam nav savs "nē" jāpaskaidro.

[Ilze Sperga · Rating 4 out of 5]

Seņ gribieju, beidzūt izjiemu nu bibliotekys. Beja puors lītu, par kurom es saceitu - tai nu gon nabeja. Partū ka tei koč ar puors godu nūbeidi, ir ari muna bierneiba i pīaugšona.
Maņ tikai laikam vaira pasatruopeja tys laiks, kod maizi veikalā nūpierkt navarēja atsaļaut, deļtuo tāvs saguoduoja lūpu patmalis, mama mola myltus nu pošu audzātūs rudzu i poša cepe maizi. Tū maizis kubuleņu es niu dīzgon naseņ nu izmysuma i dusmis salaužu - lyku molā, jis izjuka. Nasaprūtu, kai muns tāvs ar muoti tyka ar tū vysu golā. Mani gon ari pavadeja iz konkursim Reigā, tikai laikam beja cyta motivaceja i cyta nauda. Nu, gols golā, es asu cyts cylvāks.
Es saceitu - gruomota sovai paaudzei.

[Lelda Šveiduka · Rating 4 out of 5]

Nostaļģiski. Katrs no mums var saskatīt sevī un citos Betu vai kādu no viņas draugiem.
Kāda citāda pasaule tā pusaudžu dzīve ir. Tik naivi sarežģīti. Paldies Luīzei par atgādinājumu - par laiku, kurā tik patīkami gremdēties atmiņās - par bailēm un neveiklības sajūtām, par sāpīgām konfliktējošām situācijām draudzībās, par pirmajām simpātijām un neveiklajiem skūpstiem, par superīgajām lielajām māsām un brīžam niknajām mammām.

[Ilze Melberga · Rating 4 out of 5]

Brīnišķīga atmiņu grāmata tiem, kas bija 90.gadu tīņi. Lieliskas atmiņas, kas vēlreiz un vēlreiz ļauj atgriezties jaunībā. BJVŽ 2024.gada grāmatu kolekcijā es šo darbu liktu pie pieaugušo, ne 15+ sadaļas, jo mūsdienu tīņiem nav izprotams kāpēc jāizgriež žurnālu bildītes un jālīmē kladēs, kāpēc džinsu bikses skaitās stilīgs apģērbs un galu galā kāpēc pie sienas jāliek plakāts, un kas tad ir diskotēka.

[Dace ჯ · Rating 5 out of 5]

Ļoti interesants, oriģināls formāts. Grāmata atgādina žurnālu, jo ir rakstīta slejās un ir daudz fotogrāfiju un ilustrāciju. Es esmu 90. gadu beigu tīnis, pasūtīju avīzes "Mana" un "Laba," kuras gaidīju pastkastītē un lasīju no vāka līdz vākam. Tā kā šī grāmata man bija nostaļģisks ceļojums laikā. Man ļoti patika valoda, kas bija bagāta un autentiska tam laikam un vecumam. Luīze Pastore ir ļoti talantīga rakstniece.

[katrīna · Rating 3 out of 5]

kaut kas grāmatā mani līdz galam neaizrāva. šī grāmata ir domāta mileniāļiem, kuri vēlas paciemoties savā bērnība. taču bija lietas, kuras arī es izbaudīju un varēju ar mūsu laiku sasaistīt.
lai gan es uzskatu, ka Luīzei Pastorei ir labākas grāmatas, viņa ir viena no talantīgākajām latviešu rakstniecēm. Viņai ir māksla uzburt katrā grāmatā pilnīgi atšķirīgu ainu un valodu arī pielāgot darbam, un šī grāmata tieši to pierādīja.

[Anita Gāga · Rating 4 out of 5]

Ja ir vēlme uzdzīt atmiņas par skolas gadiem, kad tika lasīta "Laba", "Mana", sienas apliktas ar plakātiem, klausīts Prodigy, notikusi sarakste ar vēstuļdraugiem visā Latvijā, šī grāmata ir tieši laikā. Tā īsti to gan saprast varēs vien tie, kas dzimuši pagājušā gada 80-to gadu sākumā. Betas tēls gan man šķita drosmīgs tam laikam.

[Elsie_Dobby · Rating 3 out of 5]

The book itself was quite interesting, but a bit overwhelming. The pages were long, so if you were in a rush it was not easy to carry around. Other than that, I really like the collage style and actually got into collages from this book.

[Rūta · Rating 5 out of 5]

Tā arī bija. Kā šajā grāmatā.